Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesas atzÄ«tais pārkāpums, ka Aivaram Lembergam tikušas nelikumÄ«gi liegtas pamattiesÄ«bas nobalsot pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, rada likumā iepriekš neaprakstÄ«tu situāciju, kurā starp scenāriju varbÅ«tÄ«bām redzam atkārtotas vÄ“lÄ“šanas vai vismaz atkārtotu balsošanu.

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, kas liedz apcietinājumā esošajiem balsot pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanās: šÄds aizliegums ir atzÄ«ts par neatbilstošu konstitucionālo tiesÄ«bu normām mÅ«su valstÄ«. ArÄ« plašÄkā nozÄ«mÄ“ šim ierobežojumam nevar atrast nekādu pamatu valststiesÄ«bu teorijā un pat ne vÄ“sturÄ“, jo pilsoņu tiesÄ«bas balsot vÄ“lÄ“šanās un tautas nobalsošanās ir vienas no tām pamattiesÄ«bām, kas ir starp no Rietumu civilizācijas stÅ«rakmeņiem kopš AtÄ“nu un Spartas demokrātiju pirmsākumiem, kopš romiešu “Res publica”, kopš Žečspospoļitas un zviedru laikiem, ieskaitot Aizkrāces kazaku siči un Krimas tatāru Kurultaju — un tā lÄ«dz pat mÅ«sdienām, neaizmirstot 1905. gada revolÅ«cijas kulminācijā notikušÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas pie mums, kad vÄ“l padsmit gadus pirms Latvijas Republikas proklamÄ“šanas pirmo reizi jebkur Eiropā sievietes varÄ“ja ne tikai balsot kopā ar vÄ«riem, bet arÄ« kandidÄ“t pašas un tikt ievÄ“lÄ“tas.

Satversmes tiesai, protams, ir taisnÄ«ba: nav adekvāti, ja viens likums paredz — Saeimas vÄ“lÄ“šanās drÄ«kst nobalsot visi aiz restÄ“m esošie (ieskaitot acÄ«mredzami netaisnÄ«gi ieslodzÄ«tos uz safabricÄ“tu kriminālprocesu pamata, kādu Latvijā nav mazums), taču otrs likums pilnÄ«gi pretÄ“ji nosaka — pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās turpretÄ« balsot var tikai tie, kas vÄ“l nav notiesāti, pie kam tikai tad, ja viņi fiziski atrodas cietumā tajā pašvaldÄ«bā, par kuras domes kandidātiem viņiem ir tiesÄ«bas balsot. LÄ«dzšinÄ“jā situācija noveda pie absurda: ja kāds aizdomās turamais (neatkarÄ«gi no tā, ir faktiski vainÄ«gs vai ne) atradās pirmstiesas apcietinājumā Valmieras cietumā, viņš nevarÄ“ja nobalsot, ja konkrÄ“tajam vÄ“lÄ“tājam bija paredzÄ“ts balsot par kandidātiem jebkur PierÄ«gā, Tukumā, Ludzā vai Ventspils novadā. TurpretÄ« pie Olaines cietumā sÄ“došas personas, kas aizturÄ“ta blakus lÄ«Ä·im ar kÅ«pošu pistoli rokā un ar heroÄ«na Ä·ieÄ£eļiem mugursomā, pie kuras piekārtas Georga lentÄ«tes un kas aprakstÄ«ta Z burtiem, vÄ“lÄ“šanu iecirkņa komisijas pārstāvjiem ar mazo izbraukuma urnu jāierodas cietumā — tas ir, ja vien attiecÄ«gā figuranta adrese deviņdesmitajā dienā pirms balsošanas datuma ir skaitÄ«jusies tajā pašÄ novadā, kur cietumam.

Tā kā šÄdi ierobežojumi ir pretrunā gan ar Satversmi, gan starptautiskām cilvÄ“ktiesÄ«bu normām, gan elementāru veselo saprātu, tad nav brÄ«nums, ka Satversmes tiesas spriedums ir viennozÄ«mÄ«gs: nedrÄ«kst cilvÄ“kam liegt balsot. DrÄ«zāk ir dÄ«vaini, ka šÄ« situācija, kas gadu gaitā skārusi neskaitāmus iedzÄ«votājus, prasÄ«ja tieši Aivara Lemberga iesniegumu — pÄ“c bÅ«tÄ«bas šÄdam iesniegumam vajadzÄ“ja tikt apmierinātam pirms daudziem gadiem. Ja vien kāds cits pilsonis šo jautājumu bÅ«tu iedomājies izvirzÄ«t, iznākums bÅ«tu tāds pats.

Iesnieguma izskatÄ«šanas gaitā tikusi pieaicināta Tieslietu ministrija, kuru šobrÄ«d vada pieteicÄ“jam konkurÄ“jošais politiÄ·is Jānis Bordāns. Gods kam gods, J. Bordāna ministrija nostājusies taisnÄ«bas pusÄ“. “Tieslietu ministrija norāda, ka likumdevÄ“js paredzÄ“jis apcietinājumā esošÄm personām tiesÄ«bas balsot un PašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu likuma 32. pantā noteicis, ka […] balsošana tiek organizÄ“ta šo personu atrašanās vietā. […] TomÄ“r balsošana vÄ“lÄ“tāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vÄ“lÄ“tājs atrodas […] teritorijā, kur vÄ“lÄ“tāju sarakstā viņš ir reÄ£istrÄ“ts. 

Savukārt, ja vÄ“lÄ“tājs atrodas cita vÄ“lÄ“šanu apgabala teritorijā, viņam faktiski netiek nodrošinātas vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas. […] Kriminālprocesa norises laikā lÄ“mumus attiecÄ«bā uz apcietinātajiem pieņem konkrÄ“tā procesa virzÄ«tājs. No spÄ“kā esošÄ tiesiskā regulÄ“juma izriet, ka apcietināto var pārvietot uz citu vietu tikai likumā noteiktajos gadÄ«jumos,” Tieslietu ministrijas informāciju savā spriedumā atreferÄ“ Satversmes tiesa.

Tātad no šÄ«s Tieslietu ministrijas informācijas izriet visai saprotami slÄ“dzieni. BÅ«tu visai vienkārši: ja kāds pilsonis (vienalga, pamatoti vai nepatiesi aizturÄ“ts) cietumā sēž svešÄ novadā vai pilsÄ“tā, bet nāk pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas — tātad cilvÄ“ku vajadzÄ“tu kaut uz nedēļas nogali pārvietot uz deklarÄ“tās adreses vietu, kaut vai Ä«slaicÄ«gās aizturÄ“šanas “obezjaņņiku”, lai var izsaukt vietÄ“jā vÄ“lÄ“šanu iecirkņa pārstāvjus ar urnu un nobalsot, un pÄ“c tam aizvest atpakaļ uz iepriekšÄ“jo cietumu. Taču šÄdai rÄ«cÄ«bai ir vajadzÄ«gs lÄ“mums no procesa virzÄ«tāja, kas dažādās kriminālprocesa stadijās ir vai nu izmeklÄ“tājs, vai prokurors, vai kāda no tiesu instancÄ“m: šÄ«m amatpersonām likums uzdod par pienākumu virzÄ«t kriminālprocesus, ievÄ“rojot cietušo personu un valsts intereses utt., bet ne sekot lÄ«dzi vÄ“lÄ“šanu norisei. Savukārt vÄ“lÄ“šanu komisijām vai CVK nav tiesÄ«bas uzdot policijai uz pāris dienām pārvietot kādas personas uz citiem novadiem.

LÄ«dz ar to Satversmes tiesa atreferÄ“: “Tieslietu ministrija atzÄ«st, ka tehnisku risinājumu neesamÄ«bas dēļ personām, kurām kā drošÄ«bas lÄ«dzeklis piemÄ“rots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesÄ«bas piedalÄ«ties pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās”. VÄ“l vairāk: “ProblÄ“ma nav tikai tehniska vien, jo pilsoņtiesÄ«bu ierobežošana apcietinātajiem […] uzskatāma par personu tiesÄ«bu pārkāpumu. VÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas atzÄ«tas par svarÄ«gākajām politiskajām tiesÄ«bām, un valsts pienākums nodrošināt, lai tās bÅ«tu praktiski Ä«stenojamas bez ierobežojumiem.” ŠÄdi Satversmes tiesa pilnajā spriedumā atsaucas uz Tieslietu ministrijas atzinumiem.

Dilemmas izskatÄ«šanas gaitā Iekšlietu ministrija ieturÄ“jusi neitrālu nostāju, savukārt tiesÄ«bsargs sniedzis savu ekspertÄ«zi. “TiesÄ«bsargs uzskata: apstrÄ«dÄ“tās normas […] ierobežo Satversmes 101. pantā personām garantÄ“tās tiesÄ«bas. […] Ir pamats pieteikumu izvÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas, jo konstitucionālā sÅ«dzÄ«ba ir vispārsvarÄ«ga,” savā atzinumā raksta tiesÄ«bsargs, piezÄ«mÄ“jot, ka jau 2014. gada sākumā norādÄ«jis uz šo problÄ“mu.

Tāpat Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija atzina problÄ“mas esamÄ«bu, atzÄ«mÄ“jot — 2016. gadā CVK ierosinājusi izlabot situāciju elementārā veidā, ieviešot balsošanu pa pastu, taču Saeima to noraidÄ«jusi.

Situāciju demonstratÄ«vi absurdu padara fakts, ka koronavÄ«rusa pandÄ“mijas apstākļos, lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti politikā, kopš 2021. gada jÅ«nija pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām tiešÄm ir atļauta balsošana pa pastu, bet… tikai tajā gadÄ«jumā, ja pilsonis atrodas ārzemÄ“s. Ja vÄ“lÄ“tājs atrodas Ukrainā, Gruzijā, Maltā, Ķīnā vai Dienvidamerikā, vÄ“lÄ“tājam ir nodrošināts mehānisms, kā balsot pa pastu. Pat Latvijas pilsonim, kurš iestrÄ“dzis komandÄ“jumā Baltkrievijā, ir iespÄ“ja nobalsot pa pastu, kaut arÄ« viņš atrodas teritorijā, kurā ir slÄ“gta mÅ«su vÄ“stniecÄ«ba un kur vietÄ“jie iedzÄ«votāji par tādu savu pamattiesÄ«bu izpausmi kā atklātas vÄ“lÄ“šanas var tikai sapņot. TurpretÄ«, ja tas pats Latvijas vÄ“lÄ“tājs Ä«slaicÄ«gi atrodas Valmieras cietumā, kaut vai tikai uz 5 diennaktÄ«m par nekaitÄ«gu ālÄ“šanos dzÄ“rumā, svinot veiksmÄ«gu tikšanu prom no Baltkrievijas, tad šim vÄ“lÄ“tājam balsstiesÄ«bas tiek liegtas.

Visbeidzot, pat IeslodzÄ«juma vietu pārvalde uzskata: apcietinātajiem vajadzÄ“tu bÅ«t nodrošinātai iespÄ“jai piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām 25. pantā uzsvÄ“rts — katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābÅ«t tiesÄ«bām un iespÄ“jai balsot.

Tāpat Satversmes tiesa pieaicinājusi četrus dažādus neatkarÄ«gos ekspertus (profesorus, zinātņu doktorus un bijušo CVK priekšnieku), no kuriem visi četri atzinuši — jebkāds ierobežojums nobalsot ir nelikumÄ«gs.

Sniedzot paskaidrojumus no savas puses, Saeima nav spÄ“jusi norādÄ«t, kāds bÅ«tu apstrÄ«dÄ“tajā normā noteiktā pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is — kamdēļ šÄda norma savulaik bijusi vispār izdomāta.

Å…emot vÄ“rā visu minÄ“to, nav pārsteigums, ka Satversmes tiesa nosprieda atzÄ«t attiecÄ«go PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likuma normu “par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam”. Šis Satversmes pants nosaka: “101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbÄ«bā, kā arÄ« pildÄ«t valsts dienestu. PašvaldÄ«bas ievÄ“lÄ“ pilntiesÄ«gi Latvijas pilsoņi un Eiropas SavienÄ«bas pilsoņi, kas pastāvÄ«gi uzturas Latvijā. […] PašvaldÄ«bu darba valoda ir latviešu valoda.” Tagad Saeimai bÅ«s jādomā, kā uzlabot likumu.

Taču tālāk Satversmes tiesa, pievÄ“ršoties konkrÄ“tā iesniedzÄ“ja prasÄ«bu izvÄ“rtÄ“šanai, nospriež: “AttiecÄ«bā uz Aivaru Lembergu — atzÄ«t PašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šÄ«s normas liedz viņam balsot pašvaldÄ«bas domes vÄ“lÄ“šanās, […] par neatbilstošu Satversmes 101. pantam […] un spÄ“kā neesošu no viņa pamattiesÄ«bu aizskāruma rašanās brīža.”

Var atzÄ«mÄ“t, ka situācijas absurdumu Ä«paši izgaismo fakts, ka A. Lembergam, pirms gada atrodoties apcietinājumā, no vienas puses likums atļāva kandidÄ“t (un uzvarÄ“t ar absolÅ«to balsu vairākumu) domes vÄ“lÄ“šanās, taču — no otras puses — tas pats likums viņam vienlaikus aizliedza nobalsot pašam par savu sarakstu.

Savā pieteikumā A. Lembergs bija prasÄ«jis atzÄ«t viņa tiesÄ«bu aizskārumu attiecÄ«bā uz 2021. gada 5. jÅ«niju (balsošanas galveno dienu), taču Satversmes tiesa gājusi tālāk un nolÄ“musi vispārÄ«gā veidā paziņot, ka atceļamais ierobežojums attiecÄ«bā uz konkrÄ“to pieteicÄ“ju nav bijis spÄ“kā jau kopš “aizskāruma rašanās brīža”, un šeit to var konstatÄ“t no 22. februāra. Tātad A. Lembergam spriedums ļauj negaidÄ«t kādu teorÄ“tiski iespÄ“jamu brÄ«di nākotnÄ“, kad Saeima izlabos greizo likumu — attiecÄ«bā uz viņu kā fizisku personu aizskārums ir jau atzÄ«ts un konstatÄ“ts.

Kas notiks tālāk? Likumā nav aprakstÄ«ta lÄ«dzÄ«ga situācija, jo tik specifiska gadÄ«juma iestāšanos neviens likumdevÄ“js nevar prognozÄ“t. AtslÄ“ga slÄ“pjas Satversmes tiesas spriedumā, kurš nav pārsÅ«dzams un stājies spÄ“kā 4. aprÄ«lÄ«: tiesa uzsver, ka cilvÄ“ku tiesÄ«bas piedalÄ«ties visu lÄ«meņu vÄ“lÄ“šanās ir pašas fundamentālākās pamattiesÄ«bas demokrātijā.

Saskaņā ar Satversmes 92. panta trešo teikumu “nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu”. Patlaban A. Lembergs izplatÄ«jis preses relÄ«zi, kurā uzsver — viņš grib saņemt nemantisku atlÄ«dzinājumu, kas izpaustos kā publiska atvainošanās no Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas Ināras MÅ«rnieces, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes priekšnieka, CVK priekšsÄ“dÄ“tājas KristÄ«nes BÄ“rziņas un RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājas Daigas Vilsones. Neviena no šÄ«m amatpersonām gan nav atbildÄ«ga par greizo likuma normu, jo minÄ“tās amatpersonas to nav pieņēmušas, tāpÄ“c atvainošanās te neko nemainÄ«tu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Tā kā ir tikušas aizskartas pašas fundamentālākās pilsoņa demokrātiskās pamattiesÄ«bas (un šeit ir vienalga, kā konkrÄ“to pilsoni sauc), reālākais veids novÄ“rst tiesas atzÄ«to tiesÄ«bu aizskārumu ir noturÄ“t par jaunu nobalsošanu attiecÄ«gajā pašvaldÄ«bā.

Likums paredz kārtÄ«bu, kas darāms vÄ“lÄ“šanu pārkāpumu gadÄ«jumā. Kā jau minÄ“ts, likumā nevar paredzÄ“t tik specifisku gadÄ«jumu kā Satversmes tiesas spriedums, taču — no otras puses — šÄds spriedums nav pārsÅ«dzams, tāpÄ“c nav apstrÄ«dams Satversmes tiesas nolemtais, ka aizskārums ir bijis, pie kam aizskāris pašas fundamentālākās demokrātiskās tiesÄ«bas.

Skatoties pÄ“c analoÄ£ijas, domes vÄ“lÄ“šanu likums paredz citos pārkāpumu konstatÄ“šanas gadÄ«jumos vai nu nodrošināt balsu pārskaitÄ«šanu (šinÄ« gadÄ«jumā tas nav vajadzÄ«gs, jo pašÄ balsu skaitÄ«šanas procesā nekādas kļūdas VentspilÄ« netika konstatÄ“tas), vai nu izsludināt jaunas vÄ“lÄ“šanas (nav liela vajadzÄ«ba sākt visu procesu no jauna), vai arÄ« izsludināt atkārtotu nobalsošanu par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem. KonkrÄ“tajam vÄ“lÄ“tāja tiesÄ«bu aizskārumam un tā novÄ“ršanai tātad atbilst atkārtota nobalsošana, kam var bez problÄ“mām nozÄ«mÄ“t jaunu nobalsošanas dienu tikai Ventspils pilsÄ“tā (ne apkārtÄ“jā novadā), ar to pašu vÄ“lÄ“tāju reÄ£istru. Protams, tā nebÅ«tu pirmā reize — atkārtota balsošana notikusi, piemÄ“ram, Ķekavas novadā 2017. gadā, kur 3. jÅ«nija vÄ“lÄ“šanās tika konstatÄ“tas sešas nodotas balsis vairāk, nekā bija iecirknÄ« ieradušies un parakstÄ«jušies vÄ“lÄ“tāji, un pÄ“c atkārtotās nobalsošanas 22. jÅ«lijā (par tiem pašiem kandidātiem un partijām) deputātu sastāvs lÄ«dz ar mÄ“ru reāli nomainÄ«jās. Paskatoties kaimiņvalstu pieredzi — Ukrainā ne reizi vien pÄ“c problÄ“mām vÄ“lÄ“šanu gaitā atsevišÄ·os vÄ“lÄ“šanu apgabalos nozÄ«mÄ“tas vai nu atkārtotas vÄ“lÄ“šanas, vai papildus nobalsošanas datums, vai otrreizÄ“ja nobalsošana.

Pirms gada nevienu Ventspils domes kandidātu nebaidÄ«ja fakts, ka jāspÄ“kojas ar A. Lemberga popularitātes lÄ«meni. Debates un sacensÄ«ba sita augstu vilni. TurpretÄ« neviens no politiskajiem sāncenšiem neatbalsta vÄ“lÄ“šanu lÄ«dzdalÄ«bas tiesÄ«bu ierobežošanu ne A. Lembergam, ne (teorÄ“tiski) jebkādam citam pilsonim. “KonservatÄ«vo” saraksta pirmais numurs un pašreizÄ“jais domes opozÄ«cijas lÄ«deris Bruno Jurševics “Ventas Balss” portālā kodolÄ«gi rezumÄ“: “Demokrātisks un saprotams lÄ“mums. Nav jāskata uzvārds, bet princips. VÄ“l viens solis tuvāk tiesiskai valstij!”

LÄ«dz ar to nevar saskatÄ«t praktiskas dabas problÄ“mas gadÄ«jumā, ja izsludinātu otrreizÄ“ju nobalsošanu par tiem pašiem kandidātiem. Nepilna gada laikā nekas daudz nav mainÄ«jies. Ķekavā 2017. g. atkārtotā nobalsošana tika sarÄ«kota sešu nedēļu laikā, tātad VentspilÄ« arÄ« var izdarÄ«t lÄ«dzÄ«gi, pie kam tagad balsotājiem netraucÄ“tu kovida ierobežojumi. Var izteikt minÄ“jumu, ka pret atkārtotu nobalsošanu diez vai kāda no partijām iebilstu, jo visām bÅ«tu vienādas iespÄ“jas uzlabot savus rezultātus.

Pilns spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/06/2021-23-01_Spriedums.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0