PÄ“c ST sprieduma — vai nu atvainoÅ¡anÄs paÅ¡valdÄ«bu vÄ“lÄ“Å¡anu uzvarÄ“tÄjam, vai arÄ« nav izslÄ“gta atkÄrtota nobalsoÅ¡ana Ventspils domes vÄ“lÄ“Å¡anÄs
N. Andersons · 18.04.2022. · Komentāri (0)Satversmes tiesas atzÄ«tais pÄrkÄpums, ka Aivaram Lembergam tikušas nelikumÄ«gi liegtas pamattiesÄ«bas nobalsot pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs, rada likumÄ iepriekš neaprakstÄ«tu situÄciju, kurÄ starp scenÄriju varbÅ«tÄ«bÄm redzam atkÄrtotas vÄ“lÄ“šanas vai vismaz atkÄrtotu balsošanu.
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, kas liedz apcietinÄjumÄ esošajiem balsot pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanÄs: šÄds aizliegums ir atzÄ«ts par neatbilstošu konstitucionÄlo tiesÄ«bu normÄm mÅ«su valstÄ«. ArÄ« plašÄkÄ nozÄ«mÄ“ šim ierobežojumam nevar atrast nekÄdu pamatu valststiesÄ«bu teorijÄ un pat ne vÄ“sturÄ“, jo pilsoņu tiesÄ«bas balsot vÄ“lÄ“šanÄs un tautas nobalsošanÄs ir vienas no tÄm pamattiesÄ«bÄm, kas ir starp no Rietumu civilizÄcijas stÅ«rakmeņiem kopš AtÄ“nu un Spartas demokrÄtiju pirmsÄkumiem, kopš romiešu “Res publica”, kopš ŽeÄspospoļitas un zviedru laikiem, ieskaitot AizkrÄces kazaku siÄi un Krimas tatÄru Kurultaju — un tÄ lÄ«dz pat mÅ«sdienÄm, neaizmirstot 1905. gada revolÅ«cijas kulminÄcijÄ notikušÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas pie mums, kad vÄ“l padsmit gadus pirms Latvijas Republikas proklamÄ“šanas pirmo reizi jebkur EiropÄ sievietes varÄ“ja ne tikai balsot kopÄ ar vÄ«riem, bet arÄ« kandidÄ“t pašas un tikt ievÄ“lÄ“tas.
Satversmes tiesai, protams, ir taisnÄ«ba: nav adekvÄti, ja viens likums paredz — Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs drÄ«kst nobalsot visi aiz restÄ“m esošie (ieskaitot acÄ«mredzami netaisnÄ«gi ieslodzÄ«tos uz safabricÄ“tu kriminÄlprocesu pamata, kÄdu LatvijÄ nav mazums), taÄu otrs likums pilnÄ«gi pretÄ“ji nosaka — pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs turpretÄ« balsot var tikai tie, kas vÄ“l nav notiesÄti, pie kam tikai tad, ja viņi fiziski atrodas cietumÄ tajÄ pašvaldÄ«bÄ, par kuras domes kandidÄtiem viņiem ir tiesÄ«bas balsot. LÄ«dzšinÄ“jÄ situÄcija noveda pie absurda: ja kÄds aizdomÄs turamais (neatkarÄ«gi no tÄ, ir faktiski vainÄ«gs vai ne) atradÄs pirmstiesas apcietinÄjumÄ Valmieras cietumÄ, viņš nevarÄ“ja nobalsot, ja konkrÄ“tajam vÄ“lÄ“tÄjam bija paredzÄ“ts balsot par kandidÄtiem jebkur PierÄ«gÄ, TukumÄ, LudzÄ vai Ventspils novadÄ. TurpretÄ« pie Olaines cietumÄ sÄ“došas personas, kas aizturÄ“ta blakus lÄ«Ä·im ar kÅ«pošu pistoli rokÄ un ar heroÄ«na Ä·ieÄ£eļiem mugursomÄ, pie kuras piekÄrtas Georga lentÄ«tes un kas aprakstÄ«ta Z burtiem, vÄ“lÄ“šanu iecirkņa komisijas pÄrstÄvjiem ar mazo izbraukuma urnu jÄierodas cietumÄ — tas ir, ja vien attiecÄ«gÄ figuranta adrese deviņdesmitajÄ dienÄ pirms balsošanas datuma ir skaitÄ«jusies tajÄ pašÄ novadÄ, kur cietumam.
TÄ kÄ šÄdi ierobežojumi ir pretrunÄ gan ar Satversmi, gan starptautiskÄm cilvÄ“ktiesÄ«bu normÄm, gan elementÄru veselo saprÄtu, tad nav brÄ«nums, ka Satversmes tiesas spriedums ir viennozÄ«mÄ«gs: nedrÄ«kst cilvÄ“kam liegt balsot. DrÄ«zÄk ir dÄ«vaini, ka šÄ« situÄcija, kas gadu gaitÄ skÄrusi neskaitÄmus iedzÄ«votÄjus, prasÄ«ja tieši Aivara Lemberga iesniegumu — pÄ“c bÅ«tÄ«bas šÄdam iesniegumam vajadzÄ“ja tikt apmierinÄtam pirms daudziem gadiem. Ja vien kÄds cits pilsonis šo jautÄjumu bÅ«tu iedomÄjies izvirzÄ«t, iznÄkums bÅ«tu tÄds pats.
Iesnieguma izskatÄ«šanas gaitÄ tikusi pieaicinÄta Tieslietu ministrija, kuru šobrÄ«d vada pieteicÄ“jam konkurÄ“jošais politiÄ·is JÄnis BordÄns. Gods kam gods, J. BordÄna ministrija nostÄjusies taisnÄ«bas pusÄ“. “Tieslietu ministrija norÄda, ka likumdevÄ“js paredzÄ“jis apcietinÄjumÄ esošÄm personÄm tiesÄ«bas balsot un PašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu likuma 32. pantÄ noteicis, ka […] balsošana tiek organizÄ“ta šo personu atrašanÄs vietÄ. […] TomÄ“r balsošana vÄ“lÄ“tÄja atrašanÄs vietÄ notiek tikai tad, ja vÄ“lÄ“tÄjs atrodas […] teritorijÄ, kur vÄ“lÄ“tÄju sarakstÄ viņš ir reÄ£istrÄ“ts.
SavukÄrt, ja vÄ“lÄ“tÄjs atrodas cita vÄ“lÄ“šanu apgabala teritorijÄ, viņam faktiski netiek nodrošinÄtas vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas. […] KriminÄlprocesa norises laikÄ lÄ“mumus attiecÄ«bÄ uz apcietinÄtajiem pieņem konkrÄ“tÄ procesa virzÄ«tÄjs. No spÄ“kÄ esošÄ tiesiskÄ regulÄ“juma izriet, ka apcietinÄto var pÄrvietot uz citu vietu tikai likumÄ noteiktajos gadÄ«jumos,” Tieslietu ministrijas informÄciju savÄ spriedumÄ atreferÄ“ Satversmes tiesa.
TÄtad no šÄ«s Tieslietu ministrijas informÄcijas izriet visai saprotami slÄ“dzieni. BÅ«tu visai vienkÄrši: ja kÄds pilsonis (vienalga, pamatoti vai nepatiesi aizturÄ“ts) cietumÄ sēž svešÄ novadÄ vai pilsÄ“tÄ, bet nÄk pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas — tÄtad cilvÄ“ku vajadzÄ“tu kaut uz nedēļas nogali pÄrvietot uz deklarÄ“tÄs adreses vietu, kaut vai Ä«slaicÄ«gÄs aizturÄ“šanas “obezjaņņiku”, lai var izsaukt vietÄ“jÄ vÄ“lÄ“šanu iecirkņa pÄrstÄvjus ar urnu un nobalsot, un pÄ“c tam aizvest atpakaļ uz iepriekšÄ“jo cietumu. TaÄu šÄdai rÄ«cÄ«bai ir vajadzÄ«gs lÄ“mums no procesa virzÄ«tÄja, kas dažÄdÄs kriminÄlprocesa stadijÄs ir vai nu izmeklÄ“tÄjs, vai prokurors, vai kÄda no tiesu instancÄ“m: šÄ«m amatpersonÄm likums uzdod par pienÄkumu virzÄ«t kriminÄlprocesus, ievÄ“rojot cietušo personu un valsts intereses utt., bet ne sekot lÄ«dzi vÄ“lÄ“šanu norisei. SavukÄrt vÄ“lÄ“šanu komisijÄm vai CVK nav tiesÄ«bas uzdot policijai uz pÄris dienÄm pÄrvietot kÄdas personas uz citiem novadiem.
LÄ«dz ar to Satversmes tiesa atreferÄ“: “Tieslietu ministrija atzÄ«st, ka tehnisku risinÄjumu neesamÄ«bas dēļ personÄm, kurÄm kÄ drošÄ«bas lÄ«dzeklis piemÄ“rots apcietinÄjums, tiek ierobežotas tiesÄ«bas piedalÄ«ties pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs”. VÄ“l vairÄk: “ProblÄ“ma nav tikai tehniska vien, jo pilsoņtiesÄ«bu ierobežošana apcietinÄtajiem […] uzskatÄma par personu tiesÄ«bu pÄrkÄpumu. VÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas atzÄ«tas par svarÄ«gÄkajÄm politiskajÄm tiesÄ«bÄm, un valsts pienÄkums nodrošinÄt, lai tÄs bÅ«tu praktiski Ä«stenojamas bez ierobežojumiem.” ŠÄdi Satversmes tiesa pilnajÄ spriedumÄ atsaucas uz Tieslietu ministrijas atzinumiem.
Dilemmas izskatÄ«šanas gaitÄ Iekšlietu ministrija ieturÄ“jusi neitrÄlu nostÄju, savukÄrt tiesÄ«bsargs sniedzis savu ekspertÄ«zi. “TiesÄ«bsargs uzskata: apstrÄ«dÄ“tÄs normas […] ierobežo Satversmes 101. pantÄ personÄm garantÄ“tÄs tiesÄ«bas. […] Ir pamats pieteikumu izvÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas, jo konstitucionÄlÄ sÅ«dzÄ«ba ir vispÄrsvarÄ«ga,” savÄ atzinumÄ raksta tiesÄ«bsargs, piezÄ«mÄ“jot, ka jau 2014. gada sÄkumÄ norÄdÄ«jis uz šo problÄ“mu.
TÄpat CentrÄlÄ vÄ“lÄ“šanu komisija atzina problÄ“mas esamÄ«bu, atzÄ«mÄ“jot — 2016. gadÄ CVK ierosinÄjusi izlabot situÄciju elementÄrÄ veidÄ, ieviešot balsošanu pa pastu, taÄu Saeima to noraidÄ«jusi.
SituÄciju demonstratÄ«vi absurdu padara fakts, ka koronavÄ«rusa pandÄ“mijas apstÄkļos, lai veicinÄtu Latvijas pilsoņu iesaisti politikÄ, kopš 2021. gada jÅ«nija pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm tiešÄm ir atļauta balsošana pa pastu, bet… tikai tajÄ gadÄ«jumÄ, ja pilsonis atrodas ÄrzemÄ“s. Ja vÄ“lÄ“tÄjs atrodas UkrainÄ, GruzijÄ, MaltÄ, ĶīnÄ vai DienvidamerikÄ, vÄ“lÄ“tÄjam ir nodrošinÄts mehÄnisms, kÄ balsot pa pastu. Pat Latvijas pilsonim, kurš iestrÄ“dzis komandÄ“jumÄ BaltkrievijÄ, ir iespÄ“ja nobalsot pa pastu, kaut arÄ« viņš atrodas teritorijÄ, kurÄ ir slÄ“gta mÅ«su vÄ“stniecÄ«ba un kur vietÄ“jie iedzÄ«votÄji par tÄdu savu pamattiesÄ«bu izpausmi kÄ atklÄtas vÄ“lÄ“šanas var tikai sapņot. TurpretÄ«, ja tas pats Latvijas vÄ“lÄ“tÄjs Ä«slaicÄ«gi atrodas Valmieras cietumÄ, kaut vai tikai uz 5 diennaktÄ«m par nekaitÄ«gu ÄlÄ“šanos dzÄ“rumÄ, svinot veiksmÄ«gu tikšanu prom no Baltkrievijas, tad šim vÄ“lÄ“tÄjam balsstiesÄ«bas tiek liegtas.
Visbeidzot, pat IeslodzÄ«juma vietu pÄrvalde uzskata: apcietinÄtajiem vajadzÄ“tu bÅ«t nodrošinÄtai iespÄ“jai piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanÄs. StarptautiskÄ pakta par pilsoniskajÄm un politiskajÄm tiesÄ«bÄm 25. pantÄ uzsvÄ“rts — katram pilsonim bez jebkÄdas diskriminÄcijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jÄbÅ«t tiesÄ«bÄm un iespÄ“jai balsot.
TÄpat Satversmes tiesa pieaicinÄjusi Äetrus dažÄdus neatkarÄ«gos ekspertus (profesorus, zinÄtņu doktorus un bijušo CVK priekšnieku), no kuriem visi Äetri atzinuši — jebkÄds ierobežojums nobalsot ir nelikumÄ«gs.
Sniedzot paskaidrojumus no savas puses, Saeima nav spÄ“jusi norÄdÄ«t, kÄds bÅ«tu apstrÄ«dÄ“tajÄ normÄ noteiktÄ pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is — kamdēļ šÄda norma savulaik bijusi vispÄr izdomÄta.
Å…emot vÄ“rÄ visu minÄ“to, nav pÄrsteigums, ka Satversmes tiesa nosprieda atzÄ«t attiecÄ«go PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likuma normu “par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrÄs daļas pirmajam teikumam”. Šis Satversmes pants nosaka: “101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesÄ«bas likumÄ paredzÄ“tajÄ veidÄ piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbÄ«bÄ, kÄ arÄ« pildÄ«t valsts dienestu. PašvaldÄ«bas ievÄ“lÄ“ pilntiesÄ«gi Latvijas pilsoņi un Eiropas SavienÄ«bas pilsoņi, kas pastÄvÄ«gi uzturas LatvijÄ. […] PašvaldÄ«bu darba valoda ir latviešu valoda.” Tagad Saeimai bÅ«s jÄdomÄ, kÄ uzlabot likumu.
TaÄu tÄlÄk Satversmes tiesa, pievÄ“ršoties konkrÄ“tÄ iesniedzÄ“ja prasÄ«bu izvÄ“rtÄ“šanai, nospriež: “AttiecÄ«bÄ uz Aivaru Lembergu — atzÄ«t PašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktÄl šÄ«s normas liedz viņam balsot pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanÄs, […] par neatbilstošu Satversmes 101. pantam […] un spÄ“kÄ neesošu no viņa pamattiesÄ«bu aizskÄruma rašanÄs brīža.”
Var atzÄ«mÄ“t, ka situÄcijas absurdumu Ä«paši izgaismo fakts, ka A. Lembergam, pirms gada atrodoties apcietinÄjumÄ, no vienas puses likums atļÄva kandidÄ“t (un uzvarÄ“t ar absolÅ«to balsu vairÄkumu) domes vÄ“lÄ“šanÄs, taÄu — no otras puses — tas pats likums viņam vienlaikus aizliedza nobalsot pašam par savu sarakstu.
SavÄ pieteikumÄ A. Lembergs bija prasÄ«jis atzÄ«t viņa tiesÄ«bu aizskÄrumu attiecÄ«bÄ uz 2021. gada 5. jÅ«niju (balsošanas galveno dienu), taÄu Satversmes tiesa gÄjusi tÄlÄk un nolÄ“musi vispÄrÄ«gÄ veidÄ paziņot, ka atceļamais ierobežojums attiecÄ«bÄ uz konkrÄ“to pieteicÄ“ju nav bijis spÄ“kÄ jau kopš “aizskÄruma rašanÄs brīža”, un šeit to var konstatÄ“t no 22. februÄra. TÄtad A. Lembergam spriedums ļauj negaidÄ«t kÄdu teorÄ“tiski iespÄ“jamu brÄ«di nÄkotnÄ“, kad Saeima izlabos greizo likumu — attiecÄ«bÄ uz viņu kÄ fizisku personu aizskÄrums ir jau atzÄ«ts un konstatÄ“ts.
Kas notiks tÄlÄk? LikumÄ nav aprakstÄ«ta lÄ«dzÄ«ga situÄcija, jo tik specifiska gadÄ«juma iestÄšanos neviens likumdevÄ“js nevar prognozÄ“t. AtslÄ“ga slÄ“pjas Satversmes tiesas spriedumÄ, kurš nav pÄrsÅ«dzams un stÄjies spÄ“kÄ 4. aprÄ«lÄ«: tiesa uzsver, ka cilvÄ“ku tiesÄ«bas piedalÄ«ties visu lÄ«meņu vÄ“lÄ“šanÄs ir pašas fundamentÄlÄkÄs pamattiesÄ«bas demokrÄtijÄ.
SaskaÅ†Ä ar Satversmes 92. panta trešo teikumu “nepamatota tiesÄ«bu aizskÄruma gadÄ«jumÄ ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu”. Patlaban A. Lembergs izplatÄ«jis preses relÄ«zi, kurÄ uzsver — viņš grib saņemt nemantisku atlÄ«dzinÄjumu, kas izpaustos kÄ publiska atvainošanÄs no Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjas InÄras MÅ«rnieces, tieslietu ministra JÄņa BordÄna, IeslodzÄ«juma vietu pÄrvaldes priekšnieka, CVK priekšsÄ“dÄ“tÄjas KristÄ«nes BÄ“rziņas un RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas Daigas Vilsones. Neviena no šÄ«m amatpersonÄm gan nav atbildÄ«ga par greizo likuma normu, jo minÄ“tÄs amatpersonas to nav pieņēmušas, tÄpÄ“c atvainošanÄs te neko nemainÄ«tu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
TÄ kÄ ir tikušas aizskartas pašas fundamentÄlÄkÄs pilsoņa demokrÄtiskÄs pamattiesÄ«bas (un šeit ir vienalga, kÄ konkrÄ“to pilsoni sauc), reÄlÄkais veids novÄ“rst tiesas atzÄ«to tiesÄ«bu aizskÄrumu ir noturÄ“t par jaunu nobalsošanu attiecÄ«gajÄ pašvaldÄ«bÄ.
Likums paredz kÄrtÄ«bu, kas darÄms vÄ“lÄ“šanu pÄrkÄpumu gadÄ«jumÄ. KÄ jau minÄ“ts, likumÄ nevar paredzÄ“t tik specifisku gadÄ«jumu kÄ Satversmes tiesas spriedums, taÄu — no otras puses — šÄds spriedums nav pÄrsÅ«dzams, tÄpÄ“c nav apstrÄ«dams Satversmes tiesas nolemtais, ka aizskÄrums ir bijis, pie kam aizskÄris pašas fundamentÄlÄkÄs demokrÄtiskÄs tiesÄ«bas.
Skatoties pÄ“c analoÄ£ijas, domes vÄ“lÄ“šanu likums paredz citos pÄrkÄpumu konstatÄ“šanas gadÄ«jumos vai nu nodrošinÄt balsu pÄrskaitÄ«šanu (šinÄ« gadÄ«jumÄ tas nav vajadzÄ«gs, jo pašÄ balsu skaitÄ«šanas procesÄ nekÄdas kļūdas VentspilÄ« netika konstatÄ“tas), vai nu izsludinÄt jaunas vÄ“lÄ“šanas (nav liela vajadzÄ«ba sÄkt visu procesu no jauna), vai arÄ« izsludinÄt atkÄrtotu nobalsošanu par tiem pašiem sarakstiem un kandidÄtiem. KonkrÄ“tajam vÄ“lÄ“tÄja tiesÄ«bu aizskÄrumam un tÄ novÄ“ršanai tÄtad atbilst atkÄrtota nobalsošana, kam var bez problÄ“mÄm nozÄ«mÄ“t jaunu nobalsošanas dienu tikai Ventspils pilsÄ“tÄ (ne apkÄrtÄ“jÄ novadÄ), ar to pašu vÄ“lÄ“tÄju reÄ£istru. Protams, tÄ nebÅ«tu pirmÄ reize — atkÄrtota balsošana notikusi, piemÄ“ram, Ķekavas novadÄ 2017. gadÄ, kur 3. jÅ«nija vÄ“lÄ“šanÄs tika konstatÄ“tas sešas nodotas balsis vairÄk, nekÄ bija iecirknÄ« ieradušies un parakstÄ«jušies vÄ“lÄ“tÄji, un pÄ“c atkÄrtotÄs nobalsošanas 22. jÅ«lijÄ (par tiem pašiem kandidÄtiem un partijÄm) deputÄtu sastÄvs lÄ«dz ar mÄ“ru reÄli nomainÄ«jÄs. Paskatoties kaimiņvalstu pieredzi — UkrainÄ ne reizi vien pÄ“c problÄ“mÄm vÄ“lÄ“šanu gaitÄ atsevišÄ·os vÄ“lÄ“šanu apgabalos nozÄ«mÄ“tas vai nu atkÄrtotas vÄ“lÄ“šanas, vai papildus nobalsošanas datums, vai otrreizÄ“ja nobalsošana.
Pirms gada nevienu Ventspils domes kandidÄtu nebaidÄ«ja fakts, ka jÄspÄ“kojas ar A. Lemberga popularitÄtes lÄ«meni. Debates un sacensÄ«ba sita augstu vilni. TurpretÄ« neviens no politiskajiem sÄncenšiem neatbalsta vÄ“lÄ“šanu lÄ«dzdalÄ«bas tiesÄ«bu ierobežošanu ne A. Lembergam, ne (teorÄ“tiski) jebkÄdam citam pilsonim. “KonservatÄ«vo” saraksta pirmais numurs un pašreizÄ“jais domes opozÄ«cijas lÄ«deris Bruno Jurševics “Ventas Balss” portÄlÄ kodolÄ«gi rezumÄ“: “DemokrÄtisks un saprotams lÄ“mums. Nav jÄskata uzvÄrds, bet princips. VÄ“l viens solis tuvÄk tiesiskai valstij!”
LÄ«dz ar to nevar saskatÄ«t praktiskas dabas problÄ“mas gadÄ«jumÄ, ja izsludinÄtu otrreizÄ“ju nobalsošanu par tiem pašiem kandidÄtiem. Nepilna gada laikÄ nekas daudz nav mainÄ«jies. ĶekavÄ 2017. g. atkÄrtotÄ nobalsošana tika sarÄ«kota sešu nedēļu laikÄ, tÄtad VentspilÄ« arÄ« var izdarÄ«t lÄ«dzÄ«gi, pie kam tagad balsotÄjiem netraucÄ“tu kovida ierobežojumi. Var izteikt minÄ“jumu, ka pret atkÄrtotu nobalsošanu diez vai kÄda no partijÄm iebilstu, jo visÄm bÅ«tu vienÄdas iespÄ“jas uzlabot savus rezultÄtus.
Pilns spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/06/2021-23-01_Spriedums.pdf