Iesaki rakstu:

SpÄ“kā esošais VÄ“lÄ“šanu likums ir patiešÄm arhaisks, novecojis, nesaprotams, vÄ“lÄ“tājus maldinošs. ŠÄ« iemesla dēļ izraudzÄ«ts šÄds apzÄ«mÄ“jums. Protams, lasot šo likumu, neko apšaubāmu nemanÄ«si, ja to nelasi un neizvÄ“rtÄ“ kopumā vai neesi analizÄ“jis visu vÄ“lÄ“šanu procesu.

Tikai nopietni tajā iedziļinoties, redzi, ka starp likuma pantiem trūkst loģikas, trūkst risinājuma, trūkst sakarības starp pantiem, kā arī ir jāizdomā vairāki noklusēti risinājumi, kas izsauc daudzus jautājumus, uz kuriem likumā nevar atrast atbildes, ja nelasi to starp rindām.

VÄ“lÄ“šanu likums neatbilst tiesiskas valsts principiem, nenodrošina taisnÄ«gas vÄ“lÄ“šanas.

100 Saeimas locekļus var ievÄ“lÄ“t tikai pieci vÄ“lÄ“tāji, un vÄ“lÄ“šanas ir notikušas. Te nu arÄ« ir tas arhaisms, kas ir jāizlasa starp rindām. Protams, šÄda abstrakta vÄ“lÄ“šanu dalÄ«ba nemÄ“dz bÅ«t, bet teorÄ“tiski iespÄ“jama. Fakts ir tāds, ka vÄ“lÄ“šanas ir notikušas jebkāda vÄ“lÄ“tāju skaita gadÄ«jumā.

Tu neesi apjautis, ka, ja vÄ“lÄ“šanās piedalās kaut tikai pa vienam balsotājam apgabalā, kuri nobalso par deputātu kandidātu kvotām apgabalos, vÄ“lÄ“šanas ir notikušas, 100 Saeimas deputāti ir ievÄ“lÄ“ti. Teiksi: "Tā tas nevar varbÅ«t, tas taču absurds!"

Tieši tā, tas ir absurds. Netici, izlasi likumu, varbÅ«t sapratÄ«si, bet lasi to vismaz piecas lÄ«dz desmit reizes. Lasi arÄ« "starp rindām", piedomā, citādi nevarÄ“si atrast konkrÄ“ti atbildi uz jautājumu par to, cik vÄ“lÄ“tājiem ir jāpiedalās vÄ“lÄ“šanās, lai uzskatÄ«tu, ka vÄ“lÄ“šanas ir notikušas vai nenotikušas. VÄ“lÄ“šanas ir notikušas, ja ir ievÄ“lÄ“ti 100 Saeimas locekļi, tas ir viss.

SaistÄ«bā ar iepriekš teikto ir svarÄ«gi saprast, ka draudi neiet uz vÄ“lÄ“šanām vai, ka tās vajag ignorÄ“t, patiesÄ«bā neko nevar ietekmÄ“t. Vai patiešÄm, pakļaujoties tādiem musinājumiem, mÄ“s varam nodarÄ«t nopietnu kaitÄ“jumu sev, sabiedrÄ«bai un valstij?

Visi šie aicinājumi saistÄ«bā ar balsošanu vÄ“lÄ“šanās drÄ«zāk izskatās kā provokācija. Nav izslÄ“gts, ka šÄdā lÄ«menÄ« spriež cilvÄ“ki, kuri ir politiski neinformÄ“ti, neizprot politisko sistÄ“mu. Apzināta nepiedalÄ«šanās vÄ“lÄ“šanās, vienaldzÄ«ba pret savas valsts politiskajām norisÄ“m ir sava veida nodevÄ«ba, bezatbildÄ«ba.

Nav šaubu, ka likumā bÅ«tu bijis jāparedz elementāri nepieciešama norma, kas nosaka, ka, ja vÄ“lÄ“šanās nepiedalās, piemÄ“ram, vairāk nekā puse no iepriekšÄ“jās vÄ“lÄ“šanās piedalÄ«jušos skaita vai citādi, atzÄ«stams, ka vÄ“lÄ“šanas nav notikušas. Tad arÄ« varÄ“tu spriest, vai ir vÄ“rts piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās, vai tās ir iespÄ“jams ignorÄ“t, lai piespiestu mainÄ«t likumu.

VÄ“lÄ“šanu likumā paredzÄ“ta dziļi slÄ“pta viltÄ«ba, kas ir plusu likšana vai svÄ«trošana

VÄ“lÄ“šanu likuma 23. panta 2. un 3.daļā var lasÄ«t: "VÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“ pretÄ« kandidātu uzvārdiem vÄ“lÄ“tājs pÄ“c savas izvÄ“les var izdarÄ«t atzÄ«mi "+", neizdarÄ«t atzÄ«mi vai svÄ«trot kandidāta vārdu vai uzvārdu. AtzÄ«mi "+" pretÄ« kāda kandidāta uzvārdam vÄ“lÄ“tājs izdara, ja viņš Ä«paši atbalsta šÄ kandidāta ievÄ“lÄ“šanu. Ja vÄ“lÄ“tājs neatbalsta kādu no šajā vÄ“lÄ“šanu zÄ«mÄ“ esošajiem kandidātiem, viņš svÄ«tro šÄ kandidāta vārdu vai uzvārdu. VÄ“lÄ“tājs var ielikt aploksnÄ“ arÄ« negrozÄ«tu (bez atzÄ«mÄ“m) vÄ“lÄ“šanu zÄ«mi.”

ŠÄ« likuma procedÅ«ra izskatās patÄ«kamā spÄ“lÄ«te ar deputātu kandidātu sarakstiem, piešÄ·irot tiesÄ«bas izsvÄ«trot kandidātus, kas it kā nozÄ«mÄ“ nobalsot pret kādu no tiem. Nekā nebija! No saraksta neizsvÄ«trosi nevienu. Tu vari ar svÄ«trojumu deputātu kandidātu vienÄ«gi pabÄ«dÄ«t sarakstā par vienu vietu uz leju, ne vairāk. Tā kā sarakstā parasti ir vairāk deputātu kandidātu, nekā paredz kvotas šajā apgabalā, var gadÄ«ties, ka ar daudziem svÄ«trojumiem izdodas deputātu kandidātu nobÄ«dÄ«t ārpus ievÄ“lamo deputātu kvotas, bet uz "rezerves sola" paliek viss saraksts.

Otra pozÄ«cija, kurā likums tev iedod vÄ“l vienu patÄ«kamu spÄ“lÄ«ti, ir tāda, ka balsojot tev ir tiesÄ«bas kādam vÄ“lamam kandidātam vai radagabalam, Ä£imenes loceklim ierakstÄ«t plusu (+). Tas nozÄ«mÄ“ nobalsot ar divām balsÄ«m, tu par viņu nobalso un sarakstā par vienu pārbÄ«di uz augšu.

Vienlaikus deputātu saraksta listÄ“, kuru tu gatavojies iemest vÄ“lÄ“šanu urnā, tev ir atļauts izsvÄ«trot visus citus kandidātus vai tikai vienu. To, kurš sarakstā ir pirms "tava" kandidāta. Kas tur slikts? PatÄ«kami! Nekas nav slikts, bet lÄ«dz ar šo "ZÄ«gerista banānu" tu esi piekrāpts. Neticami?

ŠÄdas manipulācijas neko nopietnu nedod rezultāta ietekmÄ“šanā. Plusu likšana vai svÄ«trošana šÄ« likuma apstākļos ir slazds vÄ“lÄ“tājiem. Tas ir veids, kā viņus pievilināt nobalsot par nevÄ“lamu partiju, ar to radot iespaidu, ka tev ir iespÄ“jas ietekmÄ“t rezultātu. Padomā, cik gan liela jÄ“ga tādām manipulācijām salÄ«dzinājumā ar to, ka tev sajauc galvu un atņem brÄ«vu, neietekmÄ“tu izvÄ“li.

Diemžēl, kā redzam, par daudz ko no teiktā par plusu un mÄ«nusu likšanas afÄ“ru vÄ“lÄ“tājs neaizdomājas. Vairākums vÄ“lÄ“tāju to nesaprot. To nesaprot pat zinoši cilvÄ“ki. Manam viedoklim bÅ«s daudz pretinieku.

Jāsaprot, ka "noÄ·ert zivi" vai ievilināt velÄ“tāju nobalsot par manu partiju var tikai tad, kad ir izvÄ“lÄ“ta pareiza, vilinoša Ä“sma. ŠÄ« Ä“sma ir aicinājums likt plusus vai svÄ«trot. "Labums" manipulācijās ar sarakstiem, proti, pabÄ«dot uz augšu vai uz leju vienu vai otru deputātu kandidātu, ir salÄ«dzinoši niecÄ«gs, jo viss partijas sarakts paliek "dzÄ«vs", nesatricināms.

VÄ“lÄ“šanu likumā šÄ«s manipulācijas iestrādātas ļoti viltÄ«gi, bet it kā "ļoti vajadzÄ«gas". Vai vispār ir tiesiski pieļaujams, ka vienam kandidātam vÄ“lÄ“tājs piešÄ·ir divas balsis, liekot plusu?

PiemÄ“ram, savulaik pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām kāda politoloÄ£e, nesaukšu vārdā, iespÄ“jams, neapzināti un nesaprotot, ko tas nozÄ«mÄ“, Latvijas Radio uzrunāja vÄ“lÄ“tājus un aicināja apmÄ“ram tā: visās partijās ir labi cilvÄ“ki, svÄ«trojiet "sliktos", lieciet plusus "labajiem". Es varÄ“tu piekrist, bet. Ja ir tādi labie deputātu kandidāti, tad lai viņi mÅ«k projām no sliktajām partijām.

Tas ir tas pats kā varas vadoņu aicinājums likt naudu "Bankā Baltija", jo tad dabÅ«siet lielos procentus un atgÅ«siet naudas maiņas zaudÄ“jumus. Tā bija finanšu bedre bezdibeņa malā.

"Latvijas AvÄ«zÄ“" reiz bija publicÄ“ts tā saucamais spilgtais citāts, kur IngrÄ«da Ūdre lielÄ«jās: "JÅ«s mani svÄ«trojāt, ha, ha, un Saeimā ievÄ“lÄ“jāt manu partiju "ZZS". Partiju, kurai draudÄ“ja politiskais bankrots. PainteresÄ“jieties, kādus amatus ieņem šie vÄ“lÄ“šanu sarakstā uz leju nobÄ«dÄ«tie kandidāti, kādas ir viņu algas."

Praktiski šÄdam balsojuma bija jānotiek vienÄ«gi partiju sapulcÄ“s, kad izvirza deputātu kandidātus sarakstu sastādÄ«šanai, nevis jāmaldina vÄ“lÄ“tāji, kad no šÄdas darbÄ«bas "sausais atlikums" ir tuvs nullei.

ArÄ« vÄ“lÄ“šanu reformas jurists reiz Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā "Kas notiek Latvijā?" pierādÄ«ja un skaidroja, ka puse no deputātiem, kas, šÄ·iet, bija no Vidzemes saraksta un izsvÄ«troti, ir Saeimā. SvÄ«trojot "sliktos", patiesÄ«bā iekriti un nobalsoji par nevÄ“lamo partiju.

Tā izpaužas šo manipulāciju aplamÄ«ba. Likums ļauj svÄ«trot deputātu kandidātus, bet neparedz deputātu kandidātus vai partiju izslÄ“gt no saraksta.

Šie plusi un mÄ«nusi varÄ“tu bÅ«t pieļaujami apstāklÄ«, ja likums paredzÄ“tu izsvÄ«trošanas sekas un vÄ“lÄ“tājam jau iepriekš tās bÅ«tu zināmas. Tādā gadÄ«jumā balsojums bÅ«tu apzināts. VÄ“lÄ“tājam, kā jau minÄ“ju, likums neļauj izsvÄ«trot deputātu kandidātu no saraksta, bet šo aspektu likums noklusÄ“. Tas nozÄ«mÄ“, ka likums maldina vÄ“lÄ“tāju ar svÄ«trošanas procedÅ«ru, kurai ir fiktÄ«va, divdomÄ«ga nozÄ«me.

Vienlaikus, lai vÄ“lÄ“tāju pievilinātu balsot par šo vai citu partiju, sarakstos ieraksta sabiedrÄ«bā pazÄ«stamās personas vai otrādi – nepopulāras personas. Ar viltÄ«gu domu, ka šo "slikto" personu no saraksta it kā var izsvÄ«trot, "lai netiek Saeimā".

Domājot, ka nu es tam "blÄ“dim parādÄ«šu" un viņš Saeimā netiks, no rÄ«ta pamosties un redzi, ka izsvÄ«trotais ir Saeimā. KāpÄ“c tā? Vienkārši! No saraksta izsvÄ«trot nav atļauts. Tas ir jāsaprot pašam, lasot "starp likuma rindām". Tava vÄ“lÄ“tāja griba ir aizskarta. Faktiski tu esi likumÄ«gi piesmiets.

Pārliecinies, ja netici. PiemÄ“ram, visi 100% vÄ“lÄ“tāju nobalsoja par kādu partiju. Visi visus 100% kandidātus šajā sarakstā pÄ“c kārtas izsvÄ«troja. Urnā iemeta visu izsvÄ«troto deputātu kandidātu partijas listi. Ja saraksts pārvar 5% balsu barjeru, tad visi izsvÄ«trotie bÅ«s ievÄ“lÄ“ti Saeimā. Ja saprati domu, tad teiksi, ka šÄdam likumam nav loÄ£ikas.

Protams, ka nav. Nekādu loÄ£iku vai sekas šajā VÄ“lÄ“šanu likumā neatradÄ«si, jo likums neparedz "kvotas" kandidātus izslÄ“gt no saraksta.

Savukārt deputātu kandidātu izvÄ“lei ir mazsvarÄ«ga nozÄ«mes. Partijas savus deputātu kandidātus, ja arÄ« neiekļuva Saeimā, izvirza labi apmaksātos amatos. Turklāt deputāti nokļūstot jaunā politiskā vidÄ“, sistÄ“mā, faktiski pazaudÄ“ patstāvÄ«bu, ir spiesti kalpot "Ä«kšÄ·a" politikai, balsošanas mašÄ«nas disciplÄ«nai. PersonÄ«bas, kuras meklÄ“jām, ejot pie vÄ“lÄ“šanu urnām, vairs lomu nespÄ“lÄ“. TāpÄ“c turpinām kladzināt, ka, kolÄ«dz deputātu ievÄ“lÄ“ja, tā vÄ“lÄ“tājus aizmirsa. Ja Saeimā bÅ«s vairāk partiju un/vai vairāk atsevišÄ·u deputātu, tās vairs tik viegli nevarÄ“s ietekmÄ“t no malas, sarunāt balsojumus, kad tas vajadzÄ«gs korporatÄ«va likuma pieņemšanai.

Šajā sakarā kāds komentÄ“tājs internetā raksta: "Es nebalsošu ne par vienu no partijām, ne par vienu, kurā bÅ«s kāds no lÄ«dzšinÄ“jo partiju esošajiem vai bijušajiem darboņiem. Jānāk pilnÄ«gi CITIEM CILVÄ’KIEM! Bet lÄ«dzšinÄ“jie gesheft meister ir jātiesā!"

"Jaunie", "citi cilvÄ“ki", manuprāt, bÅ«tu partijas, kuras vÄ“l nav bijušas pie varas. Šo partiju noliegšana mÅ«s ieved zem tās pašas vÄ“lÄ“šanu propagandas himnas, ka nav, ko likt vietā, nav, par ko balsot. NemetÄ«sim viņus "zemÄ“" un nemeklÄ“sim kristāltÄ«ros, jo tādi vÄ“l nav dzimuši

Turklāt, ja partija kopā par visiem deputātu kandidātu sarakstiem saņēmusi mazāk par 50% pozitÄ«vo punktu, tad likumā bija jāparedz šo partiju izslÄ“gt no deputātu vietu iegÅ«šanas un/ vai vismaz kandidāti zaudÄ“ iespÄ“ju kļūt par deputātu no rezerves soliņa.

Likums sajauc balsošanas principu – kurā gadÄ«jumā vÄ“lÄ“tājs balso par personÄ«bām un kurā par partiju

Sākoties vÄ“lÄ“šanu maratonam, gandrÄ«z ikviens vÄ“lÄ“tājs nonāk dilemmas priekšÄ: ko likt vietā, par kurām personÄ«bām balsot? Ik dienu dzirdam sarunas par personÄ«bām. Vairākums vÄ“lÄ“tāju nemaz nevÄ“rtÄ“, par kuru partiju balsot, bet vÄ“rtÄ“ personas. Pārsvarā nobalso par tām, kuras zināmas. Vairākums vÄ“lÄ“tāju pavirši lasa vÄ“lÄ“šanu sarakstus, tajos meklÄ“jot populārus cilvÄ“kus.

Uzskatu, ka ar nolÅ«ku vai arÄ« "šizofrÄ“niski" muļķīgi ir sajaukti divi vÄ“lÄ“šanu procedÅ«ras jÄ“dzieni: balsošana par personÄ«bām un balsošana par partijām. Vien retais saprot, kā rÄ«koties vÄ“lÄ“šanu kabÄ«nÄ“ un jau pašos pamatos rupji kļūdās. VÄ“lÄ“tājam ir dotas iespÄ“jas balsot par partijām, personÄ«bas ir otršÄ·irÄ«gas.

Raugoties no VÄ“lÄ“šanu likuma, vÄ“lÄ“tajam no visu partiju sarakstu klāsta vienÄ«gi vai vispirms jāatlasa partija, par kuru balsot. Nevis jāmeklÄ“ populāras personÄ«bas pa visiem pieejamajiem partiju sarakstiem. Ja šo principu neievÄ“ro, tad izvÄ“le var bÅ«t kļūdaina. VÄ“lÄ“šanu laikā esi apjucis un nejÅ«ti gandarÄ«jumu, ka ar savu klātbÅ«tni esi ko sniedzis.

Bieži cilvÄ“kam nav priekšstata, nav informācijas par to, kura partija ir piemÄ“rotākā. MeklÄ“jot populārus cilvÄ“kus pārdesmit sarakstos, apjÅ«k un nobalso pretÄ“ji savai vÄ“lmei.

VÄ“lÄ“tājs it kā saprot un it kā ir pārliecināts, ka esi nobalsojis par to partiju, kuras sarakstu iemeti vÄ“lÄ“šanu urnā. DažbrÄ«d tas nav tik vienkārši. VÄ“lÄ“šanu sarakstā vÄ“lÄ“tājs atrod vai jau iepriekš zina kādu "slikto" kandidātu un grib izsvÄ«trot, domādams, ka balso "pret". TomÄ“r nobalsot "pret" partiju, kandidātu nav iespÄ“jams. Nožēlojami, ka tas tā ir.

Vēlētāju atbalsta 5% barjera Latvijas apstākļos ir nedemokrātiska un ierobežo vēlētāju gribas izpausmi

"Deputātu vietu sadalÄ“ nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita...” nosaka Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma 38. pants. Identiski noteikumi ir arÄ« pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās.

ŠÄda spÄ“kā esoša vÄ“lÄ“šanu likuma norma, manuprāt, ir provokatÄ«va, negodÄ«ga un nedemokrātiska. MÄ“Ä£ināsim situāciju modelÄ“t skaitļos. Pieņemsim, ka vÄ“lÄ“šanās piedalās 100 000 vÄ“lÄ“tāju, bet uz vÄ“lÄ“šanām neatnāk 50 000 potenciālo vÄ“lÄ“tāju – slinkuma pÄ“c vai protestÄ“jot.

PiemÄ“ram, vÄ“lÄ“šanās piedalās divpadsmit partijas. Sešas no tām pārvarÄ“ja 5% barjeru, tādÄ“jādi no 100 000 vÄ“lÄ“tāju nosacÄ«ti ieguva 66 400 vÄ“lÄ“tāju atbalstu. Atbilstoši likumam sadala visas 100 deputātu vietas. Savukārt sešas partijas, kuras ir pārvarÄ“juša ne vairāk kā 4,99%, vai arÄ« ieguvušas mazāk balsu, vai kuras atbalsta 33 600 vÄ“lÄ“tāju, vai viena trešÄ daļa no visiem vÄ“lÄ“šanās piedalÄ«jušos skaita, šÄ«m partijām pienāktos 33 deputātu vietas. TādÄ“jādi 33 600 vÄ“lÄ“tājiem nodrošinot viņu gribu un tiesÄ«bas pārstāvÄ“t Saeimu ar ievÄ“lÄ“tiem deputātiem.

TomÄ“r šos 33 600 vÄ“lÄ“tāju balsu likums piesavina, nozog un "uzdāvina", "pārdod" pirmajām sešÄm "lielajām" partijām. (Lielas, jo uzpirktas, apmaksātas, naudÄ«gas, dāsni apmaksā masu medijus un maksimāli reklamÄ“jas, izmantojot gan legālus, gan nelegālus lÄ«dzekļus).

Viena trešÄ daļa vÄ“lÄ“tāju, šajā piemÄ“rā 33 600 vÄ“lÄ“tāju, nav balsojuši par sešÄm pirmajām partijām un nevÄ“las, lai tās gÅ«tu manu, tavu, mÅ«su atbalstu. Viena trešÄ daļa vÄ“lÄ“tāju ir vÄ“lÄ“jušies "nobalsot" pret tām, taču viņu balsis atdod nevÄ“lamajām partijām.

Manā skatÄ«jumā tā ir likumā iestrādāta prettiesiska, diskriminÄ“joša attieksme, kas norāda, ka likumdevÄ“ja attieksme grauj tiesiskas valsts principus, jo saistÄ«ta ar vÄ“lÄ“tāja gribas piesavināšanos. Es pat varÄ“tu sacÄ«t rupjāk: tā ir likumā iestrādāta politiska afÄ“ra.

Es nerunāšu par to, kāds ir citu valstu VÄ“lÄ“šanu likums, jo katrai valstij ir sava vÄ“sture, tradÄ«cijas un demokrātijas pakāpe, ko nevar salÄ«dzināt un kopÄ“t.

AizvadÄ«tajās vÄ“lÄ“šanās, piemÄ“ram, nostrādāja masu mediju ciniskais aicinājums nebalsot par "sÄ«kpartijām", pazaudÄ“siet balsi. Likumā šÄda sadalÄ«juma, apzÄ«mÄ“juma nav. Balsi jau nepazaudÄ“ja, likums vienkārši atņēma jums vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas, balsis "pārdeva" citiem. Esat apkrāpti vārda Ä«stajā nozÄ«mÄ“. Ja nepiedalÄ«sieties vÄ“lÄ“šanās, rezultāts bÅ«s vÄ“l traÄ£iskāks.

Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteikts, ka Saeimu ievÄ“lÄ“ vispārÄ«gās, vienlÄ«dzÄ«gās, tiešÄs, aizklātās un proporcionālās vÄ“lÄ“šanās.

Jebkuram labi saprotams, ka partiju apsaukāšana par "sÄ«kpartijām" ir neÄ“tiska, nedemokrātiska, pazemojoša, diskriminācija nav pieļaujama.

TomÄ“r ne reizi vien esam saskārušies ar to, ka televÄ«zijā un citos masu medijos, kas sniedz partiju bezmaksas reklāmu, piemÄ“ram, debatÄ“s, tiek pateikts, ka "mazās" vai "sÄ«kās" partijas uz debatÄ“m neaicinās. TādÄ“jādi tiek pateikts, ka tās Saeimā neiekļūs. Tas ir pretrunā ar tiesiskas valsts principiem.

ApzÄ«mÄ“jums "sÄ«kpartijas" vai "mazās" partijas jau kļuvis par lamu vārdu, bet tikai viena iemesla dēļ, proti, tāpÄ“c, ka tām ir maz naudas, tās nesaņem valsts dotācijas, tās nemaksā vai maksā maz par reklāmu, nepasÅ«ta reitingus. Tām nav naudas publikācijām. Nemaksā masu mediju labajā un kreisajā kabatā. ŠÄdu prettiesisku precedentu valsts pārvaldes iestādes nenosoda, kaut minÄ“tā attieksme vÄ“rtÄ“jama kā rupjš Satversme un vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bu pārkāpums. ArÄ« likums šo apstākli neaplÅ«ko. VÄ“lÄ“šanu likums ar vieglu roku 33 deputātu vietas atdod "lielajām" partijām.

Liela daļa no, piemÄ“ram, tiem pašiem 50 000 vÄ“lÄ“tāju, ietekmÄ“joties no reklāmas, ka par "sÄ«kpartijām" balsojot, pazaudÄ“ balsi, vÄ“lÄ“šanās nepiedalÄ«jās, palika mājās. Praktiski tādā veidā viņi balsoja "pret" Saeimā esošÄm partijām. Taču no teiktā izriet, ka viņu "pazaudÄ“tās" balsis pieder partijām, kuras nepārvarÄ“ja 5% barjeru. Ja 33 600 "sÄ«kkpartiju" balsÄ«m jāpieskaita vÄ“l 50 000, tad ar 83 600 balsÄ«m uzvarÄ“juši bÅ«tu "mazo" partiju atbalstÄ«tāji.

No manis teiktā lasÄ«tāji var pārliecināties, kādas anomālijas un tiesiskas valsts principu graušana iestrādāta VÄ“lÄ“šanu likumā. TÅ«daļ bÅ«s pārmetumi, ka likums ir likums. Kas ieraktÄ«ts likumā, tas "likumÄ«gi un pamatoti" (?).

Uz VÄ“lÄ“tāju tiesÄ«bu aizskārumu norāda arÄ« Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departaments, 2006. gada 3. novembrÄ« blakus lÄ“mumā lietā Nr. SA-5/2006 departaments secina, ka "VienlÄ«dzÄ«gu vÄ“lÄ“šanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spÄ“ku un individuālo kandidātu iespÄ“jas ir vienlÄ«dzÄ«gas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vÄ“lÄ“šanu kampaņu, plašsaziņas lÄ«dzekļu pieejamÄ«bu tiem". TomÄ“r tas vÄ“lÄ“šanu likuma autorus, vÄ“lÄ“šanu organizÄ“tājus un rÄ«kotājus neskar.

PraksÄ“ un no iepriekš minÄ“tā secināms, ka vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bu vienlÄ«dzÄ«bas principi nepārtraukti tiek pārkāpti. Gan VÄ“lÄ“šanu likumā, gan realizÄ“jot tiesÄ«bas uz reklāmu un valsts kompensāciju.

Tāpat vÄ“lÄ“šanu vienlÄ«dzÄ«bas princips, manuprāt, tiek pārkāpts arÄ« Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā.

PiemÄ“ram, Saeimas četras partijas saņem 119 458 eiro katra, bet pārÄ“jās partijas, kas nav Saeimā, no šÄ«s "siles" tiek atstumtas, lai likumÄ«gi un pamatoti nebÅ«tu lÄ«dzekļu reklāmai un netiktu Saeimā.

Spriediet kā gribat, bet netaisnÄ«ba ir acÄ«mredzama. Pareizi teica bijušais Finanšu ministrs Andris Vilks savā intervijā, ko precÄ«zi nocitÄ“t nevarÄ“šu, bet galvenā doma bija tāda, ka varas partijas Saeimā nelaidÄ«s "partijas no malas".

Vai arÄ« turpmāk masu mediji, tostarp televÄ«zija varÄ“s darboties tā, it kā Satversme, citi likumi un Senāta spriedumi uz tiem neattiecas, paziņojot, ka atsevišÄ·as partijas Saeimā neiekļūs vai ka tās ir "mazas" un tāpÄ“c debatÄ“s nepiedalÄ«sies?

Jebkurā gadÄ«jumā, ja cilvÄ“ks nevÄ“las balsot par Saeimas partijām, atliek vienÄ«gais variants, proti, balsot kaut vai ar "protesta balsojumu" par jebkuru partiju, kura ir ārpus Saeimas, kaut riskÄ“jot, ka "pazaudÄ“s balsi". Šiem vÄ“lÄ“tājiem nav citas izvÄ“les, tādēļ vismaz jāizmanto šis protesta balsojums vai jābalso par partiju, kura ir sakompromitÄ“jusies vismazāk.

Ja likumdevÄ“jam nepietiek politiskās gribas izslÄ“gt 5% barjeru, lai mazinātu spriedzi sabiedrÄ«bā, tādÄ“jādi nosakot, ka vÄ“lÄ“tāji reāli nevar ietekmÄ“t vÄ“lÄ“šanu procesu, tad jāparedz vismaz vÄ“lÄ“tājiem iespÄ“ja izmantot "grozāmos sarakstus". Tas nozÄ«mÄ“, ka vÄ“lÄ“tājs savā sarakstā var izsvÄ«trot nevÄ“lamos kandidātus, kā arÄ« vietā ierakstÄ«t jebkuru citu deputātu kandidātu, kas iekļauts vÄ“lÄ“šanu komisijas izsniegtajos citu deputātu kandidātu sarakstos. To nodrošina arÄ« 1925. gadā izsludinātais VÄ“lÄ“šanu likums.

MÄ“s pārliecinājāmies, ka pašreizÄ“jais VÄ“lÄ“šanu likums ir viltÄ«gs, negodÄ«gs, tumšs un šizofrÄ“niski "saraustÄ«ts". Tā pantos ir "norautas" nobeiguma pozÄ«cijas, tas nenodrošina patiesu vÄ“lÄ“tāju gribas izpausmi, vÄ“lÄ“tāju lÄ«dztiesÄ«bas principu, tāpÄ“c ir jāmaina.

Nav par ko balsot – tā ir pret valsti vÄ“rsta provokācija, velÄ“tāju musināšana

Mums vienmÄ“r iegalvo, ka ir risks pazaudÄ“t balsi. VienmÄ“r jau ir, par ko balsot. VelÄ“tājiem savus deputātu kandidātu sarakstus piedāvā vairāk nekā desmit partijas. Protams, daļa populāru un spÄ“jÄ«gu cilvÄ“ku nevÄ“las piedalÄ«ties partiju deputātu kandidātu sarakstos. Viņi nevÄ“las izbaudÄ«t to zemisko attieksmi un nomelnošanu, kas tiek vÄ“rsta pret katru, kurš mÄ“Ä£ina kritizÄ“t varu. Pret katru, kurš iet politikā, lai demokrātiski mainÄ«tu vai ietekmÄ“tu esošo varu.

PersonÄ«bu nomelnošanu plaši izmanto konkurenti. Dažādi nelabvēļi cenšas nodarÄ«t kaitÄ“jumu ne jau tik daudz šÄ«m personÄ«bām, bet kaitÄ“jumu valstij. TādÄ“jādi publisko izteikumus, ka "nav, par ko balsot", ka " neiešu uz vÄ“lÄ“šanām", vai arÄ«, ja ja "balsosi par mazām partijām", "pazaudÄ“si balsi".

Jājautā, vai, ja atbalstīsi nevēlamās partijas, galvu un sirdsapziņu nepazaudēsi? Kolīdz parādās kāda personība, kura kritizē varu, izrāda interesi palīdzēt Latvijai, tūlīt tiek aplieta ar gūzmu dubļu vai lamu vārdiem, tiek apsaukāts par "nelieti", kā arī apvainots par to, ka "raujas pie siles".

ŠÄdu "sutu" saņēma arÄ« "Reformu partija", jo Ä«paši cienÄ«jamais Valdis Zatlers. ŠÄdas zemiskas nomelnošanas kampaņas bieži vien parauj lÄ«dzi arÄ« lielu daļu sabiedrÄ«bas. Bieži cilvÄ“ki nevÄ“rtÄ“ personÄ«bu sasniegumus, neiedziļinās politiskajos procesos vai balstās tikai uz negatÄ«vo uzplÅ«du virtuvi.

Dažādu iemeslu dēļ no politikas ir izstumtas, noniecinātas vairākas personÄ«bas. Netiek novÄ“rtÄ“ts viņu ieguldÄ«jums. Pašlaik sistemātiski noniecina partiju "VienotÄ«ba". TomÄ“r, atšÄ·irÄ«bā no citām partijām, neesmu manÄ«jis, ka tā bÅ«tu iesaistÄ«ta kriminālos korupcijas skandālos.

IekšÄ“jās ambÄ«cijas un "nemieri" tajā, iespÄ“jams, nāk no ārÄ“jās ietekmes, ar "piecÄ«šu" vai "sesÄ«šu" skandāla uzkurināšanu. Tam ir jau pazÄ«stams rokraksts, ko varÄ“ja novÄ“rot pret partiju LSDSP un "Reformu partiju". ŠÄdi un citādi iekšÄ“jie "nemieri" daudz lielākā apjomā ir citās partijās. Atliek vien domāt, kamdēļ reitingu aptaujās un komentāros tās saudzÄ“tas, jo sevišÄ·i "Saskaņa".

Jā, Latvijas krÄ«zes laikā „VienotÄ«ba” kopā ar "Nacionālo apvienÄ«bu" un ZZS pieņēma vairākus, tā saucamos, "nepopulāros lÄ“mumus", izglāba valsti no bankrota. No tā uz laiku cieta lielas iedzÄ«votāju masas. Par to uztraucās daudz iedzÄ«votāju, bet, vai ievÄ“rojāt, ka pie notikušÄ nevaino NA un ZZS, bet tikai "VienotÄ«bu".

Neiedomājamas aplamības, jo visus "nepopulāros lēmumus" saskaņoja un atbalstīja kopīgi koalīcijas.

TāpÄ“c ir pamats domāt, ka melu kampaņu pret "VienotÄ«bu" realizÄ“ pret Latviju vÄ“rsti spÄ“ki, arÄ« "kapeiku" struktÅ«ras (jauna terminoloÄ£ija no interneta, kurus dÄ“vÄ“ arÄ« par "troļļiem"), kaut nav jānovÄ“rtÄ“ par zemu melu kampaņā Ventspils valdošie "vÄ“ji" un partiju konkurence, oligarhijas stÄ«gu aizskaršana, kas kādreiz bija "VienotÄ«bas" dienas kārtÄ«bā.

Ja runājam par personÄ«bām, tad atļaujos nosaukt tādas cienÄ«jamas personÄ«bas, nešÄ·irojot pa partijām, kā Valdis Zatlers, Aigars Štokenbergs, Valdis Kristovskis, Jānis Bordāns, Juris Bojārs, Guntars Krasts, Roberts Ķīlis, Guntis Belevičs, IngrÄ«da Circene, IngÅ«na RÄ«bena un vairāki citi, kuri tika izstumti, aizgāja malā vai pārgāja no vienas partijas citā. LasÄ«tājiem ir iespÄ“ja sarakstu papildināt.

Kur ir izeja no VÄ“lÄ“šanu strupceļa?

Ļoti žēl, ka daļa no mums ik pa laikam nedomājam, nevēlamies analizēt, par ko un kādā veidā balsojam.

Es piekrÄ«tu Alvim Hermanim, ka vÄ“lÄ“šanās, lai kaut cik pareizi nobalsotu, bÅ«tu jāļauj piedalÄ«ties vÄ“lÄ“tājiem tikai ar augstāko izglÄ«tÄ«bu. Kaut arÄ« minÄ“to vÄ“lÄ“šanu "afÄ“ru" iestrādes VÄ“lÄ“šanu likumā cilvÄ“kiem pat ar augstāko izglÄ«tÄ«bu liedz izvÄ“rtÄ“t un uztvert daudzās anomālijas. Nemaz nerunājot par tiem, kuri ar politiku nenodarbojas un ļaujas, lai politika viņus ietekmÄ“.

Tādu ir daudz. IespÄ“jams, vairākums. Noteikti tie, kuri vÄ“lÄ“šanu dienā paliek mājās. VÄ“lÄ“šanu likums ierobežo vÄ“lÄ“tāja tiesÄ«bas un ieved strupceļā tādā veidā, ka rada vienaldzÄ«bu un apātiju. SajÅ«tu, ka neko nevar ietekmÄ“t. Daudzi vÄ“lÄ“tāji rÄ«tā pÄ“c vÄ“lÄ“šanām jÅ«tas šokÄ“ti un sÅ«rojas, ka atkal ievÄ“lÄ“tie tie paši "blēži". Kaut tādam viedoklim, ka ievÄ“lÄ“ti blēži, nav pamata. ŠÄds teiciens skan kā sazvÄ“restÄ«bas teorija.

Pagājuši vairāk nekā divdesmit seši gadi un nav notikusi nekāda virzÄ«ba uz VÄ“lÄ“šanu likuma revÄ«zijas pusi. Saeimas partijām laikam šis likums ir ļoti pa prātam. Tātad pagaidām nav pārliecÄ«bas, ka tagadÄ“jās Saeimas partijas grozÄ«s un pieņems tādu VÄ“lÄ“šanu likumu, kas ienesÄ«s "svaigumu" politiskajā sistÄ“mā. JāpiekrÄ«t iniciatoriem internetā, kuri mudina visas pÅ«les veltÄ«t tam, lai ierosinātu referendumu par 1925. gadā izsludinātā VÄ“lÄ“šanu likuma atjaunošanu. Tas manā skatÄ«jumā ir nenovÄ“rtÄ“jami demokrātiskāks un godÄ«gāks par pašreizÄ“jo VÄ“lÄ“šanu likumu.

Ieviest demokrātiskas vÄ“lÄ“šanas un likvidÄ“t partiju monopolu varÄ“tu 1925. gada 9. jÅ«nijā izsludinātais VÄ“lÄ“šanu likums

Uz to bÅ«tu jāiet ar tautas referendumu, lai cik nedemokrātisks un smags šis referendums. Neviena partija, kas jau ir Saeimā, nav ieinteresÄ“ta tautai atdot varu ārpus partiju grupām, lai 100 pilsoņi varÄ“tu izvirzÄ«t savu deputātu kandidātu vai izsvÄ«trot kādu un vietā ierakstÄ«t citu no deputātu kandidātu saraksta, ko vÄ“lÄ“šanu komisija izsniedz katram vÄ“lÄ“tājam.

LasÄ«tāji šo, 1922. gada (izsludināts un papildināts 1925. gadā) VÄ“lÄ“šanu likumu var sameklÄ“t internetā un pavÄ“rtÄ“t, izteikt savus vÄ“rtÄ“jumus, kā bÅ«tu, ja to atjaunotu.

Paredzu, ka ne tikai lÄ«dz Saeimas vÄ“lÄ“šanām, bet vÄ“l lÄ«dz pašvaldÄ«bu velÄ“šanām ir laiks grozÄ«t kaut vai šo pašu VÄ“lÄ“šanu likumu, tajā skaitā ieviešot "grozāmos sarakstus" (ak, bail, ka var zaudÄ“t ietekmi?).