Iesaki rakstu:

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brÄ«vdienas beidzot ir beigušÄs. Arvien aktÄ«vāk izpaužas gan valdošÄs koalÄ«cijas partijas, gan opozÄ«cijas partijas. LÄ«dz ar to politikas vÄ“rotājiem dzÄ«ve ir kļuvusi interesantāka.

Sestdien Latvijas Krievu savienÄ«ba organizÄ“ja kārtÄ“jo protesta akciju, prasot saglabāt izglÄ«tÄ«bu krievu valodā. Akcijas dalÄ«bnieki stāstÄ«ja, ka krievu bÄ“rniem arÄ« Latvijā ir tiesÄ«bas mācÄ«ties krievu valodā. Akcijas dalÄ«bnieki nesa plakātus ar jau gadiem pierastajiem saukļiem, piemÄ“ram, “Rokas nost no krievu skolām”, “Gribu mācÄ«ties krievu valodā” utt.

Medijos teikts, ka akcijā piedalÄ«jās vairāk nekā 900 cilvÄ“ku, tajā skaitā uz viesizrādi bija ieradusies arÄ« Latvijas Krievu savienÄ«bas lÄ«dere Tatjana Ždanoka. PÄ“c atkārtotās ievÄ“lÄ“šanas Eiropas Parlamentā viņa ir maz redzama RÄ«gā, tādÄ“jādi var teikt, ka akcijas dalÄ«bniekiem tika izrādÄ«ts Ä«pašs gods, dodot iespÄ“ju pārliecināties, ka Ždanoka tomÄ“r nekur nav pazudusi un turpina cÄ«nÄ«ties par Kremļa interesÄ“m Latvijā.

Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji ir pasīvi un maz piedalās dažādās akcijās un protestos, tāpēc vairāk nekā 900 protestantu ir uzskatāms par diezgan lielu cilvēku skaitu, kas piedalās politiskā akcijā.

Interesanti protams, ka lielākā daļa no Latvijas Krievu savienÄ«bas organizÄ“tās akcijas dalÄ«bniekiem bija pensionāri un veci cilvÄ“ki, tāpÄ“c liekas, ka viņi varÄ“tu dzÄ«vot mierÄ«gi un viņiem vairs neviens neliek iet skolā un mācÄ«ties latviešu valodā. Tautā runā, ka daļa no akcijas dalÄ«bniekiem saņēma zināmu atalgojumu par piedalÄ«šanos šajā akcijā, kas daļēji varÄ“tu izskaidrot lielo pensionāru skaitu.

SmieklÄ«ga ir pÄ“kšÅ†Ä partijas “Saskaņa” pamošanās no ilgā miega. “Saskaņa” paziņoja, ka rakstÄ«s vÄ“stuli NATO Ä£enerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un sÅ«dzÄ“sies par aizsardzÄ«bas ministru Arti Pabriku, kurš esot “nepareizi izrunājies”, nosaucot leÄ£ionārus par Latvijas tautas varoņiem, nevis upuriem. “Saskaņas” Saeimas frakcijas vÄ“stuli parakstÄ«šot tās vadÄ«tājs – partijas smagsvars Jānis Urbanovičs.

Tas ļoti atgādina regulāri dzirdamās ziņas par kaimiņvalsts iedzÄ«votāju sÅ«tÄ«tām vÄ“stulÄ“m Krievijas caram Vladimiram Putinam, lÅ«dzot atrisināt dažādas problÄ“mas. Parasti Putins arÄ« tÄ“višÄ·Ä«gi sola nokārtot šos jautājumus. Nav zināms, cik daudzi Krievijas iedzÄ«votāji tic šÄdu vÄ“stuļu efektam, tomÄ“r paradoksālā kārtā tas ļoti atgādina “Saskaņas” ticÄ«bu tam, ka NATO vadÄ«ba norās Pabriku un turpmāk aizliegs viņam slavÄ“t leÄ£ionārus.

Interesanti, ka “Saskaņas” paziņojums par vÄ“stules sÅ«tÄ«šana uz NATO notiek laikā, kad arÄ« daudzos Krievijas medijos ir parādÄ«jušÄs ziņas, ka Pabriks “slavÄ“ fašistus”. Negribas ticÄ“t, ka “Saskaņas” deputāti lasa tikai Krievijas laikrakstus un beidzot ir sapratuši, ka jāapgaismo NATO vadÄ«ba par Pabrika izteikumiem. No “Saskaņas” nevÄ“las atpalikt Latvijas Krievu savienÄ«ba, un arÄ« tā sÅ«tÄ«šot šÄdas vÄ“stules NATO valstu aizsardzÄ«bas ministriem, kam esot jāizvÄ“rtÄ“ Pabrika atbilstÄ«ba aizsardzÄ«bas ministra amatam un jāpanāk viņa atlaišana no amata.

Arvien biežāk ir dzirdama arÄ« otra Saeimas opozÄ«cijas partija. ZZS deputāts Viktors Valainis piedraudÄ“ja, ka pret VARAM ministra Jura PÅ«ces iecerÄ“to reÄ£ionālo reformu tiks rÄ«koti daudzi protesti. Valainis stāstÄ«ja, ka RÄ«gas ielās izbrauks daudz traktoru, tiks bÅ«vÄ“tas barikādes un protestus rÄ«kos daudzi neapmierināti cilvÄ“ki. PÄ“c Valaiņa teiktā varÄ“ja saprast, ka ZZS visādi atbalstÄ«s šÄdas akcijas un aicinās cilvÄ“kus tajās piedalÄ«ties, lai nepieļautu reÄ£ionu reformu.

Nu ko, rÄ«dziniekiem tiks dota iespÄ“ja tuvumā apskatÄ«ties, kādus traktorus un tehniku ir iepirkuši mÅ«su lauksaimnieki, kuri regulāri prasa dažādas subsÄ«dijas valdÄ«bai un žēlojas par naudas trÅ«kumu. VarbÅ«t nemaz nav slikti, ka ZZS radÄ«s iespÄ“ju arÄ« citiem paskatÄ«ties uz šiem traktoriem un papriecāties par jauniem pasākumiem RÄ«gā.

Ne tikai Valainis, bet arÄ« citi ZZS pārstāvji, piemÄ“ram, ZZS valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un vienlaikus arÄ« Zaļās partijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Edgars Tavars ir vairākkārt paziņojis, ka nepieļaus reÄ£ionālās reformas apstiprināšanu Saeimā, kā to vÄ“las PÅ«ce. Zinot, ka lÄ«dz šim ZZS darbojās kā viens no lielākajiem pašvaldÄ«bu lobistiem, šÄdi paziņojumi nepārsteidz un ir tikai loÄ£iski.

Ar savām aktivitātÄ“m nav atpalikušas arÄ« valdošÄs koalÄ«cijas partijas. PiemÄ“ram, “AttÄ«stÄ«bai/Par” pÄ“kšÅ†i paziņoja, ka neatbalsta konkursa komisijas izraudzÄ«to Santas Purgailes kandidatÅ«ru FKTK vadÄ«tājas amatam. Ministrs Juris PÅ«ce vispirms uzskatÄ«ja, bet tad vairs neuzskatÄ«ja, ka viņai nav vajadzÄ«gās kompetences banku uzraudzÄ«bas jautājumos. Tas jau ir radÄ«jis minÄ“jumus un spekulācijas par to, kura sponsora intereses šÄdā veidā atstrādā “AttÄ«stÄ«bai/Par”, mÄ“Ä£inot kavÄ“t jauna FKTK vadÄ«tāja iecelšanu.

Kā vienmÄ“r skaļa ir Jaunā konservatÄ«vā partija. IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir paziņojusi, ka pārsÅ«dzÄ“s tiesas lÄ“mumu, kas aptur valdÄ«bas rÄ«kojumu par IndriÄ·a Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā un ļauj Muižniekam turpināt darbu. Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deris un tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau paspÄ“ja piedraudÄ“t, ka valdÄ«ba pārtrauks darbu, ja kāda pozÄ«cijas partija prasÄ«s Šuplinskas demisiju (kā zināms, opozÄ«cijas partija ZZS jau paziņoja, ka prasÄ«s Saeimai lemt par Šuplinskas demisiju).

Bordāns šobrÄ«d izskatās dusmÄ«gs, tomÄ“r tas nepārsteidz, ņemot vÄ“rā, ka tiesa nekonstatÄ“ja pamatu Ä’rika Kalnmeiera atbrÄ«vošanai no Ä£enerālprokurora amata. Kā zināms, pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām Jaunā konservatÄ«vā partija solÄ«ja atcelt no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā Kalnmeieru.

Jācer, ka Jaunā konservatÄ«vā partija tomÄ“r spÄ“s saglabāt veselo saprātu un pārāk neaizrausies ar demisijas solÄ«jumiem un valdÄ«bas gāšanas plāniem, cerot šÄdā veidā revanšÄ“ties par neveiksmÄ“m ar Kalnmeiera un Muižnieka atcelšanu no amata. Vispirms tomÄ“r vajadzÄ“tu pieņemt nākamā gada budžetu un tad domāt par jaunām politiskām aktivitatÄ“m.

Ir skaidrs, ka premjerministram Krišjānim Kariņam un “Jaunajai VienotÄ«bai” kā premjera partijai tuvākajā laikā nav gaidāmas vieglas dienas, mÄ“Ä£inot samierināt daudzās partijas valdošajā koalÄ«cijā un panākt nākamā gada budžeta apstiprināšanu Saeimā.