Iesaki rakstu:

Šodien, 2. martā ministrs Guntis BelÄ“vičs (gan pats, gan caur padotajiem) masu saziņai atklātÄ«bā nodeva vÄ“sti, ka es, PÄ“teris Apinis, esmu sabiedrÄ«bu maldinājis, vÄ“l vairāk – melojis. Galvenā mana alošanās un lÄ«dz ar to sabiedrÄ«bas maldināšana gadÄ«jusies apstāklÄ«, ka ne jau Guntis BelÄ“vičs ar savu rÄ«cÄ«bu noveda veselÄ«bas aprÅ«pi lÄ«dz haosam, panikai un rindām, bet gan Laimdotas Straujumas valdÄ«ba. Tagad, kad ir cita valdÄ«ba, viss notiks labi un pavisam labi, Guntis BelÄ“vičs kā pacientu ministrs par pacientiem turÄ“s rÅ«pi.

Guntim BelÄ“vičam pamatoti kritizÄ“jot manu kļūdu, daudziem klausÄ«tājiem, skatÄ«tājiem un lasÄ«tājiem palika noslÄ“pums – kur šÄ« kļūda radusies. Esmu spiests lasÄ«tāju rÄ«cÄ«bā pilnÄ«bā nodot šo kritizÄ“to pirmsavotu – ievadrakstu žurnālā „Latvijas Ä€rsts”. MedicÄ«nas žurnāla tirāža ir tikai trÄ«s tÅ«kstoši, un tas nonāk tikai lÄ«dz speciālistiem, nemaz nenonāk tirdzniecÄ«bā, un iepazÄ«ties ar to ir bijis maz iespÄ“jams. Tiesa, daļu no šÄ« raksta – par ministra attieksmi pret rezidentÅ«ru – esmu jau elektroniskajiem masu saziņas lÄ«dzekļiem devis.

Tad nu jūsu rīcībā tagad būs raksts, kurā atrodamas arī Gunta Belēviča norādītās kļūdas.

Sveicieni ministram Guntim Belēvičam, darbu Māra Kučinska valdībā sākot

11. februārÄ« darbu sāka Māra Kučinska vadÄ«tais Ministru kabinets. No iepriekšÄ“jā kabineta tajā nebÅ«s tikai viena ministre – MārÄ«te Seile. Par pārÄ“jiem ministriem necitÄ“šu latviešu tautas parunu par vēžiem. Guntis BelÄ“vičs saglabājis savu amatu. Viņa gada un trÄ«s mÄ“nešu darba rezultāti iepriekšÄ“jā valdÄ«bā ir:

• ievÄ“rojami pieaugušas rindas uz izmeklÄ“jumiem un pie konsultantiem. Pašlaik atsevišÄ·Äs jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mÄ“nešus, bet pieaugušajiem – gadu. Lielā mÄ“rā tas saistÄ«ts ar pacientu iemaksu samazinājumu, atsevišÄ·u kompensÄ“jamo medikamentu finansÄ“šanu lielākā apjomā. LÄ«dzekļu no valsts budžeta vairāk nav, un nauda pagrābta no pakalpojumiem paredzÄ“tā finansÄ“juma;

• melnais koridors uz onkoloÄ£iju – pacientiem solÄ«tā zaļā koridora vietā;

• ar nejÄ“dzÄ«gām birokrātiskām atskaitÄ“m un formulāriem apgrÅ«tināts ārstu (Ä«paši Ä£imenes ārstu) darbs, neskaitāmas milzu atskaites par finanšu tÄ“riņiem;

• haotiska rosÄ«ba ap laboratorisko izmeklÄ“jumu kvotām, Ä£imenes ārstiem liedzot uz tiem rakstÄ«t nosÅ«tÄ«jumus. OnkoloÄ£isko slimnieku uzraudzÄ«bu pie Ä£imenes ārsta Guntis BelÄ“vičs nolÄ“mis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloÄ£iskiem izmeklÄ“jumiem un onkoloÄ£isko marÄ·ieru noteikšanu;

• pagājušÄ gadā mirušas 11 mātes dzemdÄ«bu un pÄ“cdzemdÄ«bu laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākā daļa – nereÄ£istrÄ“jušas grÅ«tniecÄ«bu un nelÄ«dzestÄ«gas. TomÄ“r mātes mirstÄ«ba 5 uz 10 000 dzemdÄ“tāju Rietumeiropas valstÄ«s bÅ«tu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties.

Haotiskas pārmaiņas Veselības ministrijā, feodālisma iedīgļi

4. februārÄ« VeselÄ«bas ministrija paziņoja, ka VeselÄ«bas inspekcijas (VI) vadÄ«tāja amatā aizrotÄ“jusi lÄ«dzšinÄ“jo Valsts tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centra (VTMEC) vadÄ«tāju Aiju Mežsargu, savukārt viņas vietā iecelts VI lÄ«dzšinÄ“jais vadÄ«tājs Egils Harasimjuks, proti, darbinieki nomainÄ«ti vietām. Ir iespaids, ka ministrs Guntis BelÄ“vičs darbojas ar senajām čekistu metodÄ“m – sarÄ«dÄ«t cilvÄ“kus, sarÄ«dÄ«t iestādes, ielikt “svešo starp savÄ“jiem”.

Tajā pašÄ dienā tika svinÄ«gi paziņots, ka, (bez konkursa) Ä«stenojot ierÄ“dņu rotāciju, Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienesta direktora amatā iecelta lÄ«dzšinÄ“jā NMP dienesta direktora pienākumu izpildÄ«tāja, direktora vietniece katastrofu medicÄ«nas jautājumos, Katastrofu medicÄ«nas centra vadÄ«tāja SarmÄ«te Villere. Tā teikt, labā ziņa, lai visi redz ministra labos darbus.

Ministrija piemirsa publiski paziņot citu vÄ“sti – ka uz Valsts sporta medicÄ«nas centra direktores vietnieka amatu pārcelta lÄ«dzšinÄ“jā SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate, saglabājot iepriekšÄ“jo darba algu, piemirstot izveidot šÄdu Valsts sporta medicÄ«nas centra direktores vietnieka amatu. VÄ“l vairāk – Valsts sporta medicÄ«nas centram nav tāda algu fonda, lai vietniekam maksātu lielas medicÄ«nas iestādes vadÄ«tāja algu. Inga Šmate mums bija zināma kā zinošÄkais speciālists sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un profilakses jomā, toties viņai pietrÅ«kst zināšanu un pieredzes sporta medicÄ«nā. Tiesa, zināšanu un pieredzes nav arÄ« BelÄ“viča iepriekš ieceltajai Valsts sporta medicÄ«nas centra direktorei SabÄ«nei Vaskai-Epnerei, kas pirms tam strādājusi Satiksmes ministrijā un Valsts darba inspekcijā. AtšÄ·irÄ«bā no ārstes Ingas Šmates sporta medicÄ«nas centra direktore kaislÄ«gi smÄ“Ä·Ä“ un medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu nekad nav ieguvusi.

KolÄ“Ä£i runā, ka SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vieta vajadzÄ«ga “BelÄ“viča cilvÄ“kam”, lai labāk apgÅ«tu 54 miljonus eiro sabiedrÄ«bas veselÄ«bas izglÄ«tošanas jautājumiem paredzÄ“tos Eiropas struktÅ«rfondu lÄ«dzekļus. ŠÄ« ir nauda, ko Guntis BelÄ“vičs uzskata par savÄ“jo, personisko, kas viņam personiski pienākas par viņa rosÄ«bu skolu bulciņu jautājumā. Atkārtošos ar sen zināmu informāciju – šim plānošanas periodam sabiedrÄ«bas veselÄ«bai no Eiropas struktÅ«rfondiem bÅ«s pieejami 275 miljoni eiro, no kuriem 20% paredzÄ“ti sabiedrÄ«bas veselÄ«bas veicināšanas un izglÄ«tošanas pasākumiem.

VeselÄ«bas ministra aktivitātes kadru rotācijā sākās ar valsts sekretāra Rinalda Muciņa aizrotÄ“šanu par Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras direktoru, valsts sekretāra vietnieces Dainas MÅ«rmanes-Umbraško aizrotÄ“šanu uz Nacionālo veselÄ«bas dienestu, Zāļu valsts aÄ£entÅ«ras direktores IngÅ«nas Adovičas atlaišanu, bet Ä«paši spilgti izpaudās, Zāļu valsts aÄ£entÅ«ras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot labākā darbā uz Valsts tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru (“farmaceits uz morgu”). PÄ“tÄ«juma vÄ“rta ir kadru atlase Zāļu valsts aÄ£entÅ«rā, lai neviens nepamatoti netraucÄ“tu BelÄ“viču Ä£imenes farmācijas biznesu.

VeselÄ«bas aprÅ«pÄ“ sākusies dzimtbÅ«šana. CilvÄ“kus rausta, pārsviež no viena darba otrā. VeselÄ«bas ministrijā pašlaik ir tikai viena ārste – valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kas lÄ«dz šim atbildÄ“ja par sabiedriskajām attiecÄ«bām. Guntim BelÄ“vičam, kurš publiski gozÄ“jas kā ārsts un farmaceits, attiecÄ«bā uz medicÄ«nas zināšanām ir fantastiskas izaugsmes iespÄ“jas. Ministrs baidās no ārstiem jebkādos amatos (Ä«paši lielo slimnÄ«cu valdÄ“s), jo tie varÄ“tu mÄ“Ä£ināt jautājumus kārtot profesionāli vai varbÅ«t neļautu medicÄ«nu izzagt.

Rodas iespaids, ka Guntis BelÄ“vičs veselÄ«bas jomā lÄ«dz ar feodālismu cenšas ieviest arÄ« pirmās nakts tiesÄ«bas. Feodālisma pamatprincipus savulaik lÄ«dz kaulu smadzenÄ“m bija apguvusi padomju čeka, un tā balstÄ«jās uz principa – “sarÄ«di vienus pret otriem”. Gunta BelÄ“viča interpretācijā: palielināšu algas tikai valsts sektorā strādājošiem, bet kvotas dalÄ«šu pÄ“c principa – kas veiksmÄ«gāk tās paprasÄ«s. Ä»oti uzskatāms piemÄ“rs bija ministra atgriešanās amatā nu jau Kučinska valdÄ«bā. Visu padotÄ«bas iestāžu vadÄ«tāji traucās ar rozÄ“m – ne mazākām par metru divdesmit. PušÄ·im bija jābÅ«t tādam, ko grÅ«ti aptvert. Vai varbÅ«t tik kuplam, lai varÄ“tu kādu aploksnÄ«ti paslÄ“pt (es, protams, domāju: ar laba vÄ“lÄ“jumiem)?

RezidentÅ«ras sadale – veselÄ«bas ministra ņirgas par jaunajiem kolÄ“Ä£iem

Bārstot vissvÄ“tākos solÄ«jumus sakārtot rezidentÅ«ras vietu skaitu un finansÄ“jumu, veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs televÄ«zijas ekrānos un presÄ“ grozÄ«jās visu pÄ“rnā gada pirmo pusi. Tad solÄ«jumi pieklusa lÄ«dz ar norādÄ“m, ka šÄdus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet nākamgad (proti – 2016. gadā) rezidentÅ«ras vietu skaits bÅ«s pietiekams, rezidenti saņems cilvÄ“ka cienÄ«gu atalgojumu, bÅ«s izcila apmācÄ«bas kvalitāte.

Gada laikā rezidentūras jomā nav darīts nekas.

Eiropā ārsta izglÄ«tÄ«ba sastāv no 6 gadu lÄ«dzdiploma izglÄ«tÄ«bas medicÄ«nas fakultātÄ“ un 4–6 gadu rezidentÅ«ras specialitātÄ“. PolitiÄ·u runas, ka varÄ“tu jau strādāt ārsts bez rezidentÅ«ras, vienkārši ir tukša mÄ“les kulstÄ«šana, jo mÄ“s strādājam ar Eiropas regulām par reglamentÄ“tajām profesijām. SkatÄ«šanās pār sÄ“tu uz Krieviju (joprojām viena vai divu gadu internatÅ«ra un specialitātes apgÅ«šana kursos) der tiem, kas vÄ“las arÄ« Krievijas rubli, ceļus, Ä“kas un sadzÄ«ves kultÅ«ru.

Universitāšu medicÄ«nas fakultātes absolvÄ“s apmÄ“ram 280 studentu, tātad vajag tikpat daudz rezidentÅ«ras studiju vietu. Bet šiem jaunajiem ārstiem bÅ«s pieejamas tikai 180 vietas (daļa ir rezidentÅ«ra apakšspecialitātÄ“s), turklāt uz šÄ«m vietām pretendÄ“s arÄ« tie, kas netika rezidentÅ«rā pÄ“rn un aizpÄ“rn. Murgains ir politiÄ·u arguments, ka rezidentÅ«ra jānodrošina tikai labākajiem. RSU un LU medicÄ«nas fakultātes Latvijā sniedz vislabāko izglÄ«tÄ«bu, par ko liecina lielais ārvalstu studÄ“t gribošo skaits mÅ«su augstskolās. 99% gadÄ«jumu jaunais ārsts, kas pārvarÄ“jis anatomijas un bioÄ·Ä«mijas kolokvijus, internās medicÄ«nas eksāmenus, apguvis Ä·irurÄ£iju un patoloÄ£isko anatomiju, ir pietiekami zinošs, lai bÅ«tu pelnÄ«jis tālākstudijas rezidentÅ«rā.

RezidentÅ«ras neesamÄ«bas dēļ aptuveni 100 medicÄ«nas fakultāšu absolventu medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu Latvijā turpināt nevarÄ“s, un lielākā daļa no viņiem dosies studijas turpināt ārzemju klÄ«nikās. Kā rāda iepriekšÄ“jo gadu pieredze, tie, kas aizbrauc pÄ“c 6. kursa absolvÄ“šanas, Latvijā vairs neatgriežas – gan tāpÄ“c, ka specialitāti studÄ“ svešvalodā, gan tāpÄ“c, ka saņem 6–10 reizes labāk apmaksāta darba piedāvājumus, gan tāpÄ“c, ka rezidentÅ«ras laikā apprecas, iedzÄ«vojas svešumā.

Pašlaik šie jaunie un talantÄ«gie cilvÄ“ki grib palikt un studÄ“t Latvijā. ValdÄ«ba spiež viņus pamest Latviju. Runa ir par topošajiem ārstiem, valsts ieguldÄ«tajiem lÄ«dzekļiem, valsts plānošanas nepilnÄ«bām un potenciālā zaudÄ“juma novÄ“ršanu.

Protams, šeit vietā bÅ«tu prasÄ«t – kāpÄ“c Latvijā katru gadu tiek apmācÄ«ti par 100 ārstniecÄ«bas studentiem vairāk, nekā nepieciešams (nekā piedāvājam rezidentÅ«ras, darbavietas utt.). Vienas atbildes uz šo jautājumu nav, bet galvenokārt tās ir augstskolu intereses. RSU studentu mācÄ«bas tiek iekļautas VeselÄ«bas ministrijas budžetā, bet LU MedicÄ«nas fakultātes studentu – IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas budžetā. Dažāda finansÄ“juma sistÄ“ma, resoriskas intereses. VeselÄ«bas ministrija taisnojas, ka esot taču arÄ« pilnas maksas medicÄ«nas studenti, tāpÄ“c ministrijas ierÄ“dņi nevarot saprast – cik studentu ir, cik vajag un kāpÄ“c vajag.

Šogad rezidentÅ«ras uzņemšanā liela loma bÅ«šot tam, kas normatÄ«vajos aktos nodÄ“vÄ“ts par reÄ£ionālo vienošanos, proti, prioritāri valsts apmaksātās rezidentÅ«ras vietās tikšot uzņemti tie absolventi, kas bÅ«s noslÄ“guši vienošanos ar ārstniecÄ«bas iestādi vai pašvaldÄ«bu ārpus RÄ«gas, turklāt konkrÄ“tā specialitātÄ“. Te ir vÄ“rts citÄ“t topošos grozÄ«jumus Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 Rezidentu sadales un rezidentÅ«ras finansÄ“šanas noteikumi:

“PÄ“c rezidentÅ«ras beigšanas nosacÄ«jumi personai, kurai IR noslÄ“gta “reÄ£ionālā vienošanās”:

PÄ“c rezidentÅ«ras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecÄ«gajā ārstniecÄ«bas personas specialitātÄ“ Latvijas Republikas teritorijā:

1) ārstniecÄ«bas iestādÄ“, ar kuru ir noslÄ“gta “reÄ£ionālā vienošanās”,

2) pašvaldÄ«bas norādÄ«tā ārstniecÄ«bas iestādÄ“, ja “reÄ£ionālā vienošanās” ir noslÄ“gta ar pašvaldÄ«bu.

PÄ“c rezidentÅ«ras beigšanas nosacÄ«jumi personai, kurai NAV noslÄ“gta “reÄ£ionālā vienošanās”:

pÄ“c rezidentÅ«ras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecÄ«gajā ārstniecÄ«bas personas specialitātÄ“ Latvijas Republikas teritorijā:

1) valsts ārstniecības iestādē,

2) pašvaldÄ«bas ārstniecÄ«bas iestādÄ“,

3) ģimenes ārsta praksē,

4) Veselības inspekcijā,

5) Slimību profilakses un kontroles centrā,

6) SIA RÄ«gas Stradiņa universitātes StomatoloÄ£ijas institÅ«ts,

7) SIA RÄ«gas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicÄ«nas un psihoterapijas klÄ«nika.”

UztvÄ“rāt? Topošajam rezidentam piespiedÄ«s parakstÄ«t dokumentu, ka viņam pÄ“c sešiem studiju gadiem un pieciem rezidentÅ«ras gadiem vÄ“l pieci gadi jāstrādā BelÄ“viča uzskaitÄ«tajās iestādÄ“s. Un jāstrādā par 550 eiro uz papÄ«ra. Un nekādas precÄ«bas, tālākapmācÄ«bas, rezidentÅ«ras apakšspecialitātÄ“s.

PagājušÄ gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Padomju SavienÄ«bā šo sistÄ“mu nodrošināja, atņemot pases. Tiesa, toreiz dzimtbÅ«šana tika noteikta uzreiz pÄ“c studijām un tikai uz trim gadiem.

Jautāsiet – kāpÄ“c Guntis BelÄ“vičs uzstājÄ«gi cenšas piesiet ārstus tikai pie valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“m? Jaunie ārsti nevÄ“las iet strādāt uz klÄ«niku ar lielu atbildÄ«bu un mazu algu. PiemÄ“rs ir ginekoloÄ£ija – jaunie kolÄ“Ä£i labprāt strādā savās ginekologu praksÄ“s, nevis dežurÄ“, riskÄ“, operÄ“ dzemdÄ«bu vai ginekoloÄ£ijas nodaļā.

Es neticu, ka Latvijai bÅ«s dota izņēmuma iespÄ“ja nepakļauties Eiropas regulai par brÄ«vu darbspÄ“ka kustÄ«bu pat tad, ja Guntis BelÄ“vičs BriselÄ“ sitÄ«s ar tupeli par galdu. Un rezidentÅ«ras absolventi brÄ«nÄ«sies – kāpÄ“c viņiem noteikti jāstrādā sešÄs RÄ«gas pašvaldÄ«bai piederošajās ambulatorajās iestādÄ“s, nevis 19 nepiederošajās, kaut visas šÄ«s iestādes par vienādu cenu veic vienādi apmaksātus valsts pasÅ«tÄ«tus pakalpojumus. Miljonārs Guntis BelÄ“vičs nesaprot skaitli 550 eiro mÄ“nesÄ« uz papÄ«ra. Kā cilvÄ“ks, kas brauc ar Bentley Continental GT un lepojas, ka brÄ«vajos brīžos starp ministrÄ“šanas pienākumiem par 960 tÅ«kstošiem nopircis dzÄ«vokli Ķīpsalā, viņš nenojauš, ka tādam pirkumam vajag 2500 māsu vai 2000 ārstu algu.

Kā ministrs gatavojas kompensēt slimnīcas ārstu trūkumu

Lai kompensÄ“tu mediÄ·u trÅ«kumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzÄ“s nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnÄ«cās, televÄ«zijas ekrānā teica veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs. Valsts slimnÄ«cās, kurās trÅ«kst kāda speciālista, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksÄ“s un klÄ«nikās strādājošajiem speciālistiem.

Ne tikai valsts slimnÄ«cās, bet arÄ« reÄ£ionālajās slimnÄ«cās dežūrām trÅ«kst ginekologu, acu ārstu, ausu, kakla, deguna speciālistu, neirologu. BÄ“rns ar zirni ausÄ« vai degunā neatliekamās palÄ«dzÄ«bas brigādei jāved uz RÄ«gu, bet vecākiem pÄ“c pusstundas rosÄ«bas bÄ“rnu slimnÄ«cā – jāved atpakaļ uz Latgali vai Kurzemi. No visas Latvijas uz RÄ«gu nereti nākas vest pacientus ar acu traumu, ginekoloÄ£isku asiņošanu vai insultu. Ja mÄ“s runājam par dežūrspeciālistu, piemÄ“ram, dežūrginekologu, mÄ“s domājam operÄ“jošu ginekologu, nevis cienÄ«jamu kolÄ“Ä£i, kas izcili pieņem savā praksÄ“, diagnosticÄ“ vÄ“zi, vada grÅ«tniecÄ«bas, nozÄ«mÄ“ hormonaizvietojošo terapiju. Bet tiklÄ«dz kāds ginekologs ir labi apguvis operÄ“šanas prasmes, ārvalstu klÄ«nikas viņam piedāvā desmit reižu lielāku samaksu nekā Latvijā. Darbs slimnÄ«cā par dežūrspeciālistu ir daudzkārt sliktāk apmaksāts par darbu ambulatoriskajā dienestā.

Par 550 eiro algu neviens operÄ“jošs speciālists (6 studiju kursi, pieci rezidentÅ«ras gadi, specializācija, pieredzes un prakses uzkrāšana – kopā vismaz 12 gadi personisku ieguldÄ«jumu savā izglÄ«tÄ«bā) uz reÄ£ionālo pilsÄ“tu X vienkārši tāpat nebrauks. VienÄ«gā iespÄ“ja reÄ£ionālajā slimnÄ«cā piesaistÄ«t uz dežūrām operÄ“jošu speciālistu ir – maksāt viņam konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu algu.

ReÄ£ionālās slimnÄ«cas nav valsts slimnÄ«cas, tās pieder pašvaldÄ«bām. Es iztÄ“lojos sarunu VentspilÄ«, kur slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs dodas pie sava akcionāra, pilsÄ“tas mÄ“ra un saka: “MÄ“s nevaram piesaistÄ«t mÅ«su slimnÄ«cai dežurÄ“jošu otolaringologu (lai nosegtu dežūru grafikus 24 stundas 31 dienu mÄ“nesÄ«, vajag 4 otolaringologus). Lai šÄdu speciālistu piesaistÄ«tu, mums vajadzÄ“tu viņam maksāt algu 2500 eiro mÄ“nesÄ«.” PilsÄ“tas mÄ“rs interesÄ“jas – cik akÅ«tu pacientu dienā no viņa pilsÄ“tas vÄ“ršas pie šÄ dežurÄ“jošÄ otolaringologa. Izrādās – viens vai divi, bet pārÄ“jos ātrā palÄ«dzÄ«ba vestu no citām pilsÄ“tām, citiem novadiem plašajā KurzemÄ“. Par šo slimnieku ārstÄ“šanu NVD maksā tik maz, ka neatmaksātos dežūrārstu uzturÄ“t pat par 400 eiro mÄ“nesÄ«. MÄ“rs, protams, negrasās maksāt savā slimnÄ«cā kādam ievÄ“rojami lielāku algu tikai tāpÄ“c, ka jāārstÄ“ plašÄs Kurzemes pacienti – lai neatliekamās palÄ«dzÄ«bas brigādes turpmāk visus akÅ«tos slimniekus ved uz RÄ«gu.

Rīgas lielajos stacionāros dežūras palīdz nosegt rezidenti.

AtbildÄ«gajiem speciālistiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ slimnÄ«cā turpina strādāt, nākas dežurÄ“t 12–20 diennaktis mÄ“nesÄ«. VÄ“l trakāk ir ar operāciju un anestezioloÄ£ijas māsām – viņas mÄ“nešiem strādā vairāk par 20 dežūrām mÄ“nesÄ«. Pacientiem par labu tas nenāk – pārslogots ārsts un pārgurusi māsa nav veiksmes stāsts.

Vai Eiropā ir vÄ“rotas lÄ«dzÄ«gas situācijas? Jā, vissmagāk pirms 10–20 gadiem klājās Polijā, kur visi operÄ“jošie ārsti izvÄ“lÄ“jās braukt uz Austrumvāciju dežurÄ“t par ievÄ“rojami lielāku algu. Un Polijas valdÄ«ba bija spiesta soli pa solim celt atsevišÄ·u ārstu un māsu specialitāšu algas – sākotnÄ“ji anesteziologiem 4–6 reizes, pÄ“c tam visām operÄ“jošajām specialitātÄ“m, bet pÄ“c tam arÄ« neatliekamās palÄ«dzÄ«bas speciālistiem. Pašlaik neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienestos ārsti Polijā saņem vismaz trÄ«skārt vairāk nekā Latvijā. Un rezultāts acÄ«mredzams – kaut joprojām Austrumvācijā algas ir lielākas, poļu ārsti un māsas atgriezušies savās slimnÄ«cās.

Bet Latvijā medicÄ«nai naudas nav. Saeima, Ministru kabinets, finanšu ministrs vienmÄ“r ir glābis Parex, AirBaltic, Liepājas metalurgu un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvÄ«ri ir bÅ«vÄ“juši oranžos zelta tiltus, VID Ä“ku un Iekšlietu ministrijas Ä“ku, viņi ir pirkuši dārgākās mašÄ«nas, autobusus un tramvajus, gandrÄ«z nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks.

Valsts varas noziedzīgā attieksme pret veselības budžetu ir Latvijas lāsts.

Kā sarīdīt mediķus savā starpā

Esmu klausÄ«jies ministra un ministrijas ierÄ“dņu uzrunas un prezentācijas dažādās auditorijās. Pamatprincips ir vienkāršs: “VainÄ«gie par visu ir tie citi, bet jums pienākas vairāk.” PiemÄ“ram, vainÄ«gie ir kardiologi, jo viņi saņem pārāk lielas algas, liek dārgus stentus. Citkārt vainÄ«gie ir Ä£imenes ārsti, kas nepietiekami uzmana, vÄ“lu diagnosticÄ“ un nepareizi interpretÄ“. Dažreiz vainÄ«gie ir neatliekamās palÄ«dzÄ«bas mediÄ·i, kas ar sasistu galvu alkoholiÄ·i ved uz Austrumu slimnÄ«cu ik pārdienu. ŠobrÄ«d vainÄ«gie ir privātstruktÅ«ras, kuras noÄ“d naudu, kas pienāktos valsts iestādÄ“m.

Saeima budžeta likumā iebalsoja 10 miljonus medicÄ«nas darbinieku algu paaugstināšanai. Ministrs lÄ“ma, ka šÄ« nauda jāsadala valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s strādājošiem. Tātad endokrinologam, kas pieņem slimnÄ«cas ambulatorajā nodaļā par valsts kvotām, pienākas pielikums algā, bet endokrinologam, kas strādā privatizÄ“tā poliklÄ«nikā (privatizÄ“tā ar VeselÄ«bas ministrijas politisku labvÄ“lÄ«bu). ŠÄds dalÄ«jums – naudu dot vai nedot atkarÄ«bā no Ä«pašuma formas – raksturo komunistisko partiju un tās ideālus. Ministrs uzskata, ka 10 miljoni no Latvijas iedzÄ«votāju nodokļiem viņam iedoti, lai viņš varÄ“tu dalÄ«t piemaksas – klausÄ«gajiem iedošu, neklausÄ«gajiem ne (“un vispār – kad gribÄ“šu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvÄ«gi cipari mediÄ·iem pie algām netiks”).

2015. gada 14. decembrÄ« Guntis BelÄ“vičs uzbÅ«ra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešÄ·irtie papildu 10 miljoni eiro tiešÄ veidā sasniegs ārstniecÄ«bas personas – vidÄ“ji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palÄ«giem un medicÄ«nas māsām. Tiesa, jau pÄ“c dažām dienām izrādÄ«jās, ka Ä£imenes ārstiem, speciālistiem, māsām, ārstu palÄ«giem un citiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, bet to nedara valsts vai pašvaldÄ«bu iestādÄ“, atalgojuma palielinājums vismaz 2016. gadā nav paredzÄ“ts.

Ministra darba princips – paceļot balsi un iebaidot, norādÄ«t ierÄ“dņiem darbÄ«bas virzienu. Kļūdas gadÄ«jumā likt ierÄ“dņiem taisnoties un beigās ierÄ“dņus atzÄ«t par vainÄ«giem. SmieklÄ«gi izskatās augstākie VeselÄ«bas ministrijas ierÄ“dņi, kas labi saprot ministra iniciatÄ«vu bezcerÄ«bu, bet izmisÄ«gi daudzkārt atkārto apšaubāmus ministra argumentus.