PÄrsÅ«dzÄ“ts tiesas spriedums par maskavieti Annu Potapovu, kas tagad saucas Latvijas pilsone Juta StrÄ«Ä·e
PIETIEK · 04.08.2019. · Komentāri (0)ŠÄ gada jÅ«lija sÄkumÄ administratÄ«vÄ tiesa noraidÄ«ja žurnÄlista Rituma Rozenberga pieteikumu, nospriežot, ka Latvijas sabiedrÄ«bai nav tiesÄ«bu uzzinÄt, ka bijusÄ« KNAB darbiniece, tagadÄ“jÄ Saeimas deputÄte Juta StrÄ«Ä·e savulaik, dzÄ«vojot Krievijas galvaspilsÄ“tÄ MaskavÄ, ir saukusies Anna Potapova. Pietiek šodien publicÄ“ AugstÄkÄs tiesas SenÄtam iesniegto kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu, kurÄ aprakstÄ«ts – kÄpÄ“c nu jau bÄ“dÄ«gi slavenÄs Latvijas UniversitÄtes nevÄ“lÄ“šanÄs atklÄt šo informÄciju ir prettiesiska un sabiedrÄ«bas interesÄ“m neatbilstoša.
2019.gada 5.jÅ«lijÄ AdministratÄ«vÄ rajona tiesa taisÄ«ja spriedumu lietÄ Nr.A420146519, ar kuru noraidÄ«ja PieteicÄ“ja pieteikumu. PieteicÄ“js pÄrsÅ«dz spriedumu pilnÄ apjomÄ, pamatojoties uz sekojošiem apsvÄ“rumiem un argumentiem.
Izskatot pieteikumu, tiesa ir izvÄ“rtÄ“jusi pušu likumiskÄs intereses, kas izriet no LR SatversmÄ“ noteiktajÄm pamattiesÄ«bÄm. PieteicÄ“ja gadÄ«jumÄ tÄs ir tiesÄ«bas, kas nostiprinÄtas Satversmes 100.pantÄ un 104.pantÄ. TrešÄs personas gadÄ«jumÄ tÄs ir tiesÄ«bas, kas nostiprinÄtas Satversmes 96.pantÄ. Izlemjot lietu, tiesa devusi priekšroku trešÄs personas tiesÄ«bÄm uz privÄto dzÄ«vi. ŠÄdÄ veidÄ, pamatojoties uz Satversmes 116.pantu, tiesa ir ierobežojusi PieteicÄ“ja pamattiesÄ«bas. MinÄ“tais ierobežojums ir Ä«stenots uz likumÄ«ga pamata, ievÄ“rojot leÄ£itÄ«mu mÄ“rÄ·i, bet nepareizi izlemjot ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu.
Sprieduma nepareizÄ«ba izpaužas tajÄ apstÄklÄ«, ka tiesa nav pareizi piemÄ“rojusi AdministratÄ«vÄ procesa likuma 103.panta otro daļu (tiesa administratÄ«vajÄ procesÄ, pildot savus pienÄkumus, pati (ex officio) objektÄ«vi noskaidro lietas apstÄkļus un dod tiem juridisku vÄ“rtÄ“jumu, izskatot lietu saprÄtÄ«gÄ termiņÄ.
Izskatot lietu, tiesa nav objektÄ«vi noskaidrojusi lietas apstÄkļus, jo nav iepazinusies ar IestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju (kaut gan arÄ« PieteicÄ“js lÅ«dza izprasÄ«t no IestÄdes tÄs rÄ«cÄ«bÄ esošos dokumentus), kÄ dēļ nav izvÄ“rtÄ“jusi to, kÄda informÄcija vispÄr ir IestÄdes rÄ«cÄ«bÄ un kÄ tÄs izsniegšana varÄ“tu radÄ«t TrešÄs personas pamattiesÄ«bu aizskÄrumu.
Tikai iepazÄ«stoties ar IestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju, tiesa var izvÄ“rtÄ“t PieteicÄ“ja un TrešÄs personas pamattiesÄ«bu iespÄ“jamÄ ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu, kÄ arÄ« izvÄ“rtÄ“t to, cik lielÄ apjomÄ tomÄ“r ir iespÄ“jams izsniegt PieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju un kÄdi ierobežojumi ievÄ“rojami informÄcijas izsniegšanÄ (piemÄ“ram, aizkrÄsojot izsniedzamo dokumentu kopijÄs atsevišÄ·us datus, vai izsniedzot dokumentu daļējus norakstus). TÄpat, tikai iepazÄ«stoties ar konkrÄ“tiem dokumentiem, tiesai ir iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t to, vai sabiedrÄ«bas intereses iepazÄ«ties ar informÄciju prevalÄ“ (vai nÄ“) pÄr TrešÄs personas tiesÄ«bÄm uz privÄto dzÄ«vi.
Lai arÄ« PieteicÄ“ja prasÄ«jums ir pamatots ar to, ka sabiedrÄ«bai ir nepieciešams zinÄt to, vai TrešÄ persona savulaik nav mainÄ«jusi vÄrdu no Anna uz Juta, tiesa ir izvairÄ«jusies noskaidrot to, vai IestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vispÄr ir dokumenti, kas saturÄ“tu informÄciju par šÄda fakta esamÄ«bu.
PieteicÄ“js uzskata, ka tiesa nav noskaidrojusi (vismaz tas nav atspoguļots tiesas spriedumÄ) par to, vai IestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bÄ uz personas datu apstrÄdi 4.panta 6.punktÄ norÄdÄ«tajai kartotÄ“kas definÄ«cijai, kas arÄ« ir atzÄ«stams par AdministratÄ«vÄ procesa likuma 103.panta otrÄs daļas pÄrkÄpumu.
MinÄ“tais, AdministratÄ«vÄ procesa likuma 103.panta otrÄs daļas pÄrkÄpums ir novedis pie situÄcijas, kad tiesa nav piemÄ“rojusi šo materiÄlo tiesÄ«bu normu, kuru vajadzÄ“ja piemÄ“rot, kÄ dēļ, saskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastÄv pamats lietas izskatÄ«šanai kasÄcijas kÄrtÄ«bÄ.
TÄpat tiesa nav pareizi iztulkojusi un tÄpÄ“c arÄ« nav pareizi piemÄ“rojusi “Fizisko personu datu apstrÄdes likuma” 32.panta otrÄs daļas 1.punktu. MinÄ“tajÄ punktÄ ir ietverts nosacÄ«jums: “datu apstrÄdi veic, lai Ä«stenotu tiesÄ«bas uz vÄrda un informÄcijas brÄ«vÄ«bu, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi, un netiek skartas tÄdas datu subjekta intereses, kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba un kuras ir svarÄ«gÄkas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m”.
KÄ redzams no minÄ“tÄs normas, tad tajÄ ir ietverts pienÄkums izvÄ“rtÄ“t datu subjekta intereses, bet tikai tÄdas intereses, kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba. MinÄ“tais nozÄ«mÄ“, ka izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamo datu apstrÄdi, jÄvÄ“rtÄ“ nevis jebkuras datu subjektu intereses, bet gan tikai tÄdas, kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba, turklÄt, šÄ«s intereses (kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba) ir svarÄ«gÄkas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m. TÄtad jebkura datu subjekta interese nevar bÅ«t par pamatu liegumam apstrÄdÄt personas datus. TÄda interese var bÅ«t tikai tÄda, kurai nepieciešama aizsardzÄ«ba. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ normas formulÄ“jums bÅ«tu lakoniskÄks: “[..] un netiek skartas tÄdas datu subjekta intereses, kuras ir svarÄ«gÄkas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m.”
SavukÄrt intereses, kurÄm nepieciešama aizsardzÄ«ba, ir tÄdas personas intereses, kas izriet no tiesÄ«bÄm uz privÄto dzÄ«vi, un kurÄm ir nepieciešama aizsardzÄ«ba. PÄrsÅ«dzÄ“tajÄ spriedumÄ tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi to, vai sabiedrÄ«bas nepieciešamÄ«ba uzzinÄt patiesÄ«bu prevalÄ“ pÄr TrešÄs personas tiesÄ«bÄm uz privÄto dzÄ«vi, bet nav vÄ“rtÄ“jusi to, vai TrešÄs personas interese slÄ“pt no sabiedrÄ«bas patiesÄ«bu ir tÄda interese, kurai ir nepieciešama aizsardzÄ«ba. Tiesa spriedumÄ nav atspoguļojusi šo TrešÄs personas interesi slÄ“pt patiesÄ«bu no sabiedrÄ«bas, kÄ arÄ« nav motivÄ“jusi, kÄpÄ“c ir nepieciešams aizsargÄt šÄdu interesi.
LÄ«dz ar to tiesa nav pareizi piemÄ“rojusi “Fizisko personu datu apstrÄdes likuma” 32.panta otrÄs daļas 1.punktu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, kÄ dēļ, saskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastÄv pamats lietas izskatÄ«šanai kasÄcijas kÄrtÄ«bÄ.
PieteicÄ“js uzskata, ka šai lietai ir nozÄ«me judikatÅ«ras veidošanÄ, jo par minÄ“to normu iztulkošanu tiesu prakse nav nostabilizÄ“jusies.
TurklÄt, ir jÄņem vÄ“rÄ, ka par vispÄrzinÄmu faktu ir atzÄ«stams TrešÄs personas paziņojums, ka viņa vienmÄ“r ir bijusi Juta un nekad nav bijusi Anna. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bas interese ir ne tik vien uzzinÄt patiesÄ«bu, bet uzzinÄt to, vai TrešÄ persona nav publiski melojusi. Ja ir iespÄ“jams atzÄ«t par aizsargÄjamu interesi TrešÄs personas tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi, tad par aizsargÄjamu interesi nedrÄ«kst atzÄ«t vÄ“lmi slÄ“pt sabiedrÄ«bai publiski paustus melus.
GadÄ«jumÄ, ja stÄsies spÄ“kÄ pirmÄs instances spriedums, tas bÅ«s negatÄ«vs vÄ“stÄ«jums plašsaziņas lÄ«dzekļu darbiniekiem viņu centienos noskaidrot valsts augstÄko un augsto amatpersonu patiesÄs biogrÄfijas un noskaidrot, vai viņi sabiedrÄ«bai nemelo par savu pagÄtni.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, kÄ arÄ« pamatojoties uz “Fizisko personu datu apstrÄdes likuma” 32.panta otrÄs daļas 1.punktu, AdministratÄ«vÄ procesa likuma 103.panta otro daļu, 325.- 352.pantu,
lūdzu:
izskatÄ«t lietu kasÄcijas kÄrtÄ«bÄ, atcelt spriedumu pilnÄ«bÄ un nodot lietu jaunai izskatÄ«šanai pirmÄs instances tiesai.