Iesaki rakstu:

Pat, ja 10% romāna "Nāve" pirmajā daļā un nākamajā dižpārdoklÄ« "Ä€damsona faili: valstiskais organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupÄ“jums” attÄ“loto faktu un notikumu bÅ«tu ar reālu segumu, tad labākās virsniecÄ«bas tradÄ«cijās galvenajam slepenuma aizstāvim ar redzamām ādas problÄ“mām sejā no Barona ielas sen BrÄ«vÄ«bas pieminekļa fonā jāveic pašnošaušanās akts. VÄ“lams, lÄ«dz tam uzliekot valsts karogu uz krÅ«tÄ«m un pilnā parādes formā ar ordeņiem. Patriotiski, neaizmirstami un valstiski cÄ“li. Diemžēl mÅ«su galvenais spiegu apkarotājs netiek tālāk par Jelgavu, kur ar dienesta auto pa piektdienām braukā apciemot radiniekus. Viss banāli pierasti. TomÄ“r stāsts šoreiz ne par atsevišÄ·u indivÄ«du, bet sistÄ“mas problÄ“mām kompleksi.

Lai izprastu, kā tā sanācis, ka faktiski 4. maija parauga brÄ«vvalsts augstākās politiskās varas pārstāvji trÄ«s gadu desmitu periodā vaiga sviedros ir strādājuši ne tikai uz Krievijas Federācijas interesÄ“m, bet totāli piesegti no Latvijas specdienestu puses, jāatgriežas 20. gadsimta 80. gadu vidÅ«. Tieši tad PSKP augstākai vadÄ«bai Maskavā radās ideja par to, ka pietiek Ä«stenot praksÄ“ nodrāztas un garlaicÄ«gas marksisma - ļeņinisma dogmas, bet pienācis laiks taisÄ«t vÄ“sturi un pelnÄ«t džunguru.

Lai sekmÄ«gi nograutu PSRS, tika mākslÄ«gi uztaisÄ«ta ekonomiski sociālā krÄ«ze, paralÄ“li aizkurinot iemigušus nacionālos konfliktus visas valsts nostÅ«ros. Padomju Latvija ne tikai nebija izņēmums, bet atradās lÄ«dz tam pasaules vÄ“sturÄ“ nepieredzÄ“ta Ä£eopolitiska eksperimenta avangardā. Pats par sevi saprotams, ka Komunistiskā partija šÄdu izteikti sarežģītu, lÄ«dz zināmam brÄ«dim pilnÄ«gi konfidenciāla procesa vadÄ«bu varÄ“ja uzticÄ“t tikai zÄ“niem ar tÄ«rām rokām un karstām sirdÄ«m, respektÄ«vi - Valsts drošÄ«bas komitejai.

VDK pretÄ“ji tās nosaukumam kļuva par PSRS kapraci. Pie kam tÄ«ri juridiski visi tās virsnieki ar retiem izņēmumiem lauza karavÄ«ra zvÄ“restu un nodeva savu valsti. VÄ“sturiski ļoti Ä«sā periodā Latvijas teritorijā uzradās vesela plejāde neformālu organizāciju, kuras jau pÄ“c pāris gadiem pārauga un evolucionÄ“ja jaunas valsts politiskās arhitektÅ«ras fundamentā. PilnÄ«gi visu šo organizāciju vadÄ«bas tika veidotas uz jau pārbaudÄ«tu un zināmu VDK ziņotāju un uzticÄ«bas personu bāzes. Citu kadru vienkārši nebija.

VDK bija ļoti svarÄ«gi ar vadāmām kabatas organizācijām nosegt visu republikas iedzÄ«votāju grupu un sociālo slāņu spektru. Ar Jura Vidiņa (Ilzes Viņķeles tÄ“vs) parādÄ«šanos Helsinki - 86 vadÄ«bā tā saucamās „neatkarÄ«bas” uzvaras gājiens bija sācies. Par Viņķeļu klana saikni ar VDK un Krievijas Federācijas specdienestiem šodien nav ne mazāko šaubu. Var bezgalÄ«gi smieties vai ierÄ“kt, bet pat šodien PÄ“teris Viņķelis ir iekšlietu ministres (sic !) Marijas Golubevas ārštata padomnieks.

Faktiski paralÄ“li (ja precÄ«zi, tad 1988. gada 10. jÅ«lijā) uzradās LNNK, kurā apgrozÄ«jās G. Astras Ä£imenÄ“ ieprecinātais Einārs Repše un VDK aÄ£ents "Varis” (savervÄ“ts 2. daļā, kuratori - E. Sakss un C. Gudakovskis, vervÄ“šanas pamats - strādājot JÅ«rmalas Iekšlietu daļā, dzÄ“rumā restorānā tiekoties ar mīļāko, aizmirsts portfelis, kurā krimināllietas materiāli) Andreja Krastiņa personā. Par precÄ«bām, precÄ«zāk, specdienestu valodā runājot, - piesegÄ£imenÄ“m atsevišÄ·a novele, kuru varÄ“tu rakstÄ«t ne tikai E. Repše, bet arÄ« Maigurs StrÄ«Ä·is par Annu Potapovu un PÄ“teris Viņķelis par Krievijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienesta darbinieci Darju Kulaginu ar tÄ“vu - profesionālu VDK spiegu Kulaginu Vladimiru Maihailoviču komplektā.

Par Vides aizsardzÄ«bas klubu un tā vadÄ«tāja ArvÄ«da Ulmes sakariem ar VDK analoÄ£iski nav ne mazāko šaubu. Tāpat zÄ«dainim pierādāms, ka faktiski visa Tautas frontes vadÄ«ba bija VDK ielikteņi. Minimums 18 Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par neatkarÄ«bu, bija VDK aÄ£enti ar daudzu gadu ziņošanas vÄ“sturi. Nodalāma un pÄ“tÄ«juma vÄ“rta ir VDK aÄ£entu - latviešu vervÄ“šana Maskavas augstskolās ar tālāku to iefiltrÄ“šanu etniskajā dzimtenÄ“. Daudz šeit stāstams bÅ«tu Sandrai Veinbergai un Aināram Dimantam.

PilnÄ«gi ekskluzÄ«va ir trimdas latviešu emigrācijas organizāciju vadÄ«tāju un redzamu aktÄ«vistu slepena sadarbÄ«ba ar VDK. Jo, kā smiet, neviens un nekas nav aizmirsts. VDK izdoma, metodes, kā arÄ« neredzamo Ä·epu aptvÄ“riens tiešÄm apbrÄ«nas vÄ“rts. Minimums, divi atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti no trimdas rindām 100% kādos savos dzÄ«ves posmos ir sadarbojušies ar VDK, ja kas, tad šodien ir dzÄ«vs viens no viena prezidenta sakaru virsniekiem. Tas tā, kā teiktu krievi – k slobu, pie vārda.

Žēl, bet nekad mÄ“s neuzzināsim, kas bija Gunāra Meierovica (Amerikas latviešu apvienÄ«ba un PBLA) un VDK uzticÄ«bas personas Andreja Panteļējeva (dÄ“ls Kārlis - Arlietu ministrijas šÄ« brīža darbinieks) sarunu pamatā 1993. gadā par politiskās varas sadali Latvijā starp vietÄ“jiem un trimdas čekas aÄ£entiem, jo viena sarunu puse jau mirusi, bet otrs var stāstÄ«t jebkādus alkoholizÄ“tus pekstiņus. Maskavas čekistu aprindās nav svešs Ata Lejiņa vārds (dÄ“ls – NBS brigādes Ä£enerālis Ilmārs Atis Lejiņš), bet tas jau ir cits un ne šÄ«s publikācijas stāsts.

Jebkurai varai ir nepieciešama ārÄ“jā un iekšÄ“jā politiskā izlÅ«košana. Sākas poÄ“ma par DrošÄ«bas policiju. Oficiālā versija: „PÄ“c valstiskuma atgÅ«šanas 1991. gadā tika sākta specdienestu sistÄ“mas atjaunošana. 1991. gadā tika izveidots Informācijas departaments, kas veica izlÅ«košanas un pretizlÅ«košanas uzdevumus. Vienlaikus, lai aizsargātu jaunizveidoto Latvijas valdÄ«bu, tika izveidoti Latvijas Republikas DrošÄ«bas dienests un ValdÄ«bas apsardzes dienests.

1993. gadā, apvienojot Informācijas departamentu ar ValdÄ«bas apsardzes dienestu, tika izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzÄ«bas departaments. ŠÄ« iestāde tika veidota kā pagaidu risinājums, lai nodrošinātu tam brÄ«dim aktuālus valsts drošÄ«bas jautājumus.

1994. gadā tika pieņemts Valsts drošÄ«bas iestāžu likums, kas precÄ«zi noteica Latvijas specdienestu kopumu un to tiesisko statusu. Tā rezultātā Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzÄ«bas departaments tika reorganizÄ“ts un izveidota DrošÄ«bas policija. Ar grozÄ«jumiem Valsts drošÄ«bas iestāžu likumā, kuri tika pieņemti 2018. gadā, no 2019. gada 1. janvāra DrošÄ«bas policija tika pārsaukta par Valsts drošÄ«bas dienestu.”

DrošÄ«bas policijas izveidÄ“ lielu roku pielicis Ziedonis ÄŒevers (padomju laikā aktÄ«vi darbojies komjaunatnÄ“ (iestājies 1981. gadā) un PSKP, bijis komjaunatnes RÄ«gas Kirova rajona (tagad Centra rajons) komitejas pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsÄ“tas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā. Pats par sevi saprotams, ka DrošÄ«bas policijā kā augsta ranga virsnieki dienÄ“juši arÄ« viņa dÄ“li.

Ja šodien bez „redzamākajiem Krievijas spiegiem” - dÄ«vaiņa Aleksandra Gapoņenko, alkoholiÄ·a Jurija Aleksejeva, faktiski šizofrÄ“niski slima pensionÄ“ta apakšpulkveža Oļega Buraka vai „Latvijas dzelzceļa” ceļu meistara Aleksandra Krasnopjorova citu nav, tad tiešÄm smaga situācija. Jo DP-VDD ik gadu saņem daudzmiljonu budžetu un beidzamajos laikos stratÄ“Ä£iskie partneri no vienas vÄ“stniecÄ«bas pieprasa konkrÄ“tu, un taustāmu rezultātu, pie kam - ne pārsÅ«tÄ«tu dzelzceļa videonovÄ“rošanas kameru ierakstu formā vai no Aleksejeva IP adreses it kā sÅ«tÄ«tu neta komentāru veidā (kurus visdrÄ«zāk uzmontÄ“juši pašu kadri no Barona ielas).

Tā nu sākas sāga ar nabaga patiesi slimo Jāni Ä€damsonu, kurš vislabāk atbilst sabiedrÄ«bā pieņemtajiem kritÄ“rijiem par lielizmÄ“ra krievu spiegu. Pseidospiegu kriminālprocesu fabricÄ“šana Ä«paši aktÄ«vi notika bijušÄ DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa laikā un vadÄ«bā. Tieši pateicoties šim subjektam, iepriekš juridiski un tiesiski neiespÄ“jamais, šodien jau ir stabila tradÄ«cija.

Jautājums - kuru valsts augstāko amatpersonu un politiÄ·u darbÄ«bai Krievijas labā piesegšanai bija nepieciešams novirzÄ«t faktiski visus DP spÄ“kus operatÄ«vo pārbaužu un izstrāžu veikšanai, lai tvarstÄ«tu dažādus lindermanus? Jautājums, kā teiktu Uļjanovs - Ä»enins, arhisvarÄ«gs!

Domāju, ka nevienam nav noslÄ“pums, ka DP izveidoja no VDK bijušajiem kadriem. Tas ir aptuveni tas pats, ja Viktors Arājs vai Herberts Cukurs pÄ“c 1945. gada amatu apvienošanas kārtÄ«bā tiktu atkomandÄ“ti tālākai dienesta gaitu turpināšanai uz kabinetiem Stabu ielā (lai gan nekad nesaki nekad, jo viens tāds kadrs no SD zÄ«motnÄ“m tiešÄm pārgāja uz padomju zvaigznÄ“m un sauca viņu Boriss Kinstlers, bet tas atkal jau cits stāsts).

PÄ“c mÅ«su partnerdienestu datiem, neskaitot oficiālus spiegus zem diplomātiskā pieseguma no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vÄ“stniecÄ«bām un konsulātiem, Latvijā netraucÄ“ti darbojas lÄ«dz 50 lielās kaimiņvalsts izlÅ«ku un ietekmes aÄ£entu visos valsts politikas lÄ«meņos, nozÄ«mÄ«gāko stratÄ“Ä£iskās infrastruktÅ«ras uzņēmumu vadÄ«bās, specdienestos, visās policijas struktÅ«rās, lielo pašvaldÄ«bu domÄ“s, Centrālajā vÄ“lÄ“šanu komisijā, Valsts kontrolÄ“, Finanšu izlÅ«košanas dienestā, Uzņēmumu reÄ£istrā, interneta portālos (kā Delfi), utt un joprojām pÄ“c saraksta. Vieglāk bÅ«tu pateikt, kur Krievijas ausu un snuÄ·a nav!

Man nekādi nav saprotams, kāpÄ“c vÄ“l savā amatā atrodas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Ä£enerālis Kaspars Podiņš, par kura sadarbÄ«bu ar Maskavu jau klÄ«st leÄ£endas. Kā vispār jebkādu pielaidi var saņemt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece K. Prusaka - Brinkmane, kura priekšnieka Podiņa dzÄ“ruma laikā nodarbojas ar LR stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gas informācijas apstrādi un analÄ«zi, datus pārvietojot uz personÄ«giem elektroniskiem nesÄ“jiem?

Pat tādā it kā spiegošanai neraksturÄ«gā lauciņā kā PVD Pārtikas uzraudzÄ«bas departaments kāds no Latvijas specdienestiem ir pÄ“tÄ«jis, ko dara un kā rÄ«kojas ar pieejamo darba informāciju vesels departamenta direktors Ernests Zavadskis? VienÄ«gais, kas šodien skaidrs - Valmieras drāmas teātrÄ« un Madonas novada domÄ“ Krievijas spiegu, un ietekmes aÄ£entu nav!

Kas interesanti - gatavie strādāt uz Krieviju stāv rindā, pie kam krievi ar šÄdiem tādiem durakiem pat nerunā, nozÄ«me ir tikai tiešÄm kvalitatÄ«vai informācijai vai iespÄ“jai ietekmÄ“t valstiski svarÄ«gus lÄ“mumus ar stratÄ“Ä£isku nozÄ«mi. MÅ«su kaimiņi Ä«paši mÄ«l strādāt ar spiegu Ä£imenÄ“m (dinastijām) vairākās paaudzÄ“s.

Nobeigums sekos…