Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

"Ir vieglāk visu izdarÄ«t, jo nav vÄ“l arÄ« jānes savs lielais liekais svars. Varu pat sākt domāt par policijas sportisko normatÄ«vu izpildÄ«šanu," - šÄdi žurnāls Kas Jauns citÄ“ja Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš stāstÄ«ja par savu jauno diÄ“tu, kas palÄ«dzÄ“jusi bÅ«tiski samazināt lieko svaru. Taču, kad Pietieksāka interesÄ“ties, kā gan Valsts policijas priekšniekam izdevies izvairÄ«ties no normatÄ«vu kārtošanas, pÄ“c ilgākām pretrunām Valsts policija paziņoja, ka normatÄ«vi tomÄ“r esot nokārtoti, savukārt uz žurnālu Kas Jauns tika izdarÄ«ts tāds spiediens, ka tas bija spiests policijai atvainoties - Ķuzis esot nepareizi interpretÄ“ts.

"Valsts policijas 2010.gada 4.janvāra iekšÄ“jo noteikumu Nr.1 "KārtÄ«ba, kādā organizÄ“ amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo apmācÄ«bu un vispārÄ“jo fizisko sagatavošanu" 35.punkts paredz, ka "Iestādes priekšnieks [...] ieskaiti vispārÄ“jā fiziskajā sagatavošanā kārto koledžā".

IevÄ“rojot augstāk minÄ“to normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, 2012.gada 9.martā nokārtoju vispārÄ“jās fiziskās sagatavotÄ«bas pārbaudi Valsts policijas koledžā; ieskaiti pieņēma Valsts policijas koledžas Policijas tiesÄ«bu katedras pasniedzÄ“js Juris Gromovs, un vispārÄ“jās fiziskās sagatavotÄ«bas normatÄ«vu kārtošanas rezultātu Aktu apstiprināja Valsts policijas koledžas direktors," - tā Ķuzis, kurš jau tolaik bija miesās ražens, Pietiek apgalvoja 2012. gadā.

PÄ“c tam, kad jau šogad žurnālā Kas Jauns tika publicÄ“ts Ķuža citāts, no kura izrietÄ“ja, ka viņš tikai tagad, pÄ“c novājÄ“šanas varÄ“šot sākt domāt par normatÄ«vu nokārtošanu, Pietiek vispirms Valsts policijai uzdeva jautājumu nevis konkrÄ“ti par Ķuzi, bet vispārÄ«gi - cik liela daļa Valsts policijas darbinieku izrādās nespÄ“jÄ«gi nokārtot obligātos normatÄ«vus un kas ar viņiem tādā gadÄ«jumā notiek.

Uz šo jautājumu Valsts policija skaidroja, ka Valsts policijā, kā arÄ« citās Iekšlietu ministrijas padotÄ«bas iestādÄ“s un IeslodzÄ«jumu vietu pārvaldÄ“ saskaņā ar Iekšlietu ministrijas iestāžu un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m dienesta gaitas likuma 4.panta 2.punktu dienestā vispār nedrÄ«kst atrasties amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuru fiziskā sagatavotÄ«ba neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasÄ«bām

Kā izrādās, 2014.gadā pamatpārbaudÄ“ pārbaudÄ«jumus nav nokārtojusi katra desmitā Valsts policijas amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m, taču lielākā daļa no viņiem atradušÄs attaisnotā prombÅ«tnÄ“ (ārsta atbrÄ«vojums, dežūrnorÄ«kojums, komandÄ“jums), bet pārÄ“jie 3% no kopÄ“jā personāla skaita nav saņēmuši pietiekamu punktu skaitu, lai nokārtotu pārbaudÄ«jumu.

"Amatpersonām, kuras nenokārto fiziskos normatÄ«vus, Valsts policijā tiek dota iespÄ“ja intensÄ«vu fizisko slodžu ietvaros uzlabot fizisko sagatavotÄ«bu un gada laikā kārtot pārbaudi atkārtoti. Valsts policijas IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs ir veicis pārbaudi un sagatavojis ieteikumus turpmākajam darbam, lai samazinātu nenokārtoto fiziskās sagatavotÄ«bas pārbaužu skaitu dienestā," skanÄ“ja Valsts policijas oficiālā atbilde.

Taču, kad Pietiek norādÄ«ja uz Ķuža izteikumiem žurnālā Kas Jauns, uz ilgāku laiku iestājās pauze - kā ziņoja Pietiek neoficiālie avoti Valsts policijā, jautājums saistÄ«bā ar Valsts policijas priekšnieka lÄ«dz šim it kā nokārtotiem, it kā tomÄ“r nenokārtotiem fiziskās sagatavotÄ«bas normatÄ«viem bija izrādÄ«jies ļoti neÄ“rts.

Kā pÄ“c tam noskaidroja Pietiek, situācija tika atrisināta, vispirms izdarot nopietnu spiedienu uz konkrÄ“to žurnālu, un tas arÄ« izdevies, saņemot no tā šÄdu nedaudz Ä«patnu atvainošanās vÄ“stuli: "Ieviesusies kļūda, citÄ“jot Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi. Proti: "Varu pat sākt domāt par policijas sportisko normatÄ«vu izpildÄ«šanu,” priecÄ«gs ir Ķuzis. PatiesÄ«bā žurnālists ir pārpratis Ķuža kungu, kurš normatÄ«vus jau ir nokārtojis. Atvainojamies Ķuža kungam par pārpratumu."

Savukārt pÄ“c šÄ«s atvainošanās nokārtošanas izrādÄ«jās, ka arÄ« visus normatÄ«vus Ķuzis tomÄ“r esot spÄ“jis pārliecinoši nokārtot, arÄ« korpulents bÅ«dams: viņš esot gan nepilnās sešÄs minÅ«tÄ“s "noskrÄ“jis" 1000 metru krosu, gan spÄ“jis 19 reizes "piepumpÄ“ties" un "presÄ«ti" izmantot 33 reizes divās minÅ«tÄ“s.

Pilns komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja, Valsts policijas koledžas Sporta katedras vadÄ«tāja Ivara Zvirbuļa oficiālais skaidrojums ir šÄds:

"Fiziskās sagatavotÄ«bas prasÄ«bas Iekšlietu ministrijas sistÄ“mas iestāžu un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m (turpmāk – amatpersona) ir noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumos Nr.288 "Fiziskās sagatavotÄ«bas prasÄ«bas Iekšlietu ministrijas sistÄ“mas iestāžu un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m" (turpmāk - Noteikumi).

Saskaņā ar šiem Noteikumiem, fiziskās sagatavotÄ«bas prasÄ«bas nosaka atbilstoši amatpersonu dzimumam, vecumam un amatam.

Atbilstoši vecumam un amatam, I.Ķuža kunga uzrādÄ«tie rezultāti fiziskajā sagatavotÄ«bā tiek vÄ“rtÄ“ti vecuma grupā V-5 (46 gadi un vecāki), kā arÄ« minimālā punktu summa III amata grupai (amatpersona pilda tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistÄ«ti ar palielinātu fizisku slodzi vai spÄ“ka paņēmienu lietošanu), kura šajā vecumā ir jāsasniedz, ir 8 punkti (Noteikumu 6.2.3. punkts).

Savukārt, atbilstoši Noteikumu 4.3.punktam, vÄ«riešiem vecuma grupā V-5 ir jākārto 3 disciplÄ«nas - pievilkšanās pie stieņa vai – ja svars pārsniedz 90 kg – roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, Ä·ermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, 1000 metru kross. RespektÄ«vi, ja amatpersonas (vÄ«rieša) svars pārsniedz 90 kilogramus, viņš ir tiesÄ«gs izvÄ“lÄ“ties - pievilkties pie stieņa vai atspiesties balstā guļus.

I.Ķuža kungs izvÄ“lÄ“jās veikt atspiešanos balstā guļus un uzrādÄ«ja rezultātu - 19 reizes, kas atbilst 4 punktiem. Ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana divās minÅ«tÄ“s tika veikta 33 reizes, kas dod 3 punktus. Savukārt 1000 metru krosa distancÄ“ uzrādÄ«ts rezultāts 5 minÅ«tes 47 sekundes, par ko ir saņemts 1 punkts. KopÄ“jā punktu summa - 8 punkti. VÄ“rtÄ“jums - IeskaitÄ«ts.

I.Ķuža kunga rezultātus fiksÄ“ju es - Valsts policijas koledžas Sporta katedras vadÄ«tājs, vispārÄ“jās fiziskās sagatavotÄ«bas ieskaišu pieņemšanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs.

Vienlaikus vÄ“los izteikt savu viedokli - atsevišÄ·u statistiku par kopÄ“jiem rezultātiem pa vecuma grupām mÄ“s neveicam, taču kā liecina mani ikgadÄ“jie novÄ“rojumi, tad vÄ«riešiem vecuma grupā V-5 (arÄ« sievietÄ“m vecuma grupā S-5 un S-6), kuriem ir noteikta III amatu grupa, fiziskās sagatavotÄ«bas pārbaudes nokārtot praktiski nesagādā nekādas grÅ«tÄ«bas (lielākoties visi to arÄ« izdara), jo, manuprāt, punktu tabulās rezultāti, kuri jāsasniedz, ir tik demokrātiski zemi, ka, piemÄ“ram, veicot 1000 metru krosu, var iekļauties minimālajā rezultātā pat neskrienot, bet noejot straujā solÄ«! Vai arÄ« disciplÄ«nā - Ä·ermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana divās minÅ«tÄ“s, katrās 30 sekundÄ“s uzdevums jāveic TIKAI 5 reizes, lai bÅ«tu pozitÄ«vs minimālais rezultāts. Manā skatÄ«jumā pat nav ikdienā jāsporto, lai varÄ“tu iekļauties Noteikumos noteiktajās prasÄ«bās. ArÄ« es esmu šajā vecuma grupā un bez problÄ“mām spÄ“ju savākt attiecÄ«go punktu summu."

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts policijas skaidrojumu par 2013. gadu visi dati, kas liecinātu par Ķuža nokārtotiem sportiskajiem normatÄ«viem, esot bez pÄ“dām pazuduši vai arÄ« vienkārši neesot atrodami.

Novērtē šo rakstu:

0
0