Patofobijas vietējais dizains
Arturs PriedÄ«tis · 03.05.2019. · Komentāri (0)Fobiju sarakstu nepieciešams papildinÄt. To ir pelnÄ«jusi latviešu varas inteliÄ£ence. TÄs darbÄ«bÄ ir uzkrÄ«toši konstatÄ“jama etniski specifiska fobija – Ä«paša tipa paniskas bailes, kas uzliesmo atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos.
CilvÄ“cÄ“ sastopamo fobiju skaits ir ļoti liels. InternetÄ ir pieejami ļoti gari fobiju saraksti. Tajos uzskaitÄ«tas vairÄk kÄ simts fobijas. Viena daļa no tÄm ir labi pazÄ«stamas bailes. Par vienu daļu nÄkas reti dzirdÄ“t. Liekas, populÄrÄkÄs ir šÄdas fobijas: klaustrofobija (bailes no slÄ“gtas telpas), sociofobija (bailes no sabiedrÄ«bas), zoofobija (bailes no dzÄ«vniekiem), genofobija (bailes no asinÄ«m), akrofobija (bailes no augstuma), antrofobija (bailes no cilvÄ“ku pūļa), kinofobija (bailes no suņiem).
Pie mums tagad vispopulÄrÄkÄ fobija, protams, ir rusofobija, kas pÄ“cpadomju LatvijÄ gozÄ“jas kÄ masveidÄ«ga psihoze. IespÄ“jams, rusofobija ne vienmÄ“r ir psihiski motivÄ“ta. TÄ drÄ«zÄk ir modes lieta sabiedrÄ«bas ne visai gaišajÄs aprindÄs. TomÄ“r bÅ«s vajadzÄ«gs apjomÄ«gs emocionÄlÄs veselÄ«bas centrs, ja kÄdreiz kÄds humanitÄrais spÄ“ks gribÄ“s palÄ«dzÄ“t tautas masÄm atbrÄ«voties no nepamatotÄs rusofobijas.
KÄ jau minÄ“ju, fobiju sarakstu ieteicams papildinÄt, jo latviešu varas inteliÄ£encÄ“ sastopamas Ä«paša tipa paniskas bailes atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos. Tiekamies ar nenormÄli sakarsÄ“tu baidÄ«šanos. Etniski specifisko fobiju varÄ“tu dÄ“vÄ“t par patofobiju.
Tas ir svešvÄrds. TÄ pamatÄ ir grieÄ·u “pathos” (ciešanas) + fobija. JÄ“dzienu “patofobija” drÄ«kst izvÄ“lÄ“ties tÄpÄ“c, ka latviešu varas inteliÄ£ences bailes liecina par dziļu patoloÄ£iju. TÄs reÄlo stÄvokli precizÄ“t spÄ“j vienÄ«gi patopsihologi.
Patofobija uzplaukst atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos. Kas ir atsevišÄ·i ideoloÄ£iskie gadÄ«jumi?
AtsevišÄ·i ideoloÄ£iskie gadÄ«jumi ir tad, kad LatvijÄ operatÄ«vi un efektÄ«vi nepieciešams par kaut ko pÄrliecinÄt tautu un šo uzdevumu katrs varas inteliÄ£ents uztver kÄ savu obligÄto morÄlo pienÄkumu. RespektÄ«vi, katrs sevi cienošs latviešu varas inteliÄ£ents uzskata par kvÄ“lu pienÄkumu piedalÄ«ties ideoloÄ£iskajÄ akcijÄ.
Bet tas vÄ“l nav viss. VÄ“l šajÄ ideoloÄ£iskajÄ akcijÄ katrs latviešu varas inteliÄ£ents vÄ“las bÅ«t oriÄ£inÄlÄks par pÄrÄ“jiem. Katrs latviešu varas inteliÄ£ents vÄ“las ideoloÄ£isko akciju bagÄtinÄt ar kaut ko savdabÄ«gu, pirmreizÄ“ju, Ä«patnu. TÄdÄ“jÄdi varas inteliÄ£encÄ“ izvÄ“ršas klusa, bet sÄ«va sacensÄ«ba. Katrs vÄ“las bÅ«t visoriÄ£inÄlÄkais, un katrs paniski baidÄs atpalikt no pÄrÄ“jiem, nepaspÄ“t savlaicÄ«gi iekļauties akcijÄ, kÄ arÄ« ļoti baidÄs pateikt kaut ko neizteiksmÄ«gu, triviÄlu, banÄlu, trafaretu. Un, lÅ«k, šÄ«s paniskÄs bailes tad arÄ« ir patofobija. SavukÄrt patofobija atņem prÄtu. NonÄkot patafobijas varÄ, cilvÄ“ks zaudÄ“ mÄ“ra sajÅ«tu. KlusÄ, bet sÄ«vÄ sacensÄ«ba pÄrvÄ“ršas bezprÄta sacensÄ«bÄ. Pirmie finišÄ“ visÄrprÄtÄ«gÄko formulÄ“jumu autori.
VisjaunÄkais ideoloÄ£iskais gadÄ«jums (ideoloÄ£iskÄ akcija) ir nepieciešamÄ«ba pÄrliecinÄt latviešu tautu, ka tÄs Valsts prezidents var nebÅ«t latvietis un 2019.gada 29.maijÄ par Valsts prezidentu katrÄ ziÅ†Ä ir jÄievÄ“l ebreju. LÄ«dzdalÄ«ba ideoloÄ£iskajÄ akcijÄ “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«” ir kļuvusi latviešu varas inteliÄ£ences fanÄtiska velme, agresÄ«vi stimulÄ“jot patofobiju. Jau ilgÄku laiku latviešu varas inteliÄ£ences pÄrstÄvji savÄ starpÄ sacenšas, tiecoties no sevis izdalÄ«t visoriÄ£inÄlÄko pamatojumu ebreja atbalstam.
PirmajÄ laikÄ RÄ«gas pilij izredzÄ“tÄ ebreja glorifikÄcijÄ visoriÄ£inÄlÄkais izdalÄ«jums bija “šodienas nÄcijas tÄ“vs”. TaÄu šÄ« izdalÄ«juma autori DagmÄru Beitneri- Le Gallu ir pÄrspÄ“jis patentÄ“tais visu varu laizÄ«šanas klasiÄ·is Viktors Avotiņš. 2019.gada 24.aprÄ«lÄ« publicÄ“tÄ tekstÄ viņš patÄ“tiski lielÄs par RÄ«gas pilij izredzÄ“tÄ ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domÄšanu ir darÄ«jis krietni kvalitatÄ«vÄku un organizÄ“tÄku”.
Tas faktiski ir vÄ“l šaušalÄ«gÄks laizÄ«jums nekÄ rÅ«dÄ«tÄs šarlatÄnes “šodienas nÄcijas tÄ“vs”. BÅ«tiski atšÄ·iras satura ticamÄ«ba. Par šarlatÄnes kundzes formulÄ“to ebreja statusu katrs pasmiesies un neviens tam neticÄ“s. TaÄu Avotiņa teiktajam daudzi noticÄ“s. VarbÅ«t noticÄ“s arÄ« tie cilvÄ“ki, kuri vispÄr netic aprobežota un nekaunÄ«ga tipa iespÄ“jai izraisÄ«t kaut ko “kvalitatÄ«vÄku un organizÄ“tÄku”.
IdeoloÄ£iskajÄ akcijÄ “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«” tiek izmantoti dažÄdi formÄti. AtsevišÄ·s pasÄkums bija ebreja grÄmatas “Valstsgriba” atvÄ“ršana Latvijas UniversitÄtÄ“.
GrÄmatas nosaukums labi iederas latviešu varas inteliÄ£ences prÄta atkritumu urnÄ kopÄ ar “par-politiku”, “Gods kalpot RÄ«gai”, “No sirds Latvijai”, “jÄbÅ«tÄ«bas dimensija”, “eirodzÄ«ve”, “zemnieku tauta”, “ilgtspÄ“jÄ«ga politika”. Neskaidrais un kretÄ«niskais salikums “valstsgriba” var patikt vienÄ«gi mÄ“nessÄ“rdzÄ«giem filistriem.
VÄ“l pamatÄ«gÄk visu saputro paša Levita skaidrojums: “NÄcijai, lai tÄ pastÄvÄ“tu, ir ne tikai jÄapzinÄs pagÄtne, bet, galvenais, tai ir nepieciešama griba veidot nÄkotni. TÄ ir kopÄ«ga griba. SatversmÄ“ tÄ ir apzÄ«mÄ“ta par “valstsgribu”, un tÄ ir pastÄvÄ«gi jÄuztur”.
Galaktikas lÄ«meņa konstitucionÄlo tiesÄ«bu korifejs un Galaktikas lÄ«meņa starptautisko tiesÄ«bu korifejs neprot pareizi lietot jÄ“dzienu “nÄcija”. MÅ«sdienÄs pret jÄ“dziena “nÄcija” aplamu lietotÄju ir jÄizturas tÄpat kÄ pret obskurantu, kuram Zeme ir plakana un Saule giežas ap Zemi.
Bet Ä«stenÄ«bÄ kungs Levits jÄ“dzienu “nÄcija” aplami lieto apzinÄti. ES Tiesas tiesnesis nevar nezinÄt nÄcijas jÄ“dziena politisko jÄ“gu. Tas nav iespÄ“jams. Kungs Levits noteikti zina par politisko nÄciju. Bet viņš ir dzimis pielÄ«dÄ“js. Viņš pielÄ«šanas nolÅ«kÄ Å†em vÄ“rÄ, kas aizgrÄbti patÄ«k latviešu neizglÄ«totajai daļai. TÄ kÄ apmÄta nesaka “latviešu tauta”, bet stÅ«rgalvÄ«gi kladzina “latviešu nÄcija”. Tiesa, plaši pazÄ«stamÄ Avotiņas kundze (dÄma ar iesauku “SarkanmatainÄ TumsonÄ«ba”) preambulas sacerÄ“šanas laimÄ«gajÄs dienÄs visus pÄrspÄ“ja. Viņa izteicÄs par “visu tautÄ«bu latviešiem”...
Kunga Levita skaidrojumÄ vÄrds “griba” neko neizsaka un tiekamies ar tukšu vÄrdu spÄ“li. Tautai, lai pastÄvÄ“tu ir jÄbÅ«t nevis gribai “veidot nÄkotni”, bet gan gribai veidot valsti un gribai dzÄ«vot suverÄ“nÄ valstÄ«. Idiotiska ir prasÄ«ba “pastÄvÄ«gi uzturÄ“t” gribu. TÄtad kungam Levitam griba ir vajadzÄ«ga nevis konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a (valsts) sasniegšanai, bet viņa intelektuÄlajÄ konstrukcijÄ gribai ir jÄeksistÄ“ bez jebkÄda mÄ“rÄ·a. Galaktikas lÄ«meņa jurists gribu ir iespundÄ“jis “ziloņkaula tornÄ«” un aicina latviešu tautu priecÄties par gribu bez konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a. Galaktikas lÄ«meņa juristam griba ir autonoma vÄ“rtÄ«ba un analoÄ£iska slavenajai estÄ“tikas koncepcijai “l’art pour l’art”. Ja mÄkslÄ un literatÅ«rÄ šai koncepcijai ir noteiktas perspektÄ«vas estÄ“tisma nostiprinÄšanÄ, tad sarunÄ par tautu un valsti rodas vienÄ«gi manierÄ«ga vÄvuļošana. TurklÄt vÄvuļot par “valstsgribu” nav nekÄdas vajadzÄ«bas. Latviešu miljonam nav “valstsgribas” Ä“stgriba jau no 2003.gada 20.septembra.
GrÄmatas atvÄ“ršanÄ atskanÄ“ja politiskais šarlatÄnisms “šodienas nÄcijas tÄ“vs”, un pasÄkums tipiski atspoguļoja patofobijas grandiozo vÄ“rienu latviešu varas inteliÄ£encÄ“. Mutuļoja dedzÄ«ga sacensÄ«ba, izdalot viskrĚņÄkos ebrejam veltÄ«tos epitetus. PÄ“c pasÄkuma kÄds medijs rakstÄ«ja: “RunÄtÄji pelnÄ«ti cildinÄja Levita kungu, Ä«paši pieminot viņa nopelnus valsts atjaunošanas labÄ (Levits deva neatkarÄ«bas atjaunošanas formulu un bija pÄrliecinÄts 1918. gada valsts nepÄrtrauktÄ«bas principa aizstÄvis, 1990. gada 4. maija deklarÄcijas pamatnostÄdņu autors). To darot, izskanÄ“ja ne vien “valstsvÄ«rs”, bet arÄ« “nÄcijas tÄ“vs” (publikas aplausi), “pravietis”, salÄ«dzinÄjumi ar KÄrli Ulmani.”
Internets glabÄ daudzus ebreja Levita slavinÄjumus. CitÄ“ju trÄ«s spilgtÄkos. Tiem komentÄri nav vajadzÄ«gi.
(1) "Viņš kÄ cilvÄ“ks un reizÄ“ profesionÄlis jau šodien bauda plašu tautas cieņu un atpazÄ«stamÄ«bu. MÄ“s uzskatÄm, ka Levita kungs bÅ«tu izcils Valsts prezidents, kurš spÄ“tu pÄrstÄvÄ“t un aizstÄvÄ“t SatversmÄ“ ierakstÄ«tÄs Latvijas valsts pamatvÄ“rtÄ«bas - latviskumu, eiropeiskumu, demokrÄtiskumu un tiesiskumu. Ar savÄm domÄm un darbiem viņš ir pÄrliecinoši parÄdÄ«jis, kÄ šÄ«s Äetras vÄ“rtÄ«bas darbojas un ka tÄs mÅ«su valstÄ« nevar pastÄvÄ“t viena bez otras. Ja Levits piekristu kandidÄ“t, viņš bÅ«tu redzamÄkais un cilvÄ“kiem saprotamÄkais pretendents uz Valsts prezidenta amatu," sacÄ«ja Austers”.
(2) "SpÄ«dums, kas šai zvaigznei piemÄ«t, ceļas no dziļas inteliÄ£ences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstÄ. No spÄ“jas, un tas ir tik svarÄ«gi, brÄ«vi komunicÄ“t ÄetrÄs svešvalodÄs - angļu, vÄcu, franÄu un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspÄ«d mÅ«su valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spÄ“s, bÅ«dams augsti kvalificÄ“ts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešÄ sasaistÄ“ ar Latviju. Mana pÄrliecÄ«ba ir, ka viņš spÄ“tu visus putnus, kam nošÄ¼ukuši knÄbji, ar savu lielo ticÄ«bu Latvijas valstij un latviešu nÄcijai atkal celt spÄrnos," pauda ZÄlÄ«te”.
(3) "DemokrÄtija un tiesiskums ir vÄ“rtÄ«bas, uz kurÄm katra valsts ir tikai ceļÄ, bet nekad nevar šo apvÄrsni sasniegt pilnÄ«bÄ. ArÄ« Latvija ir nemitÄ«gÄ ceÄ¼Ä uz aizvien pilnÄ«gÄku valsti. Lai arÄ« ko teiktu pesimisti un tie, kas mÅ«su valsti grib noniecinÄt, mums ir daudz pierÄdÄ«jumu tam, ka Latvija ir izdevusies valsts. Un par to, kÄ veidojÄs notikumi un kÄ raisÄ«jÄs idejas, lai Latvija varÄ“tu kļūt par tÄdu valsti, kÄda tÄ ir šodien, mÄ“s varÄ“sim izlasÄ«t šajÄ grÄmatÄ. TaÄu šajÄ grÄmatÄ nebÅ«t nav apkopts viss, ko Egils Levits ir spÄ“jis dot Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mai un arÄ« Eiropas tiesÄ«bu izpratnes padziļinÄšanai un paplašinÄšanai. Paldies grÄmatas autoram, par to, ka ar saviem rakstiem, runÄm un darbiem nu jau vairÄkÄm juristu paaudzÄ“m nekļūdÄ«gi norÄdÄ«jis ceļu demokrÄtiskas, tiesiskas un Eiropeiskas valsts virzienÄ," tÄ tieslietu ministrs JÄnis BordÄns”.
Izveidojusies jocÄ«ga aina. 90.-91.gadÄ, kad tika sagrauta PSRS, padomju inteliÄ£ence un tajÄ skaitÄ latviešu inteliÄ£ence noteikti bija garÄ«gi, morÄli, intelektuÄli daudz veselÄka nekÄ Rietumu inteliÄ£ence. TÄ degradÄ“jÄs jau no 68.gada. Tagad ir otrÄdi. BijušÄ padomju inteliÄ£ence un “brÄ«vvalsts” izskolotÄ latviešu inteliÄ£ence tagad ir nenormÄlÄka nekÄ Rietumu inteliÄ£ence. PÄrliekÄ cenšanÄs "atgriezties EiropÄ" un dzÄ«vot kÄ "Rietumos" ir izvÄ“rtusies kolosÄlÄ degradÄcijÄ. LatvijÄ drÅ«mÄkais piemÄ“rs ir "6.oktobra paaudzes" nonÄkšana parlamentÄ un valdÄ«bÄ, Kariņa kunga (Rietumu degradÄcijas upura) atrašanÄs premjera krÄ“slÄ.
Ar patofobiju tiekamies ne tikai ideoloÄ£iskajÄ akcijÄ “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«”. ArÄ« Kariņa kunga valdÄ«bas slavÄ“šana ir izvÄ“rtusies bezprÄta sacensÄ«bÄ. Pats Kariņš un varas inteliÄ£ences eksemplÄri izbauda iespÄ“ju pateikt kaut ko superoriÄ£inÄlu bez minimÄlas mÄ“ra sajÅ«tas. Latviešu varas inteliÄ£encei nebÅ«t nav nošÄ¼ukuši knÄbji. Viņu knÄbji lidinÄs mÄkoņos.
StratosfÄ“rÄ lidinÄs Kariņa kunga knÄbis. Par viņa valdÄ«bu internetÄ nesen rakstÄ«ja: “KrišjÄņa Kariņa (JV) ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄns paredz konkrÄ“tus darbus, to izpildes termiņus, kÄ arÄ« prioritÄrÄs nozares. Dokumentu ar pavisam 583 darÄmajiem darbiem otrdien, 23. aprÄ«lÄ«, skatÄ«ja valdÄ«ba”.
Kariņa kungs dokumentu komentÄ“ja šÄdi: “ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdÄ«bas ÄrkÄrtas sÄ“dÄ“ paziņoja Ministru prezidents KrišjÄnis Kariņš (JV) [..] Nemainot politiku, šÄ« miljarda nav. Ja gribam Ä«stenot visas prioritÄtes, to var panÄkt vai nu pÄrdalot finansÄ“jumu, vai arÄ« paaugstinot nodokļus, ko neviens nevÄ“las. Mums bÅ«s jÄvienojas kaut kur pa vidu,” atzina Kariņš”.
LiepÄjÄ ir jÄbÅ«vÄ“ nevis cietumu, bet trako mÄju Kariņam ar viņa Äkstiem no "6.oktobra paaudzes". Tik lielas politiskÄs muļķības Latvija sastop pirmo reizi. "583 darÄmi darbi", - tÄ var runÄt tikai vÄjprÄtÄ«gais, kurš pie tam cer sagaidÄ«t tautas priecÄšanos par tik gÄdÄ«gu valdÄ«bu.
Tautas priecÄšanÄs diezin vai ir sagaidÄma. Toties latviešu varas inteliÄ£ences patofobija atkal ir ieslÄ“gta. Atkal ir bailes neatpalikt. Šoreiz - Kariņa valdÄ«bas slavinÄšanÄ. Atkal ir sÄkusies bezprÄta sacensÄ«ba.
Liekas, uzvarÄ“tÄjs pašlaik ir Valmieras augstskolas rektors: "ValdÄ«ba strÄdÄ pÄrsteidzoši labi. PÄrsteidz, ka dažÄdu politisko partiju pÄrstÄvji spÄ“j kompleksi strÄdÄt, reÄ£ionÄlo reformu skatot kontekstÄ ar izglÄ«tÄ«bas un satiksmes jautÄjumiem. VecÄs valdÄ«bas nespÄ“ja to izdarÄ«t, bet, jaunajiem atnÄkot, karte ir uz galda," komentÄ“ja KrÅ«miņš”.
No rektora daudz neatpaliek citi latviešu varas inteliÄ£enti. TÄ, piemÄ“ram, JÄnis Lasmanis no “NRA.lv” priecÄjas: “ValdÄ«bas pirmÄs 100 dienas: Kariņš starp koalÄ«cijas partneriem žonglÄ“ prasmÄ«gi”.
ArÄ« ministri nespÄ“j izvairÄ«ties no patofobijas un iesaistÄs bezprÄta sacensÄ«bÄ: «IekšÄ“jÄ vide, kÄda izveidojusies valdÄ«bas darbÄ, tÄ ir izteikta sadarbÄ«ba ar premjeru, kas tiecas atbalstÄ«t katru ministru. Esmu šÄdu atbalstu jutis,» pauda vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs Juris PÅ«ce; «GribÄ“tu piekrist, ka rÄ«cÄ«bas plÄns tapis ļoti biedriskÄ gaisotnÄ“,» K. Kariņa vadÄ«bas stilu uzslavÄ“ja arÄ« zemkopÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards”.