Iesaki rakstu:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadÄ«tājas Ināras PÄ“tersones atkāpšanās sāga šodien atgādina labi iestudÄ“tu ziepju operu, kurā lielākie atbalsta paudÄ“ji viņas palikšanai amatā ir “VienotÄ«bas” ne tie spožākie pārstāvji – Solvitas Ä€boltiņas vai Andra Vilka personā.

Par spÄ«ti gadiem ilgi kritizÄ“tajai nodokļu iekasÄ“šanas sistÄ“mai, neefektÄ«vajam iestādes darbam un problÄ“mām dienesta iekšienÄ“, kuru risinājums tieši pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos šÄ·ietami tika meklÄ“ts, bet reformu kurÄ“tājas dezertÄ“šanas dēļ atkal ir atstāts “karājamies gaisā”, PÄ“tersone nu ir kļuvusi par labāko VID vadÄ«tāju “ever”.

Ir skaidrs, ka „VienotÄ«ba” šajā “izspÄ“lÄ“” grib saglabāt iestādes vadÄ«tāju, kuru paši ir iecÄ“luši – PÄ“tersoni VID Ä£enerāldirektores amatam virzÄ«ja tieši Vilks. Savukārt, kas ir padomā ZZS, šobrÄ«d vÄ“l nav loÄ£iski skaidrojams, jo Ä£enerāldirektores pÄ“cnācÄ“js plašÄkai publikai pagaidām netiek rādÄ«ts.

Raugoties no vienas puses, protams, katram ir tiesÄ«bas pÄ“c saviem ieskatiem mainÄ«t darbu vai nodarbošanos. Tādas tiesÄ«bas ir arÄ« VID Ä£enerāldirektoram, taču publiskā komunikācija un pašas PÄ“tersones paskaidrojumi šajā sakarā ir vairāk nekā dÄ«vaini un nepārliecina.

CilvÄ“ks, kurš 20 gadus ir bijis birokrātiskās sistÄ“mas sastāvdaļa un dzirnakmens citu likteņiem, pÄ“kšÅ†i sāk sÅ«roties par politiÄ·u birokrātiju, nepareizo un nepateicÄ«go attieksmi, un neticÄ«bu pozitÄ«vām pārmaiņām valsts pārvaldÄ“. It kā tās pozitÄ«vās pārmaiņas sabiedrÄ«bai jelkad iepriekš tiktu prezentÄ“tas, izņemot pašas VID kapacitātes audzÄ“šanu Ä£eometriskā progresijā – “čakarÄ“tāju” un viņu algu pielikumu ziņā uz sabiedrÄ«bas nabadzÄ«bas pieauguma rÄ“Ä·ina.

PÄ“c Ä£enerāldirektores publiski paustā, VID šobrÄ«d ir nomelnots, pazemots un nesaprasts. Nevar noliegt – patiešÄm ir diezgan grÅ«ti saprast daudzas lietas, kas nesen izvilktas dienasgaismā, piemÄ“ram, VID kadru lieliskie personÄ«go finanšu rādÄ«tāji, izbrāķēto darbinieku rotācija, kuri it kā ir aizdomÄ«gi, bet ne pierādāmi vainÄ«gi.

ArÄ« visu šo gadu VID darbÄ«bas sausais atlikums ir vairāk nekā dramatisks. Par lielākajiem nodokļu maksātajiem ir kļuvis “veikals”, nevis ražotājs. Latvija ir cigarešu un alkohola kontrabandas lielvalsts, PVN krāpnieki darbojas jomās, par kurām, kā izrādās, PÄ“tersonei nav informācijas. Tāpat kā par Kravaļa un viņa “māsas” štellÄ“m, “borovikiem” un citām VID sistÄ“mu izÄ“dušÄm mušmirÄ“m.

Skarbi, bet arÄ« tÄ«ri cilvÄ“ciski PÄ“tersones man nav žēl. Darbs valsts pārvaldes iestādÄ“ un atbildÄ«gā postenÄ« nav skaistuma vai talantu konkurss – atnācu, parādÄ«ju, ko protu, aplaudÄ“jiet, mÄ«liet un pieņemiet mani tādu, kāds esmu! Katram, kurš piekrÄ«t ieņemt atbildÄ«gu amatu, ir jāzina, ka, runājot lÄ«dzÄ«bās, šo “zāļu” instrukcijā ir minÄ“ts ne tikai terapeitiskais efekts, bet arÄ« daudzas blakusparādÄ«bas, kas var bÅ«t un var nebÅ«t. Tādēļ katras iestādes vadÄ«tājam ir jārÄ“Ä·inās, ka no viņa prasÄ«s, sagaidÄ«s un kritizÄ“s. IespÄ“jams, arÄ« nepamatoti, bet tā ir katra atbildÄ«ga amata neatņemama sastāvdaļa.

Tādēļ, ja runājam par PÄ“tersones individuālo devumu lÄ«dzšinÄ“jā amatā, jājautā: vai viņa ir ieviesusi sistÄ“mu, kad VID vÄ“rtÄ“tu uzņēmumu faktisko iespÄ“ju samaksāt ar auditu noteikto uzrÄ“Ä·inu, kad no aprites tiek izslÄ“gti reāli darbavietas radošie uzņēmumi? Kur Ä£enerāldirektore ir bijusi, kad politiskās rotaļas skāra mikrouzņēmuma nodokli? Kur paslÄ“pās PÄ“tersones stingrums šodienas lÄ“mumā aiziet, kad bez mugurkaula klusÄ“jot pacieta visu, ko izpildÄ«t lika iepriekšÄ“jie finanšu ministri?

Jau vairākus mÄ“nešus bija skaidrs, ka PÄ“tersones liktenis ir izlemts. TāpÄ“c svarÄ«gāks ir jautājums – kas nāks vietā un kas mainÄ«sies? TikmÄ“r lÄ«dzcietÄ«gos ar šÄ«s “PÄ“tersones ziepju operas” iestudÄ“jumu “VienotÄ«bai” nav jāmeklÄ“.