Menu
Pilnā versija

Patofobijas vietējais dizains

Arturs PriedÄ«tis · 03.05.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnÄ«jusi latviešu varas inteliÄ£ence. Tās darbÄ«bā ir uzkrÄ«toši konstatÄ“jama etniski specifiska fobija – Ä«paša tipa paniskas bailes, kas uzliesmo atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos.

CilvÄ“cÄ“ sastopamo fobiju skaits ir ļoti liels. Internetā ir pieejami ļoti gari fobiju saraksti. Tajos uzskaitÄ«tas vairāk kā simts fobijas. Viena daļa no tām ir labi pazÄ«stamas bailes. Par vienu daļu nākas reti dzirdÄ“t. Liekas, populārākās ir šÄdas fobijas: klaustrofobija (bailes no slÄ“gtas telpas), sociofobija (bailes no sabiedrÄ«bas), zoofobija (bailes no dzÄ«vniekiem), genofobija (bailes no asinÄ«m), akrofobija (bailes no augstuma), antrofobija (bailes no cilvÄ“ku pūļa), kinofobija (bailes no suņiem).

Pie mums tagad vispopulārākā fobija, protams, ir rusofobija, kas pÄ“cpadomju Latvijā gozÄ“jas kā masveidÄ«ga psihoze. IespÄ“jams, rusofobija ne vienmÄ“r ir psihiski motivÄ“ta. Tā drÄ«zāk ir modes lieta  sabiedrÄ«bas ne visai gaišajās aprindās. TomÄ“r bÅ«s vajadzÄ«gs apjomÄ«gs emocionālās veselÄ«bas centrs, ja kādreiz kāds humanitārais spÄ“ks gribÄ“s palÄ«dzÄ“t tautas masām atbrÄ«voties no nepamatotās rusofobijas.

Kā jau minÄ“ju, fobiju sarakstu ieteicams papildināt, jo latviešu varas inteliÄ£encÄ“ sastopamas Ä«paša tipa paniskas bailes atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos. Tiekamies ar nenormāli sakarsÄ“tu baidÄ«šanos. Etniski specifisko fobiju varÄ“tu dÄ“vÄ“t par patofobiju.

Tas ir svešvārds.  Tā pamatā ir grieÄ·u “pathos” (ciešanas) + fobija. JÄ“dzienu “patofobija” drÄ«kst izvÄ“lÄ“ties tāpÄ“c, ka latviešu varas inteliÄ£ences bailes liecina par dziļu patoloÄ£iju. Tās reālo stāvokli precizÄ“t spÄ“j vienÄ«gi patopsihologi.

Patofobija uzplaukst atsevišÄ·os ideoloÄ£iskajos gadÄ«jumos. Kas ir atsevišÄ·i ideoloÄ£iskie gadÄ«jumi?

AtsevišÄ·i ideoloÄ£iskie gadÄ«jumi ir tad, kad Latvijā operatÄ«vi un efektÄ«vi nepieciešams par kaut ko pārliecināt tautu un šo uzdevumu katrs varas inteliÄ£ents uztver kā savu obligāto morālo pienākumu. RespektÄ«vi, katrs sevi cienošs latviešu varas inteliÄ£ents uzskata par kvÄ“lu pienākumu piedalÄ«ties ideoloÄ£iskajā akcijā.

Bet tas vÄ“l nav viss. VÄ“l šajā ideoloÄ£iskajā akcijā katrs latviešu varas inteliÄ£ents vÄ“las bÅ«t oriÄ£inālāks par pārÄ“jiem. Katrs latviešu varas inteliÄ£ents vÄ“las ideoloÄ£isko akciju bagātināt ar kaut ko savdabÄ«gu, pirmreizÄ“ju, Ä«patnu. TādÄ“jādi varas inteliÄ£encÄ“ izvÄ“ršas klusa, bet sÄ«va sacensÄ«ba. Katrs vÄ“las bÅ«t visoriÄ£inālākais, un katrs paniski baidās atpalikt no pārÄ“jiem, nepaspÄ“t savlaicÄ«gi iekļauties akcijā, kā arÄ« ļoti baidās pateikt kaut ko neizteiksmÄ«gu, triviālu, banālu, trafaretu. Un, lÅ«k, šÄ«s paniskās bailes tad arÄ« ir patofobija. Savukārt patofobija atņem prātu. Nonākot patafobijas varā, cilvÄ“ks zaudÄ“ mÄ“ra sajÅ«tu. Klusā, bet sÄ«vā sacensÄ«ba pārvÄ“ršas bezprāta sacensÄ«bā. Pirmie finišÄ“ visārprātÄ«gāko formulÄ“jumu autori.

Visjaunākais ideoloÄ£iskais gadÄ«jums (ideoloÄ£iskā akcija) ir nepieciešamÄ«ba pārliecināt latviešu tautu, ka tās Valsts prezidents var nebÅ«t latvietis un 2019.gada 29.maijā par Valsts prezidentu katrā ziņā ir jāievÄ“l ebreju. LÄ«dzdalÄ«ba ideoloÄ£iskajā akcijā “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«” ir kļuvusi latviešu varas inteliÄ£ences fanātiska velme, agresÄ«vi stimulÄ“jot patofobiju. Jau ilgāku laiku latviešu varas inteliÄ£ences pārstāvji savā starpā sacenšas, tiecoties no sevis izdalÄ«t visoriÄ£inālāko pamatojumu ebreja atbalstam.

Pirmajā laikā RÄ«gas pilij izredzÄ“tā ebreja glorifikācijā visoriÄ£inālākais izdalÄ«jums bija “šodienas nācijas tÄ“vs”. Taču šÄ« izdalÄ«juma autori Dagmāru Beitneri- Le Gallu ir pārspÄ“jis patentÄ“tais visu varu laizÄ«šanas klasiÄ·is Viktors Avotiņš. 2019.gada 24.aprÄ«lÄ« publicÄ“tā tekstā viņš patÄ“tiski lielās par RÄ«gas pilij izredzÄ“tā ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darÄ«jis krietni kvalitatÄ«vāku un organizÄ“tāku”.

Tas faktiski ir vÄ“l šaušalÄ«gāks laizÄ«jums nekā rÅ«dÄ«tās šarlatānes “šodienas nācijas tÄ“vs”. BÅ«tiski atšÄ·iras satura ticamÄ«ba. Par šarlatānes kundzes formulÄ“to ebreja statusu katrs pasmiesies un neviens tam neticÄ“s. Taču Avotiņa teiktajam daudzi noticÄ“s. VarbÅ«t noticÄ“s arÄ« tie cilvÄ“ki, kuri vispār netic aprobežota un nekaunÄ«ga tipa iespÄ“jai izraisÄ«t kaut ko “kvalitatÄ«vāku un organizÄ“tāku”.

IdeoloÄ£iskajā akcijā “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«” tiek izmantoti dažādi formāti. AtsevišÄ·s pasākums bija ebreja grāmatas “Valstsgriba” atvÄ“ršana Latvijas UniversitātÄ“.

Grāmatas nosaukums labi iederas latviešu varas inteliÄ£ences prāta atkritumu urnā kopā ar “par-politiku”, “Gods kalpot RÄ«gai”, “No sirds Latvijai”, “jābÅ«tÄ«bas dimensija”, “eirodzÄ«ve”, “zemnieku tauta”, “ilgtspÄ“jÄ«ga politika”. Neskaidrais un kretÄ«niskais salikums “valstsgriba” var patikt vienÄ«gi mÄ“nessÄ“rdzÄ«giem filistriem.

VÄ“l pamatÄ«gāk visu saputro paša Levita skaidrojums: “Nācijai, lai tā pastāvÄ“tu, ir ne tikai jāapzinās pagātne, bet, galvenais, tai ir nepieciešama griba veidot nākotni. Tā ir kopÄ«ga griba. SatversmÄ“ tā ir apzÄ«mÄ“ta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvÄ«gi jāuztur”.

Galaktikas lÄ«meņa konstitucionālo tiesÄ«bu korifejs un Galaktikas lÄ«meņa starptautisko tiesÄ«bu korifejs neprot pareizi lietot jÄ“dzienu “nācija”. MÅ«sdienās pret jÄ“dziena “nācija” aplamu lietotāju ir jāizturas tāpat kā pret obskurantu, kuram Zeme ir plakana un Saule giežas ap Zemi.

Bet Ä«stenÄ«bā kungs Levits jÄ“dzienu “nācija” aplami lieto apzināti. ES Tiesas tiesnesis nevar nezināt nācijas jÄ“dziena politisko jÄ“gu. Tas nav iespÄ“jams. Kungs Levits noteikti zina par politisko nāciju. Bet viņš ir dzimis pielÄ«dÄ“js. Viņš pielÄ«šanas nolÅ«kā ņem vÄ“rā, kas aizgrābti patÄ«k latviešu neizglÄ«totajai daļai. Tā kā apmāta nesaka “latviešu tauta”, bet stÅ«rgalvÄ«gi kladzina “latviešu nācija”. Tiesa, plaši pazÄ«stamā Avotiņas kundze (dāma ar iesauku “Sarkanmatainā TumsonÄ«ba”) preambulas sacerÄ“šanas laimÄ«gajās dienās visus pārspÄ“ja. Viņa izteicās par “visu tautÄ«bu latviešiem”... 

Kunga Levita skaidrojumā vārds “griba” neko neizsaka un tiekamies ar tukšu vārdu spÄ“li. Tautai, lai pastāvÄ“tu ir jābÅ«t nevis gribai “veidot nākotni”, bet gan gribai veidot valsti un gribai dzÄ«vot suverÄ“nā valstÄ«. Idiotiska ir prasÄ«ba “pastāvÄ«gi uzturÄ“t” gribu. Tātad kungam Levitam griba ir vajadzÄ«ga nevis konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a (valsts) sasniegšanai, bet viņa intelektuālajā konstrukcijā gribai ir jāeksistÄ“ bez jebkāda mÄ“rÄ·a. Galaktikas lÄ«meņa jurists gribu ir iespundÄ“jis “ziloņkaula tornÄ«” un aicina latviešu tautu priecāties par gribu bez konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a. Galaktikas lÄ«meņa juristam griba ir autonoma vÄ“rtÄ«ba un analoÄ£iska slavenajai estÄ“tikas koncepcijai “l’art pour l’art”. Ja mākslā un literatÅ«rā šai koncepcijai ir noteiktas perspektÄ«vas estÄ“tisma nostiprināšanā, tad sarunā par tautu un valsti rodas vienÄ«gi manierÄ«ga vāvuļošana. Turklāt vāvuļot par “valstsgribu” nav nekādas vajadzÄ«bas. Latviešu miljonam nav “valstsgribas” Ä“stgriba jau no 2003.gada 20.septembra.

Grāmatas atvÄ“ršanā atskanÄ“ja politiskais šarlatānisms “šodienas nācijas tÄ“vs”, un pasākums tipiski atspoguļoja patofobijas grandiozo vÄ“rienu latviešu varas inteliÄ£encÄ“. Mutuļoja dedzÄ«ga sacensÄ«ba, izdalot viskrāšÅ†Äkos ebrejam veltÄ«tos epitetus. PÄ“c pasākuma kāds medijs rakstÄ«ja: “Runātāji pelnÄ«ti cildināja Levita kungu, Ä«paši pieminot viņa nopelnus valsts atjaunošanas labā (Levits deva neatkarÄ«bas atjaunošanas formulu un bija pārliecināts 1918. gada valsts nepārtrauktÄ«bas principa aizstāvis, 1990. gada 4. maija deklarācijas pamatnostādņu autors). To darot, izskanÄ“ja ne vien “valstsvÄ«rs”, bet arÄ« “nācijas tÄ“vs” (publikas aplausi), “pravietis”, salÄ«dzinājumi ar Kārli Ulmani.”

Internets glabā daudzus ebreja Levita slavinājumus. CitÄ“ju trÄ«s spilgtākos. Tiem komentāri nav vajadzÄ«gi.     

(1) "Viņš kā cilvÄ“ks un reizÄ“ profesionālis jau šodien bauda plašu tautas cieņu un atpazÄ«stamÄ«bu. MÄ“s uzskatām, ka Levita kungs bÅ«tu izcils Valsts prezidents, kurš spÄ“tu pārstāvÄ“t un aizstāvÄ“t SatversmÄ“ ierakstÄ«tās Latvijas valsts pamatvÄ“rtÄ«bas - latviskumu, eiropeiskumu, demokrātiskumu un tiesiskumu. Ar savām domām un darbiem viņš ir pārliecinoši parādÄ«jis, kā šÄ«s četras vÄ“rtÄ«bas darbojas un ka tās mÅ«su valstÄ« nevar pastāvÄ“t viena bez otras. Ja Levits piekristu kandidÄ“t, viņš bÅ«tu redzamākais un cilvÄ“kiem saprotamākais pretendents uz Valsts prezidenta amatu," sacÄ«ja Austers”.

(2) "SpÄ«dums, kas šai zvaigznei piemÄ«t, ceļas no dziļas inteliÄ£ences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spÄ“jas, un tas ir tik svarÄ«gi, brÄ«vi komunicÄ“t četrās svešvalodās - angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspÄ«d mÅ«su valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spÄ“s, bÅ«dams augsti kvalificÄ“ts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešÄ sasaistÄ“ ar Latviju. Mana pārliecÄ«ba ir, ka viņš spÄ“tu visus putnus, kam nošÄ¼ukuši knābji, ar savu lielo ticÄ«bu Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos," pauda ZālÄ«te”.

(3) "Demokrātija un tiesiskums ir vÄ“rtÄ«bas, uz kurām katra valsts ir tikai ceļā, bet nekad nevar šo apvārsni sasniegt pilnÄ«bā. ArÄ« Latvija ir nemitÄ«gā ceļā uz aizvien pilnÄ«gāku valsti. Lai arÄ« ko teiktu pesimisti un tie, kas mÅ«su valsti grib noniecināt, mums ir daudz pierādÄ«jumu tam, ka Latvija ir izdevusies valsts. Un par to, kā veidojās notikumi un kā raisÄ«jās idejas, lai Latvija varÄ“tu kļūt par tādu valsti, kāda tā ir šodien, mÄ“s varÄ“sim izlasÄ«t šajā grāmatā. Taču šajā grāmatā nebÅ«t nav apkopts viss, ko Egils Levits ir spÄ“jis dot Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mai un arÄ« Eiropas tiesÄ«bu izpratnes padziļināšanai un paplašināšanai. Paldies grāmatas autoram, par to, ka ar saviem rakstiem, runām un darbiem nu jau vairākām juristu paaudzÄ“m nekļūdÄ«gi norādÄ«jis ceļu demokrātiskas, tiesiskas un Eiropeiskas valsts virzienā," tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns”. 

Izveidojusies jocÄ«ga aina. 90.-91.gadā, kad tika sagrauta PSRS, padomju inteliÄ£ence un tajā skaitā latviešu inteliÄ£ence noteikti bija garÄ«gi, morāli, intelektuāli daudz veselāka nekā Rietumu inteliÄ£ence. Tā degradÄ“jās jau no 68.gada. Tagad ir otrādi. BijušÄ padomju inteliÄ£ence un “brÄ«vvalsts” izskolotā latviešu inteliÄ£ence tagad ir nenormālāka nekā Rietumu inteliÄ£ence. Pārliekā cenšanās "atgriezties Eiropā" un dzÄ«vot kā "Rietumos" ir izvÄ“rtusies kolosālā degradācijā. Latvijā drÅ«mākais piemÄ“rs ir "6.oktobra paaudzes" nonākšana parlamentā un valdÄ«bā, Kariņa kunga (Rietumu degradācijas upura) atrašanās premjera krÄ“slā.

Ar patofobiju tiekamies ne tikai ideoloÄ£iskajā akcijā “Ebrejs RÄ«gas pilÄ«”. ArÄ« Kariņa kunga valdÄ«bas slavÄ“šana ir izvÄ“rtusies bezprāta sacensÄ«bā. Pats Kariņš un varas inteliÄ£ences eksemplāri izbauda iespÄ“ju pateikt kaut ko superoriÄ£inālu bez minimālas mÄ“ra sajÅ«tas. Latviešu varas inteliÄ£encei nebÅ«t nav nošÄ¼ukuši knābji. Viņu knābji lidinās mākoņos.

StratosfÄ“rā lidinās Kariņa kunga knābis. Par viņa valdÄ«bu internetā nesen rakstÄ«ja: “Krišjāņa Kariņa (JV) ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns paredz konkrÄ“tus darbus, to izpildes termiņus, kā arÄ« prioritārās nozares. Dokumentu ar pavisam 583 darāmajiem darbiem otrdien, 23. aprÄ«lÄ«, skatÄ«ja valdÄ«ba”.

Kariņa kungs dokumentu komentÄ“ja šÄdi: “ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdÄ«bas ārkārtas sÄ“dÄ“ paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) [..] Nemainot politiku, šÄ« miljarda nav. Ja gribam Ä«stenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansÄ“jumu, vai arÄ« paaugstinot nodokļus, ko neviens nevÄ“las. Mums bÅ«s jāvienojas kaut kur pa vidu,” atzina Kariņš”.

Liepājā ir jābÅ«vÄ“ nevis cietumu, bet trako māju Kariņam ar viņa ākstiem no "6.oktobra paaudzes". Tik lielas politiskās muļķības Latvija sastop pirmo reizi. "583 darāmi darbi", - tā var runāt tikai vājprātÄ«gais, kurš pie tam cer sagaidÄ«t tautas priecāšanos par tik gādÄ«gu valdÄ«bu.

Tautas priecāšanās diezin vai ir sagaidāma. Toties latviešu varas inteliÄ£ences patofobija atkal ir ieslÄ“gta. Atkal ir bailes neatpalikt. Šoreiz - Kariņa valdÄ«bas slavināšanā. Atkal ir sākusies bezprāta sacensÄ«ba.

Liekas, uzvarÄ“tājs pašlaik ir Valmieras augstskolas rektors: "ValdÄ«ba strādā pārsteidzoši labi. Pārsteidz, ka dažādu politisko partiju pārstāvji spÄ“j kompleksi strādāt, reÄ£ionālo reformu skatot kontekstā ar izglÄ«tÄ«bas un satiksmes jautājumiem. Vecās valdÄ«bas nespÄ“ja to izdarÄ«t, bet, jaunajiem atnākot, karte ir uz galda," komentÄ“ja KrÅ«miņš”.

No rektora daudz neatpaliek citi latviešu varas inteliÄ£enti. Tā, piemÄ“ram, Jānis Lasmanis no “NRA.lv” priecājas: “ValdÄ«bas pirmās 100 dienas: Kariņš starp koalÄ«cijas partneriem žonglÄ“ prasmÄ«gi”.

ArÄ« ministri nespÄ“j izvairÄ«ties no patofobijas un iesaistās bezprāta sacensÄ«bā: «IekšÄ“jā vide, kāda izveidojusies valdÄ«bas darbā, tā ir izteikta sadarbÄ«ba ar premjeru, kas tiecas atbalstÄ«t katru ministru. Esmu šÄdu atbalstu jutis,» pauda vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Juris PÅ«ce; «GribÄ“tu piekrist, ka rÄ«cÄ«bas plāns tapis ļoti biedriskā gaisotnÄ“,» K. Kariņa vadÄ«bas stilu uzslavÄ“ja arÄ« zemkopÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards”.

Novērtē šo rakstu:

0
0