Menu
Pilnā versija

Pārmaiņu vējš

Smaka (literārs pseidonÄ«ms) · 23.02.2016. · Komentāri (23)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms simt gadiem, 1916. gada 21. februārÄ« sākās lielākā Pirmā Pasaules kara kauja pie VerdÄ“nas cietokšÅ†a. Lai arÄ« kritušo un ievainoto ziņā netālā kauja pie Sommas upes Pikardijā bija postošÄka, tieši VerdÄ“nas kauja aizsāka materiālo resursu cīņu pasaules vÄ“sturÄ“.

Cīņa starp vācu industriālistu Krupu un franču industriālistu ŠnedÄ“ru. DÄ«vaini, bet ŠnedÄ“ra-Krouzo rÅ«pnÄ«cas atradās tik tuvu Krupa impÄ“rijas fabrikām. Franču-prÅ«šu karš robežu bija pabÄ«dÄ«jis dziļāk Francijas teritorijā. Tā bija milzÄ«ga inovāciju sacensÄ«ba, kur Vācijas pusÄ“ attÄ«stÄ«ja artilÄ“riju, savukārt Francijas pusÄ“ pilnÄ«gi inovatÄ«vus automātiskos šaujamieročus kā Hotchkiss. Vācija pirmo reizi pielietoja ugunsmetÄ“jus, Francija kaujās rÅ«dÄ«ja lielkalibra FilÅ« haubices.

Lai arÄ« šai laikā Francija uzsaka ražot tankus, pirmais modelis ŠnedÄ“ra CA1, tomÄ“r VerdÄ“nas kaujā tiem lielas nozÄ«mes vÄ“l nebija. Tanku industrijai nozÄ«me bija kara beigu posmā, kad SOMUA rÅ«pnÄ«cās pie ParÄ«zes uzsāka lielā skaitā ražot Renault FT. Francijas dāvinātais bruņojums lÄ«dzÄ“ja Polijai atvairÄ«t boļševiku uzbrukumu. FT lÄ«dzÄ“ja arÄ« 1920. gada Daugavpils kaujā gÅ«t uzvaru un nodrošināt Latvijas austrumu apgabalu iekļaušanu Latvijas teritorijā.

Polijas-Padomju karā pirmoreiz tika izprasta šifrÄ“to ziņojumu atkodÄ“šanas nozÄ«me, lÄ«dz ar Sjerpinska veikto veiksmÄ«go koda atšifrÄ“šanu. Starpkaru laikā sniegtais atbalsts Polijas komandantÅ«ras ŠifrÄ“šanas pārvaldei un matemātikas zinātnei vispār sekmÄ“ja Polijas matemātikas skolas milzÄ«go uzplaukumu un jaunu matemātikas virzienu rašanoss, Ä«paši izceļot Ä»vovas matemātikas skolu, modernās matemātikas dzimšanas vietu.

"Rietumu frontÄ“ bez pārmaiņām" bija pirmais lielākais Remarka darbs, šodien tas ir visvairāk tulkotais vācu autora darbs pasaulÄ“. Grāmatā lasām par pieredzÄ“jušo frontinieku Katčinski (KATs), un romānu lasÄ«jušajiem daudz kas šodien liksies jau bijis, jau redzÄ“ts toreiz. Remarks grāmatu vispirms piedāvāja slavenajam BerlÄ«nes izdevÄ“jam Zāmuelam Fišeram, taču saņēma atteikumu. Ebrejiem pirmais pasaules karš bija milzÄ«ga uzplaukuma periods, pÄ“ckara Veimāras republikā tiem bija izšÄ·iroša nozÄ«me visās dzÄ«ves jomās, tie dominÄ“ja politiskajās partijās. Kara kritika tika uzņemta neviennozÄ«mÄ«gi. Taču cits ebreju izdevÄ“js, Bavārijā dzimušais Ulšteins, kurš tikko bija pabeidzis celt BerlÄ«nÄ“ milzÄ«gu tipogrāfiju, nolÄ“ma romānu drukāt, taču lika Remarkam izņemt dažas Ä«paši asas vietas. Šodien tas ir pazÄ«stamākais pretkara romāns.

Pirmā pasaules kara iznākuma nosliekšanās Antantes pusÄ“ VerdÄ“nas kaujas gaitā parādÄ«ja aizmugures un apgādes lielo nozÄ«mi modernajā karā. Franči izrādÄ«jās ļoti izturÄ«gi cÄ«nÄ«tāji - visa Francijas milzÄ«gā lauksaimniecÄ«ba strādāja, lai pa DzÄ«vÄ«bas ceļu nebeidzamās kolonnās karavÄ«riem pievestu vÄ«nu, sieru, buljonu un tādÄ“jādi uzturÄ“tu kaujas spÄ“jas. TrejsavienÄ«bas vājums bija tieši vājā aizmugure, un Itālijas izstāšanās to vÄ“l vairāk vājināja.

Lai gan Centrālās lielvalstis kā interešu savienÄ«ba aptvÄ“ra jau lielāku teritoriju, taču tās nebija vienlaidus teritorija, turklāt karos ar slāvu tautām novājinātā Osmaņu impÄ“rija bija agrāra un nespÄ“ja sniegt bÅ«tisku ieguldÄ«jumu karā. Otrajā pasaules karā Vācija pieļāva zināma mÄ“rā tādu pašu kļūdu, lai gan Hitlers dažus izejas punktus bija paredzÄ“jis, piemÄ“ram, par okupÄ“tajās teritorijās salaupÄ«tajām vÄ“rtÄ«bām pÄ“rkot rÅ«pniecÄ«bas izstrādājumus Zviedrijā, tādÄ“jādi radot superbagātās Zviedrijas modeli.

Tie valstu lÄ«deri, kas saprata aizmugures nozÄ«mi, varÄ“ja veikli manevrÄ“t, tā PortugālÄ“ Salazars, sniedzot atbalstu Britānijai, nodrošināja to, ka pÄ“ckara periodā viņu un Portugāli lika mierā, un tā piedzÄ«voja milzÄ«gu ekonomisku attÄ«stÄ«bu.

To, ka kara laikā visu nosaka degviela, dzensiksnas, gultņi un vilnas audumi, pÄ“c Verdenas saprata visas lielās un mazās valstis. Kara vešanai nepieciešami milzÄ«gi materiāli uzkrājumi vai plaša aizmugure, kas var padot vajadzÄ«gos materiālus, detaļas un izstrādājumus. Krievijas impÄ“rija, tāpat kā PSRS 1941. gadā atradās ļoti muļķīgā situācijā: lai arÄ« valsts bija milzÄ«ga, industrija atradās šaurā Rietumu joslā, kas kara sākumā ātri krita ienaidnieka rokā.

TāpÄ“c Pirmā pasaules kara sākumā bija vajadzÄ«ga milzÄ«ga evakuācija, un Otrā pasaules kara sākumā komunisti skrÄ“ja no okupÄ“tajām Baltijas valstÄ«m prom, atpakaļ neskatÄ«damies - tādÄ“jādi pilnÄ«bā invalidÄ“jot šodienas Krievijas tÄ“zi, ka Baltijas valstu okupācija bija nepieciešama, lai nostiprinātu Rietumu frontes avangardu. Tāda nostiprinājuma nebija, paši komunistu činavnieki tam neticÄ“ja, bet skrÄ“ja prom, bikses neuzvilkuši, jo nedēļas laikā VÄ“rmahts jau bija visu ieņēmis. Šo pretrunu pÄ“tÄ«jusi, daļēji jau padomju laikā, Ä»eņingradas, šodien St.PÄ“terburgas vÄ“sturnieku skola. PSRS karā glāba RÅ«zvelta sniegtā LendlÄ«ze.

Šodien Lisabonas ostas rajonā vÄ“l redzamas tukšas halles, kur kara laikā tika remontÄ“ti britu kara kuÄ£i. Bet šodienas pasaule ir tādā stāvoklÄ«, ka jebkurā brÄ«dÄ« var ierunāties lielgabali, apklust mÅ«zas. Un tad skanÄ“s atkal mašÄ«nu trokšÅ†i hallÄ“s, un strādnieki sÅ«tÄ«s savus darba augļus milzÄ«gās kaujās.

Pirmais pasaules karš ievadÄ«ja impÄ“riju sabrukumu. Vācijas Ä·eizaram tika atņemta vara. 1919. gada 31. jÅ«lijā Veimārā tika pieņemta jaunās, samazinātās Vācijas konstitÅ«cija. Francija starpkaru periodā sekoja maksimai "Si vis pacem, para bellum" un izveidoja augsti nocietinātu Mažino lÄ«niju. PārÄ“jam robežas posmam nepietika lÄ«dzekļu, un Otrā pasaules karā šÄ« aizsardzÄ«bas lÄ«nija neko nelÄ«dzÄ“ja. Francijas un Beļģijas attÄ«stÄ«bu starpkaru periodā drausmÄ«gi bremzÄ“ja turÄ“šanās pie Zelta standarta.

Veimāras republikas mūžs nebija garš. PÄ“dÄ“jais ilgāku laiku valdÄ«jušais kanclers BrÄ«nings turÄ“jās pie vājprātÄ«gas deflācijas politikas, kas radÄ«ja šausmÄ«gu sociālu postu. ŠÄ« Lielās Depresijas iezÄ«mÄ“tā nelaimes perioda ar 6 miljoniem bezdarbnieku kvintescence ir milzÄ«gā rinda pie Hanoveres darba biržas, uz sienas uzraksts "Balsojiet par Hitleru". http://www.chotzen.de/mediathek/album/die-weimarer-republik?bild=69752

Šodienas sociālās vÄ“stures izpratnÄ“ kā galvenais faktors Hitlera nākšanai pie varas tiek izcelts sociālā netaisnÄ«guma uzplaukums Veimāras Republikā. Sociālais taisnÄ«gums nav jauna paradigma, pirmais pazÄ«stamākais darbs bija Henrija Džordža "Progress un nabadzÄ«ba" (Progress and poverty), kuru pasaulÄ“ popularizÄ“ja Šalkenbaha fonds. Džordžs jau 19.gs. pievÄ“rsa uzmanÄ«bu destruktÄ«vajam tolaik svarÄ«gākā – zemes Ä«pašuma fenomenam. Viņa teoriju apsveica Ä»evs Tolstojs un citi domas grandi.

Latvijas attÄ«stÄ«ba pÄ“c PSRS sabrukuma notikusi pa maksimālā sociālā netaisnÄ«guma trajektoriju. Īpašumu denacionalizācija, vairumā gadÄ«jumu uz viltotu papÄ«ru pamata, radÄ«ja mākslÄ«gu privileģētu bagātnieku šÄ·iru, kam nebija nekādas spÄ“jas un talanta attÄ«stÄ«t saimniecÄ«bu un virzÄ«t valsts attÄ«stÄ«bu. Sabrukušie nami un zaļie tÄ«kli ir šÄ« procesa liecÄ«ba.

Taču šis mākslÄ«gais oligopotentais pseidorantjÄ“ slānis ir vissmagākā hipotÄ“ka Latvijas attÄ«stÄ«bai. Denacionalizācijas rebes ātri izsmÄ“la nekustamā Ä«pašuma resursu, bet šis slānis ir palicis. Tam ir augstas prasÄ«bas pret dzÄ«ves lÄ«meni, bet ļoti minimāls talants, lai organizÄ“tu ražošanu to apmierināšanai.

TāpÄ“c šodienas Latvijā galvenais bagātÄ«bas avots ir nodokļu, pamatā PVN shÄ“mas. Tas, ko var veikt vienkārši, ja ir piederÄ«ba atbilstošajam slānim, tÄ«klam vai grupai. SalÄ«dzinājums ar Igauniju parāda, ka, proporcionāli rÄ“Ä·inot, Latvijā iekasÄ“ par 500 miljoniem EUR PVN mazāk. Eksperti izteikuši viedokli, ka Latvijā Ä“nu ekonomika ir divreiz lielāka nekā Igaunijā, kur tā arÄ« pastāv. Tātad rantjÄ“ slāņa barošanai ik gadu no valsts budžeta jāizņem viens miljards. Ir veselas nozares, uzņēmumu Ä·Ä“des, kuras tikai taisa PVN shÄ“mas, reāli neviens nenodarbojas ar deklarÄ“to nominālo darbÄ«bu.

LÄ«dz ar to nekāda attÄ«stÄ«ba valstÄ« nav iespÄ“jama, tikai veselÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas un zināšanu pasliktināšanās un cilvÄ“kresursu degradācija. Turklāt runa ir tieši par sociālu kontraktu, jo tehniski problÄ“mu varÄ“tu atrisināt 20 minÅ«tÄ“s: tā kā šodien visām firmām ir numuri, vienkārši neizmaksāt PVN pārmaksu lielāku nekā pārdevÄ“ja iemaksātais PVN, jo viss taču ir ievadÄ«ts datorā.

Te arÄ« atbilde uz klasisko jautājumu: vai Marksa teorija šodien ir spÄ“kā? BÅ«tÄ«bā nÄ“, jo Marksam bagātÄ«bas avots bija ekspluatācija un spekulācija, taču šodienas kapitālismā galvenais bagātÄ«bas avots ir valsts apzagšana. ArÄ« modernajās IT un farmācijas nozarÄ“s tas ir tā, jo privātfirmas ekspluatÄ“ valsts nodrošinātas sakaru lÄ«nijas un resursus vai piesavinās par publisko finansÄ“jumu veiktu pÄ“tÄ«jumu rezultātus.

Nesen Stern publicÄ“ja šokÄ“jošu reportāžu, kā onkologi un farmaceiti taisa biznesu vēža terapiju jomā, turklāt šÄ«m t.s. personalizÄ“tajām terapijām iznākums nav Ä«paši labāks nekā vecajiem citotoksiskajiem preparātiem. http://www.stern.de/investigativ/stern-recherche--die-skrupellosen-geschaefte-der-krebsmafia-6692272.html

GribÄ“tos pakasÄ«t krāsu arÄ« zem Latvijas smaidošo IT nozares biznesmeņu imidžiem, jo šÄ« nozare ar savām čipkartÄ“m un mikroshÄ“mām ir ļoti pateicÄ«ga PVN shÄ“mu taisÄ«šanai, tā kā neesošu produkciju var nosÅ«tÄ«t pa pastu ar balastu piebāztā paciņā un maksājumi iet uz visādām Taivānām un Kaimanām.

Viens no bÅ«tiskākajiem jautājumiem gan tai tālajā divu karu periodā, gan šodien ir - kādi ir nosacÄ«jumi, lai notiktu valstu un sistÄ“mu izmaiņas? Kā tās var kļūt taisnÄ«gākas? Jautājums bÅ«tisks, jo skaidrs, ka Eiropas SavienÄ«bas sabrukšana ar tai sekojošu eiro sabrukumu un Rietumu pasaules finansu nāvi ir ļoti ticams scenārijs. Šodienas ES valstu vadÄ«tāju sarunas liekas bezbÄ“dÄ«gas, ņemot vÄ“rā vairāk nekā 50 triljonu aktÄ«vus un vairāk nekā 150 triljonu derivātu, kas piesaistÄ«ti eiro, kas Ä«sā laikā var kļūt mazvÄ“rtÄ«gāks par Zimbabves dolāru.

AizgājušÄ gada nogalÄ“, 23. novembrÄ« Zemes gaitas beidza izcilais ekonomikas vÄ“sturnieks, Nobela prÄ“mijas laureāts ekonomikā (1993) Duglass Norts.

Norts pats bija redzÄ“jis Lielo Depresiju, pirmskara uzplaukumu valsts pasÅ«tÄ«juma rezultātā, pÄ“ckara ekonomisko brÄ«numu, viņa pÄ“tÄ«jumi bija vÄ“rsti institucionālās ekonomikas virzienā - nozares, kurā ASV ir, bija un bÅ«s dominÄ“joša pasaulÄ“. NozarÄ“, kuru vismaz daļēji atzina arÄ« PSRS un tulkoja lielo grandu VeblÄ“na, Veslija Mičela, bet sevišÄ·i Gālbraita vecākā darbus.

Institucionālisti jau agrÄ«ni konstatÄ“ja, ka buržuāzijai nav nekāda produktÄ«va pienesuma kapitālistiskajā ekonomikā. Inovācijas un izgudrojumus rada zinātniski tehniskā inteliÄ£ence, kuru šÄ« buržuāzija ekspluatÄ“. Centieni izskaidrot šo paradoksu, kā neizglÄ«totas sakrāšÄ¼otas dumjas buržuā, mÄ«dot ar kājām austeres un ikrus, šÄ·aidot šampanieti un vāļājoties pa gultām, tik ilgi varÄ“jušas saglabāt varu pār šo produktÄ«vo slāni, turot to bÅ«tÄ«bā maz atšÄ·irÄ«gā no verdzÄ«bas stāvoklÄ«, bija un ir fait accompli institucionālajā ekonomikā.

VeblÄ“ns jau agri novÄ“roja, ka cilvÄ“ka dabā ir iedzimts negatÄ«visms pret to, kas ir lietderÄ«gs un strādÄ«gs, un raksturÄ«ga pielÅ«gsme pret to, kas ir izšÄ·Ä“rdÄ«gs un nelietderÄ«gs: nosauciet kādu sieviešu kārtas bÅ«tni par govi (lietderÄ«gs dzÄ«vnieks) vai dÅ«jiņu (nelietderÄ«gs), varÄ“siet pārliecināties. Dziļā analÄ«ze par 19.gs, buržuāziju nāca pie secinājuma - jo tā ir izšÄ·Ä“rdÄ«gāka un nelietderÄ«gāka, jo tā ir "institucionāli" noturÄ«gāka un nesatricināmāka.

PÄ“tÄ«jumus VeblÄ“ns apkopoja fundamentālajā darbā "BezdarbÄ«gās šÄ·iras teorija" (Theory of leisure class). VeblÄ“na darbs arÄ« parādÄ«ja, ka pretstatā dabaszinātņu pārstāvju dažreiz nicÄ«gajai attieksmei, ekonomikā ir arÄ« fundamentālas likumsakarÄ«bas, šodien tās veiksmÄ«gi pÄ“ta eksperimentālā ekonomika.

Norts savos pētījumos par institucionālo pārmaiņu procesu aptvēra milzīgu laika periodu, no pirmatnējām sabiedrībām līdz mūsdienām. Viņa Institutions, Institutional Change and Economic Performance (1990), ka arī vēsturiskā Constitutions and Commitment: The Evolution of Institutions Governing Public Choice in Seventeenth-Century England (1989) piesaistīja Nobela prēmijas komitejas uzmanību.

 ŠÄ«s grāmatas apkopo milzÄ«gu faktoloÄ£isku pÄ“tÄ«jumu resursu, pirmoreiz pÄ“tÄ«tus avotus, loÄ£iski stingrus secinājumus, kas vispār raksturÄ«gi institucionālajai ekonomikai. Taču tikai 1995. gadā Ä«sākā formātā tiek publicÄ“ta galvenā, centrālā doma, kas ir tas nepieciešamais nosacÄ«jums, kas var pārtapt pietiekamā, lai notiktu institucionālas pārmaiņas, kas taču pasaules vÄ“sturÄ“ tomÄ“r ir notikušas, jo cilvÄ“ki vairs neskraida baros ar akmens cirvi.

Un šis visu izsakošais pārmaiņu nesÄ“js, šis visa progresa izraisÄ«tājs un vecā kapracis, ir "external shock" - no ārienes nākošs satricinājums. Tātad tāds, pret kuru valdošÄ kliÄ·e vai kasta nav varÄ“jusi sagatavoties. External shock var bÅ«t meteorÄ«ts, klimata izmaiņas, ja ir runa par visu cilvÄ“ci ietekmÄ“jošÄm parādÄ«bām. Tās var bÅ«t ārvalstu inspirÄ“tas varas pārņemšanas kā Krievijā 1917. gadā un ČīlÄ“ 1973. gadā. Tie var bÅ«t milzÄ«gu biržas krišanu (baisse) izraisÄ«ti šoka viļņi. Tie var bÅ«t simtiem tÅ«kstošu un miljoni ārkārtÄ«gi agresÄ«vu jaunu pārgribÄ“jušos islamistisku vÄ«riešu, kas bez militāras sadursmes ieplÅ«st un pārņem citas valstis.

Norta koncepcija arÄ« dod uz Latvijā bieži uzdoto jautājumu - vai var valstÄ« kaut ko mainÄ«t vÄ“lÄ“šanu procesā? Uz to atbilde ir vienkārša - nÄ“, nevar. Tikai tādas vÄ“lÄ“šanas, kuras notiek vienlaicÄ«gi ar milzÄ«gu ārÄ“ju satricinājumu (kā 1940.gadā), var nest pārmaiņas. Taču normālas vÄ“lÄ“šanas kaut cik pārskatāmā valsts stāvoklÄ« - nevar. ValdošÄ oligarhija vienmÄ“r panāks tādu vÄ“lÄ“šanu rezultātu un balsu saskaitÄ«šanu, lai nekas nemainÄ«tos.

Ja vÄ“lÄ“šanas notiek vienlaicÄ«gi ar milzÄ«gu banku un ekonomikas krÄ«zi, kuru savukārt izraisÄ«jusi ārÄ“ja iedarbÄ«ba, tad izmaiņas ir iespÄ“jamas, kā to rāda Hitlera ievÄ“lÄ“šana demokrātiskā ceļā 1933. gadā. Latvijas 2008. gada banku krÄ«ze, tipisks external shock process nesakrita ar Saeimas vÄ“lÄ“šanu ciklu, un tāpÄ“c nekādas bÅ«tiskas izmaiņas vÄ“lÄ“šanu iznākumos neradās. Ä€rÄ“jais trieciens sakrita ar pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām, un uz mūžīgiem laikiem vÄ“stures mÄ“slainÄ“ tika aizslaucÄ«ta jebkāda nacionāla koalÄ«cija RÄ«gas DomÄ“.

Var uzdot jautājumu - vai vispār 2008. gada novembra finanšu krÄ«ze varÄ“ja izraisÄ«t bÅ«tiskas galveno valsts institÅ«ciju pārmaiņas? Neapšaubāmi varÄ“ja, bet tas bija dažu dienu laika logs pÄ“c PAREX maksātnespÄ“jas publiskas izziņošanas, kad pat ārkārtÄ«gi vājš satraukums varÄ“ja izvÄ“rsties milzÄ«gā ātrumā, novest pie banku slÄ“gšanas, valsts bankrota un valdošÄs oligarhijas sabrukuma.

PÄ“c tā, kas ir publicÄ“ts par šo laiku, Eiropas SavienÄ«ba un SVF par ticamāko iznākumu uzskatÄ«ja finanšu sistÄ“mas sabrukumu Latvijā un bÅ«tiskas institucionālas izmaiņas. IespÄ“jamā pārsviešanās uz reÄ£ionu saka darboties kā arguments par labu Latvijas glābšanai tikai 2009. gada pirmajā pusÄ“.

KāpÄ“c Latvijā institucionālas izmaiņas nenotika šajā iespÄ“ju logā - pirmkārt, sabiedrÄ«ba nebija cietusi, šie notikumi sekoja KalvÄ«ša pārpilnÄ«bas laikiem, un cilvÄ“ki pat visļaunākā murgā neiedomājās, kas sekos. Otrreiz tāda laime valdošajiem nebÅ«s, ja šÄ« gada martā-aprÄ«lÄ« tiks slÄ“gta Šengenas zona, tas ir drošs Eiropas SavienÄ«bas un eiro nāves priekšvÄ“stnesis.

PÄ“c Nobela prÄ“mijas laureāta R. Mundela optimālās valÅ«tas zonas teorijas, absolÅ«ta darbaspÄ“ka mobilitāte ir izšÄ·irošais nosacÄ«jums, lai valÅ«tas zona varÄ“tu izdzÄ«vot. Eirozona ir monetārā savienÄ«ba, tas ir pat augstāks integrācijas lÄ«menis nekā valÅ«tas zona, un tā sabruks ļoti ātri, ja darbaspÄ“ka mobilitāte nepastāvÄ“s. ES lielākā daļa darbaspÄ“ka mobilitātes ir pierobežu formā, kur cilvÄ“ki šÄ·Ä“rso robežu katru dienu. Ja tas vairs nebÅ«s iespÄ“jams, ar ES un eirozonu ir cauri.

Sociālais taisnÄ«gums daudz tiek pieminÄ“ts saistÄ«ba ar šodienas islamistu teroristu kustÄ«bu Eiropā. Briseles daļā Molenbekā vÄ“l pirms Pirmā pasaul's kara, Kolonnas ielā 28 atradās gravÄ«ru ateljÄ“, kurā darbu uzsāka Slokā dzimušais Beļģijas medaļu mākslinieks Augusts Bija (1872-1957), kurš kļuva pazÄ«stams Beļģijā vairāk starpkaru periodā. Bet šodien tas ir drausmÄ«gs islamistu pārņemts kvartāls, kur nav iesakāms iegriezties. Islamistisko imigrantu atkritumi ir kā mežonÄ«gie Stiksas Å«deņi, kas aiznes nebÅ«tÄ«bā Eiropas izcelšanās liecÄ«bas. ArÄ« pati Eiropa kā GrieÄ·ijā aizsāktās vÄ“stures sastāvdaļa tiek iemÄ«ta dubļos un pazudināta. Visur minareti un minotaura māvieni piecos no rÄ«ta.

Populācijas eksplozijas nāvÄ“jošo spÄ“ku ar zinātniskām metodÄ“m analizÄ“ja jezuÄ«tu garÄ«dznieks Tomass Maltus, izcils Kembridžas universitātes students. Šodienas pārpadzÄ«votÄ«bas krÄ«ze ir tipiska maltusiāniska krÄ«ze, kas strauji pārtop par katastrofu. Maltuss bija humānists, viņa pÄ“tÄ«jumi vÄ“rsti uz krÄ«zes novÄ“ršanu. To viņš saskata sociālā taisnÄ«guma nostiprināšanā, viņa pazÄ«stama tÄ“ze par kapitālistiskajiem rausÄ“jiem ir "But such consumption is not consistent with the actual habits of the generality of capitalists. The great object of their lives is to save a fortune, both because it is their duty to make a provision for their families, and because they cannot spend an income with so much comfort to themselves, while they are obliged perhaps to attend a counting house for seven or eight hours a day...

...There must therefore be a considerable class of persons who have both the will and power to consume more material wealth then they produce, or the mercantile classes could not continue profitably to produce so much more than they consume”…

Dažkārt Maltusu uzskata par keinsiānisma ideju priekšteci. Keinsiānisma plāns izejai no krÄ«zes ir vienÄ«gais, kurš parādÄ«jis rezultativitāti Lielās depresijas apkarošanā - valsts investÄ«cijas un atbalsts ekonomikai. Lai ko runātu šodienas neoliberālās ekonomikas aizstāvji, visas šÄ«s disruptÄ«vās inovācijas krÄ«zi tikai pasliktina. Jo reāli tās rada jaunu verdzÄ«bu, turklāt tās varbÅ«t ir disruptÄ«vas, bet tās nav inovācijas. MÄ“rÄ·is nemaz nav inovāciju radÄ«šana, bet gan finanšu mahināciju izpilde, lai uzpÅ«stu to fiktÄ«vo vÄ“rtÄ«bu. Kuriozs ir aktrises Džesikas Albas bÄ“rnu ekoloÄ£isko peldkostÄ«mu veikals internetā, kura valuācija sasniegusi 1,7 miljardus, lai gan nav saprotams, kur tur ir inovācijas un aktÄ«vi. http://www.wsj.com/articles/jessica-albas-startup-honest-valued-at-1-7-billion-1439477917

Kādi draudi nāk no islamistiskā populācijas pieauguma Magrebā, Austrumāfrikā un Mazāzijā, raksturo Lords Heigs. Katru dienu šÄ« reÄ£iona populācija pieaug par 110 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku! Jau tagad visa jaunā paaudze šajā reÄ£ionā ir bez perspektÄ«vas. ŠÄdu situāciju rada islamistiskais vairošanās ārprāts, un tur nav nekādas viena bÄ“rna politikas. Islamistisko sieviešu fertilitātes lÄ«menis ir 3-5 bÄ“rni, un lielāks tas ir mazattÄ«stÄ«tās valstÄ«s. Ilgu laiku Ä€frikā populācijas eksploziju ierobežoja HIV, taču ir jau radušÄs rezistentas paaudzes, arÄ« pats vÄ«russ ir mutÄ“jis, un t.s. HIV-2 ir daudz benignāks. Risinājums var bÅ«t odu pārnÄ“sātais Zika vÄ«russ, to redzÄ“sim ļoti drÄ«z.

Ilgi vairs jāgaida nebÅ«s. Martā, aprÄ«lÄ« strauji pieaugs islamistisko invazoru masas, kas trauksies Eiropas virzienā. Tikko ASV bÅ«s skaidrs par republikāņu prezidentu, var strauji notikt Latvijas un Igaunijas okupācija, negaidot šo teritoriju nostiprināšanu. 2015. gadā Austrālijā miris Krievijas Lielkņazes Olgas mazdÄ“ls, pirmais aizsaulÄ“ aizgājušais no savas kohortas. Laika daudz vairs nava. Smilšu pulkstenis ir iztecÄ“jis. 

Novērtē šo rakstu:

0
0