Iesaki rakstu:

Saeimas pieņemtais likums par dalÄ«tā zemes Ä«pašuma zemes nomas procentu pakāpenisku samazināšanu ir muļķa mierinājums. Jautājums bija jārisina kompleksi, sākot no dalÄ«tā Ä«pašuma apgrÅ«tinātās zemes ar bÅ«vÄ“m patiesas kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanas, nevis uzpÅ«stas vÄ“rtÄ«bas robežās.

Kadastrālo vÄ“rtÄ«bu arÄ« nevarÄ“tu pārsÅ«dzÄ“t Satversmes tiesā. ArÄ« tas fakts, ka vienreiz 5% tarifu Satversmes tiesa jau atcÄ“la, tātad Saeima turpina tautu maldināt ar jautājuma „sakārtošanu”, lai it kā mazinātu asaras. Šeit ir tikai dažu nepieciešamo risinājumu uzskaitÄ«jums pārdomām.

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „AUSMA” vairākkārt, daudzos rakstos ir analizÄ“jusi lietas bÅ«tÄ«bu ar nekustamā dalÄ«tā Ä«pašuma nelietÄ«bu novÄ“ršanu. Visām ieinteresÄ“tām institÅ«cijām Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai, Tieslietu ministrijai tā ir iesniegusi pat pÄ“tÄ«jumu uz 40 lapām, kā šo netaisnÄ«bu novÄ“rst. Pagaidām valsts vara pamatos neko nerisina.

Pašlaik plānotā kadastrālās vÄ“rtÄ«bas „iesaldÄ“šana” un nomas maksas procentu samazināšana no 6 uz 5, 4 un 3 - ir, atvainojos, „bakstÄ«šanās” un muļķa mierinājums, izskatās kā priekšvÄ“lÄ“šanu maratons bez rezultāta. Šie „risinājumi” ir vÄ“rtÄ“jami kā melÄ«gi, negodÄ«gi un neko nerisinoši, ja neteikt, ka tas ir izsmiekls pret tautu, jo risinājums ir „izraukts no konteksta”, bez sistÄ“miskas risinājuma pieejas. Turklāt kadastrālo vÄ“rtÄ«bu pacÄ“la, bet aizmirsa nolaist.

Kadastrālo vÄ“rtÄ«bu pacÄ“la 2008.gada krÄ«zes laikā, politisku apsvÄ“rumu dēļ. Viens no iespaidÄ«gākajiem un viltÄ«gākajiem varas paņēmieniem valsts budžeta deficÄ«ta mazināšanai bija un pašlaik ir ar viltu un netaisnÄ«giem paņēmieniem pārlikt nodokļu slogu no pārticÄ«gākās tautas daļas uz nabadzÄ«gāko tautas daļu ar KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’TĪBAS celšanu 10-15 REIZES, tagad ar iesaldÄ“šanu un citām manipulācijām, kas izskatās kā „acu aizmālÄ“šana”, kad jāatjauno patiesā nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba. Vien viltÄ«gi tiek manipulÄ“ts ar sabiedrÄ«bas apziņu, apgalvojot, ka jautājums tiek „sakārtots”. AplamÄ«bas, nekas netiek sakārtots!

IevÄ“rojiet, ka vienlaicÄ«gi jāatjauno patiesā nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba un jārisina:

(1) ka „lieko” zemi pie mājas, kas pārsniedz funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (FNZG) lielumu, nv tiesiski uzlikt kā slogu dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, kas maksu palielinās pat virs 6 %. Kā ievÄ“rojam, kārtÄ“jo reizi likumprojektā, kas atrodas Saeimā un MK noteikumos pašvaldÄ«bu amatpersonām tiek piešÄ·irtas neierobežotas tiesÄ«bas zemes robežu plāna izstrādÄ“, bez formulas un apbÅ«ves normu ievÄ“rošanas. Zemi pie mājām lieto visi iedzÄ«votāji, iestādes un uzņēmumi, tādēļ tai jāpaliek pašvaldÄ«bas Ä«pašumā, to nododot apsaimniekot iedzÄ«votājiem par samÄ“rÄ«gu cenu vai ļaujot privatizÄ“t.

PÄ“tÄ«jumu materiālos www.lanida.lv „Konstitucionālā kontrole Ä«pašumu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bā”, analizÄ“jot ECT spriedumu lietā Malons pret Lielbritāniju, 1984. g., norāda, ka, ja izpildvarai tiek piešÄ·irtas neierobežotas izvÄ“les tiesÄ«bas kā neierobežota vara, tas neatbilst tiesiskas valsts principiem. JāvÄ“ršas arÄ« pie Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punkta, kurā norādÄ«ts, ka Satversmes tiesa vÄ“rš likumdevÄ“ja uzmanÄ«bu uz nepieciešamÄ«bu minÄ“tajā jautājumā izvÄ“rtÄ“t kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijus, kas nav izvÄ“rtÄ“ti.

(2) Kompleksi ir jāatrisina arÄ« dalÄ«tā Ä«pašuma FNZG pilnvÄ“rtÄ«ga robežu plāna izstrāde. Tātad jāatrisina funkcionāli nepieciešamais zemes gabala (FNZG) plāna ar apgrÅ«tinājumiem izgatavošanas noteikumi un atsevišÄ·u kadastrālo vÄ“rtÄ«bu noteikšanu. ŠÄ«s zemes gabala sastāvdaļu slÄ“pšana ir arÄ« organizÄ“tās noziedzÄ«bas elementi, tāpat kā zemes zem bÅ«vÄ“m pirmpirkuma tiesÄ«bu masveida pārkāpšana.

Šajā sakarā vispirms jāvÄ“ršas pie 1997.gada 18.decembra „Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizÄ“jamām daudzdzÄ«vokļu mājām”, ko bija izstrādājusi Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM). Kaut likumā „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” (1.panta 20.punkts) noteikts, ka privatizÄ“jamai dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzÄ«vojamā māja, tās uzturÄ“šanai, apsaimniekošanai un funkcionÄ“šanai nepieciešamie infrastruktÅ«ras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādÄ«ti šÄ zemes gabala detālplānojumā, joprojām nav zemes robežu plāna ar apgrÅ«tinājumiem un atsevišÄ·a šÄ« zemes gabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.

Katrai pašvaldÄ«bai ir apbÅ«ves noteikumi tās teritorijā, paredzot arÄ« minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespÄ“jama apbÅ«ve – tātad jāizprasa šie apbÅ«ves noteikumi. Ir atsevišÄ·i risinājumi, kā noteikt FNZG, tomÄ“r trÅ«kst regulÄ“juma tam, kā noteikt zemes platÄ«bu, kas bÅ«tu nepieciešama apbÅ«ves uzturÄ“šanai un apsaimniekošanai un kas bÅ«tu ņemama par pamatu nomas platÄ«bas noteikšanai dalÄ«tā Ä«pašuma zemes nomas attiecÄ«bu noregulÄ“šanai. 2012.gada 12.jÅ«nijā MK izskatÄ«tajā informatÄ«vajā ziņojumā „Par tiesiskā regulÄ“juma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalÄ«tā Ä«pašuma”. Tajā noteikts, ka tiks izstrādāta formula. lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu Ä“kai, tās apsaimniekošanai, tā nosakot reālo summu, kas dzÄ«vokļa Ä«pašniekam jāmaksā kā nomas maksa. ArÄ« šÄ« pozÄ«cija atstāta novārtā, pašplÅ«smā.

(3) VienlaicÄ«gi jāsakārto dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pirmpirkuma tiesÄ«bas. Ar MK noteikumiem jānosaka nomas lÄ«guma paraugs, ar zemes pirmpirkuma tiesÄ«bu nodrošinājumu. Kā var bÅ«t, ka likumdevÄ“js atļauj apiet pirmpirkuma tiesÄ«bas ar dāvinājumu, ar pārdošanu pa daļām, pat tikai ar dažu dienu starplaiku. Un kā to panāk, ka pat nenotiek šo zemes daļu iemÄ“rÄ«šanas un jauna zemes robežu plāna izstrāde.

(4) Ar likumu papildus jānosaka noteikumi zemesgrāmatai, ka zemesgrāmatas reÄ£istrÄ“ Ä«pašuma pirkumu tikai ar mājas Ä«pašnieku lÄ“muma par pirmpirkuma tiesÄ«bu izmantošanu vai atteikšanos. Ja ar viltu iegÅ«to zemi nevarÄ“ja pārdot, to dāvināja svešÄm personām, lai apietu mājas iedzÄ«votāju pirmpirkuma tiesÄ«bas. Tā liela daļa zemes gabalu ātri vien mainÄ«ja Ä«pašniekus, jo blēži baidÄ«jās, ka nelikumÄ«gi iegÅ«to zemi viņiem var atņemt, attiesāt.

(5) Zemāk citÄ“tais likuma grozÄ«jumu projekts, kas sakārtotu lielu segmenta daļu un novÄ“rstu manipulācijas ar maksas piedziņu bez rakstiskas vienošanās par nomas zemes lietošanas noteikumiem un maksas kārtÄ«bu, ir iesniegts MK, TM un Saeimā, reakcijas nav. Proti, tiek lÅ«gts ierosināt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” grozÄ«jumus un papildināt šÄ« likuma 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šÄdā redakcijā: „Nomas lÄ«guma rakstveida formas neievÄ“rošana šÄ likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadÄ«jumos, kad zemes un apbÅ«ves Ä«pašnieki ir dažādi, neviens darÄ«jums pirms attiecÄ«ga rakstiska akta taisÄ«šanas nav spÄ“kā. Ar likumu noteikto procentu aprÄ“Ä·ināšana no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas un aprÄ“Ä·inātā nomas maksa var tikt izprasÄ«ta no rakstiska nomas lÄ«guma noslÄ“gšanas dienas vai no prasÄ«bas iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu pret personu, kurai nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas”.

(6) Jāatjauno CL 3. panta nosacÄ«jumi attiecÄ«bā uz zemes piesaisti bÅ«vei, mājai, kas nosaka, ka katra civiltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tās tiesÄ«bas. BÅ«vÄ“jot mājas, tās pÄ“c projekta piesaista zemei. ŠÄda bÅ«vju piesaistes norma pastāv visos laikos un tagad un pÄ“c šeit minÄ“tās 3. panta normas, kas ir spÄ“kā. LoÄ£iski, ka atsavināt mājām zemi, kas jau piešÄ·irta apbÅ«vei ar likumu, nav nedz loÄ£iski, nedz tiesiski, kas arÄ« netiek risināts.

(7) Jāatrisina „mājas kopÄ«bas” statuss, proti, tā vieta CL 1068.panta sakarā par kopÄ«pašuma tiesisko regulÄ“jumu, tajā skaitā jānosaka, kas ir mājas pārvaldnieks, kas apsaimniekotājs, pārtraucot zemes lielÄ«pašnieku un tiesu manipulācijas neierobežotas tiesÄ«bas terorizÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus pÄ“c izvÄ“les - vÄ“ršoties pret katru dzÄ«vokli vai mājas apsaimniekotāju, izmantojot izdevÄ«guma principu, kurā gadÄ«jumā var iegÅ«t lielāku vai ātrāku peļņu. Protams, šie nav visi vai izsmeļoši risinājumi, kurus nepieciešams atrisināt vienlaicÄ«gi. „JārevidÄ“” DzÄ«vokļu Ä«pašuma likums, DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likums, likums Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju, likums Par zemes reformu pilsÄ“tās. Tāpat jāpilnveido atsevišÄ·i Civillikuma un Zemesgrāmatu likuma panti, kas skar šo sfÄ“ru saistÄ«bā ar nomas zemes lietošanas noteikumiem, ar pirmpirkuma tiesÄ«bu nodrošināšanu.

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „Ausma” valdes loceklis