Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju interesi par RÄ“zeknes tiesas spriedumu, apmierinot RÄ“zeknes mÄ“ra un viņa dzÄ«vesbiedres prasÄ«bu pret laikrakstu Ludzas Zeme, amatpersonas un viņa sievas aizskarto godu un cieņu novÄ“rtÄ“jot ar sešiem tÅ«kstošiem eiro, Pietiek šodien publicÄ“ Ludzas Zemes pārstāves Laimas Linužas tiesai adresÄ“tos rakstiskos paskaidrojumus, kuri tiesai nešÄ·ita pārliecinoši.

Sakarā ar PrasÄ«tāju Aleksandra Bartaševiča (attÄ“lā centrā) un Olgas Bartaševičas prasÄ«bas pieteikumu, kur lÅ«dz tiesu atzÄ«t laikrakstā „Ludzas Zeme” publicÄ“to par viņu godu un cieņu aizskarošÄm ziņām, kā arÄ« prasa materiālu kompensāciju – katrs pa 5000 eiro. Kopā 10 000 eiro.

2015. gada martā saņēmu no minÄ“tajām personām rakstisku pretenziju, kurā Bartaševiči pauž neapmierinātÄ«bu un prasa atsaukt divus materiālus – 2015. gada 6. februārÄ« publicÄ“to tekstu ar nosaukumu “Lucatnieka slepkavÄ«ba: Bartaševiču klans izrÄ“Ä·inās ar konkurentu?” un materiālu, kas publicÄ“ts 2015. gada 24. februārÄ« ar nosaukumu “RÄ“zeknes mÄ“rs žņaudz uzņēmÄ“jus”.

Pretenzijā paši tās iesniedzÄ“ji arÄ« skaidri norāda, ka publikācija ir pārpublicÄ“ta no internetvietnes ....

Uz konkrÄ“to pretenziju esmu sniegusi publisku atbildi Bartaševičiem, skaidri apzinoties, ka viņu pretenzijas mÄ“rÄ·is bija nevis sāpes par goda un cieņas aizskārumu, bet gan mÄ“Ä£inājums panākt, lai laikraksts „Ludzas Zeme” vairs nekritizÄ“ minÄ“tās personas. TāpÄ“c mana atbilde, ko sniedzu publiski, vairāk bija kā diskusija, nevis lietišÄ·s un juridisks situācijas un redakcijas tiesÄ«bu skaidrojums.

Tāpat kā pastāv tiesu prakse, pastāv arÄ« vispārpieņemtie noteikumi, pÄ“c kuriem strādā žurnālisti, prese, jebkura redakcija. Viens no pašsaprotamiem kritÄ“rijiem ir, ka par savu tekstu saturu atbild autors. Nav noslÄ“pums, ka mÅ«sdienās daudzi laikraksti un portāli savu saturu veido no pārpublicÄ“jumiem. Ja pārpublicÄ“jumam ir norādÄ«ts avots (autors, izdevums vai vietne, kur tas atrodas), tad ir redzams, kurš patiešÄm iedziļinājies rakstā minÄ“tajos apstākļos, kurš ir vācis informāciju un sarunājies ar cilvÄ“kiem. Un ir loÄ£iski un saprotami, ka es kā galvenais redaktors nevaru zināt, kādā veidā materiāla autors ir vācis materiālu, uz kā bāzes balstÄ«jis savu viedokli. Galvenā redaktora darba sastāvdaļa ir izvÄ“rtÄ“t žurnālistu materiālus kopumā no tāda viedokļa, cik lielā mÄ“rā materiāls ir sabiedriski nozÄ«mÄ«gs un vÄ“rā ņemams un vai tas nepārkāpj pieļaujamās robežas, piemÄ“ram, vai nepazemo un neizsmej kādu cilvÄ“ku grupu vai neaicina uz vardarbÄ«bu. Galvenā redaktora atbildÄ«ba pastāv, taču ne lielākā mÄ“rā kā jebkuras citas iestādes vadÄ«tāja atbildÄ«ba, piemÄ“ram, galvenais ārsts atbild par savu ārstu darbu, taču gadÄ«jumā, ja ārsts ir pieļāvis nopietnu kļūdu, nodarot ļaunumu pacientam, neapšaubāmi, konkrÄ“tā tiesiskā atbildÄ«ba gulstas uz pašu ārstu. Tātad galvenais redaktors atbild par medija informatÄ«vo virzÄ«bu un robežu, kuras definÄ“jis likums, ievÄ“rošanu. Proti, galvenais redaktors nedrÄ«kst savā medijā pieļaut tādu materiālu publicÄ“šanu, kas kurina nacionālo un reliÄ£isko naidu, aicina uz bruņotu sacelšanos, vardarbÄ«bu un nekonstitucionālu varas gāšanu, nedrÄ«kst izplatÄ«t bÄ“rnu pornogrāfiju, kā arÄ« nedrÄ«kst publicÄ“t rasistiskus materiālus, aicināt rÄ«kot terora aktus vai aicināt diskriminÄ“t kādu sabiedrÄ«bas daļu. ŠÄdos gadÄ«jumos tas vien, ka publikācijām ir autors vai avots, neatbrÄ«vo galveno redaktoru no atbildÄ«bas. Visos citos gadÄ«jumos galvenā redaktora atbildÄ«ba un pienākums cieši saistās arÄ« ar nepieciešamÄ«bu nodrošināt demokrātiskās vÄ“rtÄ«bas un vārda brÄ«vÄ«bu, kā arÄ«, balstoties uz Satversmi, nepieļaut savā izdevumā cenzÅ«ru. Tieši balansÄ“šana starp šÄ«m divām lietām – vārda brÄ«vÄ«bu un aicinājumu uz vardarbÄ«bu – arÄ« ir galvenā redaktora kompetences robežas un atbildÄ«ba. Tā kā mÅ«su valstÄ« pastāv arÄ« autortiesÄ«bu likums un jÄ“dziens par autoratlÄ«dzÄ«bām, tad ir loÄ£iski, ka autortiesÄ«bas nosaka ne vien tiesÄ«bas, bet arÄ« atbildÄ«bu. PilnÄ«gi visu man zināmo redakciju lÄ«gumos ar žurnālistiem ir noteikts, ka viņi uzņemas atbildÄ«bu par savos materiālos rakstÄ«to. Tādēļ nav iedomājams, ka par ik katru rindiņu satura medijā tiek prasÄ«ta atbildÄ«ba no galvenā redaktora, kurš bieži vien (un pat lielākoties) publicÄ“jamos materiālus pirms publicÄ“šanas nemaz nav lasÄ«jis. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā es gan ar tiem iepazinos un, izvÄ“rtÄ“jot to saturu, uzskatÄ«ju, ka nekādas pieļaujamās robežas netiek pārkāptas un materiāls ir sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gs. Parasti pieņemts un praksÄ“ tā arÄ« notiek, ka cilvÄ“ks, kurš uzskata, ka nepamatoti aizskarts ir viņa gods un cieņa, prasÄ«bu vÄ“rš pret raksta autoru, šoreiz gan man neizprotamu apstākļu dēļ prasÄ«tājs rÄ«kojas citādi.

Tas, ka par publikācijām un izplatÄ«to informāciju atbild autors un medijs, kurš Ä£enerÄ“jis materiālus, ir vispārsaprotama lieta, piemÄ“ram, ziņu aÄ£entÅ«ras LETA un BNS atbild par izplatÄ«to ziņu saturu, jo to nosaka preses likuma 29. pants. Proti, likuma par presi 29. pants skan šÄdi. AtbrÄ«vošana no atbildÄ«bas. Masu informācijas lÄ«dzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatÄ«šanu, ja tās satur:

1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumi, 2) oficiālo informācijas aģentūru ziņojumi, 3) amatpersonu publikācijas.

Šis pants faktiski skaidri definÄ“, ka ir situācijas un mÄ“s varam pieļaut, ka ne vien tās, kas minÄ“tas šai pantā, kad par nepatiesām ziņām atbildÄ«bu nevar prasÄ«t nedz no medija galvenā redaktora, nedz no raksta autora jeb žurnālista, kurš izmantojis kāda avota informāciju. Faktiski šis pants netiešÄ veidā parāda, ka par informāciju atbild tās pirmautors, piemÄ“ram, ziņu aÄ£entÅ«ra vai amatpersona. No tā izriet, iedziļinoties panta bÅ«tÄ«bā un jÄ“gā, ka par izplatÄ«to informāciju atbild pats ziņu avots, nevis tas, kurš atstāstÄ«jis un izplatÄ«jis tālāk ziņu avota teikto. TāpÄ“c žurnālisti droši intervÄ“ dažādus cilvÄ“kus un viņu teikto ieliek citātā, lai tādÄ“jādi norobežotu savu atbildÄ«bu no ziņu avota atbildÄ«bas. TāpÄ“c praksÄ“ aizskartās personas tiesā bieži vÄ“ršas nevis pret redaktoru vai raksta autoru, prasot no tā kompensāciju, bet gan pret, piemÄ“ram, nepatÄ«kamās intervijas sniedzÄ“ju. Un tas, ja tiešÄm ir noticis nopietns aizskārums, manā izpratnÄ“ ir optimālākais un taisnÄ«gākais variants, kad mÄ“s redzam, ka katram jāuztver nopietni un jābÅ«t atbildÄ«gam par to, ko viņš saka žurnālistam. Par izplatÄ«to informāciju ir jāatbild informācijas sniedzÄ“jam, gluži kā to nosaka likuma par presi 29. panta piemÄ“ri.

Balstoties uz iepriekš teikto, ne mazākā mÄ“rā neuzskatu, ka varu uzņemties atbildÄ«bu par to, ko raksta vietne .... Cik man zināms, valstÄ« šis portāls nav aizliegts, vietne ir legāla, bet žurnālists, kurš vada šo portālu un Ä£enerÄ“ materiālus, ir Latvijā labi pazÄ«stamais …, kurš ir Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs un savā vidÄ“ atzÄ«ts profesionālis. Viņa portālā nav norādÄ«ts, ka tas ir ziņu portāls, bet gan ir norāde: žurnālistiskās izmeklÄ“šanas izdevums. Tātad nav ne runas par to, ka publikāciju žanrs ir ziņa. Man kā laikraksta „Ludzas Zeme” galvenajai redaktorei nebija pamata apšaubÄ«t to, ka žurnālists ir veicis savu personisko pÄ“tÄ«jumu un radÄ«jis savu skatÄ«jumu uz konkrÄ“tām ar Bartaševičiem saistÄ«tām lietām.

ArÄ« joprojām minÄ“tie divi materiāli (pievienoti lietas materiāliem kā pierādÄ«jumi) atrodas vietnÄ“ … un, cik man zināms, pret rakstu autoru … Bartaševiči nav vÄ“rsušies tiesas ceļā ar prasÄ«bu atsaukt cieņu un godu aizskarošas ziņas. Tas liek man secināt, ka Bartaševiči neuzskata, ka tur esošie materiāli, kuri pieejami daudz lielākam lasÄ«tāju lokam nekā laikrakstā „Ludzas Zeme”, nesatrauc Bartaševičus un nelaupa viņiem godu un cieņu, kā arÄ« nerada morālu kaitÄ“jumu, par kuru vÄ“rts prasÄ«t materiālu kompensāciju.

AttiecÄ«bā uz iemeslu, kāpÄ“c vispār šos divus materiālus, kuru atsaukumu ir prasÄ«juši Bartaševiči, esmu pārpublicÄ“jusi no vietnes ..., varu paskaidrot, ka darÄ«ju to sabiedrÄ«bas interešu labā. Proti, A. Bartaševičs nav vis sÄ“tnieks vai zemnieks, bet gan cilvÄ“ks, kurš var bÅ«tiski ietekmÄ“t RÄ“zeknes pilsÄ“tas sabiedrisko dzÄ«vi.

 No A. Bartaševiča atkarÄ«gs, kā pašvaldÄ«ba izmantos nodokļu maksātāju naudu, kāda bÅ«s vietÄ“jā sociālekonomiskā un politiskā vide un kā attÄ«stÄ«ties vai degradÄ“sies vietÄ“jā ekonomika. PolitiÄ·a A. Bartaševiča rokās koncentrÄ“jas vara pār vienu no Latvijas lielākajām pilsÄ“tām. Nav iedomājams, lai es kā galvenais redaktors, izejot no manas personiskās taisnÄ«guma un sabiedriskā labuma sajÅ«tas, nepublicÄ“tu tik aktuālus rakstus. Ja es to nedarÄ«tu, tad ar savu klusÄ“šanu nodarÄ«tu sabiedrÄ«bai ļaunumu, jo nākamajās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās cilvÄ“ki nevarÄ“tu izdarÄ«t pamatotu izvÄ“li, tā kā viņiem nebÅ«tu pieejamas cita veida publikācijas, kā tikai tās, kas tiek publicÄ“tas RÄ“zeknes pašvaldÄ«bas informatÄ«vajā izdevumā, kas tiek apmaksāts no domes budžeta. Te nu jāpaskaidro, ka A. Bartaševičs izdod faktiski savu privāto (lai gan juridiski – pašvaldÄ«bai piederošo) laikrakstu, kur nemitÄ«gi tiek slavināti viņa labie darbi un cÄ“lie mÄ“rÄ·i. Tāpat A. Bartaševičs regulāri uzstājas radio un televÄ«zijā, kā arÄ« RÄ“zeknes domes portālā. Tā informatÄ«vā vara, kāda koncentrÄ“jusies A. Bartaševiča rokās, ir tik milzÄ«ga, ka vÄ“lÄ“tājiem faktiski nav pieejama objektÄ«va vai kaut nedaudz kritiska, citāda informācija vai citāds skatÄ«jums uz A. Bartaševiča politisko, biznesa vai cita veida darbÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā tieši šo aspektu, es pieņēmu lÄ“mumu pārpublicÄ“t ... materiālus. Un joprojām uzskatu, ka tas bija darÄ«ts pareizi un, ja es atkal bÅ«tu šÄdas izvÄ“les priekšÄ, tad ievietotu šos materiālus avÄ«zÄ“.

Kas attiecas uz Olgu Bartaševiču, tad viņa nav vienkāršs cilvÄ“ks, bet gan, bÅ«dama lietišÄ·a sieviete ar ietekmi un ietekmÄ«ga politiÄ·a sieva, arÄ« ir publiska persona, kurai jāapzinās, ka sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas apspriest viņas saistÄ«bu ar tādiem vai citādiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem notikumiem. Žurnālisti nevar šÄ«s personas darbÄ«bas atraut un nodalÄ«t no politiÄ·a A. Bartaševiča personÄ«bas un acÄ«mredzamās ietekmes. Faktiski O. Bartaševiča, bÅ«dama RÄ“zeknes mÄ“ra sieva, pakļauj sevi ne mazākam sabiedrÄ«bas vÄ“tÄ«jumam, kas ir vispārpieņemta pasaules prakse mediju jomā. Diemžēl jāatzÄ«st, ka publicitātes slogs ne vienmÄ“r ir viegls, tomÄ“r jebkurš, kurš ir publiska persona, gÅ«st no tā tiešu vai netieši labumu. Jo lielāks labums, ko sniedz publicitāte, jo lielākas arÄ« sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas pakļaut publisko personu kritikai un vÄ“tÄ«šanai.

Visbeidzot, kas attiecas uz no vietnes ... pārpublicÄ“tajiem diviem rakstiem - 2015. gada 6. februārÄ« publicÄ“to tekstu ar nosaukumu “Lucatnieka slepkavÄ«ba: Bartaševiču klans izrÄ“Ä·inās ar konkurentu?” un materiālu, kas publicÄ“ts 2015. gada 24. februārÄ« ar nosaukumu “RÄ“zeknes mÄ“rs žņaudz uzņēmÄ“jus”, pirms publicÄ“šanas tos uzmanÄ«gi izlasÄ«ju. Tā kā par uzņēmÄ“ja Lucatnieka slepkavÄ«bas lietu biju lÄ«dz šim lasÄ«jusi citos medijos un tā bija ļoti aktuāla, tad nebija šaubu, ka ir vÄ“rts pievÄ“rsties dziļāk šai tÄ“mai. Lasot šÄ«s publikācijas, man neradās šaubas, ka savos rakstos … izsaka savus secinājumus, versijas un minÄ“jumus, nevis izplata ziņas. Jebkuram lasÄ«tājam ir skaidrs, ka publikācijas caurstrāvo mÄ“Ä£inājums atrast patiesÄ«bu, taču patiesÄ«ba nav pasludināta. Jā, publikācijas nevar nosaukt par glaimojošÄm Bartaševiču saimei, taču tajās nav arÄ« nekā aizskaroša, godu un cieņu laupoša. Neviens nav nosaukts par slepkavu vai zagli, nav necenzÄ“ti nolamāts vai netÄ«ri izsmiets. Raksta autors ir rakstÄ«jis tādā formā, lai saglabātu lasÄ«tājam iespÄ“ju pašam izdarÄ«t secinājumus, analizÄ“t, spriest. TāpÄ“c man kā galvenajam redaktoram nebija aizdomu, ka publikācija varÄ“tu radÄ«t kādas negatÄ«vas sekas laikrakstam vai Bartaševiču saimei. Tajā pašÄ laikā es apzinājos, ka publikācija Bartaševičiem nepatiks, kas, manuprāt, ir tikai dabiski, taču medija uzdevums nav kādam izpatikt vai kādu pasargāt no negatÄ«vām sajÅ«tām. Īpaši jau cilvÄ“kus, kas apveltÄ«ti ar lielu ietekmi pār sabiedrÄ«bu.

Kas attiecas uz minÄ“tajiem diviem rakstiem, par kuriem biju saņēmusi Bartaševiču pretenziju, tad uzmanÄ«gi izlasÄ«ju teikumus, kuri norādÄ«ti kā tādi, kuri it kā aizskar A. Bartaševiča un O. Bartaševičas godu un cieņu. Nevienā no norādÄ«tajiem teikumiem nesaskatu godu un cieņu saturošas ziņas.

Pirmkārt, jau tāpÄ“c, ka abi materiāli rakstÄ«ti nevis ziņas žanrā, bet viedokļa/versijas/pÄ“tÄ«juma veidā. Un, kā zināms, katram var bÅ«t savs viedoklis un savi secinājumi. Savukārt, ja starp šiem viedokļiem/versijām/pÄ“tÄ«jumiem/pārdomām pavÄ«d tas, ko mÄ“s it kā varam nosaukt par ziņas elementu, tad jāuzsver, ka atsaucamajai informācijai jāsatur vienlaikus trÄ«s elementi: 1) tai jābÅ«t nepatiesai, 2) tai jābÅ«t cieņu un godu aizskarošai, 3) tai jābÅ«t ziņai. Ja nav kaut viena no šiem elementiem, tad nav pamata kaut ko censties noskaidrot un pierādÄ«t. PiemÄ“ram, ja kāds teikums varbÅ«t arÄ« neatspoguļo objektÄ«vo patiesÄ«bu, taču nesatur godu un cieņu aizskarošas ziņas, tad strÄ«dus ābola faktiski nav.

Piedāvāju izšÄ·etināt prasÄ«tāja minÄ“tos teikumus, lai saprastu, vai tie satur šos trÄ«s elementus vienlaikus.

 Rakstā “Lucatnieka slepkavÄ«ba: Bartaševiču klans izrÄ“Ä·inās ar konkurentu?”. Kā teikts prasÄ«bā un cik noprotams, prasÄ«tājam ir pretenzijas jau pret pašu virsrakstu. Taču, kā redzams, virsrakstam ir beigās jautājuma zÄ«me. Un katram ir tiesÄ«bas jautāt citam jebko. Jautājums neko neapgalvo. TāpÄ“c ir visai dÄ«vaini, ka prasÄ«tājs saskata kaut ko aizskarošu šÄdā virsrakstā, kurš nozÄ«mÄ“ vien to, ka publikācija raisa pārdomas un meklÄ“ atbildes uz dažādiem jautājumiem.

Tāpat ir pretenzijas pret parakstu zem A. Bartaševiča fotogrāfijas – RÄ“zeknes mÄ“rs figurÄ“ aizdomÄ«gās lietās. GrÅ«ti saprast, kur šeit ir nepatiesÄ«ba. Tas tiešÄm ir fakts, ka ļoti daudz ir tādu neskaidru un aizdomÄ«gu lietu, kuras pat nonākušas KNABa redzeslokā, kur figurÄ“ A. Bartaševičs. Tas, ka viņš kaut kur figurÄ“, nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka viņš ir vainÄ«gs. Vismaz tas minÄ“tajā teikumā nav apgalvots.

Tālāk šai tekstā prasÄ«tāju neapmierina teikums: „Bet starp mÄ“ru A. Bartaševiču un viņu izcÄ“lās konflikts. LÄ«gums starp domi un uzņēmÄ“ju tika nekavÄ“joties lauzts.”

Šai teikumā nevaru atrast nevienu godu un cieņu aizskarošu ziņu. Katrs cilvÄ“ks ar kādu var konfliktÄ“t, var noslÄ“gt vai lauzt lÄ«gumus, bet ar ko gan tas varÄ“tu ievainot kāda cieņu vai godu? Domāju, ka šis teikums ir pilnÄ«gi nevainÄ«gs un tā patiesums pat nav svarÄ«gs. Nedomāju, ka A.Bartaševičs noliegs, ka rakstā pieminÄ“tais lÄ«gums ir lauzts, lai gan bÅ«tÄ«bā tam šÄ«s lietas ietvaros nav nekādas nozÄ«mes, jo runa ir tieši par godu un cieņu aizskarošu, nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Nākamais norādÄ«tais un it kā aizskarošais teikums: „Tika nolemts pārkāpÄ“ju izputināt. Tā vai citādi, bet dome pārtrauca sadarbÄ«bu ar Stepiņa firmu. RÄ“zeknÄ“ neviens lÄ“mums netiek pieņemts bez Bartaševiču klana ziņas un akcepta.”

Pirmais teikums ir bez darÄ«tāja – tur netiek nosaukts, kurš nolÄ“ma izputināt. Pārāk abstrakti teikts, lai kādu varÄ“tu aizskart. Tas, ka dome pārtrauca kādu sadarbÄ«bu, arÄ« nevienu nevar aizskart, jo tā ir vienkārši kāda lietišÄ·a rÄ«cÄ«ba. Savukārt tas, ka RÄ“zeknÄ“ neviens lÄ“mums netiek pieņemts bez Bartaševiča klana ziņas un akcepta, pÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, ko man stāstÄ«juši uzņēmÄ“ji un politiÄ·i, ir patiesÄ«ba. Turklāt šis apgalvojums nevis laupa Bartaševičiem godu, bet nostiprina viņu imidžu sabiedrÄ«bā, proti, tiek apgalvots, ka viņiem pieder liela vara. Kā gan tas, ka kādam ir vara un ietekme, var bÅ«t aizkaroši? Tas drÄ«zāk ir pagodinošs secinājums.

Nākamie divi norādÄ«tie teikumi:” SlepkavÄ«bas dienā starp viņu un Lucatnieku izcÄ“lās strÄ«ds, kas, kā teic liecinieki, pārauga pat dÅ«ru vicināšanā. Skandāls notika Lucatniekam piederošÄ uzņēmuma „Andris Auto” stāvvietā RÄ“zeknes centrā.”

Ja kāds ar kādu ir strÄ«dÄ“jies un vicinājis dÅ«res (pat ne kāvies), tad tas nav nedz huligānisms, nedz kaut kāds ekstra notikums. Jebkurš normāls cilvÄ“ks dzÄ«ves laikā ir jutis dažādas emocijas un strÄ«dÄ“jies, noskaidrojis attiecÄ«bas. Ar ko gan šÄds notikums, ja tāds ir bijis, kādam laupa godu un cieņu? Un, ja neaizskar ne godu, ne cieņu, tad nav bÅ«tiski, vai šÄdi notikumi bijuši vai nÄ“, vismaz redakcijai tas nebÅ«tu nedz jāpierāda, nedz jānoliedz.

Pretenzijas izsauc nepilns teikums: „Lucatnieka sieva ... pirms tam viņa sazvanÄ«ja Olgu Bartaševiču.”

Apgalvojumā, ka kāds sazvanÄ«ja O. Bartaševiču, nav nekā godu un cieņu aizskaroša.

Teikums:”Stāsta, ka Olga notikuma vietā ieradusies pirms mediÄ·iem.”

 AnalÄ«ze: ja kāds ieradies kādā vietā, tas nelaupa viņam godu un cieņu. Katram ir tiesÄ«bas brÄ«vi pārvietoties, kad un kur vÄ“las.

Teikums: „... uzreiz pÄ“c Lucatnieka slepkavÄ«bas policija aizturÄ“ja Olgu Bartaševiču. PÄ“c neoficiālas informācijas, viņai tika noteikts drošÄ«bas lÄ«dzeklis – dzÄ«vesvietas nemainÄ«šana.”

 AnalÄ«ze: ja kādu aiztur policija un piemÄ“ro drošÄ«bas lÄ«dzekli, tad tas nav nekāds negods, bet ikdienas darba prakse policijā. Par tiesisku vai prettiesisku aizturÄ“šanu atbild policijas darbinieki. Turklāt katram pilsonim ir tiesÄ«bas rakstÄ«t dažādās instancÄ“s pretenzijas, pārsÅ«dzÄ“t šÄdus lÄ“mumus utt. Šai teikumā netiek apgalvots, ka O. Bartaševiča kādu ir noslepkavojusi vai izdarÄ«jusi kādu noziegumu, ar ko viņa tiktu nomelnota.

Turklāt ir skaidri norādÄ«ts, ka informācija nav oficiāla – tātad to var brÄ«vi apšaubÄ«t un tai nepiemÄ«t liels ticamÄ«bas koeficients. Nav ne mazākā pamata uzskatÄ«t, ka šeit ir izplatÄ«tas nepatiesas ziņas, jo pašÄ tekstā teikts, ka rakstÄ«tais nav oficiāla informācija. Žurnālists ir bijis godÄ«gs un nav maldinājis lasÄ«tāju, ka šie nu ir tiešÄm notikuši un apstiprināti fakti.

Teikums: „RÄ“zeknÄ“ visu kontrolÄ“ Bartaševiču Ä£imene.”

 AnalÄ«ze: šis teikums, pÄ“c manām domām, apliecina Bartaševiču varu un augsto stāvokli sabiedrÄ«bā, kas drÄ«zāk glaimo viņiem, nevis dara skādi godam un cieņai. Turklāt šis apgalvojums, pÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, atbilst lielā mÄ“rā patiesÄ«bai, lai gan, neapšaubāmi, ir vispārināts apgalvojums.

Teikums: „Personiska konflikta dēļ likvidÄ“t tik pilsÄ“tai svarÄ«gu struktÅ«ru.”

AnalÄ«ze: Šis teikums ir neitrāls, tajā vispār nav minÄ“ts neviens no prasÄ«tājiem. Pretenzija nav izprotama. Ar ko šis teikums kādu aizskar? Kam laupa godu?

Teikumi:” Starp Bartaševiču klanu un Andreju Udalovu bija nopietns biznesa konflikts. Tas pārauga atklātā konfrontācijā. Izvirzot smieklÄ«go versiju par personÄ«go atriebÄ«bu, Bartaševiču klans varÄ“ja atrisināt divas problÄ“mas: apturÄ“t slepkavÄ«bas izmeklÄ“šanu un ar policijas rokām novākt konkurentu.”

 Tas, ka starp Udalovu un Bartaševičiem bija konflikts un konfrontācija, nevienam godu un cieņu neievaino, jo konflikti ir ikdienišÄ·s notikums ne vien pie varas esošu, bet arÄ« vienkāršu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. Tātad pirmie divi teikumi, neatkarÄ«gi no to patiesuma, nevienu nevar aizskart vai kā citādi pazemot. Turklāt vārds „konflikts” norāda, ka iesaistÄ«tas vismaz divas puses. Tātad konfliktÄ“ja arÄ« Udalovs. Un lasÄ«tājs ir gana gudrs, lai izdarÄ«tu secinājumus, ka “abi labi”. Savukārt teikums, kur teikts, ka, izvirzot versiju par personÄ«go atriebÄ«bu, Bartaševiču klans ar kādu darbÄ«bu varÄ“ja atrisināt savas problÄ“mas, norāda uz iespÄ“jamÄ«bu un varbÅ«tÄ«bu, nevis uz kaut kādu notikušu faktu. Te skaidri redzams, ka raksta autors runā par to, kā viss varÄ“ja bÅ«t, kādu labumu kāds no notikumu variantiem un versijām varÄ“ja nest Bartaševičiem. Tātad teikumā autors kaut ko secina un analizÄ“, saliek savu notikumu ainu, neapgalvojot, ka viss noticis tieši tā. Šie teikumi nekādā veidā nav ziņa, bet gan skatÄ«jums uz kādu krimināllietu. Žurnālistam neviens nevar liegt uztvert lietas tā vai citādi un dalÄ«ties savos secinājumos un minÄ“jumos ar sabiedrÄ«bu.

Protams, vienÄ«gi atsevišÄ·u teikumu analÄ«ze bez publikācijas konteksta nav pilnÄ«ga, taču minÄ“tā publikācija veidota versijas žanrā un nav uztverama kā ziņa.

Visbeidzot ir bÅ«tisks šÄ« materiāla mÄ“rÄ·is - sabiedrÄ«bas interesÄ“s atspoguļot nozÄ«mÄ«gus un satraucošus notikumus. VÄ“rā jāņem apstāklis, ka Bartaševiča kungs pilnā apjomā izmanto dažādus informatÄ«vus resursus, lai aktÄ«vi novadÄ«tu un propagandÄ“tu sabiedrÄ«bai tikai un vienÄ«gi pozitÄ«vo informāciju par savu kā politiÄ·a darbÄ«bu, norobežojot sabiedrÄ«bu no jebkādas kritiskas un viņa imidžu nespodrinošas informācijas. Pretstatā lielajai propagandai un varas koncentrācijai, kas ir Bartaševiča rokās, šÄ«s publikācijas ne vien ir nesamÄ“rÄ«gi nevainÄ«gas, bet arÄ« faktiski nekādā veidā nespÄ“j ietekmÄ“t sabiedrisko domu, vÄ“l jo mazāk var nodarÄ«t Bartaševičiem morālo kaitÄ“jumu. Turklāt vÄ“rts minÄ“t, ka Ludzas Zeme tiek izplatÄ«ta bijušajā Ludzas rajona teritorijā, taču RÄ“zeknÄ“ pārdodamo eksemplāru skaits ir niecÄ«gs (dokuments par tirāžu un tirdzniecÄ«bas vietām pievienots tiesai kā pierādÄ«jums).

Tagad analizÄ“sim otru publikāciju, par kuru no prasÄ«tājiem biju saņēmusi pretenziju. Publikācija saucas “RÄ“zeknes mÄ“rs žņaudz uzņēmÄ“jus”.

 Pirms pārpublicÄ“t šo materiālu no vietnes ..., to izlasÄ«ju. Neko godu un cieņu aizkarošu tajā nesaskatÄ«ju.

Par šo rakstu prasÄ«tājam, kad viņš vÄ“rsās pie manis ar pretenziju, iebildumi bija 10 punktos, kuri gan, kā arÄ« iepriekšÄ“jā gadÄ«jumā, nav atšifrÄ“ti. Ir norādÄ«ti vien nepatÄ«kamie teikumi, taču nav norādÄ«ts, kas tieši ir nepatiess, godu un cieņu aizskarošs un kāpÄ“c. Tāpat, kā iepriekšÄ“jā rakstā, nav norādÄ«ts, ar ko tieši šie teikumi un publikācijas nodarÄ«jušas morālo kaitÄ“jumu abiem prasÄ«tājiem – sievai un vÄ«ram Bartaševičiem.

Tas, kas mulsina un liek domāt, ka prasÄ«tāji savās pārdomās un apgalvojumos par aizkārumu nav gluži pārliecināti, ir apstāklis, ka pretenzijā, kas bija man iesniegta 2015. gada martā, ir minÄ“ti atšÄ·irÄ«gi citāti nekā jau prasÄ«bā tiesai. Tas man liek nostiprināties pārliecÄ«bā, ka bÅ«tÄ«bā Bartaševiču pāris paši nevar atrast publikācijās aizskarošÄs vietas. Ja cilvÄ“ku kaut kas patiešÄm ir aizskāris un sagādājis morālas ciešanas, tad viņš spÄ“j to ļoti skaidri norādÄ«t un noformulÄ“t, nevis maina vienu frāzi pret citu. Proti, ja pretenzijā man bija 10 citāti, kuri esot nepatiesi un aizskar cieņu un godu, tad pieteikumā tiesai tādi jau ir tikai četri, no kuriem viens (pÄ“dÄ“jais) ir pavisam jauns un lÄ«dz šim netika prasÄ«ts, lai atsaucu šÄdu citātu: „Tā bija patvaļa, pašvaldÄ«ba vienpersoniski lauza nomas lÄ«gumu. SlimnÄ«ca sniedza prasÄ«bu tiesā, bet negaidÄ«ja spriedumu. Viņi atsÅ«tÄ«ja paziņojumu, kurā bija teikts, lai atstājam telpas. Mana kompānija uztaisÄ«ja remontu slimnÄ«cas telpās, tādēļ vÄ“lÄ“jāmies saņemt kompensāciju par veikto remontu vairāk kā 30 000 eiro. SlimnÄ«ca turpretim pieprasÄ«ja atbrÄ«vot telpas un kompensÄ“t 3550 eiro, -- paziņo V. Smolickis.”

      Uzskatu, ka sakarā ar to, ka pretenzijā man šis citāts minÄ“ts nebija, tas arÄ« nav jāatspÄ“ko. Bet, ja pÄ“c tiesas ieskata tas ir jādara, tad uzsveru, ka šeit pats prasÄ«tājs norāda, ka tas ir V. Smolicka citāts. CilvÄ“kam ir tiesÄ«bas to paust žurnālistam. Visbeidzot šis citāts, pat vÄ“tÄ«jot ļoti uzmanÄ«gi, nevienā vārdā nesatur O. Bartaševiču un A. Bartaševiču aizskarošas frāzes vai apgalvojumus.

Tālāk analizÄ“šu no šÄ«s publikācijas prasÄ«bā tiesai minÄ“tos teikumus, pret kuriem prasÄ«tājam ir iebildumi kā pret godu un cieņu aizskarošiem teikumiem.

Citāts: „DÄ“lu veda uz slimnÄ«cu. Paziņas redzÄ“jušas, ka slepkavÄ«bas dienā četros pÄ“cpusdienā Lucatnieka uzņēmuma stāvlaukumā ieradusies RÄ“zeknes mÄ“ra sieva Olga Bartaševiča ar savu dÄ“lu Vladislavu. Starp sievieti un uzņēmÄ“ju izraisÄ«jās skaļš strÄ«ds. RÄ“zeknes mÄ“ra sieva iesita uzņēmÄ“jam. Lucatnieks mÄ“Ä£inājis atbildÄ“t, bet par māti iestājies viņas dÄ“ls. (...) PÄ“c šÄ« incidenta Olga Bartaševiča ar dÄ“lu manÄ«ta RÄ“zeknes centrālajā slimnÄ«cā, kur veiktas medicÄ«niskas procedÅ«ras. SlimnÄ«cu viņi pametuši pa slimnÄ«cas aizmugures durvÄ«m.”

AnalÄ«ze: Kā jau iepriekš minÄ“ju, konflikts ar kādu nerada nedz godu, nedz negodu. Citāts ir pilnÄ«gi sadzÄ«visks. Domāju, ka faktiski pat dara godu abiem Bartaševičiem kā vecākiem, jo ir izaudzinājuši dÄ“lu, kurš aizstāv māti. Tas, ka kāds apmeklÄ“ slimnÄ«cu, arÄ« nav nekāds kompromitÄ“jošs apstāklis. Kas tieši aizkar prasÄ«tājus, nav saprotams. Bet tā kā nav redzams aizskārums, tad nav nepieciešamÄ«bas šÄ·etināt apstākļu atbilstÄ«bu patiesÄ«bai.

Citāts: „PašvaldÄ«bas vadÄ«tājs Aleksandrs Bartaševičs solÄ«ja samazināt nepamatoti augstos tarifus patÄ“rÄ“tājiem. SolÄ«jumus viņš nepildÄ«ja, tāpÄ“c pret viņu tika organizÄ“ts pilsÄ“tnieku mÄ«tiņš pie domes.”

AnalÄ«ze: Te aprakstÄ«ts standartgadÄ«jums jebkura politiÄ·a dzÄ«vÄ“, ka viņš esot kaut ko solÄ«jis un kaut ko neizpildÄ«jis. Kādā veidā šie divi teikumi aizskar Bartaševičus? Šie teikumi nesatur ne mazāko apvainojumu un aizskārumu. Tā kā nav aizskāruma, arÄ« rakstÄ«tā atbilstÄ«ba patiesÄ«bai nav jāpierāda.

Citāts: „MÄ«tiņā Bartaševičs piegāja man klāt un skaidri lika saprast, ka viņš neapmierināts ar manām darbÄ«bām. PÄ“c tā sākās uzņēmuma iznÄ«cināšana, -- stāsta Smolickis.”

AnalÄ«ze: Paši prasÄ«tāji norāda, ka teicÄ“js ir Smolickis. Tātad par šiem teikumiem viņš arÄ« atbild. Taču ir acÄ«mredzami, ka neviens netiek apvainots. Teikums, ka “sākās uzņēmuma iznÄ«cināšana” nenorāda, kurš tad ir darÄ«tājs un iznÄ«cinātājs. Smolickim ir tiesÄ«bas paust savu viedokli jebkuram medijam, neatkarÄ«gi no tā, vai šis viedoklis kādam patÄ«k vai nepatÄ«k, bet žurnālistam ir tiesÄ«bas publicÄ“t šo izteikumu.

Runājot par visa materiāla kontekstu, jāteic, ka tā mÄ“rÄ·is bija rakstÄ«t par sabiedrÄ«bai svarÄ«gām lietām, saistÄ«tām ar politiku un biznesu. Nevienu nav interesÄ“juši A. Bartaševičs un viņa sieva kā vienkārši cilvÄ“ki bez viņu saistÄ«bas ar politiku un biznesu. Neapšaubāmi, ka laikrakstam „Ludzas Zeme” bija ne vien tiesÄ«bas, bet arÄ« morāls pienākums pārpublicÄ“t šos materiālus no ....

Turklāt pÄ“c tam, kad biju saņēmusi no Bartaševičiem pretenziju, sazinājos ar pašu materiālu autoru .... Pārjautāju, vai viņš ir godprātÄ«gi veidojis materiālus. Viņš apliecināja man, ka viņam ir šÄds redzÄ“jums par uzņēmÄ“ja Lucatnieka slepkavÄ«bas lietu un šai lietā vainoto uzņēmÄ“ju Udalovu. Tāpat viņš pauda pārliecÄ«bu, ka Bartaševičs izmanto varas resursus un ir ieinteresÄ“ts Udalova notiesāšanā. … uzsvÄ“ra, ka publikācijas nav ziņas un ka tur rakstÄ«tais ir veidots, apkopojot dažādu cilvÄ“ku viņam stāstÄ«to. Man nebija un nav pamata uzskatÄ«t, ka Bartaševičiem, pateicoties šÄ«m publikācijām, aizskarts gods un cieņa, taču piekrÄ«tu, ka … izteiktās versijas par notikumiem neglaimo politiÄ·a saimei. Taču demokrātiskā valstÄ« mÄ“s katrs varam izteikt savus minÄ“jumus un versijas, paust savas aizdomas par to vai citu personu, Ä«paši par politiÄ·i. VÄ“lreiz jāuzsver, ka neviens materiāls nav ziņa, tātad arÄ« atsaukt nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas nav iespÄ“jams. Taču atsaukt viedokli, pat ja tas ir ļoti nepatÄ«kams, likums par pienākumu nevienam neuzliek.

Faktiski esmu iztirzājusi visus punktus, kuri attiecās uz man 2015. gada martā atsūtītajām pretenzijām par diviem rakstiem.

Gribu vērst tiesas uzmanību uz to, ka prasības pieteikumā prasītājs gan ir norādījis nevis divus, bet veselus 14 rakstus, par kuriem uzskata, ka tie ir nepatiesi un aizskar godu un cieņu.

Taču likums „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem”skaidri nosaka 21. pantā, ka, ja kādam pret publikāciju ir pretenzijas un vÄ“las to atsaukt kā nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu, tad tas ir jādara pusgada laikā kopš tā publicÄ“šanas. UzmanÄ«gi apskatoties, kad tapušas visas citas publikācijas un ar kuru datumu parakstÄ«ts prasÄ«bas pieteikums, redzam, ka prasÄ«tājs ir nokavÄ“jis pusgadu kopš publikācijas, turklāt nav izpildÄ«jis prasÄ«bu un vispirms iesniedzis pretenziju redakcijai.

Proti, prasÄ«bas pieteikums datÄ“ts ar 2016. gada 30. martu. Taču neesmu saņēmusi pretenzijas par sekojošÄm publikācijām:

2015. gads, 17. februāris, Par Rēzeknes domes vadības spiedienu.

2015. gads, 3. marts. Slepkavības lietā var izzust liecības.

2015. gads. 6. marts. No lietas var pazust svarīgi pierādījumi.

2015. gads. 20. marts. Autors A. Daukšte. Šodien vÄ“lÄ“šanās Bartaševičs izgāztos. Ar raksta turpinājumu 24. martā.

2015. gada 24. marts. Atbilde RÄ“zeknes mÄ“ram Bartaševičam uz viņa draudiem vÄ“rsties tiesā un policijā.

2015. gada 27. martā. Bartaševičs lamājas un aizliedz žurnālistam ierasties RÄ“zeknÄ“.

2015. gads. 17. aprīlis. Lucatnieka slepkavības lieta aiziet uz prokuratūru.

2015. gada 17. aprÄ«lÄ«. I. ÄŒigānes raksts. Bartaševičs autobusa lietā maina kažoku.

2015. gads. 21. aprÄ«lis. Bartaševičs, beidz melot! RÄ“zekne sarkst...

2015. gads. 2. jūnijs. A. Udalovs atbrīvots no apcietinājuma.

2015. gada 17. jÅ«lijs. Bartaševičs cenšas aizbāzt presei muti.

2015. gads. 28. jÅ«lijs. LasÄ«tāji par un pret Bartaševiču.

PÄ“dÄ“jais termiņš, kad par šÄ«m publikācijām prasÄ«tāji varÄ“ja vÄ“rsties ar lÅ«gumu pie izdevuma galvenā redaktora ar lÅ«gumu atsaukt nepatiesas, godu un cieņu aizkarošas ziņas par vissvaigāko publikāciju (par visvecākajām pat nerunāsim), bija 2016. gada 28. janvāris. Kā redzam, pretenziju iesniegšanai ir iestājies noilgums. Visus termiņus prasÄ«tāja puse ir nokavÄ“jusi, kas liek man domāt, ka nekāds goda un cieņas aizskārums principā nav noticis. Ir visai grÅ«ti iedomāties, kā gan Bartaševiči pÄ“kšÅ†i sajutās aizskarti ar tik lielu aizkavÄ“šanos. Mans viedoklis par šo jautājumu ir viennozÄ«mÄ«gs – tuvojas pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas, kuras ir ļoti svarÄ«gs notikums Bartaševiču Ä£imenei. Viņi nevÄ“las zaudÄ“t politisko un ekonomisko varu, kas šobrÄ«d koncentrÄ“jusies viņu rokās. AcÄ«mredzot agrāk, pirms rakstu noilgumu termiņa, Bartaševiči nebija nolÄ“muši neitralizÄ“t laikrakstu „Ludzas Zeme” kā traucÄ“kli ceļā uz savu mÄ“rÄ·u sasniegšanu, taču tad atskārta, ka stratÄ“Ä£iski pareizi bÅ«tu laikrakstu iebiedÄ“t. Tālab arÄ« radies, pÄ“c manām domām, šÄds prasÄ«bas pieteikums. Turklāt vÄ“los tiesu informÄ“t, ka mÄ“Ä£inājumi tiesāties ar vairākiem neatkarÄ«giem medijiem par pilnÄ«gi citiem materiāliem Bartaševičam lÄ«dz šim ir bijuši kuplā skaitā, tomÄ“r visus procesus viņš ir zaudÄ“jis. Turklāt manā rÄ«cÄ«bā ir informācija, ka kādas tiesāšanās izdevumus Bartaševiča kungs apmaksājis no domes budžeta.

VÄ“los tiesas uzmanÄ«bu vÄ“rst uz to, ka pusgads, kad var lÅ«gt atsaukt rakstu, likumdošanā ieviests salÄ«dzinoši nesen. Tas ir darÄ«ts, vadoties no apstākļiem, ka tiesu praksÄ“ bija gadÄ«jumi, kad kāds nolÄ“ma tiesāties un piedzÄ«t materiālu kompensāciju par 5 vai 10 gadus un vÄ“l vecākām publikācijām. Parasti tam nebija sakara ar aizskarto godu vai cieņu un iespÄ“jamo apmelojumu, bet gan ar to, ka kādas personas dzÄ«vÄ“ mainÄ«jušies plāni un mÄ“rÄ·i un ka tiesāšanās bija lÄ«dzeklis izrÄ“Ä·ināties ar oponentiem vai vienkārši tikt pie naudas tad, kad ir ass tās trÅ«kums. Lai aizsargātu presi un visus medijus, likumdevÄ“js veica likumā precizÄ“jumu, ka atsaukums jāprasa 6 mÄ“nešu laikā kopš publicÄ“šanas. Uzskatu, ka šai normai ir principiāla loma visos gadÄ«jumos, kad kāds vÄ“ršas tiesā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu publicÄ“šanu. Pusgads ir pietiekams laiks, lai cilvÄ“ks, kurš tik tiešÄm uzskata, ka ir aizskarts, apmelots un kura gods un cieņa smagi cietusi, varÄ“tu prasÄ«t ziņu atsaukumu. Tāpat ir ļoti bÅ«tiski, kad ir jāpierāda, ka ziņas tiešÄm ir aizskarošas un nodara skādi godam un cieņai, ka cilvÄ“ks nevis pa taisno vÄ“ršas tiesā, bet tieši prasa no medija atsaukumu. Tikai tad, kad šÄ« procedÅ«ra ir veikta un medijs ir atteicies ziņas atsaukt, ir pamats vÄ“rsties tiesā. PretÄ“jā gadÄ«jumā situācija drÄ«zāk liecina par to, ka ziņu atsaukšana kā tāda nav bÅ«tiska, nav bÅ«tiska arÄ« prasÄ«tājam patiesÄ«bas noskaidrošana, bet gan ir liela interese uzreiz prasÄ«t materiālo kompensāciju. Faktiski ir ļoti loÄ£iski, ka Bartaševiči rÄ«kojas tieši pÄ“c šÄ« scenārija, jo ziņu atsaukšana vai neatsaukšana un patiesÄ«bas noskaidrošana nav viņu mÄ“rÄ·is. MÄ“rÄ·is, kā uzskatu, pat nav nauda, bet gan kritizÄ“jošÄ medija pārmācÄ«šana un apklusināšana, neitralizÄ“šana, kā arÄ« paraugstunda citiem medijiem, lai pirms vÄ“lÄ“šanām neiedomājas kritizÄ“t Bartaševiču, kurš jau ir izvirzÄ«ts no partijas „Saskaņas centrs” kā mÄ“ra kandidāts RÄ“zeknÄ“ pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanās.

Ja tomÄ“r, neskatoties uz maniem argumentiem, iekšÄ“jo pārliecÄ«bu un likuma normu par atsaukšanas termiņiem un to nokavÄ“šanu, tiesa uzskata, ka ir jāiztirzā visu pārÄ“jo publikāciju atbilstÄ«ba tam ir vai nav publicÄ“tas nepatiesas, Bartaševiču godu un cieņu aizskarošas ziņas, tad turpinu klāstÄ«t savu šÄ«s lietas redzÄ“jumu, kas gan, uzsveru, pÄ“c manām domām, man nebÅ«tu jādara.

Sāksim ar to, ka no atlikušajiem 12 rakstiem (divi materiāli ar pretenziju frāzÄ“m jau izanalizÄ“ti iepriekš), kuri it kā aizskar Bartaševičus, prasÄ«bas pieteikumā ar konkrÄ“tiem citātiem norādÄ«ti vÄ“l tikai pieci materiāli jeb publikācijas. Tas nozÄ«mÄ“, ka veselās septiņās publikācijās, kas tiek minÄ“tas prasÄ«bā, tā arÄ« nav atrasti citāti, vietas, norādes tam, ka tur publicÄ“tais ir nepatiesas, godu un cieņu aizskarošs.

Proti, neskatoties uz to, ka tiesai tiek norādÄ«tas 14 it kā aizskarošas publikācijas, tomÄ“r 7 no tām faktiski paliek bez prasÄ«tāja komentāra vai norādÄ«tā nepatÄ«kamā citāta.

Tātad, nosaucu publikācijas, kuras palikušas prasÄ«bā bez norādÄ«tajiem teikumiem:

2015. gads, 17. februāris, Par Rēzeknes domes vadības spiedienu.

2015. gads. 6. marts. No lietas var pazust svarīgi pierādījumi.

2015. gads. 20. marts. Autors A. Daukšte. Šodien vÄ“lÄ“šanās Bartaševičs izgāztos. Ar raksta turpinājumu 24. martā.

2015. gada 24. marts. Atbilde RÄ“zeknes mÄ“ram Bartaševičam uz viņa draudiem vÄ“rsties tiesā un policijā.

2015. gada 27. martā. Bartaševičs lamājas un aizliedz žurnālistam ierasties RÄ“zeknÄ“.

2015. gada 17. aprÄ«lÄ«. I. ÄŒigānes raksts. Bartaševičs autobusa lietā maina kažoku.

2015. gads. 21. aprÄ«lis. Bartaševičs, beidz melot! RÄ“zekne sarkst...

Ja reiz pats prasÄ«tājs nav norādÄ«jis vietas, kuras šajos materiālos uzskata par nepatiesām, atsaucamām, cieņu un godu aizskarošÄm ziņām, tad uzskatu, ka šÄdas ziņas šie materiāli nemaz nesatur, bet minÄ“ti prasÄ«bā tikai ar vienu nolÅ«ku – sabiezināt krāsas un radÄ«t tiesai priekšstatu, ka politiÄ·is un viņa sieva ir gaužām cietuši un pelnÄ«juši 10 000 eiro kompensāciju. Tāpat šo frāžu necitÄ“šana liecina, ka pats prasÄ«tājs saprot, ka publikācijas neko ļaunu nav nodarÄ«jušas Bartaševičiem un ka tās ir veidotas pÄ“c visiem žurnālistikas standartiem. Šis apstāklis arÄ« vairāk atklāj acis uz to, kāpÄ“c tad prasÄ«tāji nav vÄ“rsušies pie galvenā redaktora ar lÅ«gumu atsaukt publicÄ“to, jo principā Bartaševičiem nav skaidrs, ko tad lÅ«gt atsaukt.

Tagad pārejam pie atlikušajiem pieciem materiāliem, no kuriem prasÄ«tājs tomÄ“r izcÄ“lis citātus, kurus uzskata par aizskarošiem.

Materiāls: „SlepkavÄ«bas lietā var izzust liecÄ«bas”. Citāts: Kā stāsta aculiecinieki, neilgi pirms slepkavÄ«bas Anris Lucatnieks stipri sastrÄ«dÄ“jies ar RÄ“zeknes mÄ“ra sievu Olgu Bartaševiču.”

 AnalÄ«ze: kā arÄ« iepriekš minÄ“ts, konflikts starp kādām personām nelaupa tām cieņu un godu.

Citāts: „No krimināllietas materiāliem pazudušas Olgas Bartaševičas, RÄ“zeknes mÄ“ra sievas, liecÄ«bas, kuras policija piefiksÄ“jusi uzreiz pÄ“c slepkavÄ«bas”.

 AnalÄ«ze: ja kaut kas kaut kur ir pazudis, tad tas nekādā ziņā neaizskar Bartaševičas cieņu un godu.

Citāts: „RÄ“zeknÄ“ Olgu Bartaševiču mÄ“dz dÄ“vÄ“t par Latgales carieni, bez jau pieminÄ“tajām kapitāldaļām firmā Latgalija viņai pieder firmas B&B StruktÅ«ra, Latgales Ä«pašumi, kā arÄ« Firmā Interfive 1-34, 29 %. SIA Latgalija praktiski uzvar visos pašvaldÄ«bas izsludinātajos konkursos. Uzvar arÄ« otra firma Latgales BÅ«ve, kurā ir asimilÄ“jušies firma Latgalija.”

 AnalÄ«ze: Šeit ir minÄ“ta vÄ“rienÄ«ga un glaimojoša O. Bartaševičai informācija, pÄ“c kuras redzam, ka viņa ir ietekmÄ«gs un turÄ«gs cilvÄ“ks. Tas nevar aizskart viņas godu, bet tikai ceļ viņas statusu sabiedrÄ«bā. Savukārt epitets „Latgales cariene” ir pavisam pagodinošs un paaugstinošs. GrÅ«ti spriest, par ko satraukusies O. Bartaševiča. Ja mani, „Ludzas Zemes” galveno redaktori, kāds nodÄ“vÄ“tu par Latgales carieni, turklāt izdarÄ«tu to publiski un ievietotu kādā medijā, es bÅ«tu ar mieru par šÄdu komplimentu pat samaksāt. ŠÄdu epitetu piedÄ“vÄ“šana nevis nes morālo kaitÄ“jumu, bet vismaz biznesa aprindās paver ceļu jauniem un izdevÄ«giem darÄ«jumiem.

Citāts: „Andreja Udalova firma ASKO AS arÄ« darbojās šajā celtniecÄ«bas biznesa segmentā, kurā ir monopolizÄ“jušÄs Bartaševiču Ä£imenes firmas.”

 AnalÄ«ze: lietišÄ·as, neitrālas frāzes, kuras, neapšaubāmi, nesatur cieņu un godu aizskarošus elementus. Redzams, ka ... žurnālists ir pÄ“tÄ«jis jautājumu, vācis informāciju un izteicis savus minÄ“jumus, nevis apvainojumus.

Materiāls: „Udalovs atbrÄ«vots no apcietinājuma.” Šeit tiek minÄ“ts viens citāts, kurš, pÄ“c prasÄ«tāju domām, ir Bartaševiču cieņu un godu aizskaroša ziņa.

Citāts: Tiem, kuri labi nesaprot pusvārdiem pasacÄ«to, paskaidrosim, ka par nulli A. Udalovs dÄ“vÄ“ RÄ“zeknes mÄ“ru A. Bartaševiču, kuru daudzi uzskata par A. Udalova aresta pasÅ«tÄ«tāju un sekmÄ“tāju: Udalova nedienas A. Bartaševičam ir izdevÄ«gas divu iemeslu dēļ. Pirmais – novākts biznesa konkurents. Otrais – apstāklis, ka paša mÄ“ra kundze ne pārāk glÄ«ti figurÄ“ tajā pašÄ Lucatnieka slepkavÄ«bas lietā.”

AnalÄ«ze: GrÅ«ti saprast, kas Ä«sti te ir ziņa. Ir acÄ«mredzams, ka te ir kāds atstāsts, ko domā Udalovs. Par to var atbildÄ“t, ko viņš uzskata vai ko neuzskata, tikai pats Udalovs, kurš gan jau ir miris – it kā izdarÄ«jis pašnāvÄ«bu, lai gan viens otrs sabiedrÄ«bā uzskata, ka kāds ienaidnieks viņam ir palÄ«dzÄ“jis pakārties. ŠobrÄ«d notiek izmeklÄ“šana. Diemžēl arÄ« šis notikums ir nodarÄ«jis skādi Bartaševiču tÄ“lam, jo dažiem rÄ“zekniešiem ir uz mÄ“les versijas, kuras politiÄ·a saimei neglaimo (klāt pievienoti komentāri no 46.lv). Tas, ka tiek teikts, ka Bartaševičam kaut kas ir izdevÄ«gs vai neizdevÄ«gs, ir tikai versija un spriedelÄ“šana, kas gan nav nekāda ziņa, uz ko pretendÄ“ prasÄ«tājs. Viss citāts nekādā veidā neatgādina ziņu ne pÄ“c bÅ«tÄ«bas, ne pÄ“c izteiksmes veida. Tas, ka jebkurš novākts biznesa konkurents ir izdevÄ«gs jebkuram biznesmenim, ir tikai loÄ£iski, taču tas nenozÄ«mÄ“ un tas te arÄ« nav pateikts, ka Bartaševičs to bÅ«tu novācis. Savukārt tas, ka mÄ“ra kundze kaut kur figurÄ“, nenozÄ«mÄ“ un tas nav rakstÄ«ts, ka bÅ«tu kaut kur vainÄ«ga. MÄ“s katrs varam kaut kur figurÄ“t. Šis vārds nav apvainojošs vai apmelojošs. Atkal nav skaidrs, kas aizskar Bartaševičus. Lai gan netieši ir saprotams, ka nepatÄ«k minÄ“jumi un izteiktās versijas un viedoklis, taču tāda arÄ« ir vārda brÄ«vÄ«bas bÅ«tÄ«ba, ka katram ir tiesÄ«bas šÄdus minÄ“jumus un viedokļus izteikt.

Materiāls: „Bartaševičs cenšas aizbāzt muti presei.”

Citāts:” ... pilsÄ“tas mÄ“rs un politiÄ·is, kura rokās atrodas 31 miljons eiro liels pašvaldÄ«bas budžets, no kura liela daļa, pÄ“c redakcijā esošÄs informācijas, pÄ“c uzvarām konkursos nonāk Bartaševiča Ä£imenes (brāļa un sievas) uzņēmumos.”

AnalÄ«ze: tas ir mans, galvenās redaktores viedoklis un pārliecÄ«ba, kas balstÄ«ta uz ... publikācijām un uz sarunām ar citiem RÄ“zeknes domes deputātiem, piemÄ“ram, uz sarunu ar deputātu Vjačeslavu Dubovski. PiekrÄ«tu, ka šai viedoklÄ« ir arÄ« ziņas elementi, taču tie nav mani izdomājumi, bet gan uz dažādiem avotiem balstÄ«ti fakti, piemÄ“ram, firma „Latgalija” bÅ«vÄ“ja Latgales vÄ“stniecÄ«bu Gors. Ko no šeit rakstÄ«tā par aizskarošiem meliem uzskata Bartaševiči, man nav skaidrs.

Šeit nu jāteic, ka tik tiešÄm ļoti žēl, ka Bartaševiči nav iesnieguši šai sakarā man pretenziju un arÄ« paskaidrojumu, kas tad te ir nepatiess. Tāpat ir jāuzsver, ka lÄ«dz šim „Ludzas Zeme” ir mÄ“Ä£inājusi iet uz kontaktu, veidojot publikācijas, ar RÄ“zeknes mÄ“ru un viņa preses dienesta cilvÄ“kiem. Diemžēl klausuli RÄ“zeknes mÄ“rs Bartaševičs neņem, uz jautājumiem neatbild, bet preses sekretāri atbild, ka viņiem sagatavot atbildi priekš „Ludzas Zemes” nav laika. Tad nu, ja arÄ« kādi apgalvojumi nav Ä«sti korekti, par to atbildÄ«gs ir pats A. Bartaševičs, kurš lÄ«dz šim izvairÄ«jies no informācijas sniegšanas „Ludzas Zemei”.

Citāts: „Ja par mÄ“ru pa visu RÄ“zekni klÄ«st baumas, ka viņam tiek nodoti kukuļi ar sievas starpniecÄ«bu, tad nevis avÄ«ze laupa mÄ“ram godu, bet viņš pats rada sev šÄdu nepievilcÄ«gu imidžu, kad uzņēmÄ“ju vide šo personu vienkārši apsmej un neieredz.”

AnalÄ«ze: Tas ir mans situācijas redzÄ“jums un viedoklis par mÄ“ra imidžu. Joprojām tā uzskatu. Pieļauju, ka mÄ“ram nepatÄ«k frāze, ka pa RÄ“zekni klÄ«st baudas, ka viņam tiek nodoti kukuļi. Jā, baumas tādas tiešÄm klÄ«st un to mÄ“s varam redzÄ“t internetvidÄ“ ļoti daudzos komentāros. Man nav informācijas, ka mÄ“rs bÅ«tu tiesājies un kaut kā vÄ“rsies pret šo komentāru rakstÄ«tājiem. Es neapgalvoju, ka viņš tiešÄm saņem kukuļus. Es to zināt nevaru un neapgrozos aprindās, kurās šÄdas lietas notiek. TomÄ“r baumu esamÄ«ba ir neapstrÄ«dams fakts. Domāju, ka RÄ“zeknes mÄ“rs vÄ“l ilgi pirms manas atbildes viņam to pats bija dzirdÄ“jis vai sajutis, kā arÄ« lasÄ«jis portālā 46.lv vai citās internetvietnÄ“s (apollo, tvnet, delfi utt.). Turklāt mana frāze noformulÄ“ta uzmanÄ«gi – ja par mÄ“ru klÄ«st baumas, nevis, ka tādas klÄ«st. Tātad, paredzot iespÄ“jamās mÄ“ra pretenzijas, esmu izteikusies maksimāli korekti. Neapšaubāmi, ka ziņas elementu šajās frāzÄ“s nav – drÄ«zāk pamācÄ«ba RÄ“zeknes politiÄ·im labāk piestrādāt pie sava publiskā tÄ“la veidošanas.

Citāts: „Proti, gribu atgādināt faktu, ka uz žurnālista … (no ...) Ä«sziņu ar lÅ«gumu sniegt viņam interviju RÄ“zeknes mÄ“rs atsÅ«tÄ«jis draudu Ä«sziņu, kuras saturs bija šÄds: Ja tu vÄ“l vienu reizi atbrauksi uz RÄ“zekni, iesi Udalova pÄ“dās!!! tev p..dec.”

AnalÄ«ze: Tik tiešÄm – savā publikācijā esmu šÄdi rakstÄ«jusi, jo šÄdu informāciju saņēmu tieši no žurnālista ... Viņš man sÄ«ki pastāstÄ«ja nepiedienÄ«go situāciju, turklāt apgalvoja, ka sakarā ar šo notikumu ir vÄ“rsies policijā, šÄda informācija parādÄ«jās arÄ« citos medijos. Cik man zināms, tika ierosināta lieta. Žurnālists apgalvoja, ka ir iesniedzis policijā arÄ« izdrukas no telefonoperatora, kas apliecina, ka no Bartaševiča telefona šÄda sms ir sÅ«tÄ«ta. LÄ«dz ar to šÄ«s frāzes nav mans izdomājums vai apmelojums. Turklāt pirms šiem notikumiem mÄ“s redakcijā vÄ“lÄ“jāmies aicināt A. Bartaševiču uz lielo interviju – ļaut viņam iespÄ“ju atspÄ“kot tos viedokļus un informāciju, ko par viņu lÄ«dz šim rakstÄ«jām. TomÄ“r pÄ“c tam, kad uzzinājām par šÄdām Ä«sziņām un naidu, ar kādu politiÄ·is vÄ“rsis pret žurnālistu, nolÄ“mām, ka no šÄ« politiÄ·a distancÄ“simies un ka principā viņš ir žurnālistiem bÄ«stams.

Materiāls:” LasÄ«tāji par un pret Bartaševiču.” Kā citātu, kurš it kā ir godu un cieņu aizskaroša ziņa, prasÄ«tājs min: „manā rÄ«cÄ«bā ir daži dokumenti, kuri var apliecināt šÄ« censoņa noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus, esmu gatavs ar liecÄ«bām uzstāties tiesā, ja kāds šo procesu uzsāks... Mulsina varas iestāžu nevÄ“lÄ“šanās iesaistÄ«ties Bartaševiča noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izpÄ“tÄ“.”

AnalÄ«ze: ŠÄds citāts ir ņemts no komentāriem portālā 46.lv (tiesai materiāls pievienots kā pierādÄ«jums), kas bija publicÄ“ti pie raksta par Ludzas Zemes un Bartaševiča konfliktu un Bartaševiča vÄ“lmi no avÄ«zes saņemt 10 000 eiro morālo kompensāciju. Tas nu ir fakts, ka šÄdu viedokli ir paudis kāds komentÄ“tājs, kurš, kā redzams, apgalvo, ka viņa rÄ«cÄ«bā ir bÅ«tiska informācija. Ja Bartaševiča kungs uzskata, ka šis komentÄ“tājs ir viņu aizskāris un apmelojis un ka informācija, kas atrodas portālā 46.lv, ir nepatiesa, tad Bartaševičam jāvÄ“ršas likumsargājošajās iestādÄ“s, lai noskaidro, kurš tad ir šis cilvÄ“ks, kurš gatavs pat doties uz tiesu un liecināt. Kā zināms, internetvide nav vis anonÄ«ma kā daudzi domā – pÄ“c IP adresÄ“m ir izskaitļojams rakstÄ«tājs. PersonÄ«gi es varu piekrist komentÄ“tājam tai ziņā, ka mulsina KNABa, VIDa un citu tiesÄ«bsargājošo iestāžu vilcināšanās pārbaudÄ«t un izpÄ“tÄ«t Bartaševiča nodarÄ«jumus un to, cik tad un vai tie ir vai nav noziedzÄ«gi. Šis komentārs (nevis ziņa, kas ir acÄ«mredzami un to nosaka pats formāts un norāde, ka tās ir diskusijas internetā) ļoti labi demonstrÄ“, ka sabiedriskā doma nav vÄ“rsta par labu politiÄ·im un ka daudzi cilvÄ“ki par Bartaševičiem labi nedomā. Redakcija nevar atbildÄ“t par šÄ« cilvÄ“ka viedokli un nevar zināt, vai pie komentÄ“tāja tiešÄm ir kādi bÅ«tiski dokumenti vai nav, tomÄ“r mums bija tiesÄ«bas darÄ«t zināmu šo komentāru plašÄkam sabiedrÄ«bas lokam.

Kas skar izteikumus par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, tad mums nav zināms, par kādiem tieši ir runa. Noziegums var bÅ«t dažāds un ne vienmÄ“r nozÄ«mÄ“ krimināli sodāmu darbÄ«bu. PiemÄ“ram, skaidrojošÄ vārdnÄ«ca vārdam noziegums sniedz arÄ« šÄdu skaidrojumu: morāles normām neatbilstoša, kaitÄ«ga darbÄ«ba vai bezdarbÄ«ba. No tā izriet, ka komentārs saprotams dažādi un plaši. Tikai pats komentāra autors varÄ“tu tuvāk izskaidrot savu pozÄ«ciju. Redakcija neveic viedokļu vai informācijas sniedzÄ“ju informācijas izmeklÄ“šanu vai cenzÄ“šanu. Tas netika darÄ«ts arÄ« šoreiz.

Raksts: „Lucatnieka slepkavÄ«bas lieta aiziet uz prokuratÅ«ru.” Šai materiālā prasÄ«tājs min trÄ«s citātus, kuri viņam šÄ·iet godu un cieņu aizskarošas ziņas.

Citāts: „Tāpat ir liecinieki, kas redzÄ“juši, ka Ä«si pirms slepkavÄ«bas Lucatnieks ārā redzamā vietā bez maz vai kāvies ar RÄ“zeknes mÄ“ra sievu, kautiņā iesaistÄ«jies un māti aizstāvÄ“jis Bartaševiča dÄ“ls.”

Analīze: situācijas apraksts nevienu neaizskar, turklāt norādīts, ka tas ir kāda stāstījums. Tātad par to atbild pats stāstnieks, nevis redakcija.

Citāts: „KlÄ«st baumas, ka savu biznesa konkurentu Udalovu vainot slepkavÄ«bā un virzÄ«t šo versiju tiesÄ«bsargājošos orgānos mÄ“Ä£inājis pats RÄ“zeknes mÄ“rs Bartaševičs.”

AnalÄ«ze: Diemžēl par Bartaševiča kungu klÄ«st dažādas baumas, arÄ« šÄdas. To ir neiespÄ“jami apstrÄ«dÄ“t vai apgalvot, ka tie ir meli vai izdomājumi. Nekas aizskarošs un vienlaikus nepatiess nav pateikts, jo baumas tādas tiešÄm klÄ«st, tai skaitā, kā jau minÄ“ts, internetvidÄ“, kur to brÄ«vi šobrÄ«d palasÄ«t var jebkurš interesents.

Citāts: „Kā lieta beigsies, nav skaidrs. Bet bažas rada apstāklis, ka daudz kas lietā esot novilcināts – it kā nobÄ“dzināta telefonsaruna starp noslepkavotā sievu un RÄ“zeknes mÄ“ra sievu.”

AnalÄ«ze: Viss ir uzrakstÄ«ts pieļāvuma, atstāstÄ«juma, nevis apgalvojuma formā. ŠÄda versija var pastāvÄ“t. Un atkal nav skaidrs, kādā veidā šÄ«s versijas var pretendÄ“t uz aizskarošÄm ziņām. Ir acÄ«mredzams, ka šajos divos teikumos nav ziņas elementa, bet šaubas, ka nekas nav skaidrs un it kā nobeidzināts, turklāt nav norādÄ«ts darÄ«tājs – kurš tad esot kaut ko nobeidzinājis. O. Bartaševiča itin nekur netiek vainota.

MÄ“s redzam, ka žurnālisti, bÅ«dami profesionāļi, rakstÄ«juši publikācijas gana piesardzÄ«gi un pārdomāti un nav mÄ“tājušies ar frāzÄ“m, ka Bartaševičs ir noziedznieks, ir iedevis kukuli policijai un ir iesÄ“dinājis aiz restÄ“m Udalovu vai arÄ« nav apgalvots, ka Olga Bartaševiča ir izdarÄ«jusi ko ļaunu ar uzņēmÄ“ju Lucatnieku. Neapšaubāmi, ja ko tādu bÅ«tu uzrakstÄ«jis žurnālists kā ziņu un apgalvojumu, tad viņam nāktos to pierādÄ«t. Taču materiāli neko tādu neziņo un neapgalvo.

Protams, ir bÅ«tiski, kāds konteksts un mÄ“rÄ·is ir bijis visiem šiem publicÄ“tajiem materiāliem. Var piekrist, ka publikācijas un tur izteiktās varbÅ«tÄ«bas nevar patikt politiÄ·a Ä£imenei, taču publikāciju mÄ“rÄ·is bija visas sabiedrÄ«bas interešu sabalansÄ“šana un taisnÄ«bas meklÄ“jumi, cik vien tie iespÄ“jami ar nelielajiem žurnālista resursiem. Taču, ja politiÄ·is morāli nav gatavs pieņemt paplašinātas kritikas un viņa darbÄ«bas analÄ«zi, kā tas šoreiz redzams ar Bartaševiča kungu un izriet no prasÄ«bas pieteikuma, tad viņam ir tikai viena izeja – nestartÄ“t nākamajās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās un necensties atkal tikt pie pilsÄ“tas vadÄ«bas grožiem ar visām no tā izrietošajām priekšrocÄ«bām un negatÄ«vajām sekām. Kā teic gudrie – kam daudz dots, no tā daudz prasa. Tieši tas pats attiecas uz jebkuru politiÄ·i.

VÄ“lreiz uzsveru, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas man bija jāanalizÄ“ un jāskaidro tikai divus pirmos rakstus, par kuriem no Bartaševičiem biju saņēmusi pretenziju. PārÄ“jais ir mana brÄ«va vÄ“lÄ“šanās komentÄ“t rakstus, kuriem ir iestājies noilguma termiņš un kuri faktiski vairs nevar bÅ«t pievienoti prasÄ«bas pieteikumā.

Nobeigumā gribu uzsvÄ“rt, ka dažus no prasÄ«tāja minÄ“tajiem rakstiem arÄ« tagad brÄ«vi varam lasÄ«t citos portālos, piemÄ“ram, publikācija “Šodien vÄ“lÄ“šanās Bartaševičs izgāztos” ar citu virsrakstu (RÄ“zeknes domÄ“ valda totalitārais režīms, pilsÄ“ta dzÄ«vo bailÄ“s no sava mÄ“ra) publicÄ“ta portālā pietiek.com, kur ir daudz plašÄks lasÄ«tāju loks nekā laikrakstam „Ludzas Zeme” (materiāls pievienots kā pierādÄ«jums). Tāpat joprojām portālā grani.lv lasāms materiāls, kur savu versiju izklāsta Udalovs (pievienots kā pierādÄ«jums lietai), tāpat itin visi un pat vairāk (arÄ« tie, kas Ludzas ZemÄ“ netika pārpublicÄ“ti), materiāli joprojām lasāmi ... portālā (pievienoti lietai kā pierādÄ«jumi). Jāteic, ka avÄ«ze dzÄ«vo vienu-divas dienas, kamÄ“r to ielidina miskastÄ“ un aizmirst. Turpretim internetvidÄ“ informācija atrodama ik brÄ«di un pieejama desmit vai pat simts reižu lielākai auditorijai nekā laikraksts. Rezonansi, ko rada avÄ«ze, nevar salÄ«dzināt ar rezonansi, ko izraisa elektroniskie mediji. LÄ«dz ar to jo vairāk nostiprinos pārliecÄ«bā – ja reiz pret minÄ“tajiem portāliem nav vÄ“rsusies ar pieprasÄ«jumu atsaukt godu un cieņu aizskarošÄs ziņas Bartaševiču saime, tad prasÄ«tāji nemaz neuzskata, ka tur esošÄs publikācijas ievaino prasÄ«tāju godu un cieņu. Tātad vÄ“ršanās pret Ludzas Zemi ar prasÄ«bu iemesls ir kāds cits, nevis prasÄ«bā minÄ“tais.

Domāju, ka tiesai bÅ«s interesanti uzzināt, ka visi materiāli, kas tika no komprotam.lv vietnes publicÄ“ti laikrakstā „Ludzas Zeme”, tika izplatÄ«ti drukātā veidā lielā tirāžā RÄ“zeknÄ“. Proti, žurnālists … izplatÄ«ja šÄ«s savas publikācijas, kuras neapmierina prasÄ«tāju, nevis tikai vietnÄ“ ..., bet izveidoja RÄ“zeknei avÄ«zes speciālizlaidumu, kurš bez maksas tika izdalÄ«ts rÄ“zekniešiem. Uz „Ludzas Zemes” tirāžas un izplatÄ«šanas fona tam ir bijusi daudz lielāka ietekme un rezonanse. Faktiski, cik noprotu, tas arÄ« bija par iemeslu Ä«sziņai, kādu dusmās Bartaševičs nosÅ«tÄ«ja žurnālistam. LÄ«dz ar to mani ļoti mulsina, ka Bartaševičs un viņa sieva sakarā ar šiem rakstiem vÄ“ršas nevis pret rakstu autoru, bet gan pret mani kā galveno redaktoru, kas to ir pārpublicÄ“jis. Kā guvu apliecinājumu pÄ“rn decembrÄ« sarunā ar …, nekādu prasÄ«bu tiesā par nepatiesu un cieņu un godu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedzÄ«šanu Bartaševiči pret … nav iesnieguši. VÄ“l neizprotamāks man šÄ·iet apstāklis, ka Bartaševiču saime ir iesniegusi prasÄ«bu tiesā pret mani kā pret fizisku personu. Domāju, ka žurnālistikas tiesu praksÄ“ tas ir kaut kas jauns un oriÄ£ināls un saistās tikai ar Bartaševiča vÄ“lÄ“šanos Ä·erties pie jebkādām metodÄ“m, lai pirms vÄ“lÄ“šanām es kā galvenais redaktors un kā fiziska persona neuzdrošinos kritizÄ“t politiÄ·i. Uzskatu, ka demokrātiskā sabiedrÄ«bā šÄda politiÄ·a rÄ«cÄ«ba nav Ä“tiska un pilnÄ«bā apliecina, ka daudzi kritiskie viedokļi par šÄ politiÄ·a antidemokrātiskajām darba metodÄ“m ir pamatoti. Aicinu tiesu skatÄ«t šo lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, proti, atbildot sev uz jautājumu, vai vÄ“lÄ“tājiem ir tiesÄ«bas lasÄ«t materiālus, kas kritizÄ“ politiÄ·us un vai šÄdi materiāli nāk par labu sabiedrÄ«bas labklājÄ«bai, demokrātijai un vārda brÄ«vÄ«bai. Mana pārliecÄ«ba ir viennozÄ«mÄ«ga – jā.

Kas attiecas uz prasÄ«tāja apgalvojumiem, ka avÄ«ze turpina rakstÄ«t par prasÄ«tājiem, tad tas ir tikai normāli sekot turpmākajām politiÄ·a darbÄ«bām. Kā zināms, pastiprināta preses uzmanÄ«ba var darboties arÄ« kā traucÄ“klis realizÄ“t sabiedrÄ«bai nelabvÄ“lÄ«gus projektus. Apgalvojumi, ka tiek publicÄ“ta sagrozÄ«ta un nepatiesa informācija, ir aplami, jo viedoklis, ja tas balstās uz kādu apstākli, nevar bÅ«t ne pareizs, ne nepareizs. Nevienā gadÄ«jumā „Ludzas Zeme” neapgalvo, kā prasÄ«bā uzsver prasÄ«tājs, ka ir bijis aculiecinieks kādiem notikumiem, piemÄ“ram, Bartaševiču gājienam uz slimnÄ«cu. Publikācijās norādÄ«ts, ka ir kāds avots, kurš par to stāsta. Un autors nevar uzņemties atbildÄ«bu par to, ka ir stāstÄ«tājs tiešÄm ko tādu redzÄ“jis vai ne, vai arÄ« vienkārši kļūdās. Kad prasÄ«tājs uzsver, ka redakcijai un konkrÄ“ti šai gadÄ«jumā autoram, kas ir …, ir jāiesniedz kaut kādi pierādÄ«jumi, ka O. Bartaševiča devusies ar dÄ“lu uz slimnÄ«cu, tad tas ir, maigi sakot, absurds. Pirmkārt, apstāklis, ka kāds ir gājis vai negājis uz slimnÄ«cu, nekādā ziņā nevar aizskart godu un cieņu. LÄ«dz ar to nav nepieciešams arÄ« mÄ“Ä£ināt noskaidrot šai konkrÄ“tajā lietā, vai tas ir bijis tieši tā vai citādi.

 Tā kā prasÄ«ba ir iesniegta par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu publicÄ“šanu, tad, ja citātā neredzam kādu šiem trim elementiem 1) ja nav ziņas, 2) ja nav nepatiesas ziņas, 3) ja nav godu un cieņu aizskarošas ziņas, tad tālākie pÄ“tÄ«jumi un diskusijas, kā viss ir vai nav bijis, ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gas un bezmÄ“rÄ·Ä«gas. Šai gadÄ«jumā ir acÄ«mredzami, ka apraksts par slimnÄ«cu nesatur neko pazemojošu un aizskarošu.

PrasÄ«tājs maldina tiesu vairākos aspektos. PiemÄ“ram, apgalvojot, ka nepatÄ«kamu komentāru publicÄ“šana esot nepieļaujama, jo konkrÄ“tie komentāri it kā pārkāpa morāles un Ä“tikas normas. AnalizÄ“jot norādÄ«tos citātus, šÄdi komentāri nav atrodami – neviens netika nosaukts, piemÄ“ram, par prostitÅ«tu vai kropli, vai teroristu grupas vadoni. Tāpat publikācijas nesatur kaut kādus aizskarošus izdomājumus, piemÄ“ram, apgalvojumu, ka A. Bartaševičs ir piedalÄ«jies kādā vandālisma aktā utt. Ja kaut ko tam lÄ«dzÄ«gu laikraksts bÅ«tu publicÄ“jis, tad tik tiešÄm mums bÅ«tu jāsniedz kādi pierādÄ«jumi tam, ka šÄdiem paziņojumiem ir pamats un jāatved uz tiesu šÄdas informācijas sniedzÄ“ji, lai paskaidro, kur šÄdas ziņas ņēmuši. Ja izrādÄ«tos, ka pamata nav, tad es saprast Bartaševiču saimes nepatÄ«kamās izjÅ«tas un aizskārumu. Tā kā nav bijušas publicÄ“tas šÄda un lÄ«dzÄ«ga satura ziņas, tad Bartaševiču pretenzijas ir nepamatotas un ir balstÄ«tas vienÄ«gi uz nepatiku pret kritiku un analÄ«zi, kā arÄ« pret izdarÄ«tajiem secinājumiem vai izteiktajiem mājieniem. Neapšaubāmi, ka mājiens uz to vai citu apstākli vai iespÄ“jamÄ«bu nevar bÅ«t ziņa. Tas ir pašsaprotami un ir aksioma žurnālistikā.

PrasÄ«tājs citÄ“ likumu par presi, kur noteikts, ka žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju. Pats pārsteidzošÄkais prasÄ«tāja paziņojums ir, ka pirms komentāru publicÄ“šanas tie bija jāpārbauda. PrasÄ«tājs pats runā par komentāriem. Kas ir komentārs? Tā nav nekādā ziņa, bet kāda replika, domas, viedoklis, izteiciens par kādu parādÄ«bu vai notikumu. Ir neiedomājami, kad žurnālists sāks pārbaudÄ«t komentārus un viedokļus. Tas ir absurds, kuru prasÄ«tājs neizprot saknÄ“ vai arÄ« izprot, taču meklÄ“ jebkuru iespÄ“ju, kā uzbÅ«vÄ“t prasÄ«bu bez pamata.

PrasÄ«ba satur arÄ« pilnÄ«gus, ar citātiem neapstiprinātus paziņojumus, kurus pat grÅ«ti komentÄ“t, jo tie ir pārlieku vāji. PiemÄ“ram, tiek pārmests, ka laikraksts pasludina Bartaševiču par vienpersonisku lÄ“mumu pieņēmÄ“ju uzņēmumu konkursos. ŠÄdi absurdi paziņojumi nav bijuši, jo redakcijai un lasÄ«tājiem ir zināms, ka ir komisijas, kuras izvÄ“rtÄ“ pretendentus. TomÄ“r man un žurnālistiem ir tiesÄ«bas izteikt viedokli par to, ka Bartaševiča tuvinieku uzņēmumiem konkursos mums nojaušamu vai šÄ·ietamu iemeslu dēļ veicas labāk. Kas attiecas uz prasÄ«tāja apgalvojumiem, ka žurnālists var iegÅ«t un pārbaudÄ«t informāciju, tad gadÄ«jumā ar RÄ“zeknes domi un Bartaševiču ir pretÄ“ji – viņš izvairās sniegt presei pieprasÄ«to informāciju, pat tādu, kura prasÄ«ta rakstiski. PiemÄ“ram, nesen „Ludzas Zeme” oficiāli ierakstÄ«tā vÄ“stulÄ“ RÄ“zeknes domei pieprasÄ«ja informāciju, cik tad pÄ“dÄ“jā sasaukuma laikā Bartaševičs, viņa vietnieki un izpilddirektors ir iztÄ“rÄ“juši budžeta naudas ārzemju komandÄ“jumos. Diemžēl rakstiskā atbildÄ“ no domes bija paziņots, ka šÄ« informācija ir noslepenota. Interesanti, ka pat RÄ“zeknes domes deputātiem netiek izsniegta pieprasÄ«tā dokumentācija vai arÄ«, ja to arÄ« parāda, tad aizliedz par to kādu informÄ“t un nedod kopijas. TāpÄ“c kaut kādas runas par to, ka žurnālisti var pārbaudÄ«t informāciju, ir nepamatotas.

LÅ«kojoties, kā prasÄ«tājs tālāk bÅ«vÄ“ savu prasÄ«bas pieteikumu, redzam, ka prasÄ«tājs citÄ“ likumu, kurš nosaka, ka nedrÄ«kst publicÄ“t pirmstiesas izmeklÄ“šanas materiālus bez prokurora un izmeklÄ“tāja piekrišanas. Paziņojuma bÅ«tÄ«ba nav skaidra, jo nekādi pirmstiesas izmeklÄ“šanas materiāli materiālos no ... netika publicÄ“ti. Tur nebija nedz pratināto liecÄ«bu, nedz aizdomās turamo paskaidrojumu. Nekādi oficiāli dokumenti tur netika pārpublicÄ“ti. Taču neviens nevar aizliegt – ne prokurors, ne izmeklÄ“tājs – žurnālistam veikt savu personisko izmeklÄ“šanu, tikties ar cilvÄ“kiem un tos intervÄ“t, kā arÄ« ar saviem novÄ“rojumiem iepazÄ«stināt sabiedrÄ«bu. Pavisam neizprotami, kāpÄ“c prasÄ«tājs runā par to, ka masu informācijas lÄ«dzeklim aizliegts iejaukties cilvÄ“ku personiskajā dzÄ«vÄ“. Nezinu nevienu citātu, nevienu publikāciju, kur kāds mÄ“Ä£inātu iejaukties A. Bartaševiča un O. Bartaševičas personÄ«gajā dzÄ«vÄ“. „Ludzas Zemi,” kā arÄ« ... ne mazākā mÄ“rā neinteresÄ“, ar ko guļ šie cilvÄ“ki, vÄ“l jo mazāka ir vÄ“lÄ“šanās kaut kā to iespaidot un tajā iejaukties. Diemžēl prasÄ«tājs nenorāda, kur tieši medijs ir aizskāris politiÄ·u saimes personisko dzÄ«vi. Ja domāts apraksts par to, ka kāds gājis uz slimnÄ«cu, tad tas ir publisks notikums publiskā telpā, žurnālists nav aprakstÄ«jis, kādu personisko korespondenci mÄ“rs rakstÄ«jis Olgai Bartaševičai. Ar to medijis varÄ“tu nodarboties vien tad, ja uzskatÄ«tu, ka mÄ«las vÄ“stules satur sabiedrÄ«bas interesÄ“m bÅ«tisku informāciju, piemÄ“ram, apgalvojumu, ka Bartaševiča kungs uzdāvinājis Olgai gredzenu, ko iegādājies par RÄ“zeknes domes budžeta lÄ«dzekļiem. Tad tā vairs nebÅ«tu personiskā dzÄ«ve un medija vÄ“lme to atspoguļot bÅ«tu pamatota.

PrasÄ«tājs prasÄ«bā citÄ“ likumu par presi, kur teikts, ka žurnālistam ir pienākums sniegt patiesu informāciju. Diemžēl, kā daudzi citi prasÄ«tāja minÄ“tie likuma punkti, rakstÄ«ti interpretācijas veidā, nevis tos citÄ“jot. TāpÄ“c citÄ“ju: 25. pants. Žurnālista pienākumi. Žurnālista pienākumi ir: 1) sniegt patiesu informāciju. Neapšaubāmi, ka žurnālistam tas ir pienākums, taču viss pārÄ“jais, ko savā interpretācija raksta prasÄ«tājs, ka žurnālistam informācija ir jāpārbauda, ir izdomājums. Žurnālistam jāraksta patiesÄ«ba, jāmÄ“Ä£ina tā noskaidrot, ko mÄ“s arÄ« darām. Taču kas attiecas uz pārbaudes veikšanu, tad, piemÄ“ram, neviens medijs nepārbauda un nepārbaudÄ«s ziņu aÄ£entÅ«ru izplatÄ«tās ziņas. Tas nav iespÄ“jams, jo par ziņu saturu atbild medijs un autors. Žurnālistam darba ikdiena nesastāv no informācijas pārbaudes tādā veidā, kā to var iedomāties cilvÄ“ki, kas saistÄ«ti ar tiesÄ«bsargājošajiem orgāniem, strādā par juristiem, tiesnešiem vai izmeklÄ“tājiem vai advokātiem. Žurnālistam darba instruments ir sarunas ar cilvÄ“kiem, intervijas, vÄ“rojumu, preses relīžu lasÄ«šana, sarunas ar preses sekretāriem un amatpersonām. Žurnālists nevar piespiest kādu runāt un sniegt liecÄ«bas, izsÅ«tÄ«t kādam pavÄ“sti, vākt dokumentu mapes un pierādÄ«jumus. Tas nav saistÄ«ts ar žurnālista darbu. Diemžēl žurnālistam nav pieejami dažādas datu bāzes, kuras pieejamas, piemÄ“ram, izmeklÄ“tājam, nav pieejami dažādi reÄ£istri utt. TāpÄ“c tā saucamā pārbaudÄ«šana, vienkāršÄ valodā sakot, nozÄ«mÄ“ parunāt ar vÄ“l kādu cilvÄ“ku. Tāpat jāņem vÄ“rā, ka Latvijā ar pÄ“tnieciskās žurnālistikas žanru faktiski neviens nenodarbojas, jo mediji nespÄ“j apmaksāt patiešÄm dziļus žurnālistu pÄ“tÄ«jumus, kuri aizņem vairāku mÄ“nešu darbu un tiek veidoti ar tā saucamo pierādÄ«jumu paketi. Galvenais žurnālista ikdienas darba pienākums ir sniegt patiesu informāciju tajās robežās, kādas paredz šis darbs. Viens no kritÄ“rijiem ir žurnālista pārliecÄ«ba, ka viņš publikācijās nemelo. Un šo pārliecÄ«bu personiski es sajutu sarunā ar ... žurnālistu ....

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, uzskatu, ka prasÄ«ba ir nepamatota un noraidāma.