„Pasaules progresÄ«vi domÄjoÅ¡o cilvÄ“ku sirdÄ«s Padomju SavienÄ«ba jau sen kļuvusi par miera un humÄnisma ideju simboluâ€
PIETIEK · 11.04.2018. · Komentāri (0)Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienÄ«tÄkajiem un biežÄk uzklausÄ«tajiem ekspertiem ir tagadÄ“jais Latvijas UniversitÄtes mÄcÄ«bspÄ“ks OjÄrs Skudra, kurš padomju laikÄ kÄ aktÄ«vs komunistiskÄs un padomju ideoloÄ£ijas atbalstÄ«tÄjs ir bijis gan Latvijas kompartijas CentrÄlkomitejas sektora vadÄ«tÄjs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televÄ«zijas komitejas radio galvenÄs informÄcijas redakcijas nodaļas vadÄ«tÄjs, komjaunatnes CentrÄlkomitejas daļas vadÄ«tÄja vietnieks un kompartijas RÄ«gas ProletÄriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sÄkam publicÄ“t tagadÄ“jÄ „eksperta” iepriekšÄ“jo gadu pÄrdomas, un pirmÄ publikÄcija ir 1976. gada 31. decembrÄ« laikrakstÄ Padomju Jaunatne nodrukÄtais raksts „Gads mieram, gads nÄkotnei”.
TÄpat kÄ katru gadu, arÄ« šogad, decembra pÄ“dÄ“jÄm dienÄm aizritot mÄ“s visi domÄs vÄ“lreiz kavÄ“jamies pie aizejošÄ gada svarÄ«gÄkajiem notikumiem gan personiskajÄ, gan sava kolektÄ«va un visas mÅ«su valsts dzÄ«vÄ“. Noteiktu vietu sajÄs pÄrdomÄs ieņem arÄ« starptautisks» dzÄ«ves jautÄjumi, jo, pateicoties masu informÄcijas lÄ«dzekļu praktiski neierobežotajÄm iespÄ“jÄm sniegt operatÄ«vu informÄciju, mÄ“s diendienÄ esam informÄ“ti par visiem nozÄ«mÄ«gÄkajiem mÅ«su dinamiskÄs pasaules notikumiem.
Starp izcilÄkajiem aizvadÄ«tÄ gada notikumiem kÄ nozÄ«mÄ«gÄkais minams Padom|u SavienÄ«bas KomunistiskÄs partijas XXV kongress, kura delegÄti vienprÄtÄ«gi atbalstÄ«ja PSKP CK Ä£enerÄlsekretÄra biedra L. Brežņeva referÄtÄ izvirzÄ«to programmu tÄlÄkai cīņai par mieru un starptautisko sadarbÄ«bu, par tautu brÄ«vÄ«bu un neatkarÄ«bu.
1976. gads starptautisko attiecÄ«bu vÄ“sturÄ“ ieies kÄ Padomju SavienÄ«bas un pÄrÄ“jo sociÄlistisko valstu nozÄ«mÄ«gu, uz miera nostiprinÄšanu un bruņošanÄs sacensÄ«bas ierobežošanu virzÄ«tu iniciatÄ«vu gads. Apspriešanai pasaules mÄ“rogÄ izvirzÄ«ti tÄdi principiÄli svarÄ«gi priekšlikumi kÄ aicinÄjums sasaukt Vispasaules atbruņošanÄs konferenci, noslÄ“gt vispasaules lÄ«gumu par varas nelietošanu starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs, noslÄ“gt lÄ«gumu starp valstÄ«m Eiropas drošÄ«bas un sadarbÄ«bas apspriedes dalÄ«bniecÄ“m. kurÄ tÄs apņemtos pirmÄs nelietot kodolieroÄus cita pret citu.
Šo uzskaitÄ«jumu turpinot, var vÄ“l nosaukt Padomju valdÄ«bas paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecÄ«bu pÄrkÄrtošanu», Padomju SavienÄ«bas memorandu bruņošanÄs sacensÄ«bas pÄrtraukšanas un atbruņošanÄs jautÄjumos, kÄ arÄ« vairÄkus citus dokumentus.
Diemžēl jÄkonstatÄ“, ka kapitÄlistisko valstu lÄ«deri, aizbildinoties ar dažÄdiem, galvenokÄrt iekšpolitiska rakstura apsvÄ“rumiem (šogad vÄ“lÄ“šanas notika JapÄnÄ, ASV, VFR un ItÄlijÄ), nav devuši konkrÄ“tas atbildes uz sociÄlistisko valstu izvirzÄ«tajiem priekšlikumiem, kaut arÄ« neviens no attÄ«stÄ«to kapitÄlistisko valstu vadÄ«tÄjiem tagad atklÄti vairs nenoraida mierÄ«gu lÄ«dzÄspastÄvÄ“šanu kÄ vienÄ«go saprÄtÄ«go, vienÄ«go pieņemamo valstu savstarpÄ“jo attiecÄ«bu normu. TÄda rÄ«cÄ«ba faktiski nozÄ«mÄ“ bezdarbÄ«bu apstÄkļos, kad turpinÄs vispÄrÄ“jai drošÄ«bai tik ļoti bÄ«stamÄ neapvaldÄ«tÄ bruņošanÄs sacensÄ«ba.
Tieši tÄpÄ“c, kÄ savÄ intervijÄ amerikÄņu politiskajam komentÄ“tÄjam Dž. Kingsberijam-Smitam norÄdÄ«ja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribÄ“tos, lai bruņošanÄs sacensÄ«bas izbeigšanÄ 1977. gads tiešÄm kļūtu par lÅ«zuma gadu. Tad tas neapšaubÄmi ieņems pienÄcÄ«gu vietu vÄ“sturÄ“.»
AizvadÄ«tÄ gada starptautiskÄs dzÄ«ves nozÄ«mÄ«gÄko notikumu vidÅ« jÄmin strÄdnieku un komunistisko partiju konference BerlÄ«nÄ“, Varšavas lÄ«guma vaislu PolitiskÄs konsultatÄ«vÄs komitejas apspriede BukarestÄ“, vienotas sociÄlistiskas Vjetnamas izveidošanÄs, Laosas patriotisko spÄ“ku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamÄ“šana.
Visi šie notikumi, protams, katrs savÄ ziÅ†Ä un veidÄ apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresÄ teiktos vÄrdus: «SociÄlisma valstu attÄ«stÄ«ba, to varenÄ«bas palielinÄšanÄs, to realizÄ“tÄs starptautiskÄs politikas raženÄs ietekmes pastiprinÄšanÄs - tÄds tagad ir cilvÄ“ces sociÄlÄ progresa virziens. SociÄlisma pievilkšanas spÄ“ks vÄ“l vairÄk pieaudzis uz kapitÄlistiskajÄs zemÄ“s izvÄ“rsušÄs krÄ«zes fona.»
Var minÄ“t kapitÄlistisko valstu visdažÄdÄko institÅ«tu, fondu un politiÄ·u izteiktÄs prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociÄlo attÄ«stÄ«bu 1977. gadÄ, taÄu visas tÄs pareÄ£o vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazinÄsies, dzÄ«ves dÄrdzÄ«bas pieaugums turpinÄsies, ekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas temps nepaÄtrinÄsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikÄņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. KÄrters nesen iecÄ“lis par savu padomnieku nacionÄlÄs drošÄ«bas jautÄjumos, 1976. gada sÄkumÄ rakstÄ«ja: «Mums (domÄta ka kapitÄlistiskÄ pasaule - O. S.) nav kopÄ«gu normu, nav nekÄ paša par sevi saprotama ne attiecÄ«bÄ uz mÅ«su vÄ“rtÄ«bÄm, ne ari attiecÄ«bÄ uz pasauli, kurÄ mÄ“s dzÄ«vojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frÄzi, kurÄ apgalvoja, ka «mÅ«su gadsimts ir nepieredzÄ“ta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnÄ“ nenozÄ«mÄ“ neko vairÄk kÄ «kustÄ«bu».
Par to, kÄdÄ virziena noris starptautisko attiecÄ«bu attÄ«stÄ«ba, Z. Bžezinskis toreiz nerakstÄ«ja neko un, šÄ·iet, arÄ« nevarÄ“ja rakstÄ«t, jo nespÄ“j dot vispÄrÄ“ju starptautiskÄ stÄvokļa novÄ“rtÄ“jumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecÄ«bu uzlabošana un sadarbÄ«bas paplašinÄšana starp ASV un PSRS «var noderÄ“t par izejas punktu galveno pasaules problÄ“mu risinÄšanai». JÄdomÄ, ka 1976. gada notikumi bÅ«s palÄ«dzÄ“juši viņa politiskajiem uzskatiem atbrÄ«voties no tamlÄ«dzÄ«gas «aukstÄ kara» laiku inerces.
ANO Ä£enerÄlÄs Asamblejas 31. sesija pieņēma lÄ“mumu pasludinÄt 1977. gadu par Starptautisko bÄ“rna gadu. Mums tas bÅ«s reizÄ“ ar LielÄ Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzÄ«mÄ“s visi pasaules progresÄ«vi domÄjošie cilvÄ“ki, jo Padomju SavienÄ«ba viņu prÄtos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humÄnisma ideju simbolu.
BijušÄ kompartijas ideologa, tagadÄ“jÄ „eksperta” OjÄra Skudras spilgtÄkÄs padomju gadu publiskÄs pÄrdomas turpinÄsim publicÄ“t arÄ« turpmÄk.