PÄ“tÄ«jums: LTV par nodokļu maksÄtÄju naudu slavina Andri Ameriku, „VienotÄ«bu†un citus „silei pietuvinÄtosâ€
PIETIEK · 02.04.2018. · Komentāri (0)ValdÄ«bÄ vai pašvaldÄ«bÄs pie varas esošu partiju slavinÄšana, pašmÄ“rÄ·Ä«ga negÄciju tiražēšana un vÄja kompetence sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma izpildÄ“ - tÄdu ainu Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) Ziņu dienesta darbÄ rÄda jaunÄkais neatkarÄ«gais pÄ“tÄ«jums.
TÄ kÄ LTV, Latvijas Radio un atsevišÄ·u komercmediju izpildÄ«tais sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums tiek finansÄ“ts no valsts budžeta, tad tÄ izpildi uzraugošÄ NacionÄlÄ Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) veic kontroli ne tikai tiešÄ veidÄ pati, bet arÄ« pasÅ«ta neatkarÄ«gus pÄ“tÄ«jumus.
Lai pÄ“tÄ«jumu gaita bÅ«tu absolÅ«ti neatkarÄ«ga, iepriekš nekad netiek izziņots, kurus speciÄlistus NEPLP nÄkamreiz uzaicinÄs veikt analÄ«zi, par kÄdu periodu tÄ tiks veikta, kuri no raidÄ«jumiem tiks izvÄ“rtÄ“ti un kÄdi aspekti tajos tiks pÄ“tÄ«ti. Šodien Pietiek publisko jaunÄko no šiem pÄ“tÄ«jumiem.
LTV „DIENAS ZIÅ…U” ATBILSTĪBA SABIEDRISKÄ€ PASŪTĪJUMA VADLĪNIJÄ€M
ŠÄ« pÄ“tÄ«juma ietvaros tika izvÄ“rtÄ“ti 184 LTV ikdienas pÄrraides „Dienas ziņas” raidÄ«jumi, kas iziet Ä“terÄ katru dienu 18:00. RaidÄ«jumi no 2017. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 31. decembrim tika noskatÄ«ti un izvÄ“rtÄ“ti pilnÄ garumÄ, ieskaitot 11. novembra dubulto speciÄlizlaidumu divarpus stundu garumÄ.
IzvÄ“rtÄ“šanai pakļauti kopumÄ 1473 sižeti, kuru garums pÄrsniedza vismaz minÅ«ti un kuru autori ir LTV Ziņu dienests, TV Spektrs (Zemgale), Latgales ReÄ£ionÄlÄ TV, Vidzemes TelevÄ«zija, kÄ arÄ« uz kooperÄcijas pamatiem strÄdÄjošÄs Aizputes, Skrundas, Talsu studijas un TV Kurzeme.
PÄ“tÄ«jumÄ netika apskatÄ«ti ziņu raidÄ«jumos prasmÄ«gi ievÄ«tie pieteikumi pÄrÄ“jiem LTV raidÄ«jumiem (tÄdiem kÄ „PanorÄma”, „de facto”, „Aculiecinieks”, „Pasaules panorÄma” u.c.), kÄ arÄ« G. Dūža gatavotÄs t.s. „Īsziņas” vai slÄ«došajÄ lentÄ iekļautÄ teksta informÄcija, jo šÄdu sÄ«kumu analÄ«ze (kas gan, protams, ir teorÄ“tiski paveicama) tomÄ“r padarÄ«tu pÄ“tÄ«jumu pÄrmÄ“ru saskaldÄ«tu un sadrumstalotu.
PÄ“tÄ«jumÄ izmantotie kritÄ“riji ir nodefinÄ“ti LTV SabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma 2017. gadam dokumentÄ, konkrÄ“ti - 18. lappusÄ“.
TÄ kÄ šeit apskatÄ«ts viens konkrÄ“ts ziņu raidÄ«jums, uz to nevar attiekties visi LTV sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma izpildes kritÄ“riji visÄ to daudzveidÄ«bÄ, bet tikai tie, kas attiecinÄmi uz ziņu raidÄ«jumiem (pretstatÄ analÄ«tiskajiem raidÄ«jumiem, diskusiju pÄrraidÄ“m, sportam, dokumentÄlajÄm filmÄm utt.).
TÄpÄ“c „Dienas ziņu” raidÄ«juma to sižetu, kuri garÄki par 1 minÅ«ti, atbilstÄ«ba sabiedriskajam pasÅ«tÄ«jumam skatÄ«ta šÄdÄ griezumÄ: vai ikkatrs no tiem atbilst kaut vienai no LTV uzliktajÄm sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma vadlÄ«nijÄm.
SIŽETU VEIDOŠANAS PROFESIONÄ€LO PRINCIPU IZVÄ’RTÄ’JUMS
SalÄ«dzinot reÄ£ionÄlo studiju gatavotos materiÄlus ar LTV Ziņu dienesta produkciju, jÄsecina, ka novadu TV kolektÄ«vu saražotais ir galvas tiesu pÄrÄks kvalitÄtes ziņÄ.
Ja tipiskÄ LTV Ziņu dienesta sižetÄ ir viena vai divas „runÄjošÄs galvas”, pie kam bieži vien tÄs ir dažÄdas amatpersonas, un pa vidu skan gari tekstu atreferÄ“jumi žurnÄlistu balsÄ«s, tad tipiskÄ TV Spektrs, Latgales ReÄ£ionÄlÄs TV, Vidzemes TV vai Aizputes TV sižetÄ bÅ«s Äetri, pieci vai pat seši intervÄ“jamie. (PiemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bai veltÄ«tÄ sižetÄ tiks intervÄ“ti gan skolotÄji, gan skolnieki, gan skolas vadÄ«ba.
SižetÄ par konfliktu, kur bÅ«vÄ“t invalÄ«du dienas centru Ä€dažos, izteikties var visÄdu viedokļu pÄrstÄvji. Latgales ReÄ£ionÄlÄs TelevÄ«zijas sižetÄ par zupas virtuvi RÄ“zeknÄ“ nointervÄ“ti pat bezpajumtnieki.) No intervÄ“jamo teiktÄ izgriezti Ä«si, kodolÄ«gi citÄti, kurus savÄ starpÄ saista aizkadra balss, kas pavÄ“sta papildu informÄciju (tajÄ skaitÄ skaitļus un citus datus), turklÄt redzams, ka šÄ«s papildinošÄs informÄcijas ieguvei izmantoti vÄ“l vairÄki avoti (tajÄ skaitÄ dokumenti, publikÄcijas u.c), ne tikai „runÄjošÄs galvas”. TurpretÄ« LTV sižetos aizkadra tekstÄ izskanÄ“jušÄs informÄcijas izejas punkts lielÄkoties atkal ir kÄda politiÄ·a vai amatpersonas teiktais.
VizuÄlÄ valoda ziņu materiÄlos, protams, ir ierobežota un standartizÄ“ta, operatoru radošais gars te lidot nevar, tomÄ“r jÄnorÄda, ka LTV sižetos tÄ ir vÄ“l trÅ«cÄ«gÄka nekÄ „mazo” televÄ«ziju sižetos. LTV produkcijÄ Ä¼oti reti redzams kÄds dinamisks kadrs (gan tÄds, kur kamera pati kustas, gan tÄds, kur statiska kamera savÄ kadrÄ noÄ·Ä“rusi kustÄ«bu), kamÄ“r reÄ£ionÄlajos materiÄlos tÄdi pie iespÄ“jas tiek izmantoti. MazÄ un nabadzÄ«gÄ Skrundas TV studija ir vienÄ«gÄ, kam ir ienÄcis prÄtÄ izmantot filmÄ“šanai bezpilotnieku, iegÅ«stot oriÄ£inÄlus kadrus no gaisa.
NezinÄmu iemeslu dēļ apskatÄ«tajÄ posmÄ LTV neizmantoja lietotÄju un aculiecinieku soctÄ«klos izvietotos video no dažÄdÄm notikumu vietÄm.
Infografiku skaits nenozīmīgs.
ReÄ£ionÄlo televÄ«ziju darba kvalitÄte jÅ«tami augusi
Redzams, ka reÄ£ionÄlÄs studijas nopietni ņēmušas vÄ“rÄ 2016. un 2017. gadÄ recenzentu rakstÄ«tos slÄ“dzienus par savu darbu (Dr. S. Murinska no RÄ“zeknes TehnoloÄ£iju AkadÄ“mijas par 2016. gadu un Latvijas UniversitÄtes SZF KomunikÄcijas un inovÄciju departamenta mediju direktors R. Tjarve par 2017. gada pirmo pusi). Šajos apskatos norÄdÄ«tie trÅ«kumi novÄ“rsti: piemÄ“ram, palielinÄts intervÄ“jamo personu skaits tipiskam vidusmÄ“ra sižetam, materiÄli apzinÄti veidoti arvien analÄ«tiskÄki, ne tikai pÄrstÄstoši. RÄdot konkrÄ“tus pagastus un mazpilsÄ“tas, prasmÄ«gi tiek atklÄtas tÄ“mas, kas svarÄ«gas visÄ LatvijÄ. Strauji izlÄ«dzsvarots reÄ£ionÄlais pÄrklÄjums: sižetu skaits pa reÄ£ioniem un pašvaldÄ«bÄm tagad aptuveni atbilst iedzÄ«votÄju skaitam tajos.
TÄpat redzams, ka reÄ£ionÄlo sižetu autori paši aktÄ«vi meklÄ“ tÄ“mas, notikumus, atsaucas iedzÄ«votÄju ieteikumiem izveidot sižetus par tÄdiem notikumiem novados, ar kuriem tur dzÄ«vojošie paši lepojas un nekaunas tos rÄdÄ«t visai valstij. Ar to kontrastÄ“ LTV Ziņu dienesta pieeja: ziņas 18:00 sÄkas ar politiÄ·u, partiju, ministriju Ä£enerÄ“to notikumu atreferÄ“jumu, un Ziņu dienesta producÄ“tajos sižetos tikpat kÄ neparÄdÄs unikÄli temati, ko pirmoreiz izceltu tieši LTV Ziņu dienests un kas jau pirms tam nebÅ«tu izlasÄmi LETÄ€. IespÄ“jams, ka LTV kolektÄ«vs pats sev ir nodefinÄ“jis, ka jaunu tÄ“mu izcelšana primÄri ir „de facto” un „AizliegtÄ paņēmiena” uzdevums, taÄu tagad iznÄkums ir tÄds, ka „Dienas ziņÄm” unikÄlo, citur nekur neatrodamo saturu piegÄdÄ tieši reÄ£ionÄlÄs TV studijas.
JÄpiebilst, ka reÄ£ionÄlo TV žurnÄlistu un sižetu autoru spÄ“jas veidot sižetus par visdažÄdÄkajÄm tÄ“mÄm ir pelnÄ«jušas profesionÄlo atzinÄ«bu. ReÄ£ionÄlie žurnÄlisti nevar atļauties šauru specializÄciju, tÄlab vienai žurnÄlistei pirmdienÄ jÄveido sižets par skolÄm, otrdien - par lauksaimniecÄ«bu, trešdien - par invalÄ«du nodarbinÄšanas iespÄ“jÄm, ceturtdien - par plÅ«diem, piektdien - par novadpÄ“tnieku saietu un brÄ«vdienÄs par labdarÄ«bas tirdziņu, un reÄ£ionÄlie žurnÄlisti godam tiek galÄ ar visu šo tematisko dažÄdÄ«bu.
RekomendÄcijas attiecÄ«bÄ uz reÄ£ionÄlo saturu
Daži konstatÄ“tie robi analizÄ“jamajÄ laika periodÄ ir šÄdi: lielÄ mÄ“rÄ iztrÅ«kst sižeti no SÄ“lijas (ViesÄ«te, AknÄ«ste, Nereta utt.).
RekomendÄcija: dot TV Spektram uzdevumu atspoguļot arÄ« SÄ“liju, vienlaikus dodot uzdevumu Tukumu, Kandavu, Enguri un dažus citus novadus turpmÄk nosegt kurzemnieku studijÄm, lai TV Spektram nenÄktos rauties pušu.
Talsu TV visas reizes ir taisÄ«jusi sižetus vienÄ«gi no sava novada, tikai pa vienai reizei pusgada periodÄ izbraucot uz kaimiņu novadiem - tÄdiem kÄ MÄ“rsraga, Rojas, Dundagas, Tukuma novadi. IespÄ“jams, ka tas saistÄ«ts ar faktu, ka Talsu TV pieder pašvaldÄ«bai, kas liktu domÄt par šo studiju kÄ tÄdu „viena novada sabiedrisko televÄ«ziju”.
RekomendÄcija: dot uzdevumu Talsu TV palielinÄt aptverto teritoriju (jo Ä«paši, ja TV Spektra darbÄ«ba apzinÄti paplašinÄtos uz SÄ“lijas pusi), un sadarboties ar Talsu TV lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem, lai šÄdu ierosinÄjumu izskaidrotu un pamatotu.
Daugavpils ir Latvijas otra lielÄkÄ pilsÄ“ta, tÄpÄ“c interesantÄkos notikumus tajÄ atspoguļo vai nu Latgales ReÄ£ionÄlÄ TelevÄ«zija (kuri paši ir rÄ“zeknieši), vai arÄ« LTV Ziņu dienests no RÄ«gas. Nojaušams, ka no Daugavpils (un tÄs apkÄrtÄ“jÄ novada) vÄ“l dažu labu aizraujošu sižetu iespÄ“jams regulÄri iegÅ«t.
RekomendÄcija: mÄ“Ä£inÄt vienoties par sadarbÄ«bu ar Daugavpils DAUTKOM TV - lÄ«dzÄ«gi kÄ KurzemÄ“ sižetus gatavo vairÄkas studijas, varbÅ«t tas iespÄ“jams arÄ« LatgalÄ“.
Latgales ReÄ£ionÄlÄ TV nodrošina latgalisku elementu „Dienas ziņÄs”: intervÄ“jot notikumu dalÄ«bniekus, viņi tiek aicinÄti izteikties latgaliski, ļaujot informÄcijai izskanÄ“t pa visu valsti latgaliski. TÄ ir pareiza prakse un atbilst valsts uzstÄdÄ«jumam veicinÄt Latgales kultÅ«ras un identitÄtes atbalstu.
RekomendÄcija: skatoties uz Latgales sižetu pozitÄ«vo piemÄ“ru, tÄdÄ pašÄ mÄ“rÄ izmantot arÄ« kurzemnieku reÄ£ionÄlÄs unikalitÄtes un vÄ“rtÄ«bas (pusgadÄ bija tikai viens sižets, kurÄ bija dzirdamas ventÄ«šmÄ“les Ä«patnÄ«bas, kamÄ“r latgaliski vai ik darbadienu ir kÄdi elementi); ja ir iespÄ“ja, tad ievÄ«t arÄ« lÄ«biešu valodas paraugus - kaut vai tÄpÄ“c vien, lai auditorija izdzirdÄ“tu, kÄds ir šÄ«s valodas plÅ«dums, pat ja neizdotos citÄta jÄ“gu uztvert.
Vidzemes TV izpildÄ«jumÄ lielÄkais skaits no pierobežas tematikai veltÄ«tajiem sižetiem (nerÄ“Ä·inot Vidzemes pÄrÄ“jos apgabalus) patlaban centrÄ“jas ap Valku/Valgu.
RekomendÄcija: pamÄ“Ä£inÄt atrast jaunus tematus arÄ« NaukšÄ“nos, RÅ«jienÄ, Ainažos, Apes novadÄ utt. SavukÄrt, ja Vidzemes TV sÄks izjust laika trÅ«kumu, paplašinoties Ä£eogrÄfiskajam pÄrklÄjumam, tad rekomendÄ“jams pamÄ“Ä£inÄt iesaistÄ«t Latvijas vidieni atspoguļojošu sižetu veidošanÄ pieredzÄ“jušo A. Robežnieku, kuram joprojÄm ir tehnika un studija OgrÄ“.
Ä»oti atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jams tas, ka gan LTV Ziņu dienests, gan reÄ£ionÄlÄs studijas spÄ“jušas izvairÄ«ties no anonÄ«mu avotu citÄ“šanas, nav filmÄ“juši cilvÄ“kus no muguras, ar kapucÄ“m pÄri galvÄm, ar pÄrveidotÄm balsÄ«m utt.
ObligÄti jÄdomÄ par dinamiskiem kadriem un kustÄ«bu! TÄpat žurnÄlisti, ziņojot no notikumu vietÄm, tikai retumis paši parÄdÄs, runÄdami kadrÄ, un nekad tie nav tuvplÄni.
ŠobrÄ«d attiecÄ«bÄ uz LTV Ziņu dienesta sižetu kvalitÄti daudzos gadÄ«jumos sakÄmi tie paši komentÄri, kas 2016. gada recenzijÄ tika minÄ“ti attiecÄ«bÄ uz reÄ£ionÄlo studiju sižetiem. PiemÄ“ram, 17. septembra sižetÄ no Dobeles puses par aukstÄs un slapjÄs vasaras ietekmi uz zemkopjiem, kuru veidojis LTV Ziņu dienests (nevis TV Spektrs), viss sižets balstÄs uz viena vienÄ«ga zemkopja (D. RÅ«tenberga) profesionÄli pamatoto stÄstÄ«jumu, bet nÄkamajÄ dienÄ tikpat garš Vidzemes TV sižets par tÅ«rismu GulbenÄ“ satur vismaz sešus dažÄdus viedokļus un informÄcijas avotus. Milzu sižetu par smaidÄ«gu kundzi no Madonas, kas uzvarÄ“jusi „pasaules adÄ«šanas ÄempionÄtÄ”, nezinÄmu iemeslu dēļ gatavojis LTV Ziņu dienests un nevis Vidzemes TV: rezultÄtÄ sižets ir vienmuļš, jo LTV bijuši par slinku aptaujÄt vÄ“l kaut vienu personu bez pašas smaidÄ«gÄs dÄmas. TÄpat uzkrÄ«toša ir rupora došana tÄm partijÄm un politiÄ·iem, kas jebkÄdÄ lÄ«menÄ« ir pie varas.
RekomendÄcija: ieviest LTV Ziņu dienesta darbÄ tos pašus kvalitÄtes kritÄ“rijus, kÄdus bez grÅ«tÄ«bÄm spÄ“j ievÄ“rot TV Spektrs, Vidzemes TelevÄ«zija, Latgales ReÄ£ionÄlÄ TV, kÄ arÄ« Aizputes, Skrundas, Talsu studijas un TV Kurzeme. Ja viņi to spÄ“j, tad arÄ« LTV Ziņu dienests to spÄ“j.
SATURISKĀ ATBILSTĪBA LTV SABIEDRISKĀ PASŪTĪJUMA VADLĪNIJĀM
LTV 2017. gada sabiedriskajÄ pasÅ«tÄ«jumÄ tika definÄ“tas gandrÄ«z 20 prioritÄtes LTV1 kanÄlam, kuru izpildÄ«jums tÄlÄk tiks novÄ“rtÄ“ts tÄdÄ secÄ«bÄ, kÄ tÄs ierakstÄ«tas sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma plÄnÄ.
No šÄ«m tÄ“mÄm uz pÄ“tÄmo laika periodu un konkrÄ“to ziņu izlaidumu 18:00 ļoti maz attiecÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu atspoguļošana, jo pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas jau bija notikušas jÅ«nijÄ. TomÄ“r jÄatzÄ«mÄ“ vairÄki kvalitatÄ«vi, izsmeļoši TV Spektrs sižeti par atkÄrtotajÄm vÄ“lÄ“šanÄm vienÄ no Ķekavas iecirkņiem (atkÄrtotas balsošanas rezultÄtÄ novada priekšsÄ“dÄ“tÄjs nomainÄ«jÄs). TurpretÄ«, kad sižetu no Ķekavas veidoja LTV, tad jaunÄ domes priekšsÄ“dÄ“tÄja Viktorija Baire bez grÅ«tÄ«bÄm pavÄ“rsa sižetu par savu pašslavinÄšanÄs iespÄ“ju. Pašas kaldinÄta un pelnÄ«ta veiksme viņai kÄ politiÄ·ei, tomÄ“r LTV Ziņu dienestam tiek dota nodokļu maksÄtÄju nauda tieši par to, lai šÄdi sižeti nepÄrvÄ“rstos par bezmaksas reklÄmlaiku!
Tiesiskuma un korupcijas novÄ“ršanas tematikai pieskaitÄmi arÄ« tÄdi sižeti, kas parÄda dažÄdas nelikumÄ«bas (piemÄ“ram, apskatÄ«tajÄ periodÄ atklÄjusies problÄ“ma ar vecu riepu krÄvumiem visÄdÄs Latvijas malÄs). ŠÄda tematika parÄdÄs vidÄ“ji bieži, 18 lÄ«dz 25 sižetos mÄ“nesÄ«. Tos gatavoja gan LTV Ziņu dienests, gan reÄ£ionÄlÄs televÄ«zijas.
Sižeti valsts simtgades kontekstÄ gandrÄ«z pilnÄ«bÄ ir nonÄkuši reÄ£ionÄlo studiju pÄrziņÄ; lielÄkais LTV veikums - 11. novembra speciÄlizlaidums.
Eiropas SavienÄ«bas un Brexit problemÄtikai pieskaitÄmi arÄ« daudzie sižeti un tiešÄs reportÄžas no Katalonijas neatkarÄ«bas referenduma. (LTV 2017. gada sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma nodefinÄ“šanas laikÄ nevarÄ“ja iedomÄties, ka kaut kas tÄds notiks KatalonijÄ.) MÄ“nesÄ« šÄ«s tÄ“mas atspoguļotas 4 lÄ«dz 7 reizes (Brexit), savukÄrt Katalonijas krÄ«ze vÄ“l biežÄk. KÄ laba sižeta piemÄ“rs jÄmin 13. septembra LTV stÄsts no Frankfurtes autošova, kurÄ autoizstÄdes spÄ«dÄ«gie eksponÄti izmantoti, lai skaidrotu Brexit radÄ«tÄs problÄ“mas auto pircÄ“jiem un ražotÄjiem. I. Naglas profesionalitÄte ceļ „Dienas ziņu” kopÄ“jo lÄ«meni.
Eiropas drošÄ«bas konteksts atainots plaši un daudzveidÄ«gi, stÄstot gan par Kremļa un džihÄdistu radÄ«tajiem draudiem, gan Eiropas iekšÄ“jÄm drošÄ«bas problÄ“mÄm. ŠajÄ specifikÄ reÄ£ionÄlÄs TV, protams, palÄ«dzÄ“t varÄ“ja reti, taÄu Skrundas TV, piemÄ“ram, spÄ“ja 9. jÅ«lijÄ sagatavot sižetu par Ukrainu, stÄstot par karÄ tÄ“vus zaudÄ“jušo ukraiņu bÄreņu ierašanos uz vasaras nometni PÄvilostÄ. SavukÄrt Latgales ReÄ£ionÄlÄ TelevÄ«zija 10. augustÄ rÄdÄ«ja Moldovas delegÄcijas pieredzes apmaiņu Preiļos.
Vienlaikus apšaubÄmi ir daudzie LTV Ärzemju ziņu sižeti par tÄ“mÄm, kas nav saistÄ«tas ar ne šo satura sadaļu, ne citiem sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma plÄna punktiem, piemÄ“ram:
- Ziemeļkorejas raÄ·ešu izmÄ“Ä£inÄjumi (viņu raÄ·etes ar savu
- Trampa nebeidzamie izteikumi un BaltÄ nama ASV iekšpolitika (Ärzemju ziņÄs katru otro dienu kaut kas par Trampu, taÄu reti kad jebkas tÄds, kam bÅ«tu saistÄ«ba ar ES, kur nu vÄ“l kÄdas implikÄcijas saistÄ«bÄ ar Latviju);
- viesuļvÄ“tras KarÄ«bu salÄs (pilnÄ«gi nekÄda saistÄ«ba ar Latviju);
- meža ugunsgrÄ“ki KalifornijÄ (kuri notiek - vÄrda burtiskÄ nozÄ«mÄ“ - planÄ“tas otrÄ pusÄ“);
- sausuma un karstuma viļņi DienvideiropÄ, BalkÄnos utt.
Ja LTV Ziņu dienests šos sižetus bÅ«tu izmantojis, lai informÄ“tu sabiedrÄ«bu par iespÄ“jamiem draudiem ÄrzemÄ“s (piemÄ“ram) Latvijas tÅ«ristiem vai kÄ citÄdi sasaistÄ«jis ar Latvijas auditoriju, tad tÄdus sižetus varÄ“tu uzskatÄ«t par saistÄ«tiem ar sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma izpildi. TomÄ“r tagad tos nÄkas ierindot kategorijÄ - sižeti, kuros sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums Ä«stenots nav.
AtsevišÄ·i jÄnorÄda, ka LTV Ziņu dienestam (bet ne reÄ£ionÄlajÄm TV studijÄm) ir raksturÄ«gs pÄrraidÄ«t sižetus par kaut kÄdiem nejaušiem, no Latvijas tÄlu esošiem nelaimes gadÄ«jumiem, kam nav konstatÄ“jama pat niecÄ«gÄkÄ saistÄ«ba ar mÅ«su valsts auditoriju. PiemÄ“ram:
- 29. decembrÄ« plaši atreferÄ“ti divi traÄ£iski ugunsgrÄ“ki IndijÄ un BronksÄ;
- divas dienas iepriekš - sižets par to, kÄ kaut kÄds atpÅ«tnieku kuÄ£elis ar Šveices tÅ«ristiem ietriecies Reinas tilta balstÄ (šajÄ gadÄ«jumÄ pat cietušie Ä«sti nebija);
- tajÄ pašÄ dienÄ ASV un JapÄnu „paralizÄ“jis putenis” (kÄpÄ“c mums tas bÅ«tu jÄzina? Mums taÄu ar viņiem pat tiešÄ gaisa satiksme nepastÄv, izņemot vienu uzbeku avioreisu nedēļÄ, kas pa ceļam uz Ameriku piestÄj RÄ«gÄ degvielas uzpildÄ«šanas nolÅ«kos);
- 2. decembrÄ« atsevišÄ·s sižets veltÄ«ts visparastÄkajam ugunsgrÄ“kam visparastÄkajÄ daudzdzÄ«vokļu mÄjÄ visparastÄkajÄ guļamrajonÄ BerlÄ«nÄ“ (neraugoties uz to, ka tÅ«lÄ«t pat seko aktuÄlÄ telefonreportÄža no BerlÄ«nes, kur tiek pieminÄ“ti pirms gada bojÄ gÄjušie teroristu upuri);
- regulÄri tiekam informÄ“ti par vulkÄniskÄs aktivitÄtes smalkumiem IndonÄ“zijÄ;
- BjalistokÄ atrasts viens vienÄ«gs
- 20. oktobrÄ« sižets par to, kÄ ASV eksprezidenti B. Obama un Dž. W. Bušs kaut kÄdÄ priekšvÄ“lÄ“šanu sapulcÄ“ kopÄ«gi kritizÄ“juši D. Trampu (kÄ divu pensionÄ“tu Ärzemju amatpersonu privÄtais viedoklis varÄ“tu kaut teorÄ“tiski skart Latviju?), turklÄt sižetÄ nav pielikts klÄt Trampa administrÄcijas vai viņa atbalstÄ«tÄju viedoklis/reakcija;
- 25. oktobrī atreferētas gadu vecas (!) ķengas par H. Klintoni;
- 12. jÅ«lijÄ apskatÄ«ts visiem sen apnikušais Pamplonas vÄ“ršu skrÄ“jiens, kurš ne par matu nav atšÄ·Ä«ries no tÄ, kas ticis rÄdÄ«ts pÄ“dÄ“jos 25 gadus šajÄ datumÄ (buļļi skrien, vÄ«reļi mÅ«k, viss!);
- 27. jÅ«lijÄ par Latvijas nodokļu maksÄtÄju naudu atreferÄ“ts lokÄls datu aizsardzÄ«bas skandÄls ZviedrijÄ, kam ir nozÄ«me tikai pašÄ ZviedrijÄ un kur nav noplÅ«duši Ärzemnieku dati;
- trÄ«s reizes tuvplÄna kadri no autobusu avÄrijÄm, kas visas notikušas vismaz
- 2. augustÄ kÄda Turcijas jahta bijusi pietiekami nozÄ«mÄ«ga, lai tÄs avÄrija turpat kÄdÄ Turcijas ostÄ tiktu smalki atreferÄ“ta „Dienas ziņÄs” utt.
OtrÄ planÄ“tas pusÄ“ notiekošu, ar Latviju ne vismazÄkajÄ mÄ“rÄ nesaistÄ«tu nelaimju tiražēšana LTV Ä“terÄ (vai tÄs bÅ«tu tropiskÄs vÄ“tras, mežu ugunsgrÄ“ki vai transportlÄ«dzekļu katastrofas), turklÄt vairÄkkÄrt veidojot sižetu sÄ“rijas par šÄ«m nelaimÄ“m vairÄku dienu garumÄ, diemžēl dod pamatu tiem kritiÄ·iem, kas saka - LTV tiražē negÄcijas pašu negÄciju tiražēšanas dēļ un dažkÄrt atņem Ä“tera laiku tÄdiem tematiem, kas nesakrÄ«t ar uzstÄdÄ«jumu „#vissirslikti”. (Rietumos šÄdu saturu dažkÄrt dÄ“vÄ“ par „disaster porn”, un tÄda pseidosatura pašmÄ“rÄ·Ä«ga ievietošana ziņÄs uzskatÄma par slimÄ«gu.)
BÄ“gļu problemÄtikai veltÄ«ts neliels LTV Ziņu dienesta sižetu skaits (vidÄ“ji 4 lÄ«dz 6 mÄ“nesÄ«), un tie ir saturÄ«gi. Tiesa gan, ir arÄ« tÄdi piemÄ“ri: ja 8. jÅ«lijÄ izskan pozitÄ«vs sižets par fotoizstÄdi ar migrantu portretiem, tad intervÄ“ts tiek viens vienÄ«gs autors - pats fotomÄkslinieks. Aizbraukt lÄ«dz Garkalnes Muceniekiem izrÄdÄ«jies par grÅ«tu.
Iekļaujošas sabiedrÄ«bas tematikai veltÄ«ti sižeti bieži vien nÄk no reÄ£ionÄlajÄm studijÄm un stÄsta par tÄdiem tematiem kÄ invalÄ«du iesaistÄ«šana dzÄ«vÄ“, bÄ“rni ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm utt. Šis saturiskais uzstÄdÄ«jums Ä«stenots pilnvÄ“rtÄ«gi gan reÄ£ionÄlo TV studiju, gan LTV Ziņu dienesta darbÄ«bÄ.
„Latvijas ietekme Eiropas SavienÄ«bÄ” ir ļoti šauri definÄ“ts sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma elements, kuru pie labÄkÄs gribas bÅ«tu grÅ«ti piepildÄ«t ar burtisku saturu ikdienÄ, ja salÄ«dzinÄm Latvijas nepilnus divus miljonus iedzÄ«votÄju ar vairÄk nekÄ pusmiljardu lielo kopÄ“jo ES iedzÄ«votÄju skaitu. TaÄu arÄ« šajÄ kategorijÄ aptuveni ierindojami vidÄ“ji pieci lÄ«dz desmit sižeti katru mÄ“nesi, kuros apskatÄ«ta ne tik daudz Latvijas „ietekme”, bet drÄ«zÄk Latvijas un citu ES valstu attiecÄ«bas, kopÄ«gi notikumi, uzstÄdÄ«jumi un problÄ“mu risinÄjumi.
JÄpiezÄ«mÄ“, ka Latvijas medijiem (ne tikai LTV, bet arÄ« citiem) dažkÄrt gadÄs pÄrstÄstÄ«t Ärzemju ziņu elementus bez vismazÄkÄ konteksta un sapratnes par Latviju. RezultÄtÄ ir gadÄ«jumi, kad kÄ „inovÄcijas ÄrzemÄ“s” tiek pasniegts tas, kas LatvijÄ patiesÄ«bÄ darbojas jau gadiem ilgi. Daži piemÄ“ri no LTV pÄrraidÄ«tÄ satura aplÅ«kotajÄ periodÄ:
- stÄstot par Polijas strÄ«diem ar ES institÅ«cijÄm par jauno tiesnešu apstiprinÄšanas kÄrtÄ«bu, LTV negatÄ«vÄ gaismÄ atspoguļo Polijas tagadÄ“jÄs valdÄ«bas centienus panÄkt to, lai tiesnešus virzÄ«tu un apstiprinÄtu nevis paši juristi kaut kÄdÄs aizkulišu sarunÄs, bet gan lai tiesnešus apstiprinÄtu tautas ievÄ“lÄ“tais parlaments - tas ir, lai PolijÄ bÅ«tu lÄ«dzÄ«ga kÄrtÄ«ba kÄ LatvijÄ! Netiek norÄdÄ«ts konteksts, ka Polijas vecÄ kÄrtÄ«ba bija mazÄk demokrÄtiska nekÄ LatvijÄ esošÄ;
- tÄpat, runÄjot par Poliju, tiek minÄ“ts, ka poļi veidos militÄru vienÄ«bu cīņai ar kiberdraudiem, aizmirstot pieminÄ“t, ka pie mums Kiberzemessardze darbojas jau piecus gadus (!!!);
- apskatÄ«tajÄ pusgada periodÄ LTV Äetras reizes stÄstÄ«ja par vombatiem u.c. dzÄ«vniekiem trÄ«s dažÄdos Ä€zijas un Amerikas zoodÄrzos, bet tikai vienu reizi bija spÄ“juši aizbraukt lÄ«dz mÅ«su pašu RÄ«gas zoodÄrzam, un tad arÄ« nevis zoodÄrza zinÄtnisko vai izglÄ«tojošo sasniegumu dēļ, bet gan tikai tÄpÄ“c, ka zoodÄrzÄ dažÄdas slavenÄ«bas, kÄ ikkatru gadu, cilÄja rupuÄus. (Sižeta informatÄ«vÄ vÄ“rtÄ«ba - nulle.)
IzglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«ba un kvalitÄte ir tÄ“ma, kas tieši aplÅ«kojamajÄ laika posmÄ ieguva aktualitÄti saistÄ«bÄ ar trim pieteiktajÄm pÄrmaiņÄm izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mÄ: (1) izglÄ«tÄ«bas satura reforma; (2) pÄreja uz mÄcÄ«bÄm latviešu valodÄ; (3) skolas gaitu sÄkums no sešu gadu vecuma. TÄ“mas atspoguļotas bieži, ilgi un saturiski dažÄdi.
ŠÄ« ir tÄ“ma, kurÄ visspilgtÄk izpaužas reÄ£ionÄlo televÄ«ziju un LTV Ziņu dienesta profesionÄlisma lÄ«meņa atšÄ·irÄ«bas. Ja, piemÄ“ram, 12. septembrÄ« Kurzemes TV un Latgales ReÄ£ionÄlÄ TV sagatavo divus sižetus (attiecÄ«gi par cīņu pret Vaiņodes internÄtpamatskolas slÄ“gšanu un par speciÄlo pedagogu saietu RÄ“zeknÄ“ lÄ«dz ar profesionÄlÄs asociÄcijas dibinÄšanu), tad katrÄ reÄ£ionÄlajÄ izglÄ«tÄ«bas sižetÄ ir vairÄki runÄtÄji, kuru izvÄ“le variÄ“jas no skolu pedagogiem un direktoriem lÄ«dz pat pašiem mazÄkajiem audzÄ“kņiem; vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ parÄdÄs arÄ« vecÄku teiktais. Aizputes TV 13. septembrÄ« rÄda veiksmes stÄstu - CÄ«ravÄ izdevies izglÄbt profskolu, padarot to par pazÄ«stamÄ Kandavas tehnikuma filiÄli: intervÄ“jamo sacÄ«tais mijas ar informatÄ«vi bagÄtiem, lakoniskiem aizkadra tekstiem no žurnÄlistu puses.
TurpretÄ« LTV Ziņu dienestam raksturÄ«gs veidot nekritiskus vai pat klaji slavinošus sižetus par izglÄ«tÄ«bas reformÄm, pamatojoties tikai uz reformÄ ieinteresÄ“tÄ VienotÄ«bas ministra izteikumiem. PiemÄ“ram, 29. augustÄ atreferÄ“ti K. Šadurska un viņa pakļautÄ«bÄ strÄdÄjošÄ ierÄ“dņa G. Catlaka izteikumi, taÄu pat ne aizkadra tekstÄ netiek pieminÄ“ts neviens secinÄjums, kas bÅ«tu nÄcis no reÄlÄ darba darÄ«tÄjiem skolÄ, un nav aptaujÄts neviens, kam bÅ«tu pedagoÄ£ijas doktora grÄds vai vismaz 10 gadu darba pieredze skolÄ. NÄkamajÄ dienÄ dota iespÄ“ja R. VÄ“jonim eksponÄ“ties uz „IespÄ“jamÄs misijas” fona, taÄu sižetÄ atkal neizskan saistÄ«ba ar reÄlo darbu skolÄs.
Par sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma uzdevumam diametrÄli pretÄ“ju var uzskatÄ«t uzstÄdÄ«jumu, ka 1. septembrÄ« tiek veidotas reportÄžas nevis no izcilÄkajÄm un sekmÄ«gÄkajÄm skolÄm, bet gan... tÄ«šuprÄt sameklÄ“tas vismazÄkÄs un visslÄ“dzamÄkÄs skoliņas KurzemÄ“, VidzemÄ“, ZemgalÄ“! Tikai no Latgales vismaz neitrÄls sižets: Baltinavas skola attÄ«stÄs, taÄu diemžēl uz Briežuciema skolas rÄ“Ä·ina.
23. oktobrÄ« pozitÄ«vs LTV atspoguļojums T. Ždanokas, viņas sabiedroto un citu tamlÄ«dzÄ«gu „vatņiku” akcijai pie IZM, protestÄ“jot pret pÄreju skolÄs uz valsts valodu. AtreferÄ“ti prokremlisko spÄ“ku argumenti, bet neizskan neviens citÄts no skolotÄjiem vai pašiem krievu skolu audzÄ“kņiem! Jo, kÄ varam dzirdÄ“t 27. novembra TV Spektra sižetÄ no caurmÄ“rÄ stipri krieviskÄs Olaines, tur bilingvÄlÄs skolas audzÄ“knis, kuru pÄreja skars vistiešÄkajÄ veidÄ, mums saka: „Tas nav nekas traks.” KÄ atceramies, reÄlie krievu skolu audzÄ“kņi, kuriem tÄ kÄ vajadzÄ“tu iestÄties pret pÄreju uz latviešu valodu un protestÄ“t pret to, šo Ždanokas 23. oktobra mÄ«tiņu ignorÄ“ja - pat neraugoties uz to, ka viņiem tajÄ nedÄ“Ä¼Ä bija rudens brÄ«vdienas! Šis fakts runÄ skaļÄk par visiem plakÄtiem, taÄu LTV izvÄ“lÄ“jÄs to ignorÄ“t.
SabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautÄjumÄ visdegošÄkÄ tÄ“ma bija Ä£imenes Ärstu streiks vasarÄ. Streiks tika atspoguļots detalizÄ“ti, regulÄri, ar daudzveidÄ«gÄm ziņÄm no visiem valsts reÄ£ioniem, un tÄ lÄ«dz pat sekmÄ«gajam streika noslÄ“gumam. KÄ vislabÄko starp labÄkajiem var atzÄ«mÄ“t 18. jÅ«lija Skrundas TV sižetu, kurÄ pacientu un Ärstu saskarsme streika laikÄ parÄdÄ«ta, izmantojot mazÄ EmÄ«la vakcinÄcijas gÄjienu. VÄ“lÄk, streikam noslÄ“dzoties, parÄdÄ«jÄs arÄ« citas ziņas par veselÄ«bas tematiku, veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, kÄ arÄ« valdÄ«bas un Saeimas darbu, 2018. gada valsts budžetÄ ieplÄnojot ievÄ“rojamu algu pieaugumu mediÄ·iem, vienlaikus paredzot lielÄku finansÄ“jumu daudzu smagu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanai.
ZinÄtnes attÄ«stÄ«ba atspoguļota iepriecinoši bieži, turklÄt gan stÄstot par atklÄjumiem ÄrzemÄ“s (eksoplanÄ“tas, LIGO, Nobela prÄ“miju piešÄ·iršana), gan parÄdot dabas pÄ“tniecÄ«bu un arheoloÄ£iju dažÄdÄs Latvijas malÄs: reÄ£ionÄlo TV sižeti par zinÄtni izskan pat biežÄk nekÄ LTV gatavotie. TurpretÄ«, piemÄ“ram, 8. decembra vÄ“sturnieku konferenci LTV atspoguļo, nenointervÄ“jot nevienu pašu vÄ“sturnieku un nenosaucot neviena referÄta vai pÄ“tÄ«juma tÄ“mu: atreferÄ“ts un citÄ“ts vienÄ«gi R. VÄ“jonis, kurš teicis konferences ievadvÄrdus - lai arÄ« viņš nav vÄ“sturnieks, bet gan biologs!
Ekonomikas ilgtspÄ“ja, nodokļu sistÄ“ma, Ä“nu ekonomikas apkarošana ir plaša un pateicÄ«ga tÄ“ma, kas izmantota bieži un lÄ«dzsvaroti (gan saturiski, gan reÄ£ionÄlajÄ griezumÄ). Interesanti: stÄstot par dažÄdiem biznesiem, gandrÄ«z vienmÄ“r izdevies izvairÄ«ties no sižetu pÄrvÄ“ršanÄs par atsevišÄ·u uzņēmumu vai produktu slÄ“pto reklÄmu. Tas liecina, ka gan LTV Ziņu dienestam, gan reÄ£ionÄlajÄm studijÄm piemÄ«t augsta profesionÄlÄ kompetence ekonomikas atspoguļošanÄ.
Latvijas demogrÄfiskÄ situÄcija, iedzÄ«votÄju migrÄcija un reemigrÄcija, nodarbinÄtÄ«ba apskatÄ«ta lielÄkoties kontekstÄ ar citiem sabiedriskÄ pasÅ«tÄ«juma tematiem, kas ir pareizi. Tas ir piemÄ“rs I. Beltes uzsvÄ“rtajai satura integrÄcijai: stÄstot par vienu tÄ“mu, tiek apzinÄti izgaismotas arÄ« citas. PiemÄ“ram, stÄstot par tÅ«rismu RÄ“zeknÄ“ (reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba), tiek intervÄ“ts mÄjÄs atgriezies jaunietis (reemigrÄcija), kurš tagad ne tikai strÄdÄ (nodarbinÄtÄ«ba) par gidu ZaļajÄ sinagogÄ (vÄ“sture), bet arÄ« pÄrvedis sev lÄ«dzi (demogrÄfija) sievu no VenecuÄ“las!
EnerģētiskÄ drošÄ«ba, gÄzes tirgus liberalizÄcija apskatÄ«tajÄ posmÄ nebija starp degošajÄm tÄ“mÄm, taÄu daži sižeti mÄ“nesÄ« tikuši veidoti konsekventi.
„Lielo starptautisko infrastruktÅ«ras projektu attÄ«stÄ«bas” tÄ“mai atbilst tikai daži potenciÄlie temati, kÄ RailBaltic un Nord Stream 2 bÅ«vniecÄ«ba, tÄpÄ“c šeit sižeti vÄ“rojami vien retumis.
KopsummÄ „Dienas ziņÄs” šajÄ pusgadÄ ir tikuši apskatÄ«ti notikumi saistÄ«bÄ ar šÄdÄm ÄrvalstÄ«m (ja vienÄ sižetÄ ir bijis stÄstÄ«ts par divÄm un vairÄk valstÄ«m reizÄ“, piemÄ“ram, Īrijas un ApvienotÄs Karalistes problÄ“mÄm Brexit sarunÄs, uzskaitÄ«tas ir abas valstis):
- 67 reizes stÄstÄ«ts par ASV;
- 55 reizes par SpÄniju (ieskaitot Kataloniju) un tikpat - par Krieviju;
- 41 reizi par Ziemeļkoreju (KTDR);
- 33 sižeti par Brexit un Apvienoto Karalisti;
- 28 reizes pieminÄ“ta VÄcija;
- 26 sižeti veltīti Polijai;
- 24 reizes stÄstÄ«ts par Igauniju;
- 22 sižeti bijuši par Ukrainu (ieskaitot okupÄ“tÄs teritorijas) un tikpat par Lietuvu;
- 18 reizes apskatÄ«ti notikumi SÄ«rijÄ un tikpat - FrancijÄ;
- 15 stÄsti bijuši par JapÄnu un tikpat - par Dienvidkoreju;
- 14 reizes par tÄdÄm valstÄ«m kÄ Ä¶Ä«na, IrÄka un Beļģija;
- 11 gadÄ«jumi ar Īriju un ItÄliju;
- 10 sižetos stÄstÄ«ts par Baltkrieviju un tikpat par IzraÄ“lu (ieskaitot palestÄ«niešus);
- 7 reizes attiecīgi par Turciju, Zimbabvi un Austriju;
- 6 sižeti par Maltas žurnÄlistes D. K. Galizias slepkavÄ«bu;
- 5 reizes minÄ“ti notikumi MeksikÄ, SomijÄ, ZviedrijÄ, AustrÄlijÄ, NÄ«derlandÄ“;
- 4 sižeti par notikumiem saistÄ«bÄ ar Mjanmu (Birmu), KazahstÄnu, GrieÄ·iju, IrÄnu, VenecuÄ“lu un IndonÄ“zijas vulkÄniem;
- 3 reizes stÄstÄ«ts par Kipru, UngÄriju, Islandi, FilipÄ«nÄm, Dominikanu, Kubu, VatikÄnu un Ä’Ä£ipti;
- 2 sižeti sagatavoti par notikumiem saistÄ«bÄ ar Moldovu, Kataru, SomÄliju, Melnkalni, Gruziju, Šveici, Indiju, UzbekistÄnu, Vjetnamu;
- pa vienam sižetam „Dienas ziņÄs” ticis BahamÄm, SaÅ«da ArÄbijai, DÄnijai, KotdivuÄrai, Kenijai, AzerbaidžÄnai, Panamai, SlovÄ“nijai, MaÄ·edonijai, Jemenai un Sjerra Leonei.
Varam redzÄ“t, ka notikumi DienvidkorejÄ (pamatÄ armijas mÄcÄ«bas un korupcijas skandÄli) vai JapÄnÄ (lielÄkoties taifÅ«ni) LTV šÄ·iet svarÄ«gÄki nekÄ notikumi mÅ«su kaimiņvalstÄ« BaltkrievijÄ, savukÄrt LTV ieskatÄ KTDR ir statistiski nozÄ«mÄ«gÄka nekÄ Lietuva un Igaunija, vai visas Ziemeļvalstis, kopÄ Å†emtas. IndonÄ“zijas salu vulkÄniem „Dienas ziņÄs” atvÄ“lÄ“ta tikpat liela loma kÄ KanÄdas armijas vienÄ«bÄm, kas ieradušÄs Ä€dažos aizstÄvÄ“t Latviju. Nav saskatÄma satura korelÄcija ar tÄm valstÄ«m, kurÄs mÅ«sdienÄs dzÄ«vo Latvijas valstspiederÄ«gie vai kurÄs ir Latvijas galvenie eksporta tirgi. „Dienas ziņÄs” daÅ¾Ä labÄ dienÄ atvÄ“lÄ“ts lielÄks raidlaiks nokrišÅ†iem citos kontinentos nekÄ notikumiem tajÄs valstÄ«m, kurÄs notiekošais var iespaidot Latvijas ekonomiku, migrantu plÅ«smas vai starpvalstu attiecÄ«bas. TÄpÄ“c Ärzemju ziņas ir tas segments, kurÄ LTV ir lielas pilnveidošanÄs iespÄ“jas.
Politiskie un ekonomiskie procesi IgaunijÄ un LietuvÄ „Dienas ziņÄs” apskatÄ«ti samÄ“rÄ skopi, pie kam interesanti, ka procesus kaimiņvalstÄ«s bieži vien savos sižetos ievij tieši reÄ£ionÄlÄs televÄ«zijas, stÄstot par pierobežas novadu, pilsÄ“tu dzÄ«vi un to pÄrrobežu sadarbÄ«bas pasÄkumiem. ŠajÄ tematikÄ LTV Ziņu dienests ir slinkojis, tÄ vietÄ izvÄ“loties stÄstÄ«t par tÄdÄm „neatliekamÄm” tÄ“mÄm kÄ Trampa un Kima savstarpÄ“jÄ apÄ·engÄšanÄs, sarunas par „Jamaikas koalÄ«ciju” VÄcijÄ vai plÄ“sÄ“ju kÄrtas dzÄ«vnieku mazuļiem ASV zoodÄrzos.
Politiskie procesi un labas pÄrvaldÄ«bas tematika ir saturisks klupšanas akmens LTV Ziņu dienesta darbÄ, gatavojot „Dienas ziņas”. Par nodokļu maksÄtÄju naudu sistemÄtiski tiek taisÄ«ti komplimentÄri sižeti no tÄdu partiju kongresiem un saietiem, kas kaut kur ir pie varas, ļaujot izteikties vienÄ«gi pašu ieinteresÄ“to partiju lÄ«deriem. PiemÄ“ram, RÄ«gas valdošÄs partijas „Saskaņa” kongresÄ 9. decembrÄ« vienÄ«gais LTV informÄcijas avots ir N. Ušakova runa, plus daži piefilmÄ“jumi. TajÄ pat dienÄ notikušajÄ NacionÄlÄs ApvienÄ«bas kongresÄ LTV pamanÄ«jušies nointervÄ“t vienÄ«gi R. Dzintaru, kaut gan kongresÄ LTV bija klÄt ilgstoši. CitÄ gadÄ«jumÄ 2. septembrÄ« aizkadra balss pÄrstÄsta R. Dzintara runu, vienlaikus palaižot tekstu uz ekrÄna - tÄtad ziņu autori nav pat vīžojuši sazvanÄ«t NacionÄlÄs ApvienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tÄju, lai viņu kaut vai nointervÄ“tu pa telefonu (un šeit nav runa par kÄdu objektÄ«vi grÅ«ti pieejamu politiÄ·i, piemÄ“ram, Ärlietu ministru, kurš regulÄri ir prom darba vizÄ«tÄ“s tÄlÄs valstÄ«s, vai mÅ«su Eiroparlamenta deputÄtiem utt.). JÄpiezÄ«mÄ“, ka reÄ£ionÄlo televÄ«ziju darbÄ šÄdas iezÄ«mes novÄ“rojamas reti.
6. novembrÄ« liela, pozitÄ«va tiešraide no „VienotÄ«bas” valdes sÄ“des, kurÄ politiÄ·i izdarÄ«juši precÄ«zi neko un nav spÄ“juši izlemt it neko, bet LTV to atspoguļo kÄ pirmo un garÄko sižetu „Dienas ziņÄs”, piesolot arÄ« sekot lÄ«dzi vakarÄ „PanorÄmÄ”. Divas dienas iepriekš - slavinošs sižets no GKR „kongresa”, kurÄ tiek paziņots, ka GKR startÄ“šot uz Saeimu, un žurnÄliste sajÅ«smas pilnÄ balsÄ« nolasa GKR programmu, tÄlÄk palaiž lielu A. Amerika citÄtu, kam seko N. Ušakova komplimenti A. Amerikam un slavinÄjumi aizkadra tekstÄ par GKR valdes papildinÄšanu. (Vai šÄdai reportÄžai, kas drÄ«zÄk atgÄdina PEH-TB sižetu no JeÄ£innaja Rossija kongresa, pamats bÅ«tu meklÄ“jams faktÄ, ka A. Amerika preses sekretÄrs ir bijis augstÄ amatÄ LTV Ziņu dienestÄ, bet tÄ tagadÄ“jai vadÄ«tÄjai, kÄ zinÄms no dzeltenÄs preses, ir Ä£imene un bÄ“rni kopÄ ar A. Amerika padomnieku Ä¢. Dripi?) TurklÄt, tÄ kÄ nav pielikts klÄt pat viena vienÄ«ga politologa neitrÄlais komentÄrs, jÄsecina, ka tas ir pirmais gadÄ«jums Latvijas mÅ«sdienu žurnÄlistikas vÄ“sturÄ“, kad F. Rajevskis nav bijis sazvanÄms visas dienas garumÄ.
LÄ«dz ar to pamatota izskatÄs A. Kaimiņa izteiktÄ kritika par to, ka LTV Ziņu dienests dažas partijas uzskata par svarÄ«gÄkÄm nekÄ citas. SalÄ«dzinot GKR knapi divsimt delegÄtu „kongresa” atspoguļojumu ziņÄs (4. novembris) ar skaitliskajos rÄdÄ«tÄjos stipri lÄ«dzÄ«gÄs KPV LV kopsapulces pÄrpildÄ«tÄs zÄles atspoguļojumu (17. februÄris) tieši „Dienas ziņu” raidÄ«jumÄ (tas ir, nerÄ“Ä·inot „PanorÄmu” un vÄ“l citus raidÄ«jumus), statistika ir šÄda:
GKR KPV LV
DeputÄti pašvaldÄ«bÄs 10 9
Cik pašvaldÄ«bÄs ievÄ“lÄ“ti 1 7
DeputÄti SaeimÄ 1 1
Biedru skaits 542 700+
LTV sižeta ilgums 3 min 02 sek 42 sek ar piefilmējumiem + aizkadra balss
Atspoguļojuma stils Slavinošs NekÄds
Izteikti pozitÄ«va reportÄža veidota no sÄ«kpartijas KustÄ«ba PAR dibinÄšanas sapulces. TurpretÄ« reportÄža No Sirds Latvijai kongresa apskatam ir daudz profesionÄlÄka. ArÄ« politiÄ·u matu skaldÄ«šanai t.s. „RÄ«dzenes sarunu” sakarÄ atvÄ“lÄ“ta pelnÄ«tÄ vieta (tas ir, gandrÄ«z nekÄda).
Interesanti, ka šajÄ pašÄ laikÄ neviena reÄ£ionÄlÄ televÄ«zija nav nofilmÄ“jusi nekÄdu (ne slavinošu, ne kritisku) sižetu ne no vienas reÄ£ionÄlÄs sÄ«kpartijas kopsapulces. Tas liecina vai nu par pilnÄ«gu sapulÄu iztrÅ«kumu, vai drÄ«zÄk gan par kritiskÄku pieeju notikumu svarÄ«guma izvÄ“rtÄ“jumÄ no žurnÄlistu puses.
PolitiskÄ procesa atainojuma kontekstÄ jÄnorÄda, ka reÄ£ionÄlÄs televÄ«zijas šajÄ tematikÄ strÄdÄjušas bez acÄ«mredzamÄm kļūdÄm un bez pieglaimošanÄs novadu politiÄ·iem. Ja kÄdÄ sižetÄ parÄdÄs pagastvecis vai mÄ“rs, tad tas ir gadÄ«jumos, kad bez viņa sniegtÄs informÄcijas tajÄ reizÄ“ tiešÄm nevar iztikt (piemÄ“ram, lietavu un plÅ«du postÄ«jumu novÄ“ršanÄ). SavukÄrt, runÄjot par jaunu ražotņu atvÄ“ršanu (kur deputÄtiem ai, kÄ patÄ«k griezt lentÄ«tes!) reÄ£ionÄlÄs TV studijas intervÄ“ investorus, bÅ«vniekus, jaunpieņemtos darbiniekus, preces noņēmÄ“jus (ja tÄdi ir tuvumÄ) vai izejvielu piegÄdÄtÄjus, nevis vietÄ“jos pašvaldÄ«bas deputÄtus.
Visbeidzot, virsmotÄ«vs par mediju politiku un sabiedrisko mediju lomas nostiprinÄšanu atainots rezervÄ“ti, kas darÄ«ts ar pareizu aprÄ“Ä·inu: lai izvairÄ«tos no t.s. „daiļrades paštÄ“mas” un no stÄstÄ«šanas pašiem par sevi. Gada beigÄs, iesaistoties Pieci.lv labdarÄ«bas maratonÄ „Dod pieci!”, LTV nostiprina sabiedriskÄ radio lomu labdarÄ«bas kontekstÄ. Mediji nekļūst paši par savu vÄ“stÄ«jumu.
Izteikti viltus ziņu un tÄ«šuprÄtÄ«gi nepatiesÄ«bu tiražēšanas gadÄ«jumi konstatÄ“jami nav, izretis gadÄs šÄdi tÄdi sÄ«kumi un pÄrteikšanÄs. PiemÄ“ram, 2. novembrÄ« LTV sižetÄ britu premjere TerÄ“za Meja nosaukta par Vanesu Meju (vijolniece); 12. jÅ«lijÄ JapÄnÄ viņiem esot „prezidents”, un tamlÄ«dzÄ«gi.
DažkÄrt piefilmÄ“jumi neatbilst tekstam, un piemÄ“ri:
- stÄstot par to, kÄ SÄ«rijÄ izzagta bÄ“gļu bÄ“rnu izglÄ«tošanai saziedotÄ nauda, ekrÄnÄ tiek rÄdÄ«ti nevis sÄ«riešu, bet gan afrikÄņu bÄ“rni - kuri nÄk vispÄr no cita kontinenta;
- pieminot „Ä£imenes Ärstus kuplÄ skaitÄ” ierodamies uz sarunÄm pie M. KuÄinska un panÄkot progresu, kadrÄ skaidri redzams, ka streikojošie Ärsti izvirzÄ«juši uz pÄrrunÄm tikai piecus dakterus;
- 9. augustÄ atreferÄ“ts tikai viens LTRK viedoklis par pašvaldÄ«bÄm piederošu uzņēmumu it kÄ sliktumu (kaut gan ekonomikas dati, protams, šÄdus izteikumus apgÄž jau 20 gadus);
- citÄ gadÄ«jumÄ valsts uzņēmumu privatizÄcija it kÄ neesot privatizÄcija, ja to veic caur biržu (kaut gan jebkurš cilvÄ“ks, kas patÄ“rÄ“ Latvijas mediju ziņas, stÄdÄs priekšÄ, ar ko beidzÄs A/S „Ventspils Nafta” un A/S „Latvijas KuÄ£niecÄ«ba” privatizÄcija caur biržu);
- 30. oktobrÄ« veidots sižets it kÄ par vÄ“sturi un folkloru, par veļu laiku, taÄu sižetÄ tiek stÄstÄ«ts par „dievainÄ“m” (kuras ir XX gs. sÄkuma izdomÄjums, tÄpat kÄ visÄdas „zemlikas”, „vaidelotes” u.c.).
ŠÄdus patiesÄ«bai neatbilstošus sÄ«kumus ir iespÄ“jams novÄ“rst, kaut gan vienlaikus jÄpiekrÄ«t, ka aktuÄlo ziņu žurnÄlistikÄ tÄdas maznozÄ«mÄ«gas neatbilstÄ«bas pa reizÄ«tei gadÄs un gadÄ«sies vienmÄ“r.
KonstatÄ“jami atsevišÄ·i gadÄ«jumi, kad LTV atkÄrto Kremļa naratÄ«vus:
- 27. jÅ«lijÄ, stÄstot par Somijas Republikas simtgadi, stÄsts ir nevis par Somijas šodienu vai vÄ“sturi, bet gan krievu amatpersonu vizÄ«ti, it kÄ Somijas vÄ“rtÄ«bu noteiktu krievu delegÄcijas ierašanÄs tajÄ;
- tajÄ pašÄ dienÄ, stÄstot par Ukrainas pilsonÄ«bas atņemšanu M. Saakašvili, atreferÄ“ti prokremliska rakstura izdomÄjumi par bijušo Gruzijas prezidentu un Odesas apgabala gubernatoru;
- 18. jÅ«lijÄ Donbasa teroristiskie grupÄ“jumi LNR un DNR izziņoja jau sesto nesekmÄ«go mÄ“Ä£inÄjumu izveidot kopÄ“ju „federÄciju”, šoreiz ne vairs ar nosaukumu „Novorossija”, bet gan „Malorossija”. Šo divu slepkavÄ«go teroristu bandu mÄ“Ä£inÄjumu uzlikt sev „cilvÄ“cÄ«gu seju”, viltojot kÄrtÄ“jo feiko valsts suverenitÄtes imitÄciju, LTV atreferÄ“ tÄ, it kÄ tas bÅ«tu kÄdu cienÄ«jamu politisko lÄ«deru vÄ“rÄ Å†emams paziņojums. Atspoguļojums ieturÄ“ts lÄ«dzÄ«gÄ stilÄ kÄ sižets par VÄcijas partiju koalÄ«cijas sarunÄm.
Satura izvietošanai prasmÄ«gi tiek izmantotas t.s. „Īsziņas” un slÄ«došÄ teksta josla ekrÄna apakšÄ, ar ko bieži vien tiek papildinÄti, paturpinÄti vai nobeigti iepriekšÄ“jÄs dienÄs aizsÄktie temati, kuri vairs nevar sagÄdÄt vielu jaunam vairÄkminÅ«šu sižetam.
Pareiza un efektÄ«va ir pieeja neveidot cietu „Dienas ziņu” struktÅ«ru, bet gan katra raidÄ«juma plÄnu sastÄdÄ«t plÅ«stošu, atkarÄ«bÄ no konkrÄ“tÄs dienas aktualitÄtÄ“m. TÄdÄ veidÄ reÄ£ionÄlo studiju materiÄlam ir iespÄ“jas izvirzÄ«ties raidÄ«juma sÄkumÄ, un redzams, ka LTV redaktori kÄ kritÄ“riju izvirza ne vien sižeta tÄ“mu, bet arÄ« saturisko un vizuÄlo kvalitÄti. PiemÄ“ram, ja Aizputes TV sižets par plÅ«diem ir aktuÄls un kvalitatÄ«vs, tad tas tiks pavirzÄ«ts raidlaikÄ uz priekšu, nevis atstÄts beigÄm. PÄ“c nepieciešamÄ«bas uz raidÄ«juma sÄkumu vai beigÄm pavirzÄs arÄ« citi elementi, piemÄ“ram, Ärzemju ziņas vai t.s. „Ä«sziņas”.
Ir gadÄ«jumi, kad jau pusgada laikÄ redzami saturiskie uzlabojumi. PiemÄ“ram, 4. jÅ«lija sižetÄ par Holokausta atceri galvenais elements ir I. MÅ«rnieces runa, taÄu nav sameklÄ“ts neviens no HolokaustÄ izdzÄ«vojušajiem, izmantojot iespÄ“ju, kamÄ“r kaut daži no viņiem vÄ“l ir mÅ«su vidÅ«. Nav intervÄ“ts arÄ«, piemÄ“ram, RÄ«gas virsrabÄ«ns Dr. Menahems Barkahans, kurš vada RÄ«gas Geto un Holokausta muzeju. TomÄ“r gada beigÄs sižetÄ par Rumbulas slaktiņa piemiņu intervÄ“ts HolokaustÄ izdzÄ«vojušais vÄ“sturnieks MarÄ£ers Vestermanis, tÄtad veikts pareizais solis satura pilnveidošanÄ.
„Dienas ziņÄs” novÄ“rojams, ka žurnÄlisti necenšas izmantot ironiskus elementus, tie drÄ«zÄk saturÄ iesprÅ«k nejauši. PiemÄ“ram, katoļu mÄcÄ«tÄja izteikums par baznÄ«cÄ“niem „esam plus mÄ«nus ticÄ«gie”, K. RoÄ·a reportÄža no valsts budžeta pieņemšanas - „Darbs SaeimÄ šodien noritÄ“ja raiti: visi opozÄ«cijas priekšlikumi tika noraidÄ«ti!”; Jelgavas mÄ“ra A. RÄviņa citÄts „Noticis ir tas, kas noticis, tÄpÄ“c lÄ“mums ir tÄds, kÄds viņš ir”; notiek „cÅ«ku eitanÄzija”; jauniešu nodarbinÄtÄ«bas speciÄlista teiktais „Pateicoties šai veiksmÄ«gajai programmas darbÄ«bai, esam zaudÄ“juši ES finansÄ“jumu” (ar programmas palÄ«dzÄ«bu izdevies nodzÄ«t jauniešu bezdarbu zem ES vidÄ“jÄ procenta, tÄlab finansÄ“jums vairs nepienÄkas, jo mÄ“rÄ·is izpildÄ«ts); StrenÄos „uz labdarÄ«bas pamatiem izkastrÄ“ti 100 kaÄ·i”; Ä¢. Eliasa piemiņas balvas pasniegšanÄ JelgavÄ portretu glezniecÄ«bÄ tiek rÄdÄ«ts sivÄ“na portrets; u.c.
IespÄ“jams, ka paši žurnÄlisti pÄrÄk reti parÄdÄs kadrÄ tÄpÄ“c, ka viņi ne vienmÄ“r sekojuši lÄ«dzi tam, lai viņiem bÅ«tu sabiedriskÄ medija tÄ“lam atbilstošs vizuÄlais stils. PiemÄ“ram, sižetÄ no lietavÄm LatgalÄ“ LTV žurnÄlistam mugurÄ tumšs, maisveidÄ«gs neilona jupÄ·is, pietrÅ«kst tikai trÄ«s baltas svÄ«tras visÄ piedurkņu garumÄ. Å…emot vÄ“rÄ LTV ikgadÄ“jÄ finansÄ“juma lÄ«meni, nevarÄ“tu taÄu bÅ«t pÄrÄk grÅ«ti nopirkt kÄdu šaursvÄ«trotu uzvalku žurnÄlistiem.
AttiecÄ«bÄ uz sabiedriski politisko norišu apskatÄ«šanu „Dienas ziņÄs” jÄizdara secinÄjums, ka reÄ£ionÄlÄs televÄ«zijas gandrÄ«z vienmÄ“r parÄda konkrÄ“tos piemÄ“ros balstÄ«tus stÄstus ar visdažÄdÄkajÄm situÄcijÄm un notikumiem no sabiedrÄ«bas dzÄ«ves, tajÄ skaitÄ lokÄlajiem sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, taÄu šajos sižetos tikpat kÄ nekad neļauj eksponÄ“ties lielÄkiem vai mazÄkiem politiÄ·iem, ļaujot viņiem parÄdÄ«ties kadrÄ tikai tad, kad tas ir reÄli nepieciešams stÄsta izvÄ“ršanai. TurpretÄ« LTV Ziņu dienests lielÄkoties atgremo to politisko un ekonomisko dienaskÄrtÄ«bu, ko nosaka pie varas esošie politiÄ·i un partijas. RaksturÄ«ga nekritiska attieksme pret tiem, kas kaut kÄdÄ mÄ“rÄ apveltÄ«ti ar varu (vienalga, vai tie bÅ«tu deputÄti, ministri, ierÄ“dniecÄ«ba vai tiesÄ«bsargÄjošÄs institÅ«cijas). Vai tas ietilpst sabiedriskajÄ pasÅ«tÄ«jumÄ?
RekomendÄcija. TÄ kÄ reÄ£ionÄlÄs TV studijas ir sasniegušas labu profesionÄlo lÄ«meni un spÄ“j to noturÄ“t, tad tÄs iespÄ“jams iesaistÄ«t LTV satura veidošanÄ vÄ“l arÄ« citos raidÄ«jumos, paplašinot reÄ£ionÄlo TV pienesumu. ParalÄ“li tam, iespÄ“jams panÄkt LTV Ziņu dienesta darba uzlabošanu ne tikai saturiski, bet arÄ« vizuÄli. Bez kavÄ“šanÄs jÄnovÄ“rš tÄdi interešu konflikti kÄ, piemÄ“ram, minÄ“tais gadÄ«jums ar A. Amerika partijas padomnieka Ä£imenes saitÄ“m ar Ziņu dienesta vadÄ«bu, ja to rezultÄtÄ top slavinoši sižeti. (Ja cilvÄ“ki spÄ“j nejaukt Ä£imenes sakarus ar profesionÄlo darbÄ«bu, tad konflikts neizpaužas, neÄ«stenojas, un to pÄrmest nebÅ«s pamats.)
Ja interešu konfliktus novÄ“rst atsakÄs vai ja atsakÄs uzlabot darba kvalitÄti, tad rekomendÄ“jams uzskatÄ«t sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu par neizpildÄ«tu, darbu nepieņemt un neapmaksÄt to no valsts budžeta - resp., rÄ«koties tÄdÄ pašÄ veidÄ, kÄ šÄdos gadÄ«jumos rÄ«kotos privÄtais kapitÄls.
AnalÄ«zes veicÄ“js: žurnÄlists un grÄmatu autors Imants Liepiņš, Latvijas ŽurnÄlistu SavienÄ«bas valdes loceklis, NEPLP Sabiedriski konsultatÄ«vÄs padomes loceklis