Iesaki rakstu:

Pietiek publicÄ“ pilnu ļoti izteiksmÄ«gas un daiļrunÄ«gas sarunas ierakstu ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāju Jāni Šolku, - sarunas tÄ“ma irPietiek aizsāktā tÄ“ma par diviem acÄ«mredzami krāpnieciskiem un vienas personu grupas "diriģētiem" kampaņu projektiem, kuru pamatā ir plāns piena produktu un aitas gaļas slavināšanas kampaņai no valsts budžeta izvilt vairāk nekā 830 tÅ«kstošus eiro.

- Pastāstiet - kā jums ienāca prātā, ka nepieciešama šÄda kampaņa?

- Doma jau bija pirms desmit gadiem, kad tika lÄ«dzÄ«gs projekts virzÄ«ts, bet, tā, kā izskatās, bÅ«s arÄ«  tagad, kad Ä·ildu un citu neapmierinātÄ«bas fonā tas netika Ä«stenots. To bija pat Eiropa apstiprinājusi. ŠÄdu kampaņu realizÄ“ja Siera klubs par mazāku summu, un tas kopumā bija ļoti veiksmÄ«gi. Ne vienmÄ“r patÄ“rÄ“tājiem ir zināms, kas no kā rodas. Tagad ir zināms klusums par izglÄ«tojošo darbu – kas ir piens, kas ir piena produkti, netiek strādāts pie mÄ“rÄ·a auditorijām. Uz tā fona tirgus ir sašÄ·obÄ«jies. Ir tendence patÄ“riņam samazināties. MÅ«su uzdevums ir padarÄ«t to lielāku. CilvÄ“ki absolÅ«ti nezina, kas ir piens un piena produkti. Ir svarÄ«gi informÄ“t, ko mÄ“s ražojam. Šis ir pÄ“dÄ“jais brÄ«dis, kad šÄdu kampaņu var realizÄ“t, kad proporcija [ES fondu, valsts un pašu piena rÅ«pnieku finansÄ“jumam šÄdai kampaņai] ir 50, 30 un 20 [%], tādēļ mÄ“s uzskatām, ka to vajadzÄ“tu darÄ«t. Nākamajā plānošanas periodā tie nosacÄ«jumi ir daudz neizdevÄ«gāki. BÅ«s puse jāfinansÄ“ pašiem, valsts finansÄ“jums un Eiropas bÅ«s 25% un 25%.

- Kas iniciÄ“ja, ka šo kampaņu vajag realizÄ“t?

- Viens no iniciatoriem biju arÄ« es, lielākie piena ražotāji – Tukuma piens, RÄ«gas piena kombināts, gandrÄ«z visi mÅ«su biedri. MÄ“s arÄ« veicām aptauju, kas ir gatavi šo kampaņu atbalstÄ«t. Lielākā daļa no mÅ«su biedriem piedalÄ«jās arÄ« siera kampaņā, kas beidzās pirms gada. Tas nav nekas jauns. Å…emot vÄ“rā visu šo ažiotāžu, es jau prognozÄ“ju, ka atkal nekas nebÅ«s. ŠÄ« kampaņa mums dotu iespÄ“ju piesaistÄ«t zinātniekus, uztura speciālistus, dietologus, pārtikas speciālistus, lai popularizÄ“tu to, kas mums ir. Bet mÅ«su cilvÄ“ks ir ļoti konservatÄ«vs savā bÅ«tÄ«bā. Tā bÅ«tu tikai viena daļa no sabiedrÄ«bas informÄ“šanas. BÅ«tu svarÄ«gi skaidrot, ka šeit nav nekādi konservanti, nekādas Ä·Ä«mijas. Tas aiziet ļoti lÄ“nām. Par to ir jārunā, bet tā attieksme vienalga ir – jÅ«s tur šmaucaties.

- Kā noteicāt summu, kas nepieciešama - tieši 1 318 588,05 eiro?

- Ä»oti vienkārši – tā kā Siera klubam summa bija gandrÄ«z divas reizes mazāka, tad sapratām, ka ir jātaisa nopietni, apskatÄ«jāmies, kāda ir apgÅ«stamā summa. Ä»oti vienkārši.

- Bez jebkādiem aprēķiniem par pozīcijām?

- PilnÄ«gi. Šajā brÄ«dÄ«, kad tiek pieņemts lÄ“mums, tas netika rÄ“Ä·ināts. Es nesaprotu, kādēļ jÅ«s meklÄ“jat kādus sarežģījumus. Nevienam nav laika veikt detalizÄ“tus aprÄ“Ä·inus, kamÄ“r tas ir idejas lÄ«menÄ«. LÄ“mumu var pieņemt piecās minÅ«tÄ“s. Tas nekas, ka summa liela.

- Kurš rakstÄ«ja iepirkuma nolikumu?

- Tas bija Piensaimnieku savienības ietvaros.

- Bet kurš konkrÄ“ti?

- Nu, es rakstīju, biroja vadītāja rakstīja. Kāpēc jums tas ir svarīgi?

- Nolikumā parādās, ka tas ir sagatavots Daugavpils universitātē. Jūs viņiem maksājāt par to, ka sagatavoja?

- Nē, nevienam nekas nav maksāts.

- Un kāpēc tur parādās, ka gatavots Daugavpils universitātē?

- VarbÅ«t mums kāds palÄ«dzÄ“ja. Nekas šeit nav maksāts. Man vairāk nav, ko teikt.

- Vai gadÄ«jumā nebija tā, ka kāds pie jums atnāca un ierosināja veidot šÄdu projektu?

- Es jau esmu atbildējis.

- Tātad neviens  no malas nenāca un neteica, ka ir iespÄ“jams dabÅ«t Eiropas naudu?

- Ziniet, par šo iespÄ“ju man ir daudzi teikuši, kādas septiņas aÄ£entÅ«ras pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā. Tas notiek laiku pa laikam. Bet, kamÄ“r nav koleÄ£iāls lÄ“mums, es neko tālāk nedarÄ«ju. Tai skaitā daudzām aÄ£entÅ«rām ir interesÄ“jis ar to strādāt.

- Un tad viņi nāca pie jums ar ideju – noorganizÄ“jiet?

- Ne tik klaji varbÅ«t. Redzot, cik grÅ«ti gāja Siera klubam, es ilgi negribÄ“ju pievÄ“rsties. Es zināju, ka to vajag. Bet, kad uzzināju, ka ir pÄ“dÄ“jā iespÄ“ja ar šÄdiem nosacÄ«jumiem, tad sāku rÄ«koties. Es jau teicu, ka mÄ“s jau reiz mÄ“Ä£inājām. Nonācām tik tālu, ka lÄ«dzÄ«gs projekts jau bija izstrādāts, apstiprināts Eiropā un atmests atpakaļ. Es toreiz nevadÄ«ju šo organizāciju, nezinu, kas tur Ä«sti notika. Laikam iekšÄ“jas nesaskaņas vai kas, bet tas noveda pie tā, ka palika plauktā.

- Vai gadÄ«jumā viens no tiem, kas rosināja šo kampaņu, nebija Andris ŠÄ·Ä“le?

- Nekādā ziņā. Es ar Andri ŠÄ·Ä“li neesmu runājis kādu gadu, pusotru?

- Varbūt kāds, kas ar viņu saistīts?

- Noteikti nÄ“. Ne Andris ŠÄ·Ä“le, ne kāds no viņa cilvÄ“kiem. Viņam jau var bÅ«t daudz cilvÄ“ku, kas saistÄ«ti. MÄ“s jau visi kaut kādā veidā esam saistÄ«ti. Es nevaru noliegt, ka ar kādu no Andra ŠÄ·Ä“les cilvÄ“kiem esmu runājis. Bet tas vispār ir labs jautājums – kurš ir ŠÄ·Ä“les cilvÄ“ks. Kā to noteikt? Bet tā nebija.

- Vai jums ir bijušas sarunas ar Lauku atbalsta dienestu un ZemkopÄ«bas ministriju par šo projektu?

- Nedaudz. Es esmu informējis Lauku atbalsta dienestu vadību, ka būs tāds projekts. Principā ļoti nedaudz. Pirms gada tas varēja būt. Es runāju ar Lauku atbalsta dienesta direktori, ka mēs gribētu realizēt un tā.

- Un Zemkopības ministrijā?

- NÄ“. Ä»oti minimāli ir bijušas šÄdas sarunas.

- Arī Aitu audzētāju biedrība ir izsludinājusi līdzīgu iepirkumu un tie nolikumi ir gandrīz identiski. Kā jūs to skaidrojat?

- Es nezinu. Neesmu redzējis viņu nolikumu.

- Jā, es izpētīju, gandrīz vienādi. Ja jūs pats rakstījāt, jums bija kāda telepātija vai kas?

- Nezinu. Es aitu audzētājos nejaucos un neesmu redzējis nolikumu. Un pat nezinu, ka viņi kaut ko dara. Es to dzirdēju tikai tad, kad jūs sākāt interesēties. Es īsti nezinu.

RÄ«t Pietiek publicÄ“s sarunu ar Aitu audzÄ“tāju asociācijas vadÄ«tāju, kura versija par abiem iepirkumiem ir, maigi izsakoties, diezgan atšÄ·irÄ«ga.