Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā Pietiek publiskoto informāciju par, iespÄ“jams, fiktÄ«vajām pārbaudÄ“m, ko Ekonomikas ministrijas darbinieki veikuši divos uzņēmumos, kuri pretendÄ“ja uz paaugstināto tarifu, kas uz visu elektrÄ«bas patÄ“rÄ“tāju rÄ“Ä·ina tiek maksāts par no atjaunojamajiem resursiem iegÅ«stamo elektroenerÄ£iju, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolÄ“mis vÄ“rsties tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s.

„Å…emot vÄ“rā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra dienesta ziņojumos sniegto informāciju, kuros netika konstatÄ“tas pretrunas vai savstarpÄ“jas neatbilstÄ«bas, kas norādÄ«tu uz kādiem iespÄ“jamiem pārkāpumiem klātienes pārbaužu norisÄ“ uzņēmumos SIA Importex Group un SIA BIO Zelta Druva, ekonomikas ministrs vai tā biroja darbinieki lÄ«dz šim nav oficiāli vÄ“rsušies DrošÄ«bas policijā saistÄ«bā ar Ekonomikas ministrijas darbinieku rÄ«cÄ«bu, izsniedzot un pagarinot tiesÄ«bas šiem abiem uzņēmumiem.

TomÄ“r, ņemot vÄ“rā, portālā Pietiek šÄ gada 2.jÅ«lijā publicÄ“tajā rakstā „Ekonomikas ministrija, iespÄ“jams, rÄ«kojusi fiktÄ«vas pārbaudes, to „vÄ“rtÄ«ba” – miljoni latu” minÄ“to informāciju, ko ar ekonomikas ministra rÄ«cÄ«bā esošajiem materiāliem un lÄ«dzekļiem nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t, ministrs vÄ“rsÄ«sies tiesÄ«bsargājošajās iestādÄ“s ar lÅ«gumu veikt nepieciešamās darbÄ«bas, lai noskaidrotu, vai Ekonomikas ministrijas darbinieku rÄ«cÄ«bā šajos gadÄ«jumos ir bijušas kādas pretlikumÄ«bas,” – tā Pietiek informÄ“ja ministra preses sekretāre Daiga GrÅ«be.

Šajā publikācijā Pietiek informÄ“ja, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura PÅ«ces parakstÄ«tu dokumentu ministrija vienā un tajā pašÄ dienā - pagājušÄ gada 10. oktobrÄ« - saņēmusi oficiāli Ievai Priedei un Dmitrijam Kabakovam piederošÄs Importex Group iesniegumu, ar kuru tā lÅ«gusi pagarināt tai noteikto termiņu elektroenerÄ£ijas ražošanas un pārdošanas uzsākšanai lÄ«dz šÄ gada 1.jÅ«nijam, un faktiski identisku iesniegumu no SIA BIO Zelta Druva, kas saskaņā ar Lursoft datiem pieder Jevgenijam un Jānim Kisielam (kopā 39%), kā arÄ« Ivaram Bražim (10%) un Agrofirmai Zelta Druva.

Ekonomikas ministrijas lÄ“mums abiem uzņēmumiem ir bijis ārkārtÄ«gi bÅ«tisks – ja termiņš netiktu pagarināts, uzņēmumi zaudÄ“tu tiem dotās tiesÄ«bas pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerÄ£iju to konkursa kārtÄ«bā iegÅ«tās obligātā iepirkuma kvotas ietvaros, un tas tiem nozÄ«mÄ“tu miljonos lÄ“šamus zaudÄ“jumus. Ministru kabineta noteikumi uzliek uzņēmumiem par pienākumu divu gadu laikā no lÄ“muma, ar kuru iegÅ«tas tiesÄ«bas pārdot saražoto elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros, uzsākt elektroenerÄ£ijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam elektrostacijās, kurās elektroenerÄ£ijas ražošanai tiek izmantota biogāze. PretÄ“jā gadÄ«jumā uzņēmumam var tikt anulÄ“tas obligātā iepirkuma tiesÄ«bas.

Abi uzņēmumi jau pirms tam vienreiz bija vÄ“rsušies ministrijā ar lÅ«gumu pagarināt elektroenerÄ£ijas ražošanas sākumu un šÄdu atļauju arÄ« saņēmuši – termiņš bija pagarināts lÄ«dz pagājušÄ gada 20. oktobrim. Savukārt pagājušÄ gada nogalÄ“ uzņēmumu iesniegtie dokumenti par stāvokli to it kā bÅ«vÄ“tajās elektrostacijās - biogāzes elektrostacijā Māras Salienas pagastā, Daugavpils novadā un biogāzes elektrostacijā Strautiņi BÄ“rzes pagastā, Dobeles novadā – nav bijuši Ä«sti pārliecinoši.

Tā, piemÄ“ram, par Importex Group ministrija bija oficiāli secinājusi, ka „iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas bÅ«vgruži un strādā tehnika”. Tikpat negatava jÅ«lijā – laikā, kad saskaņā ar sākotnÄ“jo termiņu jau bija jāražo elektroenerÄ£ija – bijusi arÄ« BIO Zelta Druva elektrostacija: „Iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas bÅ«vgruži un strādā tehnika (noņem grunts virskārtu).”

Kad visi prasÄ«tie dokumenti iesniegti, Ä«paši izveidota ministrijas komisija saskaņā ar PÅ«ces apgalvojumu pagājušÄ gada 14. decembrÄ« „ir veikusi SIA Importex Group biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavÄ«bu un atbilstÄ«bu SIA Importex Group iesniegumā norādÄ«tajiem faktiem un sagatavojusi elektrostacijas projekta gatavÄ«bas aprakstu”. Savukārt 15. decembrÄ« komisija tāpat veikusi „SIA BIO Zelta Druva biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavÄ«bu un atbilstÄ«bu SIA BIO Zelta Druva iesniegumā norādÄ«tajiem faktiem un sagatavojot elektrostacijas projekta gatavÄ«bas aprakstu”, konstatÄ“jusi, ka arÄ« otrs iesniedzÄ“js „ir uzsācis elektrostacijas bÅ«vniecÄ«bas darbus”.

Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, PÅ«ce pieņēmis abiem uzņēmumiem tik bÅ«tisko lÄ“mumu vÄ“l uz trim mÄ“nešiem pagarināt termiņu, lÄ«dz kuram elektrostacijām jābÅ«t pabeigtām. Taču pastāv aizdomas, ka vismaz viens, bet varbÅ«t abi objekti uz vietas nemaz nav apmeklÄ“ti un patiesÄ«bā Ekonomikas ministrijas ierÄ“dņi iztikuši tikai ar vārdiskiem apliecinājumiem, bet varbÅ«t arÄ« ar citu motivācijas instrumentu pielietojumu.

Kā Pietiek zināms no avotiem Ekonomikas ministrijā, šÄdas aizdomas radušÄs arÄ« pašÄ ministrijā, kur izteiktas aizdomas, ka atbildÄ«gās ministrijas amatpersonas, tostarp Velta Feodorova un Ilze Ruško, objektus nemaz nav apskatÄ«jušas. Tā vietā ar mÄ“rÄ·i piesegt pārkāpumu kvotu termiņa pagarināšanā parakstÄ«tas fiktÄ«vas pavadzÄ«mes, inspekciju protokoli, amatpersonu komandÄ“jumi, rÄ«kojumi par atsaukšanu no atvaļinājuma utml.

ŠÄ«s aizdomas apliecina arÄ« Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušÄs telefonsarunu reÄ£istra izdrukas. Tās rāda, ka pagājušÄ gada 15. decembrÄ« – laikā, kad Feodorova un Ruško it kā atradušÄs it kā jau bÅ«vÄ“tās elektrostacijas apskates inspekcijas braucienā – no viņu kabinetos esošajiem stacionārajiem telefoniem notikušas sarunas ar virkni mobilā tālruņa numuru, kā arÄ« numuriem RÄ«gā un Jelgavā. Kas, izņemot abas amatpersonas, varÄ“tu bÅ«t izmantojis viņu dienesta telefonus, - to ministrija nespÄ“j paskaidrot.

Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi neoficiāla informācija, to, ka veikto pārbaužu fiktÄ«vais raksturs var nākt gaismā un draudÄ“t pat ar kriminālprocesuāla rakstura nepatikšanā, iesaistÄ«tās personas aptvÄ“rušas jau laikus, un rezultātā abi uzņēmumi šopavasar atteikušies no ienesÄ«gajām elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma tiesÄ«bām un nu solās jaunajās elektrostacijās elektrÄ«bu sākt ražot lÄ«dz 2014. gada aprīļa sākumam, turklāt tad tā tiks pārdota ar uzņēmumiem krietni neizdevÄ«gākiem noteikumiem.

Neoficiālie Pietiek avoti ministrijā šo pavÄ“rsienu skaidro šÄdi: „Lai novÄ“rstu situāciju, ka parādās nozieguma sastāvs, komersanti pÄ“kšÅ†i izdomāja, ka atteiksies no iespÄ“jas saņemt garantÄ“to maksu (par katru saražoto vienÄ«bu labs cipars, saskaņā ar tiem MK noteikumiem, atbilstoši kuriem viņi dabÅ«ja kvotu), pie tam šo noteikumu ietvaros nav tik svarÄ«gi, ko tu dari ar saražoto siltumu. Viņi pārgāja uz MK 221. noteikumiem, kuru ietvaros ir sarežģīta formula, obligāti jābÅ«t efektÄ«vi novadÄ«tam siltumam un kam var pieteikties bez konkursa, betcena piesaistÄ«ta gāzes cenai. Praktiski viņi atteicās no savas kvotas, kas viņiem dotu labu un stabilu kāpostu...”

Tiesa, pats Kisiels sarunā ar Pietiek par šÄdu versiju pat neieminÄ“jās – tāpat kā par it kā notikušajām pārbaudÄ“m un sākotnÄ“jo apņemšanos elektroenerÄ£iju sākt ražot jau pÄ“rn.

- Vai esat sākuši ražot elektrÄ«bu?

- Vēl nē.

- Bet es saprotu, ka termiņš bija 1.jÅ«nijs...

- KāpÄ“c? NÄ“, nÄ“. MÄ“s esam... no kurienes termiņš. Mums ir Ekonomikas ministrijas atļauja uz 221. noteikumiem, lai mÄ“s arÄ« siltumu varÄ“tu...

- Bet kāds tad ir termiņš?

- 2014.gads

- Šogad nemaz nekas nav jāsāk ražot?

- Ražot, protams, ka ne. Dievs dod, lai mēs uzceļam.

- Jums nemaz nav uzcelts....?

- Nu, protams. Mums ir tik daudz sarežģījumu, normatīvajā bāzē, te jau investīcijas, es baidos, 7 miljonu aizies garām. Būtu labi, ja Pietiek kādreiz tiktos ar ražotājiem un tiem, kas projektus vada. Tad redzētu, kā ir.

- Es saprotu no tiem dokumentiem, kas ir mÅ«su rÄ«cÄ«bā, ka pagājušÄ gada rudenÄ« EM noteica, ka šogad ir jāsāk ražot.

- Jā, bet tur bija atbilstoši normatÄ«vajai bāzei viss. Un tad mÄ“s jutām, ka saskaņā ar tiem 198.noteikumiem mÄ“s varam nepaspÄ“t, baidÄ«jāmies riskÄ“t, jo mums tie investori, kas bija.... Jo problÄ“ma bija tāda, ka viss bija normāli, bet sākās valstÄ« krÄ«ze, tad visi mÅ«su projekti tika pilnÄ«gi apgāzti. Visi laidās prom. Tagad jau visi aizmirsuši, ka Latvijai neviens neticÄ“ja, ka Latviju visi pameta un palika tikai tie, kas projektus virzÄ«ja. DabÄ«gi, ka viņi pazuda un sāka meklÄ“t jaunus. Tagad, lai sameklÄ“tu jaunus investorus – pilnÄ«gi rokas griež ārā, tos latviešus uzskata, kā es saku, ekvatoriālās zemes lÄ«menÄ«. Grib aptÄ«rÄ«t, nodod asins analÄ«zi, čuru analÄ«zi un ieÄ·Ä«lā savu sievu.

- Vai es pareizi saprotu, ka jums pašreiz pat nav naudas, lai bÅ«vÄ“tu?

- Pašlaik notiek sarunas ļoti nopietnas, un mÄ“s jau ieguldÄ«jām savu naudu - 300 tÅ«kstošus, bÅ«vatļauja ir, viss mums ir. Pašlaik mÄ“s tirgojamies. Negribam lai mÅ«s galÄ«gi aptÄ«ra. Un tad tur vienā vietā ir tas un otrā šitas. Vienā vietā asti izvelc, deguns iestrÄ“dzis. Otrā vietā degunu izvelc, atkal aste iestrÄ“gusi. Lai uzbÅ«vÄ“tu, to var pusgadā, bet visu pārÄ“jo nevar trÄ«s gados sakārtot...