Iesaki rakstu:

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problÄ“mas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistÄ“mu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta lÄ«meņa darba grupu. IerÄ“dņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozÄ«mÄ“ laika novilcināšanas un nekā nedarÄ«šanas taktiku. Vai tiešÄm ekonomikas ministrs pÄ“c divu gadu neefektÄ«vas darbÄ«bas OIK sistÄ“mas sakārtošanas jomā ir metis plinti krÅ«mos un turpmākos jautājumus par nelaimÄ«go OIK pāradresÄ“s jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatÄ«vā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistÄ«tiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – Par plānotā novÄ“lotā OIK sistÄ“mas audita jÄ“gu

Kāda ir jÄ“ga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vÄ“rtā pÄ“tÄ«juma „SistÄ“mas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizÄ“ elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantÄ“to maksu par uzstādÄ«to jaudu, ilgtspÄ“jas, efektivitātes un atbilstÄ«bas sabiedrÄ«bas interesÄ“m, izvÄ“rtÄ“jums un ieteikumi sistÄ“mas tālākai attÄ«stÄ«bai lÄ«dz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbÄ«bas laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatÄ«vi un sabiedrÄ«bas interesÄ“m neatbilstoši lÄ“mumi?

– Vai ministrs pÄ“c diviem darbÄ«bas gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecÄ«bā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pÄ“c bÅ«tÄ«bas netiek galā ar OIK atbalsta saņēmÄ“ju uzraudzÄ«bu un pārkāpumu novÄ“ršanu? Vai šÄdu OIK sistÄ“mas auditu nevajadzÄ“ja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrÄ«bas patÄ“rÄ“tāju maciņus?

– Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistÄ“mas audita:

(i) Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrÄ«bas un patÄ“rÄ“tāju interesÄ“m neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvÄ«bu visiem OIK atļauju turÄ“tajiem;

(ii) ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;

(iii) Ekonomikas ministrija un valdÄ«ba ir akceptÄ“jusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmÄ“rā pārnešanu uz patÄ“rÄ“tāju un nodokļu maksātāju pleciem.

(iv)

– JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbÄ«bas laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta Ä«stenošanas uzraudzÄ«bu, un Ekonomikas ministrija nespÄ“j izkontrolÄ“t vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmÄ“ju darbÄ«bu (vai tiek lietota pareizā tehnoloÄ£ija attiecÄ«gajā režīmā, vai izpildÄ«ti efektivitātes kritÄ“riji) un padziļināti pārbaudÄ«t finanšu rādÄ«tājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstÄ«bu vai krāpšanas gadÄ«jumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.

– ArÄ« EM virzÄ«tie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozÄ«jumi par AER un koÄ£enerācijas darbÄ«bu risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patÄ“rÄ“tāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki bÅ«tiski trÅ«kumi, t.sk.:

1) PašpatÄ“riņš netiek vÄ“rtÄ“ts vÄ“sturiski un lÄ«dz pat 2019. gada 1. jÅ«lijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

2) Nenotiek lietderÄ«gā siltuma vÄ“rtÄ“šana vÄ“sturiski un lÄ«dz pat 2019. gada 1. jÅ«lijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

3) Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!

4) Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grÅ«ti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD Ä«stenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešÄm varÄ“tu bÅ«t, ka ekonomikas ministram rÄ«koties izlÄ“mÄ«gi traucÄ“ VienotÄ«bas sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka VienotÄ«ba no atjaunojamo resursu uzņēmÄ“jiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamÄ“r ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – Par aprÄ“Ä·inu formulas maiņu, kas ļāva aktivizÄ“ties OIK atbalsta saņēmÄ“jiem

Vai 2016.gada jÅ«lijā veiktā tarifu nofiksÄ“šana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerÄ£ijas ražotājiem, kas skar aptuveni 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu lÄ«dz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pÄ“rn – pÄ“kšÅ†i straujš kāpums lÄ«dz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vÄ“l ar aptuveni 30 miljonu eiro SEN (subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas nodoklis) piemÄ“rošanu, kas 2018.gadā vairs nebÅ«s piemÄ“rojams!

– Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulÄ“tā tarifa “izzušanu” brÄ«vā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmÄ«gi mainÄ«ja OI aprÄ“Ä·ina formulas MK 262. noteikumos. LÄ«dz Ekonomikas ministrijas lÄ“mumam viena no OI aprÄ“Ä·ina formulas komponentÄ“m bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecÄ«bas gala tarifs”, kas, pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopÄ“jo aprÄ“Ä·inātā OIK atbalsta apmÄ“ru.

– Tā vietā, lai SPRK regulÄ“tās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemÄ“ram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pÄ“dÄ“jo gadu laikā piedzÄ«vojusi lielu kritumu, tādÄ“jādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patÄ“rÄ“tājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksÄ“ja OI atbalsta aprÄ“Ä·ina formulas patÄ“rÄ“tājiem neizdevÄ«gā veidā.

– JKP uzskata, ka šÄdi rÄ«kojoties Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarÄ«ja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespÄ“jas sliekšÅ†a. Valsts bez objektÄ«vas nepieciešamÄ«bas panāca pretim tiem uzņēmÄ“jiem, kuri brÄ«vprātÄ«gi uzņēmās mainÄ«gā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnÄ«ja (“peļņu privatizÄ“jam, zaudÄ“jumus socializÄ“jam”).

– Turklāt tika radÄ«ta izdevÄ«ga situācija to projektu realizÄ“šanai, kuri iepriekš atradās “iesaldÄ“tā” stāvoklÄ« samazinājušÄs gāzes cenas dēļ un nespÄ“ja piesaistÄ«t finansÄ“jumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš lÄ«dz 2017.gada beigām realizÄ“t savus projektus vai zaudÄ“t atļaujas. Valsts palaida garām iespÄ“ju sagaidÄ«t šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrÄ«voties no atļauju radÄ«tajam saistÄ«bām.

Vai tiešÄm dāsnā un patÄ“rÄ“tājiem papildus desmitiem miljonu eiro izmaksājusÄ« obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulÄ“jošie MK grozÄ«jumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varÄ“tu realizÄ“t vien dažus miljonus vÄ“rto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpÄ«giem rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas Finieris” un “Valmieras stikla šÄ·iedra”), kas tāpat, pÄ“c bÅ«tÄ«bas, ir OIK sloga pārdale starp patÄ“rÄ“tāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju Ä«pašnieki var bÅ«t pateicÄ«gi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnÄ«t uz patÄ“rÄ“tāju rÄ“Ä·ina...

Jautājums Nr. 3 – Par EM rÄ«cÄ«bu, kas var pasliktināt Latvijas valsts un lÄ«dz ar to visu nodokļu maksātāju pozÄ«cijas jau pret valsti uzsāktajās tiesvedÄ«bās

KāpÄ“c Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vÄ“l “moratorija” laikā ir parakstÄ«jis vairākus lÄ“mumus (pielikumā) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vÄ“lāk ekonomikas ministrs “varonÄ«gi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldÄ“? Vai tas nepasliktinās valsts pozÄ«cijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedÄ«bās pret valsti?

– JKP rÄ«cÄ«ba ir nonākušas četras vÄ“stuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro RÄ«dzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derÄ«guma termiņu par diviem gadiem (lÄ«dz 2019. gada aprÄ«lim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerÄ£ijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievÄ“rotajiem noteikumiem.

– Tikai pusgadu vÄ“lāk – 2017. gada 20. decembrÄ« – ekonomikas ministrs anulÄ“ pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro RÄ«dzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadÄ«jumā EM nav noticis noziegums, kura mÄ“rÄ·is 1) rādÄ«t sabiedrÄ«bai EM aktÄ«vu pozÄ«ciju, 2) EM darbÄ«bās iekļaut tādas juridiskas rÄ«cÄ«bas, kas mazina valsts iespÄ“jas tiesvedÄ«bās vinnÄ“t, kamÄ“r OIK uzņēmÄ“jiem – palielina iespÄ“jas vinnÄ“t?

Jautājums Nr.4 – Par Ekonomikas ministrijas shÄ“mu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patÄ“rÄ“tājiem uz nodokļu maksātājiem

KāpÄ“c ekonomikas ministrs grib likt patÄ“rÄ“tājiem un nodokļu maksātājiem vÄ“l 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādÄ«to elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrÄ«bas patÄ“rÄ“tāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderÄ«gāk citiem sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·iem?

– Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistÄ«bu samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādÄ«to jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmÄ“rā.

– Taču kāpÄ“c – caur šo shÄ“mu – ekonomikas ministrs grib likt patÄ“rÄ“tājiem un nodokļu maksātājiem vÄ“l 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādÄ«to elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu? Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizÄ“jot darÄ«jumu, ir secinājusi, ka vienÄ«gais sarežģītās shÄ“mas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmÄ“jiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrÄ«bas rÄ“Ä·iniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patÄ“rÄ“tājiem (elektrÄ«bas rÄ“Ä·inu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzÄ«votājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnÄ«bā pārbaudÄ«jusi šos ciparus un ir gatava publiski diskutÄ“t ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstÄ«bu sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Jautājums Nr.5 – Par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darÄ«jis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tÄ«kls” un “Augstsprieguma tÄ«kls” izmaksu un investÄ«ciju plānu optimizāciju, ņemot vÄ“rā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

– JKP uzskata, ka “Sadales tÄ«kliem”, “Augstsprieguma tÄ«kliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerÄ£ijas sadalÄ«šanu un pieslÄ“guma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. PiemÄ“ram, “Latvenergo” kā mātes uzņēmums “Sadales tÄ«kliem” ir noteicis nepamatoti augstu Ä«pašuma nomas maksu; arÄ« “Latvenergo” “Sadales tÄ«kliem” sniegto grāmatvedÄ«bas, IT un citu pakalpojumu cenas ievÄ“rojami pārsniedz tirgus cenas.

– Turklāt jāvÄ“rtÄ“, cik efektÄ«va ir “Sadales tÄ«klu” investÄ«ciju politika, kas lÄ«dz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantÄ“tām subsÄ«dijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrÄ«bas lietotāji, lai gan ir iespÄ“jams, piemÄ“ram, piesaistÄ«t finansÄ“jumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

– Diemžēl elektroenerÄ£ijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shÄ“ma, kā no patÄ“rÄ“tājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tÄ«kls” un “Augstsprieguma tÄ«kls” rÄ«kojas atbilstoši “Latvenergo” norādÄ«jumiem – tieši un caur savām ieceltām PadomÄ“m (arÄ« budžets tiek konsolidÄ“ts); bet valdÄ«bai tas ir izdevÄ«gi, jo ar bagātÄ«gām dividendÄ“m tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.