Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienÄ«tākajiem un biežāk uzklausÄ«tajiem ekspertiem ir tagadÄ“jais Latvijas Universitātes mācÄ«bspÄ“ks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktÄ«vs komunistiskās un padomju ideoloÄ£ijas atbalstÄ«tājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadÄ«tājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televÄ«zijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadÄ«tājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadÄ«tāja vietnieks un kompartijas RÄ«gas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicÄ“t tagadÄ“jā „eksperta” iepriekšÄ“jo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrÄ« laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.

Tāpat kā katru gadu, arÄ« šogad, decembra pÄ“dÄ“jām dienām aizritot mÄ“s visi domās vÄ“lreiz kavÄ“jamies pie aizejošÄ gada svarÄ«gākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektÄ«va un visas mÅ«su valsts dzÄ«vÄ“. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arÄ« starptautisks» dzÄ«ves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas lÄ«dzekļu praktiski neierobežotajām iespÄ“jām sniegt operatÄ«vu informāciju, mÄ“s diendienā esam informÄ“ti par visiem nozÄ«mÄ«gākajiem mÅ«su dinamiskās pasaules notikumiem.

Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.

1976. gads starptautisko attiecÄ«bu vÄ“sturÄ“ ieies kā Padomju SavienÄ«bas un pārÄ“jo sociālistisko valstu nozÄ«mÄ«gu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensÄ«bas ierobežošanu virzÄ«tu iniciatÄ«vu gads. Apspriešanai pasaules mÄ“rogā izvirzÄ«ti tādi principiāli svarÄ«gi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslÄ“gt vispasaules lÄ«gumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecÄ«bās, noslÄ“gt lÄ«gumu starp valstÄ«m Eiropas drošÄ«bas un sadarbÄ«bas apspriedes dalÄ«bniecÄ“m. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.

Šo uzskaitÄ«jumu turpinot, var vÄ“l nosaukt Padomju valdÄ«bas paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecÄ«bu pārkārtošanu», Padomju SavienÄ«bas memorandu bruņošanās sacensÄ«bas pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arÄ« vairākus citus dokumentus.

Diemžēl jākonstatÄ“, ka kapitālistisko valstu lÄ«deri, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvÄ“rumiem (šogad vÄ“lÄ“šanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrÄ“tas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzÄ«tajiem priekšlikumiem, kaut arÄ« neviens no attÄ«stÄ«to kapitālistisko valstu vadÄ«tājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierÄ«gu lÄ«dzāspastāvÄ“šanu kā vienÄ«go saprātÄ«go, vienÄ«go pieņemamo valstu savstarpÄ“jo attiecÄ«bu normu. Tāda rÄ«cÄ«ba faktiski nozÄ«mÄ“ bezdarbÄ«bu apstākļos, kad turpinās vispārÄ“jai drošÄ«bai tik ļoti bÄ«stamā neapvaldÄ«tā bruņošanās sacensÄ«ba.

Tieši tāpÄ“c, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentÄ“tājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādÄ«ja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribÄ“tos, lai bruņošanās sacensÄ«bas izbeigšanā 1977. gads tiešÄm kļūtu par lÅ«zuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācÄ«gu vietu vÄ“sturÄ“.»

AizvadÄ«tā gada starptautiskās dzÄ«ves nozÄ«mÄ«gāko notikumu vidÅ« jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference BerlÄ«nÄ“, Varšavas lÄ«guma vaislu Politiskās konsultatÄ«vās komitejas apspriede BukarestÄ“, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spÄ“ku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamÄ“šana.

Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attÄ«stÄ«ba, to varenÄ«bas palielināšanās, to realizÄ“tās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvÄ“ces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spÄ“ks vÄ“l vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemÄ“s izvÄ“rsušÄs krÄ«zes fona.»

Var minÄ“t kapitālistisko valstu visdažādāko institÅ«tu, fondu un politiÄ·u izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attÄ«stÄ«bu 1977. gadā, taču visas tās pareÄ£o vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzÄ«ves dārdzÄ«bas pieaugums turpināsies, ekonomiskās attÄ«stÄ«bas temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecÄ“lis par savu padomnieku nacionālās drošÄ«bas jautājumos, 1976. gada sākumā rakstÄ«ja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopÄ«gu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecÄ«bā uz mÅ«su vÄ“rtÄ«bām, ne ari attiecÄ«bā uz pasauli, kurā mÄ“s dzÄ«vojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mÅ«su gadsimts ir nepieredzÄ“ta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnÄ“ nenozÄ«mÄ“ neko vairāk kā «kustÄ«bu».

Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecÄ«bu attÄ«stÄ«ba, Z. Bžezinskis toreiz nerakstÄ«ja neko un, šÄ·iet, arÄ« nevarÄ“ja rakstÄ«t, jo nespÄ“j dot vispārÄ“ju starptautiskā stāvokļa novÄ“rtÄ“jumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecÄ«bu uzlabošana un sadarbÄ«bas paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderÄ“t par izejas punktu galveno pasaules problÄ“mu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi bÅ«s palÄ«dzÄ“juši viņa politiskajiem uzskatiem atbrÄ«voties no tamlÄ«dzÄ«gas «aukstā kara» laiku inerces.

ANO Ä£enerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lÄ“mumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bÄ“rna gadu. Mums tas bÅ«s reizÄ“ ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzÄ«mÄ“s visi pasaules progresÄ«vi domājošie cilvÄ“ki, jo Padomju SavienÄ«ba viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.

BijušÄ kompartijas ideologa, tagadÄ“jā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicÄ“t arÄ« turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0