Iesaki rakstu:

Skandalozais uzņēmÄ“js Boriss Gafts, kurš divās pirmajās instancÄ“s zaudÄ“jis Lato Lapsam goda un cieņas aizskāruma prasÄ«bā, piedāvājis tiesai noteikt, kādu orgānu viņam pārdot, lai gÅ«tu nepieciešamos lÄ«dzekļus tiesāšanās turpināšanai.

„Es pats esmu pierādÄ«jums tam, ka papildināt mantisko stāvokli valsts noteiktās drošÄ«bas naudas samaksai ir iespÄ“jams ar ienākumiem, pārdodot kādu no mana Ä·ermeņa iekšÄ“jiem orgāniem.

LÅ«dzu tiesu arÄ« izvÄ“rtÄ“t šÄdu nepieciešamÄ«bu un noteikt, kādu no mana Ä·ermeņa iekšÄ“jiem orgāniem man jāpārdod, lai iegÅ«tu naudas lÄ«dzekļus drošÄ«bas naudas samaksai,” – ar šÄdu ierosinājumu Gafts vÄ“rsies Augstākajā tiesā.

Ierosināt Ä·erties pie viņa iekšÄ“jiem orgāniem Gaftam likusi tiesas prasÄ«ba sakarā ar kasācijas sÅ«dzÄ«bas iesniegšanu nomaksāt 284,57 eiro lielu drošÄ«bas naudu, kas ir obligāta kasācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzÄ“jiem.

Gafts, kurš kā savu dzÄ«vesvietu norādÄ«jis dārgu dzÄ«vokli RÄ«gā, Raiņa bulvārÄ«, pieteikumā detalizÄ“ti aprakstÄ«jis, kāpÄ“c viņš uzskatāms par trÅ«cÄ«gu un kāpÄ“c kāda iekšÄ“jā orgāna pārdošana viņam esot vienÄ«gā iespÄ“ja sagrabināt 284 eiro.

Taču tiesu Gafta argumenti nav pārliecinājuši, - tā noteikusi, ka uzņēmÄ“jam lÄ«dz marta vidum šÄ« nauda tomÄ“r ir jāsameklÄ“ un jāiemaksā, pretÄ“jā gadÄ«jumā viņa kasācijas sÅ«dzÄ«ba izskatÄ«ta netiks.

Pietiek jau pÄ“rn informÄ“ja, ka arÄ« RÄ«gas apgabaltiesa noraidÄ«jusi skandalozā uzņēmÄ“ja Gafta apelācijas sÅ«dzÄ«bu saistÄ«bā ar pirmās instances spriedumu par viņa vÄ“rienÄ«gajiem iebildumiem pret grāmatu Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā "jumta".

Gafts bija vÄ“rsies tiesā, apgalvojot, ka viņa godu aizskārušas grāmatā publiskotās liecÄ«bas kādā krimināllietā, kuru sniedzÄ“js cita starpā bija liecinājis, ka Gafts "stādÄ«jās priekšÄ kā KNAB ārštata darbinieks - aÄ£ents".

Lai demonstrÄ“tu to nerimstošo nepatiku, kādu šÄ« grāmata joprojām izraisa noteiktās ar specdienestiem saistÄ«tās aprindās, Pietiek šodien atkārtoti publicÄ“ attiecÄ«go grāmatas fragmentu, saistÄ«bā ar kuru Gafts cita starpā bija pieprasÄ«jis pat izņemt no apgrozÄ«bas visu sen izpirktās grāmatas tirāžu.

"LÅ«k, piemÄ“ram, gana interesantas RÄ«gas Ziemeļu rajona tiesai adresÄ“tas ReÄ£ionālās investÄ«ciju bankas valdes locekļa, 1958. gadā dzimušÄ Arkādija Fjodorova liecÄ«bas:

„PrecÄ“jies, divi bÄ“rni, meitai KristÄ«nei — 16 gadi, invalÄ«de, dzimusi paralizÄ“ta, nekustas, atrodas manā apgādÄ«bā. Sieva nestrādā, jo aprÅ«pÄ“ meitu invalÄ«di. Tādēļ es pievÄ“rsos reliÄ£ijai. AktÄ«vi piedalos ebreju reliÄ£iskajā dzÄ«vÄ“. Viens no mācÄ«bu centra Beis Midraš dibinātājiem. Beis Midraš — tas ir reliÄ£isks mācÄ«bu centrs, kas māca Toru, pievÄ“rsies pedagoÄ£ijai. ReliÄ£iskās biedrÄ«bas Šamir valdes loceklis. Šamir — tā ir vispasaules reliÄ£iska kultÅ«ras biedrÄ«ba Latvijā. PastāvÄ«gi izmantoju nomierinošas zāles, antidepresantus. Tagad ir smaga hipertonijas forma un veÄ£etatÄ«vās nervu sistÄ“mas saslimšana. Atrodos ārsta uzraudzÄ«bā. TicÄ«ba palÄ«dz dzÄ«vot man pašam un palÄ«dzÄ“t meitai invalÄ«dei.

Ar Ināru Vilkasti esmu pazÄ«stams apmÄ“ram 10 (desmit) gadus, neatceros, kādos apstākļos iepazināmies. AttiecÄ«bas — neitrālas. Ir bijuši periodi, kad neesam tikušies gadiem. [..] Tad es dzirdÄ“ju runas, ka par viņu ir ienākusi prasÄ«ba saistÄ«bā ar kādu krimināllietu, pašlaik neatceros, no kurienes to dzirdÄ“ju. Es personiski šo dokumentu neesmu redzÄ“jis, un ja arÄ« bÅ«tu redzÄ“jis, es nevarÄ“tu ar to iepazÄ«ties, jo nezinu latviešu valodu. Dabiski, ka piezvanÄ«ju viņai un teicu, ka atnācis kaut kāds papÄ«rs. Man nebija nodoma pārkāpt kādu likumdošanu. Es gribÄ“ju mudināt viņu pamest ReÄ£ionālo investÄ«ciju banku, jo „nauda mÄ«l klusumu”.

Tā kā viņa mani nekad neuztvÄ“ra nopietni, es mazliet piepušÄ·oju savu nozÄ«mÄ«gumu viņas acÄ«s un teicu, ka esmu redzÄ“jis to papÄ«ru. PÄ“c bankas procedÅ«ras un savu padomnieka pienākumu kompetenču ietvaros es nesaņemu korespondenci un man nav pieejas tai. Es nepiedalos bankas operacionālajā darbÄ«bā, mana loma ir konsultÄ“joša un novÄ“rojoša. Neesmu amatpersona.

ZvanÄ«ju Vilkastei orientÄ“joši 2007. gada sākumā. Pagāja vairāk nekā gads, kad mani izsauca uz policiju un paskaidroja, ka Korupcijas un noziedzÄ«bas apkarošanas birojam (KNAB) pret mani ir pretenzijas.

Sākās iešana pie izmeklÄ“tāja. DÄ«vaini cilvÄ“ki pārtvÄ“ra mani pie manas mājas un, neuzrādot nekādus dokumentus, pieprasÄ«ja, lai sniedzu liecÄ«bas pret Ināru Vilkasti — un tad mani atstās mierā. PretÄ“jā gadÄ«jumā man noteikti bÅ«s vÄ“l viens insults, es pazaudÄ“šu darbu bankā, un neviens nevarÄ“s apgādāt meitu invalÄ«di. Viņi bija divi, mašÄ«nā Volkswagen Golf — krāsu neatceros. Mani pārsteidza, no kurienes viņi tik labi zina manu situāciju ar bÄ“rnu un insultu, un ka esmu vienÄ«gais apgādnieks Ä£imenÄ“?

Es sapsihojos un pasūtīju viņus tālāk. Pēc tam apzvanīju savus draugus ebrejus un palūdzu viņus uzņemties manas meitas invalīdes apgādību, ja ar mani kaut kas notiks. Man kļuva slikti ar veselību.

Uz mani sāka izdarÄ«t spiedienu kāds Boriss Gafts, kurš pazÄ«st Ināru Vilkasti un kurš stādÄ«jās priekšÄ kā KNAB ārštata darbinieks — aÄ£ents [pats KNAB norāda, ka visa „informācija par Latvijā esošo slepeno palÄ«gu identitāti un viņu slepeno sadarbÄ«bu ar operatÄ«vās darbÄ«bas subjektu tiek klasificÄ“ta ar slepenÄ«bas pakāpi — slepeni”], un apgalvoja, ka draudzÄ“jas ar kādu KNAB darbinieku Jurašu, ne vienu reizi vien piedāvāja man savus pakalpojumus, lai „atrisinātu šo lietu”. Boriss Gafts, kā viņš apgalvoja, zina Ināru Vilkasti, viņam ar viņu it kā ir kādas tiesvedÄ«bas lietas. Dabiski, ka viņš gribÄ“ja izmantot šo situāciju saviem mÄ“rÄ·iem.

Bet rodas jautājums, no kurienes viņš uzzināja par šo situāciju??? Boriss Gafts paziņoja, ka, ja es brÄ«vprātÄ«gi atnākšu pie viņa un izdarÄ«šu, ko man teiks, mani atstās mierā, ka viņam ir KNAB goda raksts un viņa spÄ“kos ir „notušÄ“t šo lietu”. Viņam ir tiešie telefoni un viņš ir pastāvÄ«gā sakarā ar KNAB.

Es atteicos, un pÄ“c tam šis Gafts un viņa jurists Irina Cvetkova atsÅ«tÄ«ja uz banku vÄ“stuli uz manu vārdu un uz manu darba e–pastu ar šÄdu nesaprotamu saturu: „Gafts pieredzÄ“ja uzbrukuma mÄ“Ä£inājumu, bet, paldies Dievam, policija to novÄ“rsa. Ir aizdomas, ka tas bija Vaškeviča — Vilkastes Ä£imenes pasÅ«tÄ«jums. Arkādij, ir skaidrs, ka viņi par naudu ir gatavi uz jebkādiem noziegumiem, bet kādēļ tu esi ar viņiem? Kā tad tava pārliecÄ«ba, vai tiešÄm atrodies pilnÄ«gā atkarÄ«bā no viņiem? Tu ko, taisies iet ar viņiem lÄ«dz „galam”? Irina.” Es uztvÄ“ru šo e–pastu kā draudus.

Viņu pÄ“dÄ“jā vÄ“stule tika nodota ar godātā rabÄ«na Menahema Bar–Kagana starpniecÄ«bu, un tajā bija teikts, ka, ja es neatsaukšu savas liecÄ«bas pret viņiem kaut kādā kriminālprocesā, tad viņi ierosinās pret mani prasÄ«bu rabÄ«nu arbitrāžas tiesā. Tas ir ievÄ“rojams spiediens uz mani — kādēļ vÄ“l šÄ« situācija ar Gafta lietu ir te pievienota, un kas to izdarÄ«jis?

Uz bankas adresi man atsÅ«tÄ«ja liela izmÄ“ra gleznu ar stiklu rāmÄ«. Apvainojot mani, ka es sazinos ar kādu vācieti, bet viņš, pÄ“c viņu domām, ir fašists. Es domāju, ka tas ir netÄ«ri, kad nacionālā tÄ“ma tiek izmantota, lai sasniegtu savus savtÄ«gos mÄ“rÄ·us. Tā ir psiholoÄ£iskā ietekmÄ“šana, kaut kas viņus, acÄ«mredzami, mudina tādÄ“jādi izdarÄ«t spiedienu uz mani. Nav tikai skaidrs, kam tas ir izdevÄ«gi un kāds ir mÄ“rÄ·is?

Kad es ar advokāti [AstrÄ«du] Margu biju prokuratÅ«rā pie prokurora [..], prokurors nervozÄ“ja, uzvedās nekorekti, kliedza uz mani un mÄ“Ä£ināja izdarÄ«t spiedienu, teica, ka es nekad nestrādāšu bankā. Es atcerÄ“jos, ka tos pašus vārdus minÄ“ja tie cilvÄ“ki, kas izdarÄ«ja uz mani spiedienu pie manas mājas. Advokāte izteica aizrādÄ«jumu par viņa paaugstināto toni. TomÄ“r prokurors nereaģēja. Manuprāt, viņš izpilda kādu rÄ«kojumu. Šajā situācijā es vienkārši esmu apstākļu un vienošanās upuris, uzskatu, ka mani izmanto kā instrumentu, lai kārtotu rÄ“Ä·inus noteiktās valstiskās struktÅ«rās...”