Pēc Čakšas kaut grēku plūdi?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 29.03.2017. · Komentāri (64)Nedaudz sÄk atklÄties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vÄ“rienÄ«gÄs nodokļu reformu priekškars, kas paver skaidrÄku to ainu, kuru pirmÄ visnotaļ jaukÄ prezentÄcija sevÄ« neietvÄ“ra. KÄ izrÄdÄs, plÄnots atcelt samazinÄtÄs PVN likmes - šobrÄ«d konkrÄ“ti tÅ«risma pakalpojumiem un zÄlÄ“m. Bet rindÄ kÄ priekšlikums ir likvidÄ“t šÄdu pazeminÄto PVN likmi kÄ tÄdu.
TÄpat plÄnots celt visa veida akcÄ«zes nodokļus, tai skaitÄ degvielai, kÄ arÄ« pÄrtraukt attaisnoto IIN izdevumu atmaksu 25% apmÄ“rÄ no veselÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas izdevumiem. Ir vÄ“l virkne citu ideju, kÄ paņemt no iedzÄ«votÄjiem naudu un likvidÄ“t dažÄdus atvieglojumus, lai izdotos gadsimta reforma un pašvaldÄ«bas dabÅ«tu savu pÄ«rÄga gabalu, par kuru maksÄsim mÄ“s visi.
SaistÄ«bÄ ar veselÄ«bas aprÅ«pi aptaujas skaidri rÄda, ka pacienti lielÄkoties nevÄ“ršas pie Ärsta un nesaņem nepieciešamo ÄrstÄ“šanu tieši augsto izmaksu dēļ. GandrÄ«z puse iedzÄ«votÄju nevar atļauties sev visas nepieciešamÄs zÄles.
FM laikam to nemaz nav pamanÄ«jusi, bet veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša par šÄdu situÄciju baidÄs ko teikt un iebilst FM, jo ir cieši iekrampÄ“jusies budžeta deficÄ«ta 130 miljonos eiro, kurus vÄ“las un cer saņemt savas ministrijas "caurumu lÄpÄ«šanai" ar "liešanu tukšÄ mucÄ", ko skaisti nodÄ“vÄ“ja par tÄ saucamajÄm "veselÄ«bas reformÄm"...
TaÄu ÄŒakša laikam nesaprot, ka, ceļot PVN zÄlÄ“m, tas gan sadÄrdzinÄs kompensÄ“jamo medikamentu sarakstu vismaz par 20 miljoniem eiro, gan palielinÄs izdevumus ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m un, protams, pašiem pacientiem. Pieaugot akcÄ«zei degvielai, pieaugs dažÄdu saimniecisko pakalpojumu cenas, kurus arÄ« izmanto ÄrstniecÄ«bas un VM pakļautÄ«bÄ esošÄs iestÄdes. Pieaugot minimÄlajai algai, arÄ« tur bÅ«s virkne darbinieku, kam vajadzÄ“s tÄs pacelt, - un ne tikai mediÄ·i.
TÄ nu visi cerÄ“tie 130 miljoni izšÄ·Ä«dÄ«s jaunajÄ nodokļu reformÄ bez jebkÄda lietderÄ«ga pienesuma veselÄ«bas aprÅ«pei (faktiski tÄpat kÄ lÄ«dz šim), taÄu valdÄ«ba bÅ«s mūžīgos draugos ar uzņēmÄ“jiem, kas ir stÄvÄ sajÅ«smÄ par gaidÄmajiem ziedu (peļņas) laikiem.
KÄ ziņo Valsts zÄļu aÄ£entÅ«ra, pÄ“rn zÄļu lieltirgotavas realizÄ“jušas preces LatvijÄ un ÄrvalstÄ«s par kopÄ“jo summu - 799,24 miljoniem eiro bez pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokļa (PVN). SalÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo gadu - pieaugums par 10%. TaÄu netiek sniegta informÄcija par pÄrdoto medikamentu apjomu, vai arÄ« tas ir palielinÄjies, nav arÄ« segmentu analÄ«zes.
Nav noslÄ“pums, ka LatvijÄ ir dÄrgÄkÄs zÄles BaltijÄ, salÄ«dzinot ar Poliju, cenas ir 1,5-2 reizes augstÄkas. LatvijÄ ražotus medikamentus KrievijÄ var nopirkt 5-7 reizes lÄ“tÄk, dažus pat 15 reizes lÄ“tÄk. Periodiski par šo zÄļu cenu jautÄjumu runÄ sabiedriskie mediji, satraucas deputÄti, bet nekÄda rÄ«cÄ«ba neseko, jo ÄŒakša apgalvo, ka viss ir kÄrtÄ«bÄ un ka neredz šeit problÄ“mas.
Nesen BÄ“rnu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ darbu sÄka Valts Ä€bols, kas visu savu apzinÄ«go mūžu ir strÄdÄjis farmÄcijas biznesÄ un kura bijušais ilggadÄ“jais kolÄ“Ä£is Dins Šmits šobrÄ«d vada lielÄkÄ Latvijas zÄļu vairumtirgotÄja Repharma biznesu. TaÄu arÄ« tas ÄŒakšai liekas normÄli, jo pašas padomniece, skandalozÄ AlÄ«da VÄne ir strÄdÄjusi Recipes paspÄrnÄ“ un, kÄ runÄ, labÄs attiecÄ«bas ir atjaunojušÄs.
Pašai ÄŒakšai par savu rÄ«cÄ«bu un darbu nav nekÄdas politiskÄs atbildÄ«bas, jo vÄ“l lÄ«dz šim viņa nav iestÄjusies nevienÄ politiskajÄ partijÄ. Ir pÄrsteidzoša ZZS attieksme pret šÄdu ministru, kas skaļi ir pieteicis nozares reformas, bet vÄ“l šobrÄ«d nevar uzrÄdÄ«t ne konkrÄ“tus plÄnus, ne arÄ« kÄdu lÄ«dz galam padarÄ«tu darbu. Viss ir un esot procesÄ! Galvenais ir laikus pÄrlikt un pÄrbÄ«dÄ«t "reformu" plÄnotos datumus (pat par gadu desmitiem uz priekšu).
ÄŒakša savÄ darbÄ pat necenšas ievÄ“rot labas pÄrvaldÄ«bas principus un bez konkursa ieceļ kapitÄlsabiedrÄ«bu valdÄ“s sev vÄ“lamus cilvÄ“kus. TÄdus kÄ Stradiņu vadÄ«tÄju Kreicbergu un Vaivaru rehabilitÄcijas centra valdes locekli EglÄ«ti. Ir dÄ«vaini, ka ZZS neizrÄda nekÄdu interesi par šÄdu saimniekošanu, jo šÄds vadÄ«bas stils un haoss, kas šobrÄ«d valda veselÄ«bas aprÅ«pes jomas pÄrvaldÄ«bÄ, nebeigsies ne ar ko labu.
ŠobrÄ«d vakanta ir Austrumu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“taja vieta, uz kuru ir izsludinÄts konkurss, bet medicÄ«nisko jautÄjumu valdes loceklis pat netiek meklÄ“ts. ArÄ« skandÄlu apvÄ«tais Valsts asinsdonoru centrs ir bez vadÄ«bas.
Liekas, ka atbilstošo sev derÄ«go un tÄ«kamo kandidÄtu meklÄ“šana notiek paralÄ“li un Ärpus kaut kad iepriekš izsludinÄtam konkursam. Un tikai pÄ“c tam, kad tÄds kandidÄts atrasts, tiek formÄli atkÄrtoti izsludinÄts konkurss, lai steidzami, pat necenšoties lÄ«dz galam ievÄ“rot konkursa nolikumu, ieceltu amatÄ šo atrasto kandidÄtu. ŠÄda rÄ«cÄ«ba neveicina pieteikties patiešÄm plašam kompetentam un profesionÄlam speciÄlistu lokam.
Padomus personÄliju jautÄjumos sniedz arÄ« bijušais veselÄ«bas ministrs BÄrzdiņš, kurš taisÄs bÅ«t tilts kolÄ“Ä£iem no reÄ£ioniem pretÄ“ji VM politikai nodrošinÄt ar speciÄlu ES finansÄ“jumu speciÄlistus Ärpus RÄ«gas; ar BÄrzdiņa gÄdÄ«bu pati ÄŒakša bez jebkÄdas pieredzes vadÄ«bÄ un menedžmentÄ savulaik kļuva par valstÄ« vienÄ«gÄs BÄ“rnu slimnÄ«cas vadÄ«tÄju.
Laikam jau ÄŒakšai kÄ nepopulÄrÄkajai ZZS ministrei vairs nekas nav jÄievÄ“ro, jo izcÄ«nÄ«tais naudas daudzums nesÄ«s cerÄ«bas bÅ«t atzÄ«tai un novÄ“rtÄ“tai elitÄro mediÄ·u acÄ«s. Un kas varbÅ«t labÄks par šo! Bet no tÄ, ka veselÄ«bas sistÄ“ma LatvijÄ turpinÄs brukt, cietÄ«s gan pacienti, gan sabiedrÄ«ba kopumÄ, - bet tÄ taÄu nav slavas zenÄ«ta apmirdzÄ“tÄs ministres problÄ“ma. Tiesa, vai ZZS ir aizdomÄjušies par nÄkamajÄm vÄ“lÄ“šanÄm, reitingiem ar šÄdu savas ministres darbÄ«bu?