Paveiktais veselÄ«bas nozarÄ“ Artura KriÅ¡jÄņa Kariņa valdÄ«bas pirmajÄ gadÄ
Ilze Viņķele, veselÄ«bas ministre · 20.01.2020. · Komentāri (0)Atbilstoši valdÄ«bas deklarÄcijai: 1. PieejamÄ«ba. Ä€rstniecÄ«bas personu darba samaksas pieaugums 2020. gadÄ. PanÄkts, ka 2020.gadÄ veselÄ«bas nozares darbinieku zemÄkÄ darba samaksa pieaugs par 10%, savukÄrt rezidentiem darba samaksas pieaugums bÅ«s 20% apmÄ“rÄ. PiemÄ“ram, sertificÄ“tu Ärstu zemÄkÄ mÄ“nešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadÄ lÄ«dz 1187 eiro 2020.gadÄ) un sertificÄ“tu mÄsu un Ärstu palÄ«gu zemÄkÄ mÄ“nešalga palielinÄsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro).
Rezidentu darba samaksa 2020.gadÄ palielinÄsies par 190 eiro (no 950 eiro 2019.gadÄ uz 1140 eiro 2020.gadÄ). SavukÄrt rezidentiem, kuri strÄdÄ reÄ£ionÄlajÄs daudzprofilu slimnÄ«cÄs vai Ä£imenes Ärsta praksÄ“s Ärpus RÄ«gas, pieaugums bÅ«tu vÄ“l lielÄks – 247 eiro (no 1235 eiro 2019.gadÄ uz 1482 eiro 2020.gadÄ), ņemot vÄ“rÄ piemaksu par darbu Ärpus RÄ«gas 30% apmÄ“rÄ.
Rezidentiem, kuri sasnieguši trešo rezidentÅ«ras gadu pamatspecialitÄtÄ“ vai pirmo gadu papildspecialitÄtÄ“s, darba samaksa sasniegs 1254 eiro, savukÄrt, ja rezidents strÄdÄ Ärpus RÄ«gas – 1630,20 eiro.
Jauns ÄrstniecÄ«bas personu atalgojuma modelis
UzsÄkts darbs kopÄ ar nozares ekspertiem, lai izveidotu jaunu atalgojuma modeli ar vienkÄršu un saprotamÄku atalgojuma un piemaksu principiem.
PanÄkta vienošanÄs par apdrošinÄšanas sistÄ“mu pilnveidi un vienu pakalpojumu grozu
Atcelta “divu grozu” veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu ieviešana un panÄkta vienošanÄs par pÄrejas periodu lÄ«dz 2021.gadam, kura laikÄ tiek pÄrskatÄ«ta nodokļu sistÄ“ma, paredzot automÄtisku veselÄ«bas apdrošinÄšanu arÄ« speciÄlajÄ nodokļu režīmÄ strÄdÄjošajiem. LÄ«dz tam veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšana visiem Latvijas iedzÄ«votÄjiem tiek nodrošinÄta pÄ“c vienotiem principiem.
Uzlabojumi kompensÄ“jamo zÄļu sistÄ“mÄ
PanÄkts, ka no šÄ. gada 1.aprīļa kompensÄ“jamajiem medikamentiem receptÄ“ izrakstÄ«s zÄļu aktÄ«vo vielu. SavukÄrt aptiekÄm bÅ«s pienÄkums izsniegt zÄles ar zemÄko pacienta lÄ«dzmaksÄjumu. RezultÄtÄ pacients nepÄrmaksÄs, pÄ“rkot kompensÄ“jamos medikamentus, bet zÄļu ražotÄji bÅ«s vairÄk ieinteresÄ“ti samazinÄt medikamenta cenu.
Pacientiem, kuriem Ärsta ieskatÄ medicÄ«nisku iemeslu dēļ nepieciešami tikai konkrÄ“ta ražotÄja medikamenti, Ärsti varÄ“s turpinÄt tos izrakstÄ«t.
Lai mazinÄtu kompensÄ“jamo zÄļu cenas un arÄ« pacientu lÄ«dzmaksÄjumus par kompensÄ“jamajÄm zÄlÄ“m, no nÄkamÄ gada 1.aprīļa noteikts lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas efektivitÄtes zÄļu cenu atšÄ·irÄ«bu maksimÄli pieļaujamais diapazons 100 % apmÄ“rÄ virs references zÄļu cenas.
Uzlabojumi zÄļu fiziskÄs pieejamÄ«bas un zÄļu tirgus caurskatÄmÄ«bas ziņÄ
VeselÄ«bas ministrija MK noteikumu lÄ«menÄ« paredz ieviest pienÄkumu lieltirgotavÄm zÄļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskÄ formÄtÄ, kÄ arÄ« sniegt informÄciju ZÄļu valsts aÄ£entÅ«rai par atlikušo zÄļu krÄjumiem. ArÄ« aptiekas savus pieprasÄ«jumus lieltirgotavÄm iesniegtu tikai elektroniskÄ formÄtÄ. ŠÄdas izmaiņas ļaus pÄrraudzÄ«t atlikušos zÄļu krÄjumus valstÄ« un laicÄ«gi konstatÄ“t zÄļu nepieejamÄ«bas riskus, kÄ arÄ« novÄ“rst zÄļu mÄkslÄ«gas nepieejamÄ«bas situÄcijas.
TÄpat ministrija plÄno aizliegt lieltirgotavÄm eksportÄ“t kompensÄ“jamos medikamentus uz laiku, ja to krÄjums valstÄ« bÅ«s kļuvis nepietiekams. Aizlieguma mÄ“rÄ·is ir novÄ“rst situÄciju, kad zÄļu krÄjumi pÄ“kšÅ†i izbeidzas, jo lieltirgotava zÄles pÄrdevusi uz ÄrzemÄ“m, kÄ rezultÄtÄ vietÄ“jiem pacientiem varÄ“tu bÅ«t mazinÄta medikamenta pieejamÄ«ba uz nezinÄmu laiku. MinÄ“tie risinÄjumi novÄ“rsÄ«s problÄ“mas, kurÄm ir norÄdÄ«jusi Konkurences padome, vÄ“rtÄ“jot situÄciju kompensÄ“jamo zÄļu jomÄ.
ParedzÄ“ta zÄļu cenu veidošanas principu pÄrskatÄ«šana
ZÄļu cenas veidojas: ražotÄja noteiktÄ cena + lieltirgotavai noteiktais pieļaujamais piecenojums + aptiekai noteiktais pieļaujamais piecenojums + PVN. UzsÄkts darbs, lai pÄrskatÄ«tu lieltirgotavu un aptieku pieļaujamÄ piecenojuma apjomu.
Aptieku un aptieku filiÄļu izvietojuma kritÄ“riji
Å…emot vÄ“rÄ ievÄ“rojamo nevienlÄ«dzÄ«bu attiecÄ«bÄ uz aptieku pieejamÄ«bu pilsÄ“tÄs un reÄ£ionos, uzsÄkts darbs, lai izvÄ“rtÄ“tu iespÄ“ju atvieglot aptieku izvietojuma kritÄ“rijus mazÄk apdzÄ«votÄs vietÄs un pÄrskatÄ«t aptieku izvietojuma Ä£eogrÄfiskos un demogrÄfiskos kritÄ“rijus.
2. PÄrvaldÄ«ba un kvalitÄte
SlimnÄ«cas sniedz pakalpojumus atbilstoši noteiktajam lÄ«menim tÄ«klu
2018. gadÄ nostiprinÄts stacionÄro veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ju dalÄ«jums pa lÄ«meņiem, tai skaitÄ noteikti katram lÄ«menim sniedzamo pakalpojumu veidi. MinÄ“tÄs prasÄ«bas stÄjÄs spÄ“kÄ no 2019. gada 1. aprīļa.
Turpinot slimnÄ«cu reformu, VM analizÄ“ datus par slimnÄ«cÄs ÄrstÄ“to personu skaitu un tajÄs pieejamo kvalitÄti. Ministrija sadarbÄ«bÄ ar padotÄ«bas iestÄdÄ“m uzsÄkusi darbu, lai slimnÄ«cÄs pÄrliecinÄtos par sniegto pakalpojumu apjomu un pieejamÄ«bu atbilstoši slimnÄ«cu lÄ«meņiem.
Uzlabota universitÄšu slimnÄ«cu pÄrraudzÄ«ba
Lai veicinÄtu lielÄku atklÄtÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu darbÄ«bÄ un ieviestu starptautiski atzÄ«tus labas pÄrvaldÄ«bas nosacÄ«jumus, VeselÄ«bas ministrija izsludinÄja konkursus uz BÄ“rnu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas, Paula Stradiņa KlÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas un RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas padomju locekļu amatiem. ParedzÄ“ts, ka katrÄ slimnÄ«cas padomÄ“ strÄdÄs ne mazÄk kÄ trÄ«s locekļi ar kompetencÄ“m veselÄ«bas aprÅ«pes, finanšu un pÄrmaiņu vadÄ«bas jautÄjumos.
IzstrÄdÄts konkrÄ“ts soļu plÄns mamogrÄfijas uzlabošanai
IzstrÄdÄti konkrÄ“ti veicamie soļi, lai uzlabotu mamogrÄfijas pakalpojumu kvalitÄti. ŠobrÄ«d notiek darbs, lai mamogrÄfijas rezultÄti tiktu starptautiski standartizÄ“ti, izmantojot BI-RADS klasifikÄcijas sistÄ“mu. TÄpat tiek strÄdÄts pie uzlabojumiem, lai pacientes pÄ“c mamogrÄfijas skrÄ«niga vienmÄ“r saņemtu atgriezenisko saiti par turpmÄk nepieciešamajiem izmeklÄ“jumiem vai turpmÄko rÄ«cÄ«bu. Uzlabota tiks arÄ« uzaicinÄjuma vÄ“stule, ko izsÅ«ta sievietÄ“m.
Uzlabota vakcinÄcijas kÄrtÄ«ba pret gripu bÄ“rniem lÄ«dz 2 gadu vecumam un grÅ«tniecÄ“m
Lai mazinÄtu slogu Ärstiem un uzlabotu pretgripas vakcÄ«nas pieejamÄ«bu, kÄ arÄ« lai nodrošinÄtu vienotu pieeju no valsts budžeta lÄ«dzekļiem apmaksÄtu vakcÄ«nu nodrošinÄšanai, pretgripas vakcÄ«na grÅ«tniecÄ“m un bÄ“rniem lÄ«dz divu gadu vecumam no 2019. gada 1. oktobra iekļauta vakcinÄcijas kalendÄrÄ. Tas atbilst arÄ« Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas rekomendÄcijÄm, jo grÅ«tnieces un mazi bÄ“rni ir augsta riska grupÄ.
UzsÄkta projektu pieteikšana Ä£imenes Ärstu prakšu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai no ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem
Lai veicinÄtu Ä£imenes Ärstu prakšu attÄ«stÄ«bu un uzlabotu pacientiem veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu, Ä£imenes Ärstu prakses var piesaistÄ«t ES finansÄ“jumu lÄ«dz 10 tÅ«kstošiem eiro (uz vienu praksi).
Ar ES struktÅ«rfondu atbalstu plÄnots atbalstÄ«t vismaz 535 Ä£imenes Ärstu prakšu attÄ«stÄ«bu ar mÄ“rÄ·i uzlabot kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu, attÄ«stot veselÄ«bas aprÅ«pes infrastruktÅ«ru. Ä¢imenes Ärstiem tiek dota iespÄ“ja iegÄdÄties gan medicÄ«niskÄs tehnoloÄ£ijas, gan mÄ“beles, gan saimnieciskÄs ierÄ«ces un aprÄ«kojumu, kÄ arÄ« informÄcijas tehnoloÄ£iju aprÄ«kojumu. TÄpat projektu ietvaros ir atbalstÄma bÅ«vniecÄ«ba un ar to saistÄ«tÄs izmaksas.
ES fondu atbalsts tiks sniegts gan individuÄlo Ä£imenes Ärstu prakšu attÄ«stÄ«bai, gan praksÄ“m, kuras noslÄ“gušas sadarbÄ«bas lÄ«gumu. IndividuÄlÄ Ä£imenes Ärstu prakse, kas turpinÄs darbu tÄpat kÄ lÄ«dz šim, savai attÄ«stÄ«bai var piesaistÄ«t finansÄ“jumu no ES struktÅ«rfondiem lÄ«dz 8 tÅ«kstošiem eiro vai lÄ«dz 10 tÅ«kstošiem eiro gadÄ«jumÄ, ja konkrÄ“tai praksei ir vairÄkas pakalpojuma sniegšanas vietas. SavukÄrt prakses, kuras noslÄ“gušas sadarbÄ«bas lÄ«gumu, katra var piesaistÄ«t savai attÄ«stÄ«bai lÄ«dz 10 tÅ«kstošiem eiro. TÄs var bÅ«t 2 – 5 Ä£imenes Ärstu prakses, kas atradÄ«sies vienÄ vai dažÄdÄs adresÄ“s lÄ«dz
Ārstu piesaiste reģioniem
Lai motivÄ“tu ÄrstniecÄ«bas personas strÄdÄt reÄ£ionos, tiek Ä«stenoti atbalsta pasÄkumi: vienreizÄ“ja pÄrcelšanÄs kompensÄcija par darbu reÄ£ionos (kompensÄcija pienÄkas arÄ« par katru Ä£imenes locekli), terminÄ“tu ikmÄ“neša uzturÄ“šanÄs izmaksu kompensÄcija uz laiku lÄ«dz 24 mÄ“nešiem; kompensÄcija par specifisku zinÄšanu, pieredzes un informÄcijas nodošanu Ä£imenes Ärstam, kurš vÄ“las atstÄt savu praksi, un jaunajam speciÄlistam, kurš to pÄrņem. Uz 15.11.2019. noslÄ“gti 433 kompensÄcijas lÄ«gumi ar ÄrstniecÄ«bas personÄm, t.sk Ärsti - 58, Ärstu palÄ«gi - 81, mÄsas - 63, mÄsu palÄ«gi - 214, fizioterapeiti - 8, ergoterapeiti - 2, vecmÄtes - 7. VisvairÄk speciÄlistu piesaistÄ«ts VidzemÄ“ un LatgalÄ“.
PÄrskatÄ«ts rezidentÅ«ras ilgums
Lai nodrošinÄtu vairÄk speciÄlistu bÄ“rnu un jauniešu psihiatrijÄ un transfuzioloÄ£ijÄ, 2019. gadÄ saÄ«sinÄts rezidentÅ«ras ilgums. RezidentÅ«ras ilgums bÄ“rnu psihiatru specialitÄtÄ“ noteikts 4 gadi, savukÄrt rezidentÅ«ras ilgums transfuziologa papildspecialitÄtÄ“ – 1 gads. 2020. gadÄ VM sadarbÄ«bÄ ar Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bu turpinÄs izvÄ“rtÄ“t Ärsta profesijas specialitÄšu studiju ilgumu, kÄ arÄ« tiks izstrÄdÄts Ärsta palÄ«ga profesijas standarts. 2020. gadÄ VM izvÄ“rtÄ“s arÄ« ÄrstniecÄ«bas personu sertifikÄcijas institÅ«cijas un sniegs priekšlikumus par uzlabojumiem to darbÄ«bÄ, kÄ arÄ« izstrÄdÄs ilgtspÄ“jÄ«gu tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas modeli.
E-risinÄjumi
2019. gadÄ izstrÄdÄts jauns mÅ«sdienu prasÄ«bÄm un vajadzÄ«bÄm atbilstošs tehniskais risinÄjums HIV/AIDS gadÄ«jumu valsts reÄ£istram, kas uzlabos epidemioloÄ£isko datu ieguvi, uzglabÄšanu un izmantošanu par saslimšanas gadÄ«jumiem ar HIV/AIDS, kÄ arÄ« mazinÄs administratÄ«vo slogu ÄrstniecÄ«bas personÄm.
Lai nodrošinÄtu regulÄru informÄcijas apmaiņu starp NVD un E-veselÄ«bas sistÄ“mas lietotÄjiem, kÄ arÄ« labÄk iesaistÄ«tu sistÄ“mas lietotÄjus E-veselÄ«ba attÄ«stÄ«bas plÄnošanÄ, VM 2019. gadÄ izveidoja E-veselÄ«bas lietotÄju padomi.
IzstrÄdÄta un valdÄ«bÄ apstiprinÄta medicÄ«nas mÄsas profesijas attÄ«stÄ«bas koncepcija
Paredzot pilna laika klÄtienes studijas, tai skaitÄ iekļaujot pilnvÄ“rtÄ«gu praksi, tiks nodrošinÄts, ka mÄsa varÄ“s patstÄvÄ«gÄk veikt pacienta visaptverošu aprÅ«pi. Reformas rezultÄtÄ mÄsÄm bÅ«tu viens izglÄ«tÄ«bas process - vienreiz iestÄjÄs, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksÄ par iestÄšanos, vienreiz izstrÄdÄ kvalifikÄcijas darbu. TÄpat bÅ«tu vienkÄršota specializÄcijas iegÅ«šana - praktizÄ“jošÄs mÄsas neatkarÄ«gi no iepriekš iegÅ«tÄs izglÄ«tÄ«bas (mÄsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmÄk nepieciešamÄs zinÄšanas specialitÄtÄ“ varÄ“s apgÅ«t profesionÄlajÄ pilnveidÄ“. Tas nozÄ«mÄ“, ka vairs nebÅ«tu papildus jÄmÄcÄs augstskolÄ, lai iegÅ«tu tiesÄ«bas strÄdÄt specialitÄtÄ“. TÄpat vairs netiks piemÄ“rots sertifikÄcijas un resertifikÄcijas process, kÄ arÄ« mÄsas varÄ“s vienkÄršÄk mainÄ«t profilu, kurÄ strÄdÄ.
3. Atbalsts mÄ“rÄ·a grupÄm
ApstiprinÄts PsihiskÄs veselÄ«bas uzlabošanas plÄns 2019.-2020.gadam
Jaunais plÄns paredz attÄ«stÄ«t psihiskÄs veselÄ«bas ambulatoro aprÅ«pi, lai savlaicÄ«gi palÄ«dzÄ“tu cilvÄ“kiem, kas saskÄrušies ar psihiskÄs veselÄ«bas sarežģījumiem. Lai to stiprinÄtu, tiks:
veidoti jauni ambulatori centri reģionos;
ieviesta LatvijÄ jauna ÄrstÄ“šanas pieeja - cilvÄ“ka veseļošanos atbalstÄ«s multidisciplinÄra komanda, kurÄ ir ne tikai Ärsts psihiatrs, bet arÄ« nemedikamentozÄs ÄrstÄ“šanas speciÄlisti – psihologi, mÄkslu terapeiti, fizioterapeiti, ergoterapeiti u.c.;
apmÄcÄ«ti Ä£imenes Ärsti, lai viņi veiktu savlaicÄ«gu psihiskÄs veselÄ«bas diagnostiku un ÄrstÄ“šanu, tostarp, bÄ“rniem no 1,5 lÄ«dz
uzsÄkta jauna programma pusaudžiem depresijas un pašnÄvÄ«bu riska mazinÄšanai;
pacientiem zÄles izmaksÄs lÄ“tÄk – kompensÄciju apmÄ“rs jau ir palielinÄts lÄ«dz 75% iepriekšÄ“jo 50% vietÄ, atsevišÄ·Äm diagnozÄ“m – lÄ«dz 100%, kÄ arÄ« kompensÄ“jamo zÄļu sistÄ“mÄ iekļautas jaunas diagnozes, pie kÄdÄm var saņemt valsts apmaksÄtus medikamentus.
PÄrmaiņas skars arÄ« stacionÄro aprÅ«pi valsts psihoneiroloÄ£iskajÄs slimnÄ«cÄs:
cilvÄ“ka veseļošanos atbalstÄ«s multidisciplinÄra komanda, kurÄ ir ne tikai Ärsts psihiatrs, bet arÄ« nemedikamentozÄs ÄrstÄ“šanas speciÄlisti;
tiek ieviestas observÄcijas gultas, lai izvairÄ«tos no situÄcijÄm, kad cilvÄ“ks nokļūst slimnÄ«cÄ nevis medicÄ«nisku indikÄciju, bet sociÄla rakstura problÄ“mu dēļ;
ministrija veiks izmaiņas atsevišÄ·u slimnÄ«cu pÄrvaldÄ«bÄ, lai risinÄtu grÅ«tÄ«bas piesaistÄ«t ÄrstniecÄ«bas personÄlu slimnÄ«cÄs, kas atrodas tÄlu no RÄ«gas.
Jaunais plÄns paredz arÄ« ÄrstniecÄ«bas personÄla, psihiatru, tostarp bÄ“rnu psihiatru algu celšanu, pÄrrÄ“Ä·inot tarifus. TÄpat ir samazinÄts bÄ“rnu psihiatra specialitÄtes apguves ilgums no astoņiem uz Äetriem gadiem, lai jaunos Ärstus motivÄ“tu izvÄ“lÄ“ties šo specialitÄti.
TuvÄko divu gadu laikÄ notiks arÄ« sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana par labas psihiskÄs veselÄ«bas jautÄjumiem, lai mazinÄtu stigmu, kas apgrÅ«tina cilvÄ“ku vÄ“ršanos pÄ“c palÄ«dzÄ«bas un sadarbÄ«bu ar speciÄlistiem veselÄ«bas sarežģījumu risinÄšanÄ. PlÄnotas gan seminÄra tipa apmÄcÄ«bas jaunajiem vecÄkiem, pusaudžiem, senioriem, izglÄ«tÄ«bas iestÄžu pedagogiem, gan valsts mÄ“roga komunikÄcijas kampaņas.
AtklÄta programma pusaudžiem depresijas un pašnÄvÄ«bas riska mazinÄšanai
Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedÄ«bas traucÄ“jumiem laicÄ«gi saņemtu palÄ«dzÄ«bu depresijas un pašnÄvÄ«bas riska gadÄ«jumos, VeselÄ«bas ministrija kopÄ ar BÄ“rnu klÄ«nisko universitÄtes slimnÄ«cu, nodibinÄjumu “BÄ“rnu slimnÄ«cas fonds” un Pusaudžu resursu centru (PRC) 2019. gada oktobra sÄkumÄ atklÄja jaunu valsts apmaksÄtu pakalpojumu.
Ieviesta jauna, valsts apmaksÄta zarnu vēža testÄ“šanas metode
SÄkot ar 2019. gada 1. oktobri, valsts apmaksÄtu zarnu vēža profilaktisko pÄrbaužu veikšanai ieviests jauns tests slÄ“pto jeb neredzamo asiņu noteikšanai fÄ“cÄ“s, pielietojot imÅ«nÄ·Ä«mijas metodi, kas sniedz iespÄ“ju diagnosticÄ“t zarnu slimÄ«bas, tai skaitÄ zarnu vÄ“zi agrÄ«nÄ stadijÄ - pirms simptomu parÄdÄ«šanÄs. JaunÄ testa metode ne vien bÅ«tiski atvieglo testa veikšanu pacientam mÄjas apstÄkļos, bet arÄ« ir krietni precÄ«zÄka par iepriekš pieejamajiem testiem.
ApstiprinÄts AntimikrobiÄlÄs rezistences ierobežošanas un piesardzÄ«gas antibiotiku lietošanas plÄns “Viena veselÄ«ba” 2019.-2020. gadam
RÄ«cÄ«bas plÄnÄ iekļauti konkrÄ“ti pasÄkumi vairÄkos darbÄ«bas virzienos. PiemÄ“ram, bÅ«tiski ir uzlabot ÄrstniecÄ«bas personu, praktizÄ“jošu veterinÄrÄrstu un dzÄ«vnieku Ä«pašnieku izpratni par atbildÄ«gu un piesardzÄ«gu antibiotiku lietošanu. Nepieciešams arÄ« sabiedrÄ«bai skaidrot, piemÄ“ram, kÄdas var bÅ«t sekas nepamatotai antibiotiku lietošanai, tai skaitÄ iekļaujot šos jautÄjumus skolu izglÄ«tÄ«bas programmÄ. PiemÄ“ram, daļa iedzÄ«votÄju nepareizi uzskata, ka antibiotikas palÄ«dz vÄ«rusu infekciju ÄrstÄ“šanai. PlÄnotas arÄ« aktivitÄtes, lai efektÄ«vÄk uzraudzÄ«tu antibiotiku patÄ“riņu LatvijÄ.
SolÄriju apmeklÄ“šana atļauta tikai pieaugušajiem
Lai pasargÄtu bÄ“rnus no paaugstinÄta riska saslimt ar ļaundabÄ«gajiem Ädas audzÄ“jiem, tai skaitÄ, ar melanomu, no 2019. gada aprīļa LatvijÄ ir aizliegts nepilngadÄ«gÄm personÄm apmeklÄ“t solÄriju.
Atkarību mazinĚanas kampaņa "Spēks pateikt nē!"
Lai mazinÄtu tabakas izstrÄdÄjumu un alkohola atkarÄ«bu izplatÄ«bu, VeselÄ«bas ministrija uzsÄka informatÄ«vo kampaņu „SpÄ“ks pateikt NÄ’!”, motivÄ“jot cilvÄ“kus atteikties no atkarÄ«bu izraisošÄm vielÄm.
Kampaņas mÄ“rÄ·is ir samazinÄt tabakas izstrÄdÄjumu un alkohola popularitÄti un lietošanu jauniešu vidÅ« un sabiedrÄ«bÄ kopumÄ. Kampaņa ilga 8 mÄ“nešus un sastÄvÄ“ja no 4 posmiem. 1.posms bija vÄ“rsts uz jauniešiem par smÄ“Ä·Ä“šanas izplatÄ«bas mazinÄšanu. 2.posms vÄ“rsts uz jauniešiem par negatÄ«vas attieksmes veidošanu pret alkoholisko dzÄ“rienu lietošanu 3. posms bija veltÄ«ts pieaugušajiem par smÄ“Ä·Ä“šanas izplatÄ«bas mazinÄšanu un smÄ“Ä·Ä“šanas atmešanas veicinÄšanu, savukÄrt 4.posms – pieaugušajiem pret alkoholisku dzÄ“rienu riskantas lietošanas izplatÄ«bu.
Citi uzlabojumi:
IzstrÄdÄtas veÄ£etÄrÄs parauga Ä“dienkartes pirmsskolas un vispÄrÄ“jo izglÄ«tÄ«bas iestÄžu 1.-4.klašu izglÄ«tojamiem.
IzstrÄdÄtas rekomendÄcijas politikas veidotÄjiem un Ä«stenotÄjiem fizisko aktivitÄšu veicinÄšanai Latvijas iedzÄ«votÄju vidÅ«.
Pakļautas kontrolei jaunÄs psihoaktÄ«vÄs vielas.
ApstiprinÄts narkotiku lietošanas un izplatÄ«bas ierobežošanas plÄns 2019.-2020.gadam.
ApstiprinÄti Tabakas likuma grozÄ«jumi.
IzstrÄdÄts “Alkoholisko dzÄ“rienu patÄ“riņa mazinÄšanas un alkoholisma ierobežošanas rÄ«cÄ«bas plÄns 2020.-2022.gadam” projekts.
IzstrÄdÄti nacionÄlie antidopinga noteikumi, kÄ arÄ« pieņemts un apstiprinÄts Pasaules Antidopinga kodekss.
Ieviesta otrÄ pote pret vÄ“jbakÄm bÄ“rniem no 7 gadu vecuma (no 2019.gada 1.aprīļa).
C hepatÄ«ta ÄrstÄ“šana ir pieejama visiem C hepatÄ«ta pacientiem ar F1 lÄ«dz F4 fibrozi.
Ieviesti atbalsta pakalpojumi HIV inficÄ“tÄm personÄm.
IzstrÄdÄti klÄ«niskie ceļi un algoritmi 4 prioritÄrajÄs jomÄs (onkoloÄ£ija, sirds -asinsvadu, psihiatrija, perinatÄlais un neonatÄlais periods).
Izveidotas insulta vienÄ«bas IV lÄ«meņa slimnÄ«cÄs.
Izveidota paliatÄ«vÄs aprÅ«pes nodaļa un sÄpju kabinets PSKUS.
PaplašinÄts jaundzimušo Ä£enÄ“tiski iedzimto slimÄ«bu skrÄ«ningu ar jauniem izmeklÄ“jumiem agrÄ«nai ÄrstÄ“jamu patoloÄ£iju diagnosticÄ“šanai.
ApstiprinÄts Ärsta profesijas standarts, izstrÄdÄts mÄsas profesijas standarts.
Ieviesta vienota uzņemšana LU un RSU valsts apmaksÄtajÄs rezidentÅ«ras vietÄs.
PÄrrÄ“Ä·inÄti tarifi dažÄdÄs jomÄs, piemÄ“ram, rehabilitÄcijÄ, oftamoloÄ£ijÄ, Ä·irurÄ£ijÄ u.c.
2020.gadÄ tiks turpinÄts darbs pie Valsts patoloÄ£ijas centra izveides un diagnostikas metožu personalizÄ“tas veselÄ«bas aprÅ«pes attÄ«stÄ«šanai.
Lai informÄ“tu sabiedrÄ«bu par valsts apmaksÄtu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanas iespÄ“jÄm, VeselÄ«bas ministrija sadarbÄ«bÄ ar NacionÄlo veselÄ«bas dienestu (NVD) un LabklÄjÄ«bas ministriju ir izstrÄdÄjusi informatÄ«vus bukletus jeb ceļvežus pieaugušajiem, kÄ arÄ« bÄ“rniem un viņu Ä£imenÄ“m. Pieaugušo ceļvedÄ« iekļauta informÄcija ne tikai, kur saņemt valsts apmaksÄtus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, bet arÄ«, kÄ saņemt sociÄlÄs aprÅ«pes pakalpojumus, kurus nodrošina LabklÄjÄ«bas ministrija, piemÄ“ram, kÄ nokÄrtot apliecinÄjumu par invaliditÄti, saņemt aprÅ«pÄ“tÄja pakalpojumus, nepieciešamos tehniskos palÄ«glÄ«dzekļus, piemÄ“ram, ratiņkrÄ“slu, rollatoru u.c.
Lai atvieglotu iespÄ“jas atgriezties medicÄ«nas darbÄ, ja ÄrstniecÄ«bas persona kÄdu laiku nav strÄdÄjusi specialitÄtÄ“, VeselÄ«bas ministrija uzsÄkusi darbu, lai samazinÄtu administratÄ«vos šÄ·Ä“ršÄ¼us sertifikÄcijas eksÄmena kÄrtošanÄ. PlÄnots samazinÄt termiņu lÄ«dz 3 mÄ“nešiem (šobrÄ«d 1 gads), pÄ“c kura ir iespÄ“jams atkÄrtoti kÄrtot sertifikÄcijas eksÄmenu, ja sÄkotnÄ“ji eksÄmenÄ nav ticis sasniegts nepieciešamais punktu skaits.
Pilnveidotas prasÄ«bas tetovÄ“šanas un pÄ«rsingu pakalpojumu kvalitÄtes uzlabošanai.
Lai uzlabotu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu, no 2020. gada samazinÄts pacientu lÄ«dzmaksÄjums - personÄm no 65 gadu vecuma pie Ä£imenes Ärsta lÄ«dzšinÄ“jo 1,42 eiro vietÄ tas bÅ«s 1 eiro. TÄpat visiem iedzÄ«votÄjiem samazinÄts lÄ«dzmaksÄjumus izmeklÄ“jumiem, Ärstu speciÄlistu konsultÄcijÄm un par ÄrstÄ“šanos dienas stacionÄrÄ. ŠÄ«s un citas izmaiņa.
Noteikts, ka no 2020. gada diska trÅ«ces operÄciju no valsts budžeta apmaksÄ personÄm bez vecuma ierobežojuma.
No 2020. gada paplašinÄts diagnožu sarakstu, ar kurÄm var saņemt pozitronu emisijas datortomogrÄfijas (PET) izmeklÄ“jumu.
Narkologs noteikts kÄ tiešÄs pieejamÄ«bas speciÄlists bez diagnožu ierobežojumiem.
Noteikts, ka pie infektologa kÄ pie tiešÄs pieejamÄ«bas speciÄlista var vÄ“rsties cilvÄ“ki, kuri ir kontaktpersonas stacionÄrÄ ÄrstÄ“šanu saņemošiem pacientiem ar apstiprinÄtu HIV infekciju.
Atcelti diagnožu ierobežojumi, lai saņemtu radioÄ·irurÄ£ijas pakalpojumus Siguldas slimnÄ«cÄ, saglabÄjot nosacÄ«jumu, ka uz šo procedÅ«ru nosÅ«ta Paula Stradiņa KlÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas vai RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas speciÄlisti.
Izveidots fiksÄ“ts maksÄjumu par vecmÄšu kabineta darbÄ«bu.