Iesaki rakstu:

Par apvienÄ«bas AttÄ«stÄ«bai/Par! (A/P) priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas virzÄ«tājelementu pÄ“dÄ“jā mÄ“nesÄ« pirms 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanām kļuvusi agresÄ«va kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvÄ“to Jauno VienotÄ«bu (JV), pÄ“c formas un satura soctÄ«klos un publiskajā vidÄ“ kopÄ“jot populistisko politisko spÄ“ku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpÄ“jās cīņas un nesaprašanās ar VienotÄ«bu un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrÄ“gt" savā attÄ«stÄ«bas lÄ«menÄ«, iekļūt "attÄ«stÄ«bas slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspÄ“ka vai infrastruktÅ«ras kritiskās masas trÅ«kuma". VÄ“rojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancÄ“ atgādina ASV vÄ“lÄ“šanas – atrast sabiedrÄ«bai sāpÄ«gu tÄ“mu (apkure, drošÄ«ba utt.) un tad vainot oponentu.

Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura PÅ«ces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktÄ«vi piedalās arÄ« Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizÄ“ts saistÄ«bā ar Covid-19 krÄ«zes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolÄ“Ä£iem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdÄ«bā pats strādā.

Zolitūdes ēna

ArÄ« pašiem A/P kandidātiem savstarpÄ“ji ir nācies smagi konfliktÄ“t, piemÄ“ram, ZolitÅ«des traģēdijas un gāzes jautājumā. Lielākais konflikts starp J. PÅ«ci un D. Pavļutu bija 2013. gadā, kad D. Pavļuts uzskatÄ«ja, ka zaļā enerÄ£ija, kas tagad A/P programmā minÄ“ta vairākkārt, ir pārāk dārga.

ŠÄ« atziņa parādÄ«jās kontekstā ar faktu, ka VienotÄ«ba tur aizdomās D. Pavļutu saistÄ«bā ar viņa sarunām ar Gazprom. Tolaik Diena rakstÄ«ja: "Turpinās aizkulišu cīņa starp ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un viņa valsts sekretāru Juri PÅ«ci. Pavļuta un PÅ«ces konflikts ir sācies, kopš Pavļuts nonāca ministra amatā. Pavļuts jau sen ir deklarÄ“jis, ka vÄ“las citu valsts sekretāru. Pirms pusgada ministrs pat sÅ«dzÄ“jās policijai, ka PÅ«ces vadÄ«tā iepirkumu komisija viltojusi dokumentus.

Šonedēļ Pavļutam kārtÄ“jo reizi pavÄ“rās iespÄ“ja no PÅ«ces atbrÄ«voties, iekārtojot viņu Satiksmes ministrijā, bet neveiksmÄ«gi. PÅ«ce pateica nÄ“. Solvita Ä€boltiņa skaidroja, ka PÅ«ce ar Pavļutu nevar sadzÄ«vot, jo valsts sekretārs vÄ“las turpināt iepriekšÄ“jā ekonomikas ministra Arta Kampara nosprausto kursu obligātā iepirkuma kvotu dalÄ«šanā, bet Pavļuts nevÄ“las, jo zaļā enerÄ£ija sanāk pārāk dārga. RaidÄ«jums Nekā personÄ«ga vÄ“sta, ka pirms pusgada ministrs paziņoja par nodomu samazināt maksu par obligāti iepÄ“rkamo zaļo enerÄ£iju. Neilgi pÄ“c tam sākās baumu vilnis par Pavļuta centieniem Gazprom labā.[..] 

VienotÄ«ba tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesÄ“s, bet sācis pats savu spÄ“li ar Gazprom. Aizdomas radÄ«jusi Pavļuta pÄ“rnā gada vizÄ«te Krievijā. Ministra pavadošÄs personas stāstÄ«jušas, ka pÄ“c oficiālajām sarunām ar Gazprom eksporta vadÄ«tāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslÄ“dzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informÄ“jis."

Jāatgādina, ka 2013. gada novembrÄ« J. PÅ«ce atkāpās no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata saistÄ«bā ar aizdomām, ka viņu ietekmÄ“jusi bÅ«vfirma RE&RE, kas bÅ«vÄ“ja ZolitÅ«dÄ“ sabrukušo veikalu Maxima. Proti, izskanÄ“ja ziņas, ka J. PÅ«ces sievas vadÄ«tā organizācija Ascendum saņem ziedojumus no RE&RE. J. PÅ«ce vÄ“lāk noliedza, ka tādÄ“jādi viņš pastarpināti atrodas RE&RE ietekmÄ“. Viņš uzsvÄ“ra, ka neesot bijis bÅ«vnieku ietekmÄ“ts, tomÄ“r, lai bÅ«tu vieglāk ar pārmetumiem cÄ«nÄ«ties, nolÄ“ma atkāpties.

2015. gadā D. Pavļuts kā bijušais ekonomikas ministrs teica, ka "neviena amatpersona nevar norobežoties no morālas lÄ«dzatbildÄ«bas par tāda mÄ“roga nelaimi, kas notikusi tās pilnvaru laikā, kā ZolitÅ«des traģēdija". IespÄ“jams, tāpÄ“c, lai netiktu atgādināts par bÅ«vniecÄ«bas kvalitātes trÅ«kumiem deviņus gadus pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas, A/P programmā saistÄ«bā ar bÅ«vniecÄ«bu galvenokārt tiek runāts par "Latvijas ekonomikas sildÄ«šanu ar plašiem bÅ«vniecÄ«bas darbiem" (māju siltināšanas un AER plāna kontekstā).

Saukļu aizsegā

Tagad D. Pavļuta pārziņā esošÄ VeselÄ«bas ministrija cenšas pieņemt populistiski drudžainus lÄ“mumus, kas realitātÄ“ neizpaužas nekā. PiemÄ“ram, D. Pavļuts A/P Facebook lapā reklamÄ“, ka zāles ir kļuvušas lÄ“tākas. Jāatgādina, ka A/P savā programmā sola iestāties par visā Latvijā pieejamu kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi, kā arÄ« par pieejamiem medikamentiem.

Īpaši kuriozi tas izklausās kontekstā ar Katastrofu medicÄ«nas centra vadÄ«tāja brÄ«dinājumu, ka Latvijai ir tikai trÄ«s mÄ“nešu medikamentu rezerves. ArÄ« Neatliekamās medicÄ«nas palÄ«dzÄ«bas dienesta direktore Liene Cipule (JV) mudinājusi krīžu novÄ“ršanai laikus iesaistÄ«t maksimālus resursus, kas atrodas veselÄ«bas sistÄ“mā – ambulatoro dienestu un privāto sektoru.

KamÄ“r D. Pavļuts un pārÄ“jie A/P vÄ“lÄ“šanu komandas locekļi ir rakstÄ«juši vÄ“lÄ“šanu saukļus par sevi, diemžēl kliedzoši virsraksti par Latvijas medicÄ«nas realitāti parādās teju katru dienu. Medikamentu pieejamÄ«bas saukļu aizsegā paslepus tiek virzÄ«ti aptieku izvietojuma kritÄ“riju jaunie noteikumi, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas medikamentu pieejamÄ«bas jomā neuzlabos neko, drÄ«zāk radÄ«s pretÄ“ju efektu un nedaudz pārkārtos tirgu dažu korporāciju interesÄ“s. D. Pavļuts steigā un bez citu ministriju saskaņojuma cenšas virzÄ«t šos noteikumus Ministru kabinetā, neraugoties uz Latvijas Pensionāru federācijas iebildumiem un sašutumu. To pašu mÄ“Ä£ināja darÄ«t arÄ« iepriekšÄ“jā ministre Ilze Viņķele, radot baumu vilni, ka tas notiekot Maxima grupas interesÄ“s.

KamÄ“r tauta jÅ«k prātā no apkures un elektrÄ«bas rÄ“Ä·iniem, A/P kopā ar savu kolÄ“Ä£i D. Pavļutu, kam, kā iepriekš publiski izskanÄ“jis, ir bijušas Ä«pašas attiecÄ«bas ar Gazprom, plāno savā programmā doties "prom no gāzes apkures". A/P arÄ« norāda, ka aizvadÄ«tajos desmit gados enerģētiskās neatkarÄ«bas un drošÄ«bas stiprināšanai Latvijā nav uzbÅ«vÄ“ts neviens nopietns vÄ“ja parks, saules paneļu parks vai gāzes terminālis, nerunājot par investÄ«cijām jaunākās paaudzes risinājumos – Å«deņraža staciju un t. s. mazo atomelektrostaciju izveidÄ“. Nav gan minÄ“ts, kādas ir Latvijas iespÄ“jas un spÄ“jas ko tādu uzbÅ«vÄ“t un cik tas maksātu.

IespÄ“jams, pÄ“c laika varam nonākt tādā pašÄ situācijā kā tagad, kad nākas nožēlot, ka ir paklausÄ«ts vispārÄ“jai sajÅ«smai par Ä“kas vai dzÄ«vokļa gāzes apkures katliem un auto aprÄ«košanu ar gāzes iekārtām. ArÄ« A/P programmā ir pausts par subsÄ«dijām tikai nākamajai apkures sezonai, nevis visam nākamās Saeimas laikam.

Cik izlēmīgs ir Pabriks?

VÄ“lÄ“šanu materiālos A. Pabriks sevi pozicionÄ“ kā izlÄ“mÄ«gu premjeru, izmantojot katru iespÄ“ju popularizÄ“t sevi teju vai Džeimsa Bonda stilā. Viņš Latvijā tiekas ar Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču, kurš bija paudis, ka Latvijas iedzÄ«votājiem jāsāk dzÄ«vot ar domu, ka karš noteikti bÅ«s. A. Pabrikam nācās pÄ“c šÄ« izteiciena mierināt Latvijas iedzÄ«votājus, ka nākotnÄ“ Latvijai bÅ«s jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomÄ“r aizsardzÄ«bas nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā.

A. Pabriks savā "antikariņa" video saka, ka viņa pienākums ir runāt tieši – nedrÄ«kst bremzÄ“t valsti vÄ“l četrus gadus. Viņš esot atbalstÄ«jis K. Kariņu pirms četriem gadiem, jo bijis jānosargā valsti no populistiem, un kā "komandas cilvÄ“ks" krÄ«zÄ“ premjeru neesot kritizÄ“jis. Tas gan nesakrÄ«t ar A. Pabrika rÄ«cÄ«bu, domājot par aiziešanu no VienotÄ«bas, 2017. gadā viņš teica, ka VienotÄ«bas politiÄ·iem trÅ«kst ambÄ«ciju, tomÄ“r partijā paliks, bet jau nākamajā vÄ“lÄ“šanu gadā izstājās, norādot, ka "lÄ“mums nav bijis viegls, taču tam nevajadzÄ“tu bÅ«t pārsteigumam ne VienotÄ«bas oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadÄ«tājiem". Tolaik viņš acÄ«mredzot pārstāja bÅ«t komandas cilvÄ“ks, jo VienotÄ«bai veltÄ«ja bargu kritiku par sÄ«kumainÄ«bu, intrigām un vÄ“lmi par katru cenu saglābt vecos politiÄ·us, kā arÄ« aicināja VienotÄ«bu izbeigt Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas neizdarÄ«bu piesegšanu.

A. Pabriks Latviju, iespÄ“jams, aizsardzÄ«bas jomā nolÄ“mis padarÄ«t par Austrumeiropas IzraÄ“lu – mums ir ienaidnieks, proti, Krievija (kā IzraÄ“lai PalestÄ«na), un valstij pakāpeniski drošÄ«bas vārdā ir jāmilitarizÄ“jas. A/P ieskatā jau nākamgad tiek ieviests Valsts aizsardzÄ«bas dienests, kas ļaus izvÄ“lÄ“ties kādu no četriem dienesta veidiem. Tas bÅ«šot ne tikai drošÄk attiecÄ«bā pret kaimiņvalsti Krieviju, bet arÄ« izdevÄ«gāk visa veida aizsardzÄ«bas ekipÄ“juma un ieroču tirgotājiem, jo bÅ«s jāaprÄ«ko visi jauniesauktie. Tas nozÄ«mÄ“ apjomÄ«gus valsts iepirkumus. KamÄ“r A. Pabriks teicis, ka Latvijai ir visas iespÄ“jas nostiprināties kā spÄ“cÄ«gākajai militārajai industrijai Baltijā, tikmÄ“r ir vÄ“rts atgādināt D. Pavļuta vÄ“l nesen pausto cerÄ«bu: "Es negribÄ“tu, ka kļūstam par totalitāru valsti."

Lepoties nav iemesla

PašreizÄ“jā A/P vÄ“lÄ“šanu kampaņa vairāk atgādina histÄ“risku izlietā smelšanu. ApvienÄ«bas pÄ“dÄ“jie reitingi liek rÄ«koties, izvÄ“loties arÄ« primitÄ«vus risinājumus, un acÄ«mredzami partijas kampaņas veidotājiem radošuma ir pieticis tikai populistu virziena kopÄ“šanā, jo pašu vadÄ«to ministriju paveikto darbu saraksts izrādÄ«jies par Ä«su. Gluži otrādi – pelÄ“ko kardinālu šeftÄ“šanās, azartspēļu klaja lobÄ“šana, neveiksmes veselÄ«bas jomā vai neveiksmes žoga celšanā uz robežas izslÄ“dz iespÄ“ju runāt par apvienÄ«bas paveikto K. Kariņa valdÄ«bā.

Pārpublicēts no diena.lv