Iesaki rakstu:

Ar Nacionālās apvienÄ«bas politiÄ·i Rihardu Kolu saistÄ«tā biedrÄ«ba "Latvijas Karogs" iemanÄ«jusies par pašvaldÄ«bu un valsts naudu uzstādÄ«t lielizmÄ“ra karogus Latvijas pilsÄ“tās, taču pretÄ“ji iepriekš solÄ«tajam biedrÄ«ba pati šim mÄ“rÄ·im finansÄ“jumu neatvÄ“l, svÄ“tdien ziņoja TV.

Savukārt lapā http://www.latvijas-karogs.lv/ atrodama Riharda Kola replika: „...Ä«paši skumji redzÄ“t, kā Latvijas sabiedriskais medijs radÄ«jumā “De Facto” apzināti un pārliecināti izplata nepatiesu, sagrozÄ«tu un brīžiem pat absurdu informāciju par ”Latvijas karogs” projektu.” Še pat lasāms, ka arhitektu izstrādātajās skicÄ“s RÄ«gā uz AB dambja uzstādāmā karoga masts stiepsies 60 metru augstumā, savukārt pats karogs bÅ«šot 20×10 metrus liels.

Kopš 2014. gada Ginesa rekords karoga masta augstumam pieder SaÅ«a Arābijai – Džedā tas slienas 171 metru augstumā, pirms tam rekordiste bija Tadžikistāna – DušanbÄ“ karoga masts ir 165 metrus augsts, kura 2011. gadā atņēma rekordu Azerbaidžānai, kas savukārt 2010. gadā ar 162 metrus augsto mastu Baku atņēma rekordu Ķīnas Tautas Republikai (160 metri). Un tā varÄ“tu turpināt. Nevienas uz Rietumu vÄ“rtÄ«bām balstÄ«tas valsts!

Šogad monumentālais [?!] karogs tika svinÄ«gi pacelts 11. novembrÄ« lÄ«dz šim Latvijas augstākajā karoga mastā (35 metri) Smiltenes pilsÄ“tas Jāņkalna priedÄ“s http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/6576 , tā pārspÄ“jot Nebeļicā, Kijevas rajonā, Ukrainā 2014. gadā uzstādÄ«to 31 metru augsto karoga mastu.

PatiesÄ«bas labad jāpiezÄ«mÄ“, ka Smiltenes karoga masts atšÄ·irÄ«bā no Nebeļicas un austrumzemju dižmastu slaiduma savā proporcionalitātÄ“ vairāk atgādina kāda ceha apkures dÅ«meni – tas arÄ«, manuprāt, bÅ«tu vienÄ«gais loÄ£iskais skaidrojums šÄ« izstrādājuma monumentālismam.

Kā situāciju vÄ“stulÄ“ raksturoja Valsts heraldikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece Mg. art. Ramona Umblija, „...karoga masts un Ä«paši tā “galotne”, kura ir vizuāli cieši saistÄ«ta ar pašu karoga izskatu, nav proporcionāli izlÄ«dzsvarota un mākslinieciski atrisināta. ŠÄdu objektu realizācijā bÅ«tu iesaistāmi profesionāļi, kas lielgabarÄ«ta priekšmetus spÄ“j uzkonstruÄ“t un realizÄ“t  estÄ“tiskā vienotÄ«bā, atbilstoši objekta funkcijai – šajā gadÄ«juma valsts simbola  - karoga mastam”.

Protams, uz Smiltenes baznÄ«cu sprediÄ·ot atbraukušais Nacionālās apvienÄ«bas deputāts Kols par šo „monumentu” nemaksāja – smilteniešiem tas pagaidām, bez proporcionālas izlÄ«dzsvarošanas jau ir izmaksājis 38376,12 eiro. Un tas vÄ“l nav viss. Tas ir tikai sākums!

Man ir bÄ“dÄ«ga pieredze – 1989. gadā LNNK un LTF RÄ«gas Ziemeļu rajona nodaļas kopā pieņēma lÄ“mumu pacelt sarkanbaltsarkano karogu virs tolaik traļu flotes kultÅ«ras nama „Ziemeļblāzma”. Tā kā tad dzÄ«voju blakus „Ziemeļblāzmai”, man nācās uzņemties šefÄ«bu karoga sargāšanā - lai Interfronte to naktÄ«s neņem nost.

Jau pirmajā nedēļā sapratām, ka karogam par Interfronti daudz bÄ«stamāks ir mÅ«su klimats – sasalstošs lietus un vÄ“jš. Kā rÄ«ts, tā karogs skrandās. Par laimi, trimdas tautieši no Toronto Kanādā sagādāja pārdesmit izturÄ«gus 1x2 metru lielus buru audumam lÄ«dzÄ«ga auduma karogus - tie mÅ«su klimatā laika apstākļus spÄ“ja izturÄ“t aptuveni mÄ“nesi. Tā nocÄ«nÄ«jāmies, lÄ«dz 1990. gadā LPSR Augstākā padome sarkanbaltsarkanajam karogam noteica valstisku statusu.

Intereses pÄ“c sazinājos ar Ministru kabineta un RÄ«gas pils apsaimniekotājiem, kuri rÅ«pÄ“jas par tur paceltiem Latvijas karogiem mÅ«sdienās. „Daiļrades” gatavotais 1,5x3 metru poliamÄ«da karogs virs MK cieņpilnā skatā iztur aptuveni mÄ“nesi, bet RÄ«gas pils Sv. Gara tornÄ« mÄ“nesÄ« vajag divus. SmiltenÄ“ 11. novembrÄ« svinÄ«gi pacelto karogu noņēma defekta novÄ“ršanai jau 25. novembrÄ«. Turpmāk pašvaldÄ«bai bÅ«s mācÄ«ba – rezervÄ“ turÄ“t vismaz divus karogus. 3x6 metru poliamÄ«da karoga cena „DaiļradÄ“” ir 138,74 eiro, kam vÄ“l jāpieskaita darbinieku izmaksas karoga uzmanÄ«šanā un mainÄ«šanā.

Man šÄ·iet, citām pašvaldÄ«bām, jo Ä«paši RÄ«gai vajadzÄ“tu atturÄ“ties no šÄ«s mÅ«su klimatiskajos apstākļos plānprātÄ«gās austrumzemju sacensÄ«bas. Vismaz es nevaru iedomāties, kā reizi mÄ“nesÄ« uz AB dambja (neuzkrÄ«toši) tiks mainÄ«ts 10x20 metru liels karogs un kā mainÄ«tāji rÄ«kosies, kad salijis karogs sasals un sabirs gabalos. Eiropā lÄ«dz šim ir bijis tikai viens, kurš pārlieku aizrāvās ar karogiem, - Ä€dolfs Hitlers. Neapkaunosim Latviju simtgadÄ“ ar tukšu urrāpatriotismu par pašvaldÄ«bu lÄ«dzekļiem!

* viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā