Iesaki rakstu:

Lai cik tas dÄ«vaini neliktos, daļa pasaules valstu delegāciju ParÄ«zÄ“ ieradušÄs nevis samazināt izmešus, nepieļaut klimata izmaiņas, bet tieši otrādi – nekādus ierobežojumus nepieļaut.

NÄ“, nudien neesmu dzirdÄ“jis nevienu frāzi, kas atklāti nostātos pret vispārÄ“jo aicinājumu glābt planÄ“tu. Visi ārÄ“ji izskatās gauži ieinteresÄ“ti kopÄ“jā procesā. Tamdēļ savāda šÄ·iet nepārprotamā tendence uzsākt pilnÄ«gi nejÄ“dzÄ«gas, garas, tukšas debates par sÄ«kumiem.

Izceļas Latīņamerikas valstis un salu valstu pārstāvji. Par vismaz dažiem eksotisku valstu pārstāvjiem rodas iespaids, ka ikdienā viņi strādā Parīzes vai Ņujorkas advokātu birojos, nēsā pusmiljonu vērtus rokaspulksteņus un izpilda pilnīgi citu valstu un kompāniju pasūtījumu.

Savukārt dažu jaunattÄ«stÄ«bas valstu pārstāvji atbraukuši uz naudas dalÄ«šanas pasākumu, un nevar sagaidÄ«t brÄ«di, kad donori viņiem kaut ko atmetÄ«s. Sarunās viņi neliekuļoti virzās tikai vienā – naudas virzienā.

Visi runā par progresu sarunās, bet tikai diplomāti šeit var saskatÄ«t progresu. Ar neapbruņotu aci redzams, ka lielai daļai delegātu dots uzdevums vilkt laiku, lai pirmdien, ministriem sabraucot, dokumenti nebÅ«tu gatavi. Pirmdien idejām un formulÄ“jumiem dokumentos jātiek paceltiem politiskā lÄ«menÄ«.

NepretendÄ“dams bÅ«t klimata jomas speciālists, vÄ“los apgalvot, ka gala dokuments pildās ar liekvārdÄ«bu un ideju dublÄ“šanos. Latvijas delegācija šÄ·iet kompetenta un racionāla, pie kam nebaidās runāt un debatÄ“t (man gan kā krietnam latvietim nāktos šeit skaļi nolamāt mÅ«su birokrātus).

Neatstāj sajÅ«ta, ka lielā mÄ“rā notiek vienādi domājošo pārliecināšana par to, ka balts ir balts, bet melns ir melns. Tie, kam sasilšana nav aktuāla, mierÄ«gi prasa pierādÄ«jumus šai atziņai. Un tad tiek meklÄ“ti argumenti no blakus jomām.

Par skaļāko argumentu kļūst veselÄ«bas problÄ“mas klimata izmaiņu gadÄ«jumā, lielāki izdevumi veselÄ«bas aprÅ«pei, priekšlaicÄ«gas nāves, infekciju slimÄ«bas, psihiskas slimÄ«bas un migrācija kā slimÄ«bu iemesls.

Neviens no argumentiem mani lāga nepārliecina. PilnÄ«gi pietiktu ar skaidru vÄ«ziju par planÄ“tas nespÄ“ju paÄ“dināt tās iedzÄ«votājus, nespÄ“ju nodrošināt dzeramo Å«deni, nespÄ“ju nodrošināt pietiekami daudz skābekļa.

Ja iepriekš paudu neizpratni – kāpÄ“c Raimonds VÄ“jonis nerunāja COP21 konferencÄ“, šodien viņu saprotu. Šeit tikt pie mikrofona un nepateikt neko (sakarÄ«gu) vÄ“las ikviens. Šodien man jau gribÄ“tos lielai daļai runātāju aizsiet mutes, jo viņi vienkārši velk laiku. IespÄ“jams, ka daļai delegātu ir bÅ«tiski runāt zināmu laiku pie mikrofona, jo tā ir atskaites forma vai nacionāla tradÄ«cija.

ŠÄ«s rindas rakstu, vÄ“lā trešdienas vakarā iekārtojies milzu zāles mugurmalā un raugoties ekrānos. Esmu atnācis klausÄ«ties konferences prezidenta Laurensa Fabiusa uzrunu, viņš bija mazrunÄ«gs, kritisks un konkrÄ“ts, bet visu darba grupu dalÄ«bnieki tagad atskaitās par padarÄ«to vai nepaveikto. Pamatdarbam palicis gauži maz laika, un izskatās, ka lielai daļai darba grupu šonakt gulÄ“t nesanāks.

Kāds šeit bija fiksÄ“jis, ka Obama ParÄ«zÄ“ vairāk par divām stundām ziedojis, spiežot visiem rokas. DiskutÄ“tāji katru runu velta dažādai virtuālai „roku spiešanai”, pateicÄ«bām, atzinÄ«bām, glaimiem, - Ä«stajiem tekstiem laika nepietiek.