PÄrmaiņu vÄ“jÅ¡
Smaka (literÄrs pseidonÄ«ms) · 23.02.2016. · Komentāri (23)Tieši pirms simt gadiem, 1916. gada 21. februÄrÄ« sÄkÄs lielÄkÄ PirmÄ Pasaules kara kauja pie VerdÄ“nas cietokšÅ†a. Lai arÄ« kritušo un ievainoto ziÅ†Ä netÄlÄ kauja pie Sommas upes PikardijÄ bija postošÄka, tieši VerdÄ“nas kauja aizsÄka materiÄlo resursu cīņu pasaules vÄ“sturÄ“.
Cīņa starp vÄcu industriÄlistu Krupu un franÄu industriÄlistu ŠnedÄ“ru. DÄ«vaini, bet ŠnedÄ“ra-Krouzo rÅ«pnÄ«cas atradÄs tik tuvu Krupa impÄ“rijas fabrikÄm. FranÄu-prÅ«šu karš robežu bija pabÄ«dÄ«jis dziļÄk Francijas teritorijÄ. TÄ bija milzÄ«ga inovÄciju sacensÄ«ba, kur VÄcijas pusÄ“ attÄ«stÄ«ja artilÄ“riju, savukÄrt Francijas pusÄ“ pilnÄ«gi inovatÄ«vus automÄtiskos šaujamieroÄus kÄ Hotchkiss. VÄcija pirmo reizi pielietoja ugunsmetÄ“jus, Francija kaujÄs rÅ«dÄ«ja lielkalibra FilÅ« haubices.
Lai arÄ« šai laikÄ Francija uzsaka ražot tankus, pirmais modelis ŠnedÄ“ra CA1, tomÄ“r VerdÄ“nas kaujÄ tiem lielas nozÄ«mes vÄ“l nebija. Tanku industrijai nozÄ«me bija kara beigu posmÄ, kad SOMUA rÅ«pnÄ«cÄs pie ParÄ«zes uzsÄka lielÄ skaitÄ ražot Renault FT. Francijas dÄvinÄtais bruņojums lÄ«dzÄ“ja Polijai atvairÄ«t boļševiku uzbrukumu. FT lÄ«dzÄ“ja arÄ« 1920. gada Daugavpils kaujÄ gÅ«t uzvaru un nodrošinÄt Latvijas austrumu apgabalu iekļaušanu Latvijas teritorijÄ.
Polijas-Padomju karÄ pirmoreiz tika izprasta šifrÄ“to ziņojumu atkodÄ“šanas nozÄ«me, lÄ«dz ar Sjerpinska veikto veiksmÄ«go koda atšifrÄ“šanu. Starpkaru laikÄ sniegtais atbalsts Polijas komandantÅ«ras ŠifrÄ“šanas pÄrvaldei un matemÄtikas zinÄtnei vispÄr sekmÄ“ja Polijas matemÄtikas skolas milzÄ«go uzplaukumu un jaunu matemÄtikas virzienu rašanoss, Ä«paši izceļot Ä»vovas matemÄtikas skolu, modernÄs matemÄtikas dzimšanas vietu.
"Rietumu frontÄ“ bez pÄrmaiņÄm" bija pirmais lielÄkais Remarka darbs, šodien tas ir visvairÄk tulkotais vÄcu autora darbs pasaulÄ“. GrÄmatÄ lasÄm par pieredzÄ“jušo frontinieku KatÄinski (KATs), un romÄnu lasÄ«jušajiem daudz kas šodien liksies jau bijis, jau redzÄ“ts toreiz. Remarks grÄmatu vispirms piedÄvÄja slavenajam BerlÄ«nes izdevÄ“jam ZÄmuelam Fišeram, taÄu saņēma atteikumu. Ebrejiem pirmais pasaules karš bija milzÄ«ga uzplaukuma periods, pÄ“ckara VeimÄras republikÄ tiem bija izšÄ·iroša nozÄ«me visÄs dzÄ«ves jomÄs, tie dominÄ“ja politiskajÄs partijÄs. Kara kritika tika uzņemta neviennozÄ«mÄ«gi. TaÄu cits ebreju izdevÄ“js, BavÄrijÄ dzimušais Ulšteins, kurš tikko bija pabeidzis celt BerlÄ«nÄ“ milzÄ«gu tipogrÄfiju, nolÄ“ma romÄnu drukÄt, taÄu lika Remarkam izņemt dažas Ä«paši asas vietas. Šodien tas ir pazÄ«stamÄkais pretkara romÄns.
PirmÄ pasaules kara iznÄkuma nosliekšanÄs Antantes pusÄ“ VerdÄ“nas kaujas gaitÄ parÄdÄ«ja aizmugures un apgÄdes lielo nozÄ«mi modernajÄ karÄ. FranÄi izrÄdÄ«jÄs ļoti izturÄ«gi cÄ«nÄ«tÄji - visa Francijas milzÄ«gÄ lauksaimniecÄ«ba strÄdÄja, lai pa DzÄ«vÄ«bas ceļu nebeidzamÄs kolonnÄs karavÄ«riem pievestu vÄ«nu, sieru, buljonu un tÄdÄ“jÄdi uzturÄ“tu kaujas spÄ“jas. TrejsavienÄ«bas vÄjums bija tieši vÄjÄ aizmugure, un ItÄlijas izstÄšanÄs to vÄ“l vairÄk vÄjinÄja.
Lai gan CentrÄlÄs lielvalstis kÄ interešu savienÄ«ba aptvÄ“ra jau lielÄku teritoriju, taÄu tÄs nebija vienlaidus teritorija, turklÄt karos ar slÄvu tautÄm novÄjinÄtÄ Osmaņu impÄ“rija bija agrÄra un nespÄ“ja sniegt bÅ«tisku ieguldÄ«jumu karÄ. OtrajÄ pasaules karÄ VÄcija pieļÄva zinÄma mÄ“rÄ tÄdu pašu kļūdu, lai gan Hitlers dažus izejas punktus bija paredzÄ“jis, piemÄ“ram, par okupÄ“tajÄs teritorijÄs salaupÄ«tajÄm vÄ“rtÄ«bÄm pÄ“rkot rÅ«pniecÄ«bas izstrÄdÄjumus ZviedrijÄ, tÄdÄ“jÄdi radot superbagÄtÄs Zviedrijas modeli.
Tie valstu lÄ«deri, kas saprata aizmugures nozÄ«mi, varÄ“ja veikli manevrÄ“t, tÄ PortugÄlÄ“ Salazars, sniedzot atbalstu BritÄnijai, nodrošinÄja to, ka pÄ“ckara periodÄ viņu un PortugÄli lika mierÄ, un tÄ piedzÄ«voja milzÄ«gu ekonomisku attÄ«stÄ«bu.
To, ka kara laikÄ visu nosaka degviela, dzensiksnas, gultņi un vilnas audumi, pÄ“c Verdenas saprata visas lielÄs un mazÄs valstis. Kara vešanai nepieciešami milzÄ«gi materiÄli uzkrÄjumi vai plaša aizmugure, kas var padot vajadzÄ«gos materiÄlus, detaļas un izstrÄdÄjumus. Krievijas impÄ“rija, tÄpat kÄ PSRS 1941. gadÄ atradÄs ļoti muļķīgÄ situÄcijÄ: lai arÄ« valsts bija milzÄ«ga, industrija atradÄs šaurÄ Rietumu joslÄ, kas kara sÄkumÄ Ätri krita ienaidnieka rokÄ.
TÄpÄ“c PirmÄ pasaules kara sÄkumÄ bija vajadzÄ«ga milzÄ«ga evakuÄcija, un OtrÄ pasaules kara sÄkumÄ komunisti skrÄ“ja no okupÄ“tajÄm Baltijas valstÄ«m prom, atpakaļ neskatÄ«damies - tÄdÄ“jÄdi pilnÄ«bÄ invalidÄ“jot šodienas Krievijas tÄ“zi, ka Baltijas valstu okupÄcija bija nepieciešama, lai nostiprinÄtu Rietumu frontes avangardu. TÄda nostiprinÄjuma nebija, paši komunistu Äinavnieki tam neticÄ“ja, bet skrÄ“ja prom, bikses neuzvilkuši, jo nedēļas laikÄ VÄ“rmahts jau bija visu ieņēmis. Šo pretrunu pÄ“tÄ«jusi, daļēji jau padomju laikÄ, Ä»eņingradas, šodien St.PÄ“terburgas vÄ“sturnieku skola. PSRS karÄ glÄba RÅ«zvelta sniegtÄ LendlÄ«ze.
Šodien Lisabonas ostas rajonÄ vÄ“l redzamas tukšas halles, kur kara laikÄ tika remontÄ“ti britu kara kuÄ£i. Bet šodienas pasaule ir tÄdÄ stÄvoklÄ«, ka jebkurÄ brÄ«dÄ« var ierunÄties lielgabali, apklust mÅ«zas. Un tad skanÄ“s atkal mašÄ«nu trokšÅ†i hallÄ“s, un strÄdnieki sÅ«tÄ«s savus darba augļus milzÄ«gÄs kaujÄs.
Pirmais pasaules karš ievadÄ«ja impÄ“riju sabrukumu. VÄcijas Ä·eizaram tika atņemta vara. 1919. gada 31. jÅ«lijÄ VeimÄrÄ tika pieņemta jaunÄs, samazinÄtÄs VÄcijas konstitÅ«cija. Francija starpkaru periodÄ sekoja maksimai "Si vis pacem, para bellum" un izveidoja augsti nocietinÄtu Mažino lÄ«niju. PÄrÄ“jam robežas posmam nepietika lÄ«dzekļu, un OtrÄ pasaules karÄ šÄ« aizsardzÄ«bas lÄ«nija neko nelÄ«dzÄ“ja. Francijas un Beļģijas attÄ«stÄ«bu starpkaru periodÄ drausmÄ«gi bremzÄ“ja turÄ“šanÄs pie Zelta standarta.
VeimÄras republikas mūžs nebija garš. PÄ“dÄ“jais ilgÄku laiku valdÄ«jušais kanclers BrÄ«nings turÄ“jÄs pie vÄjprÄtÄ«gas deflÄcijas politikas, kas radÄ«ja šausmÄ«gu sociÄlu postu. ŠÄ« LielÄs Depresijas iezÄ«mÄ“tÄ nelaimes perioda ar 6 miljoniem bezdarbnieku kvintescence ir milzÄ«gÄ rinda pie Hanoveres darba biržas, uz sienas uzraksts "Balsojiet par Hitleru". http://www.chotzen.de/mediathek/album/die-weimarer-republik?bild=69752
Šodienas sociÄlÄs vÄ“stures izpratnÄ“ kÄ galvenais faktors Hitlera nÄkšanai pie varas tiek izcelts sociÄlÄ netaisnÄ«guma uzplaukums VeimÄras RepublikÄ. SociÄlais taisnÄ«gums nav jauna paradigma, pirmais pazÄ«stamÄkais darbs bija Henrija Džordža "Progress un nabadzÄ«ba" (Progress and poverty), kuru pasaulÄ“ popularizÄ“ja Šalkenbaha fonds. Džordžs jau 19.gs. pievÄ“rsa uzmanÄ«bu destruktÄ«vajam tolaik svarÄ«gÄkÄ – zemes Ä«pašuma fenomenam. Viņa teoriju apsveica Ä»evs Tolstojs un citi domas grandi.
Latvijas attÄ«stÄ«ba pÄ“c PSRS sabrukuma notikusi pa maksimÄlÄ sociÄlÄ netaisnÄ«guma trajektoriju. Īpašumu denacionalizÄcija, vairumÄ gadÄ«jumu uz viltotu papÄ«ru pamata, radÄ«ja mÄkslÄ«gu privileģētu bagÄtnieku šÄ·iru, kam nebija nekÄdas spÄ“jas un talanta attÄ«stÄ«t saimniecÄ«bu un virzÄ«t valsts attÄ«stÄ«bu. Sabrukušie nami un zaļie tÄ«kli ir šÄ« procesa liecÄ«ba.
TaÄu šis mÄkslÄ«gais oligopotentais pseidorantjÄ“ slÄnis ir vissmagÄkÄ hipotÄ“ka Latvijas attÄ«stÄ«bai. DenacionalizÄcijas rebes Ätri izsmÄ“la nekustamÄ Ä«pašuma resursu, bet šis slÄnis ir palicis. Tam ir augstas prasÄ«bas pret dzÄ«ves lÄ«meni, bet ļoti minimÄls talants, lai organizÄ“tu ražošanu to apmierinÄšanai.
TÄpÄ“c šodienas LatvijÄ galvenais bagÄtÄ«bas avots ir nodokļu, pamatÄ PVN shÄ“mas. Tas, ko var veikt vienkÄrši, ja ir piederÄ«ba atbilstošajam slÄnim, tÄ«klam vai grupai. SalÄ«dzinÄjums ar Igauniju parÄda, ka, proporcionÄli rÄ“Ä·inot, LatvijÄ iekasÄ“ par 500 miljoniem EUR PVN mazÄk. Eksperti izteikuši viedokli, ka LatvijÄ Ä“nu ekonomika ir divreiz lielÄka nekÄ IgaunijÄ, kur tÄ arÄ« pastÄv. TÄtad rantjÄ“ slÄņa barošanai ik gadu no valsts budžeta jÄizņem viens miljards. Ir veselas nozares, uzņēmumu Ä·Ä“des, kuras tikai taisa PVN shÄ“mas, reÄli neviens nenodarbojas ar deklarÄ“to nominÄlo darbÄ«bu.
LÄ«dz ar to nekÄda attÄ«stÄ«ba valstÄ« nav iespÄ“jama, tikai veselÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas un zinÄšanu pasliktinÄšanÄs un cilvÄ“kresursu degradÄcija. TurklÄt runa ir tieši par sociÄlu kontraktu, jo tehniski problÄ“mu varÄ“tu atrisinÄt 20 minÅ«tÄ“s: tÄ kÄ šodien visÄm firmÄm ir numuri, vienkÄrši neizmaksÄt PVN pÄrmaksu lielÄku nekÄ pÄrdevÄ“ja iemaksÄtais PVN, jo viss taÄu ir ievadÄ«ts datorÄ.
Te arÄ« atbilde uz klasisko jautÄjumu: vai Marksa teorija šodien ir spÄ“kÄ? BÅ«tÄ«bÄ nÄ“, jo Marksam bagÄtÄ«bas avots bija ekspluatÄcija un spekulÄcija, taÄu šodienas kapitÄlismÄ galvenais bagÄtÄ«bas avots ir valsts apzagšana. ArÄ« modernajÄs IT un farmÄcijas nozarÄ“s tas ir tÄ, jo privÄtfirmas ekspluatÄ“ valsts nodrošinÄtas sakaru lÄ«nijas un resursus vai piesavinÄs par publisko finansÄ“jumu veiktu pÄ“tÄ«jumu rezultÄtus.
Nesen Stern publicÄ“ja šokÄ“jošu reportÄžu, kÄ onkologi un farmaceiti taisa biznesu vēža terapiju jomÄ, turklÄt šÄ«m t.s. personalizÄ“tajÄm terapijÄm iznÄkums nav Ä«paši labÄks nekÄ vecajiem citotoksiskajiem preparÄtiem. http://www.stern.de/investigativ/stern-recherche--die-skrupellosen-geschaefte-der-krebsmafia-6692272.html
GribÄ“tos pakasÄ«t krÄsu arÄ« zem Latvijas smaidošo IT nozares biznesmeņu imidžiem, jo šÄ« nozare ar savÄm ÄipkartÄ“m un mikroshÄ“mÄm ir ļoti pateicÄ«ga PVN shÄ“mu taisÄ«šanai, tÄ kÄ neesošu produkciju var nosÅ«tÄ«t pa pastu ar balastu piebÄztÄ paciÅ†Ä un maksÄjumi iet uz visÄdÄm TaivÄnÄm un KaimanÄm.
Viens no bÅ«tiskÄkajiem jautÄjumiem gan tai tÄlajÄ divu karu periodÄ, gan šodien ir - kÄdi ir nosacÄ«jumi, lai notiktu valstu un sistÄ“mu izmaiņas? KÄ tÄs var kļūt taisnÄ«gÄkas? JautÄjums bÅ«tisks, jo skaidrs, ka Eiropas SavienÄ«bas sabrukšana ar tai sekojošu eiro sabrukumu un Rietumu pasaules finansu nÄvi ir ļoti ticams scenÄrijs. Šodienas ES valstu vadÄ«tÄju sarunas liekas bezbÄ“dÄ«gas, ņemot vÄ“rÄ vairÄk nekÄ 50 triljonu aktÄ«vus un vairÄk nekÄ 150 triljonu derivÄtu, kas piesaistÄ«ti eiro, kas Ä«sÄ laikÄ var kļūt mazvÄ“rtÄ«gÄks par Zimbabves dolÄru.
AizgÄjušÄ gada nogalÄ“, 23. novembrÄ« Zemes gaitas beidza izcilais ekonomikas vÄ“sturnieks, Nobela prÄ“mijas laureÄts ekonomikÄ (1993) Duglass Norts.
Norts pats bija redzÄ“jis Lielo Depresiju, pirmskara uzplaukumu valsts pasÅ«tÄ«juma rezultÄtÄ, pÄ“ckara ekonomisko brÄ«numu, viņa pÄ“tÄ«jumi bija vÄ“rsti institucionÄlÄs ekonomikas virzienÄ - nozares, kurÄ ASV ir, bija un bÅ«s dominÄ“joša pasaulÄ“. NozarÄ“, kuru vismaz daļēji atzina arÄ« PSRS un tulkoja lielo grandu VeblÄ“na, Veslija MiÄela, bet sevišÄ·i GÄlbraita vecÄkÄ darbus.
InstitucionÄlisti jau agrÄ«ni konstatÄ“ja, ka buržuÄzijai nav nekÄda produktÄ«va pienesuma kapitÄlistiskajÄ ekonomikÄ. InovÄcijas un izgudrojumus rada zinÄtniski tehniskÄ inteliÄ£ence, kuru šÄ« buržuÄzija ekspluatÄ“. Centieni izskaidrot šo paradoksu, kÄ neizglÄ«totas sakrĚļotas dumjas buržuÄ, mÄ«dot ar kÄjÄm austeres un ikrus, šÄ·aidot šampanieti un vÄļÄjoties pa gultÄm, tik ilgi varÄ“jušas saglabÄt varu pÄr šo produktÄ«vo slÄni, turot to bÅ«tÄ«bÄ maz atšÄ·irÄ«gÄ no verdzÄ«bas stÄvoklÄ«, bija un ir fait accompli institucionÄlajÄ ekonomikÄ.
VeblÄ“ns jau agri novÄ“roja, ka cilvÄ“ka dabÄ ir iedzimts negatÄ«visms pret to, kas ir lietderÄ«gs un strÄdÄ«gs, un raksturÄ«ga pielÅ«gsme pret to, kas ir izšÄ·Ä“rdÄ«gs un nelietderÄ«gs: nosauciet kÄdu sieviešu kÄrtas bÅ«tni par govi (lietderÄ«gs dzÄ«vnieks) vai dÅ«jiņu (nelietderÄ«gs), varÄ“siet pÄrliecinÄties. DziÄ¼Ä analÄ«ze par 19.gs, buržuÄziju nÄca pie secinÄjuma - jo tÄ ir izšÄ·Ä“rdÄ«gÄka un nelietderÄ«gÄka, jo tÄ ir "institucionÄli" noturÄ«gÄka un nesatricinÄmÄka.
PÄ“tÄ«jumus VeblÄ“ns apkopoja fundamentÄlajÄ darbÄ "BezdarbÄ«gÄs šÄ·iras teorija" (Theory of leisure class). VeblÄ“na darbs arÄ« parÄdÄ«ja, ka pretstatÄ dabaszinÄtņu pÄrstÄvju dažreiz nicÄ«gajai attieksmei, ekonomikÄ ir arÄ« fundamentÄlas likumsakarÄ«bas, šodien tÄs veiksmÄ«gi pÄ“ta eksperimentÄlÄ ekonomika.
Norts savos pÄ“tÄ«jumos par institucionÄlo pÄrmaiņu procesu aptvÄ“ra milzÄ«gu laika periodu, no pirmatnÄ“jÄm sabiedrÄ«bÄm lÄ«dz mÅ«sdienÄm. Viņa Institutions, Institutional Change and Economic Performance (1990), ka arÄ« vÄ“sturiskÄ Constitutions and Commitment: The Evolution of Institutions Governing Public Choice in Seventeenth-Century England (1989) piesaistÄ«ja Nobela prÄ“mijas komitejas uzmanÄ«bu.
ŠÄ«s grÄmatas apkopo milzÄ«gu faktoloÄ£isku pÄ“tÄ«jumu resursu, pirmoreiz pÄ“tÄ«tus avotus, loÄ£iski stingrus secinÄjumus, kas vispÄr raksturÄ«gi institucionÄlajai ekonomikai. TaÄu tikai 1995. gadÄ Ä«sÄkÄ formÄtÄ tiek publicÄ“ta galvenÄ, centrÄlÄ doma, kas ir tas nepieciešamais nosacÄ«jums, kas var pÄrtapt pietiekamÄ, lai notiktu institucionÄlas pÄrmaiņas, kas taÄu pasaules vÄ“sturÄ“ tomÄ“r ir notikušas, jo cilvÄ“ki vairs neskraida baros ar akmens cirvi.
Un šis visu izsakošais pÄrmaiņu nesÄ“js, šis visa progresa izraisÄ«tÄjs un vecÄ kapracis, ir "external shock" - no Ärienes nÄkošs satricinÄjums. TÄtad tÄds, pret kuru valdošÄ kliÄ·e vai kasta nav varÄ“jusi sagatavoties. External shock var bÅ«t meteorÄ«ts, klimata izmaiņas, ja ir runa par visu cilvÄ“ci ietekmÄ“jošÄm parÄdÄ«bÄm. TÄs var bÅ«t Ärvalstu inspirÄ“tas varas pÄrņemšanas kÄ KrievijÄ 1917. gadÄ un ČīlÄ“ 1973. gadÄ. Tie var bÅ«t milzÄ«gu biržas krišanu (baisse) izraisÄ«ti šoka viļņi. Tie var bÅ«t simtiem tÅ«kstošu un miljoni ÄrkÄrtÄ«gi agresÄ«vu jaunu pÄrgribÄ“jušos islamistisku vÄ«riešu, kas bez militÄras sadursmes ieplÅ«st un pÄrņem citas valstis.
Norta koncepcija arÄ« dod uz LatvijÄ bieži uzdoto jautÄjumu - vai var valstÄ« kaut ko mainÄ«t vÄ“lÄ“šanu procesÄ? Uz to atbilde ir vienkÄrša - nÄ“, nevar. Tikai tÄdas vÄ“lÄ“šanas, kuras notiek vienlaicÄ«gi ar milzÄ«gu ÄrÄ“ju satricinÄjumu (kÄ 1940.gadÄ), var nest pÄrmaiņas. TaÄu normÄlas vÄ“lÄ“šanas kaut cik pÄrskatÄmÄ valsts stÄvoklÄ« - nevar. ValdošÄ oligarhija vienmÄ“r panÄks tÄdu vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu un balsu saskaitÄ«šanu, lai nekas nemainÄ«tos.
Ja vÄ“lÄ“šanas notiek vienlaicÄ«gi ar milzÄ«gu banku un ekonomikas krÄ«zi, kuru savukÄrt izraisÄ«jusi ÄrÄ“ja iedarbÄ«ba, tad izmaiņas ir iespÄ“jamas, kÄ to rÄda Hitlera ievÄ“lÄ“šana demokrÄtiskÄ ceÄ¼Ä 1933. gadÄ. Latvijas 2008. gada banku krÄ«ze, tipisks external shock process nesakrita ar Saeimas vÄ“lÄ“šanu ciklu, un tÄpÄ“c nekÄdas bÅ«tiskas izmaiņas vÄ“lÄ“šanu iznÄkumos neradÄs. Ä€rÄ“jais trieciens sakrita ar pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm, un uz mūžīgiem laikiem vÄ“stures mÄ“slainÄ“ tika aizslaucÄ«ta jebkÄda nacionÄla koalÄ«cija RÄ«gas DomÄ“.
Var uzdot jautÄjumu - vai vispÄr 2008. gada novembra finanšu krÄ«ze varÄ“ja izraisÄ«t bÅ«tiskas galveno valsts institÅ«ciju pÄrmaiņas? NeapšaubÄmi varÄ“ja, bet tas bija dažu dienu laika logs pÄ“c PAREX maksÄtnespÄ“jas publiskas izziņošanas, kad pat ÄrkÄrtÄ«gi vÄjš satraukums varÄ“ja izvÄ“rsties milzÄ«gÄ ÄtrumÄ, novest pie banku slÄ“gšanas, valsts bankrota un valdošÄs oligarhijas sabrukuma.
PÄ“c tÄ, kas ir publicÄ“ts par šo laiku, Eiropas SavienÄ«ba un SVF par ticamÄko iznÄkumu uzskatÄ«ja finanšu sistÄ“mas sabrukumu LatvijÄ un bÅ«tiskas institucionÄlas izmaiņas. IespÄ“jamÄ pÄrsviešanÄs uz reÄ£ionu saka darboties kÄ arguments par labu Latvijas glÄbšanai tikai 2009. gada pirmajÄ pusÄ“.
KÄpÄ“c LatvijÄ institucionÄlas izmaiņas nenotika šajÄ iespÄ“ju logÄ - pirmkÄrt, sabiedrÄ«ba nebija cietusi, šie notikumi sekoja KalvÄ«ša pÄrpilnÄ«bas laikiem, un cilvÄ“ki pat visļaunÄkÄ murgÄ neiedomÄjÄs, kas sekos. Otrreiz tÄda laime valdošajiem nebÅ«s, ja šÄ« gada martÄ-aprÄ«lÄ« tiks slÄ“gta Šengenas zona, tas ir drošs Eiropas SavienÄ«bas un eiro nÄves priekšvÄ“stnesis.
PÄ“c Nobela prÄ“mijas laureÄta R. Mundela optimÄlÄs valÅ«tas zonas teorijas, absolÅ«ta darbaspÄ“ka mobilitÄte ir izšÄ·irošais nosacÄ«jums, lai valÅ«tas zona varÄ“tu izdzÄ«vot. Eirozona ir monetÄrÄ savienÄ«ba, tas ir pat augstÄks integrÄcijas lÄ«menis nekÄ valÅ«tas zona, un tÄ sabruks ļoti Ätri, ja darbaspÄ“ka mobilitÄte nepastÄvÄ“s. ES lielÄkÄ daļa darbaspÄ“ka mobilitÄtes ir pierobežu formÄ, kur cilvÄ“ki šÄ·Ä“rso robežu katru dienu. Ja tas vairs nebÅ«s iespÄ“jams, ar ES un eirozonu ir cauri.
SociÄlais taisnÄ«gums daudz tiek pieminÄ“ts saistÄ«ba ar šodienas islamistu teroristu kustÄ«bu EiropÄ. Briseles daÄ¼Ä MolenbekÄ vÄ“l pirms PirmÄ pasaul's kara, Kolonnas ielÄ 28 atradÄs gravÄ«ru ateljÄ“, kurÄ darbu uzsÄka SlokÄ dzimušais Beļģijas medaļu mÄkslinieks Augusts Bija (1872-1957), kurš kļuva pazÄ«stams BeļģijÄ vairÄk starpkaru periodÄ. Bet šodien tas ir drausmÄ«gs islamistu pÄrņemts kvartÄls, kur nav iesakÄms iegriezties. Islamistisko imigrantu atkritumi ir kÄ mežonÄ«gie Stiksas Å«deņi, kas aiznes nebÅ«tÄ«bÄ Eiropas izcelšanÄs liecÄ«bas. ArÄ« pati Eiropa kÄ GrieÄ·ijÄ aizsÄktÄs vÄ“stures sastÄvdaļa tiek iemÄ«ta dubļos un pazudinÄta. Visur minareti un minotaura mÄvieni piecos no rÄ«ta.
PopulÄcijas eksplozijas nÄvÄ“jošo spÄ“ku ar zinÄtniskÄm metodÄ“m analizÄ“ja jezuÄ«tu garÄ«dznieks Tomass Maltus, izcils Kembridžas universitÄtes students. Šodienas pÄrpadzÄ«votÄ«bas krÄ«ze ir tipiska maltusiÄniska krÄ«ze, kas strauji pÄrtop par katastrofu. Maltuss bija humÄnists, viņa pÄ“tÄ«jumi vÄ“rsti uz krÄ«zes novÄ“ršanu. To viņš saskata sociÄlÄ taisnÄ«guma nostiprinÄšanÄ, viņa pazÄ«stama tÄ“ze par kapitÄlistiskajiem rausÄ“jiem ir "But such consumption is not consistent with the actual habits of the generality of capitalists. The great object of their lives is to save a fortune, both because it is their duty to make a provision for their families, and because they cannot spend an income with so much comfort to themselves, while they are obliged perhaps to attend a counting house for seven or eight hours a day...
...There must therefore be a considerable class of persons who have both the will and power to consume more material wealth then they produce, or the mercantile classes could not continue profitably to produce so much more than they consume”…
DažkÄrt Maltusu uzskata par keinsiÄnisma ideju priekšteci. KeinsiÄnisma plÄns izejai no krÄ«zes ir vienÄ«gais, kurš parÄdÄ«jis rezultativitÄti LielÄs depresijas apkarošanÄ - valsts investÄ«cijas un atbalsts ekonomikai. Lai ko runÄtu šodienas neoliberÄlÄs ekonomikas aizstÄvji, visas šÄ«s disruptÄ«vÄs inovÄcijas krÄ«zi tikai pasliktina. Jo reÄli tÄs rada jaunu verdzÄ«bu, turklÄt tÄs varbÅ«t ir disruptÄ«vas, bet tÄs nav inovÄcijas. MÄ“rÄ·is nemaz nav inovÄciju radÄ«šana, bet gan finanšu mahinÄciju izpilde, lai uzpÅ«stu to fiktÄ«vo vÄ“rtÄ«bu. Kuriozs ir aktrises Džesikas Albas bÄ“rnu ekoloÄ£isko peldkostÄ«mu veikals internetÄ, kura valuÄcija sasniegusi 1,7 miljardus, lai gan nav saprotams, kur tur ir inovÄcijas un aktÄ«vi. http://www.wsj.com/articles/jessica-albas-startup-honest-valued-at-1-7-billion-1439477917
KÄdi draudi nÄk no islamistiskÄ populÄcijas pieauguma MagrebÄ, AustrumÄfrikÄ un MazÄzijÄ, raksturo Lords Heigs. Katru dienu šÄ« reÄ£iona populÄcija pieaug par 110 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku! Jau tagad visa jaunÄ paaudze šajÄ reÄ£ionÄ ir bez perspektÄ«vas. ŠÄdu situÄciju rada islamistiskais vairošanÄs ÄrprÄts, un tur nav nekÄdas viena bÄ“rna politikas. Islamistisko sieviešu fertilitÄtes lÄ«menis ir 3-5 bÄ“rni, un lielÄks tas ir mazattÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s. Ilgu laiku Ä€frikÄ populÄcijas eksploziju ierobežoja HIV, taÄu ir jau radušÄs rezistentas paaudzes, arÄ« pats vÄ«russ ir mutÄ“jis, un t.s. HIV-2 ir daudz benignÄks. RisinÄjums var bÅ«t odu pÄrnÄ“sÄtais Zika vÄ«russ, to redzÄ“sim ļoti drÄ«z.
Ilgi vairs jÄgaida nebÅ«s. MartÄ, aprÄ«lÄ« strauji pieaugs islamistisko invazoru masas, kas trauksies Eiropas virzienÄ. Tikko ASV bÅ«s skaidrs par republikÄņu prezidentu, var strauji notikt Latvijas un Igaunijas okupÄcija, negaidot šo teritoriju nostiprinÄšanu. 2015. gadÄ AustrÄlijÄ miris Krievijas Lielkņazes Olgas mazdÄ“ls, pirmais aizsaulÄ“ aizgÄjušais no savas kohortas. Laika daudz vairs nava. Smilšu pulkstenis ir iztecÄ“jis.