PÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“Å¡anÄm var aktualizÄ“ties bankas „Citadele†„atdÄvinÄÅ¡anas†tÄ“ma
Pietiek lasÄ«tÄjs · 04.10.2018. · Komentāri (0)Par VienotÄ«bas pÄrstÄves Laimdotas Straujumas vadÄ«tÄs valdÄ«bas 2014. gada jÅ«lija lÄ“mumu 75% Latvijas valstij piederošÄs bankas Citadele akciju amerikÄņa Tima Kolina organizÄ“tajam konsorcijam drÄ«zÄk nevis pÄrdot, bet gandrÄ«z vai atdÄvinÄt par ÄrkÄrtÄ«gi lÄ“tu cenu it kÄ jau viss ir pateikts, un tÄ“ma it kÄ skaitÄs „slÄ“gta”. TaÄu informÄcija no politiskajÄm aprindÄm liek domÄt, ka pÄ“c 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm šÄ« tÄ“ma atkal var tikt aktualizÄ“ta un vainÄ«gajiem var pat nÄkties stÄties tiesas priekšÄ.
Nule atklÄtÄ«bÄ nonÄkušas ziņas, ka Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai kriminÄlvajÄšanas sÄkšanai nodots Ekonomikas policijas izmeklÄ“ts kriminÄlprocess par valsts amatpersonu noziedzÄ«gu bezdarbÄ«bu, kÄ rezultÄtÄ valsts cietusi nopietnus zaudÄ“jumus.
Šis „eksotiskais” KriminÄllikuma pants izmantots saistÄ«bÄ ar it kÄ seniem notikumiem – 2009. gada beigÄs toreizÄ“jÄ finanšu ministra Einara Repšes parakstÄ«to galvojumu LiepÄjas metalurgam. Pašam Repšem pat esot noteikts drošÄ«bas lÄ«dzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
ŠajÄ „darÄ«jumÄ” Latvijas valsts zaudÄ“ja vismaz vairÄkus desmitus miljonu eiro, - galÄ«gÄ bilance bÅ«s zinÄma, kad bÅ«s pilnÄ«gi skaidrs LiepÄjas metalurga un tÄ mantas liktenis. TaÄu ļoti iespÄ“jams, ka šÄ« kriminÄllieta varÄ“tu bÅ«t tikai „pirmÄ bezdelÄ«ga”.
Ja Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs vÄ“rÄ Å†emamu pÄrstÄvÄ«bu SaeimÄ ieņems tÄs partijas, kas sola lielÄkas vai mazÄkas pÄrmaiņas un neietilpst pašreizÄ“jÄ valdošajÄ koalÄ«cijÄ, ir ļoti iespÄ“jams, ka var tikt no jauna izvÄ“rtÄ“ts vÄ“l viens – Latvijas valstij, iespÄ“jams, ne mazÄkus zaudÄ“jumus nodarÄ«jis lÄ“mums.
Runa ir par bankas Citadele 75% akciju pÄrdošanu. Banka tika izveidota no Latvijas valsts „izglÄbtÄs” Parex bankas „labÄs daļas”, un Laimdotas Straujumas valdÄ«ba, slÄ“pjot no sabiedrÄ«bas pretendentu izvÄ“rtÄ“šanas un cenas noteikšanas procesu, šo kontrolpaketi pÄrdeva „par sviestmaizi”.
Lai gan bankas akcijas bija iespÄ“jams pÄrdot pat par vismaz 120 miljoniem eiro, valdÄ«ba to kompÄnijai Ripplewood un saistÄ«tajiem investoriem pÄrdeva par daudz mazÄku summu – 74,7 miljoniem eiro. TurklÄt aprÄ“Ä·ini rÄdÄ«ja, ka faktiski banka nopirkta par pašÄ bankÄ esošo naudu.
ParlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisija akciju paketes „pÄrdošanÄ” atklÄja veselu virkni pÄrkÄpumu, taÄu arÄ« secinÄja, ka „vilciens” jau ir aizgÄjis. KriminÄlprocess sÄkts netika, no atbildÄ«bas izvairÄ«jÄs gan valdÄ«bas pÄrstÄvji, gan „darÄ«jumu” organizÄ“jušÄs PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«ba.
Jau šÄ·ita, ka ar to viss tÄ arÄ« beigsies, taÄu tagad gan LiepÄjas metalurga kriminÄlprocesa norise, gan neoficiÄlas ziņas par politiÄ·u plÄniem liek droši prognozÄ“t – visticamÄkais, jau drÄ«zumÄ pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm mÄ“s varam gaidÄ«t gan jaunu, šokÄ“jošu informÄciju par to, kÄ tika organizÄ“ta un „nokÄrtota” bankas akciju „atdošana”, gan jauno politisko spÄ“ku reakciju uz šo informÄciju. Un tad visÄdi var gadÄ«ties...