Iesaki rakstu:

Nu jau vairākas nedēļas viens no Latvijā apspriestākajiem starptautiskās politikas notikumiem ir Krievijas militārā spÄ“ka koncentrÄ“šana Ukrainas pierobežā. TomÄ“r visai maz uzmanÄ«bas pievÄ“rsts lÄ«dzÄ«gām atklātām militārā spÄ“ka demonstrācijām, ko savā reÄ£ionā veic Ķīna. Lai gan notikumi Austrumāzijā Latviju šÄ·ietami tieši neskar, tomÄ“r tā ir pārbaude ASV spÄ“jām reaģēt divās pretÄ“jās Eirāzijas pusÄ“s vienlaikus. Ja Maskava un Pekina savu rÄ«cÄ«bu iepriekš saskaņoja, tā ir visai ievÄ“rojama ASV reaģēšanas spÄ“ju pārbaude

PÄ“dÄ“jo nedēļu laikā Ķīna vairākkārt steigā rÄ«kojusi JÅ«ras spÄ“ku mācÄ«bas, par tām paziņojot tikai vienu vai divas dienas iepriekš. 28.-29.martā tādas notika DienvidÄ·Ä«nas jÅ«rā, netālu no FilipÄ«nu ekskluzÄ«vās ekonomiskās zonas robežas – pÄ“c tam, kad FilipÄ«nas apsÅ«dzÄ“ja Ķīnu par nesaskaņotām darbÄ«bām to EEZ.[1] 4.aprÄ«lÄ« Ķīnas aviācijas bāzeskuÄ£is Lianong ar pavadošo grupu pietuvojās Japānas teritorijai – Okinavas arhipelāgam, kur izvietots arÄ« ASV militārais kontingents.[2] Vienlaikus sāka palielināties tādu gadÄ«jumu skaits, kad Ķīnas Gaisa spÄ“ku lidmašÄ«nas pārkāpa Taivānas gaisa aizsardzÄ«bas identifikācijas zonas (ADIZ) robežu, 12.aprÄ«lÄ« sasniedzot rekordu (lÄ«dz 15.04.2021.) – 25 gadÄ«jumi diennaktÄ«.[3]

LÄ«dzās militārajām aktivitātÄ“m Ķīna kāpinājusi arÄ« politisko retoriku pret ASV un Taivānu. 26.martā Ķīnas Ä€rlietu ministrija apsÅ«dzÄ“ja ASV mÄ“Ä£inājumos ar savu specdienestu un armijas starpniecÄ«bu sakÅ«dÄ«t uigurus, lai tie atšÄ·eltos no Ķīnas (ASV apsÅ«dz Ķīnu etniskajās tÄ«rÄ«šanās, kas vÄ“rstas pret uiguriem, kuri apdzÄ«vo Sjiņdzjanu (Xinjiang) – provinci Ķīnas rietumos). Kopš marta beigām Ķīna arÄ« regulāri publiski apsÅ«dz ASV  „vienas Ķīnas politikas” neievÄ“rošanā. Tas saistÄ«ts ar ASV iespÄ“jamajiem plāniem daļēji legalizÄ“t oficiālus kontaktus ar Taivānu, kas ir pretrunā ar „vienas Ķīnas politiku” tajā izpratnÄ“, kā šo jÄ“dzienu lieto komunistiskā Ķīna. Savukārt 13.aprÄ«lÄ« Ķīnas premjers Li Kecjans (Li Keqiang) vadÄ«ja videokonferenci ar 20 lielu ASV uzņēmumu vadÄ«tājiem, kurā faktiski viņus aicināja ignorÄ“t ASV politisko vadÄ«bu un padziļināt sadarbÄ«bu ar Ķīnas uzņēmumiem.[4]

ASV atbilde sekoja salÄ«dzinoši ātri – 4.aprÄ«lÄ« DienvidÄ·Ä«nas jÅ«rā ieradās aviācijas bāzeskuÄ£is USS Theodore Roosevelt ar pavadošo grupu, bet 10.aprÄ«lÄ« no Malakas šauruma puses tai pievienojās ASV desantkuÄ£u grupa. Abas kuÄ£u grupas 11.aprÄ«lÄ« uzsāka kopÄ«gas militārās mācÄ«bas DienvidÄ·Ä«nas jÅ«rā, netālu no mākslÄ«gajām salām, kuras tur pÄ“dÄ“jo gadu laikā izveidojusi Ķīna, uz dažām no tām izvietojot arÄ« militārās bāzes. Tas viss – nedēļu pirms ASV kuÄ£i tādā pašÄ veidā atbildÄ“ja uz Krievijas aktivitātÄ“m un ieveda savus kuÄ£us Egejas jÅ«rā.

Militārā un politiskā eskalācijas Austrumāzijā šobrÄ«d jau sasniegusi vai pat pārsniegusi 1990. gadu krÄ«zes. Lai gan situācija reÄ£ionā sāka saasināties jau pÄ“c Baidena inaugurācijas un bija vÄ“rtÄ“jama kā jaunās ASV administrācijas „reakcijas pārbaude” (kas diplomātijā nav nekas neparasts), pašreizÄ“jais ievÄ“rojamais saasinājums sākās tÅ«lÄ«t pÄ“c neveiksmÄ«gajām ASV valsts sekretāra un prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomnieka pārrunām ar Ķīnas ārpolitikas vadÄ«tājiem: Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Ä€rlietu komisijas vadÄ«tāju Dzje ÄŒi (Jie Chi) un ārlietu ministru Vanu Ji (Wang Yi). JāatzÄ«mÄ“, ka tÅ«lÄ«t pÄ“c Ķīnas pārstāvju atgriešanās Pekinā viņi tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ja Ķīna un Krievija koordinÄ“ savas rÄ«cÄ«bas, tad tas ir izaicinājums Baidena administrācijai, un tās reakcija visticamāk noteiks, kā Maskava un Pekina turpmākos četrus (vai astoņus) gadus izturÄ“sies pret ASV.

---

[1] https://www.scmp.com/news/china/military/article/3127271/china-announces-further-military-exercises-disputed-south-china

[2] https://www.scmp.com/news/china/military/article/3128348/japan-sends-destroyer-after-chinas-liaoning-aircraft-carrier

[3] https://www.forbes.com/sites/niallmccarthy/2021/04/14/taiwans-airspace-sees-increase-in-chinese-military-incursions-infographic/?sh=1975574c149e

[4] https://www.scmp.com/economy/china-economy/article/3129531/us-china-relations-premier-li-tells-american-firms-there-room. SalÄ«dzinājumam: Ķīnas propagandas medija raksts https://www.globaltimes.cn/page/202104/1220998.shtml