Iesaki rakstu:

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturÄ“t sevÄ«. Esmu vainÄ«gs, atzÄ«stos. AtzÄ«stos pilnÄ«gi brÄ«vprātÄ«gi, bez spaidiem, viltus un maldÄ«bas. Nevaru gan solÄ«ties še iederÄ«go «vairāk tā nedarÄ«šu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošÄ unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spÄ“kiem. IzrādÄ«jās, ka salÄ«dzinājumā ar mÅ«sdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturÄ“tas mÄ“renÄ«bas paraugs.

Tā nu bija sagadÄ«jies, ka Jaunā laika uznāciens Latvijas politikā sakrita ar Latvijas Radio RÄ«ta Rosmes raidÄ«jumiem, kuros četri mutÄ«gi personāži apvingroja sabiedriski politiskās aktualitātes. Eināra Repšes ekscentriskie gājieni mums bija ārkārtÄ«gi Ä“rts apņirdzamu tÄ“mu avots, un es šai ziņā biju pavisam nevaldāms. Daži salÄ«dzinājumi no šodienas skatu punkta manas alošanās ilustrācijai.

Sāksim kaut vai ar to, ka, vÄ“l bÅ«dams Latvijas Bankas prezidents (ko bÅ«tu grÅ«ti nosaukt par trÅ«cÄ«gu cilvÄ“ku), viņš sāka savu kampaņu ar ziedojumu vākšanu... nÄ“, ne mazturÄ«gajiem un pat ne partijai. Viņš vÄ“sā mierā paziņoja, ka vÄ“las, lai tam personÄ«gi saziedo vienu miljonu latu kā honorāru. KāpÄ“c? Lai bÅ«tu neatkarÄ«gs un neuzpÄ“rkams. Starp citu, viņam izspruka arÄ« apmÄ“ram tādi vārdi, ka, ja nesanāks, tad, mīļā tauta, neesam sapratušies, un es bez miljona no siltā krÄ“sla nost nekāpšu.

Notikumi attÄ«stÄ«jās lÄ«dzÄ«gi, bet nepavisam ne tik kolorÄ«ti kā mÅ«su laikos. Saziedoja Repšem kādus 400 000 latu, kas tomÄ“r ir kāds nekāds atbalsts grÅ«tam brÄ«dim, un, kas no šodienas viedokļa svarÄ«gi, – tā bija privātpersonu nauda. Atklāti paprasÄ«ja, gandrÄ«z pusi dabÅ«ja, viss puslÄ«dz godÄ«gi.

Šodien tieslietu ministrs, kuram kampaņas laikā bija pilnÄ«gi skaidrs, kā likvidÄ“t pāris trÄ«s ministrijas un nodrošināt tiesiskuma triumfu rÄ«t uz pusdienlaiku, prasa pusmiljonu eiro budžeta naudas jautājuma izpÄ“tei, latviski sakot, nodokļu maksātāju naudas izplinderÄ“šanai atbalstÄ«tāju interesÄ“s.

Toreiz, jaunlaiku iesākumos, apņirdzām gan neuzpÄ“rkamÄ«bas pirkšanu ar priekšapmaksu, gan draudus apvainoties un iet uz citām trepÄ“m spÄ“lÄ“ties. Tagad mums ir nevis miljona atklāta savākšana no atbalstÄ«tājiem, bet pretÄ“ja kustÄ«ba: pÄ“kšÅ†a pusmiljona izvākšana no budžeta un izdalÄ«šana atbalstÄ«tājiem, protams, bezkompromisa neuzpÄ“rkamÄ«bas garantÄ“šanai.

Ar to apvainošanos atkal tas pats: eksaltÄ“ts premjera kandidāts nozvÄ“ras, ka sakārtos čemodānu un dosies prom no nepateicÄ«gās tautas uz mūžiem, ja tam nedos papremjerÄ“t. Neiedeva, pareizāk sakot, lÄ«dz tam pat netika, pretendents pat netika izbalsots. Austiņas nolaidis, aizgāja uz RÄ«gas pili atzÄ«ties savā politimpotencÄ“ un devās kravāt čemodānus. Nu, un turÄ“ja vārdu par aizbraukšanu, kā jau parasti.

Repše arÄ« solÄ«ja nezciksimt miljonu veselÄ«bas aprÅ«pei jau pirmajā gadā. Sak, Jaunajam laikam bÅ«s iekšlietu ministrs, kas trÄ«s dienās likvidÄ“s visu kontrabandu, iegÅ«to naudu atdos uzreiz veselÄ«bas ministram, un lieta darÄ«ta. Abiem šiem ministriem karjera iegriezās ne gluži tik saulaina, bet to nekādi nevar salÄ«dzināt ar potenciālā kultÅ«ras ministra prātošanu par to, ka viņa vienÄ«gās vÄ“rtÄ«bas izmÄ“rs caur vannas Å«dens slāni izskatās tāds vai šÄds.

Galu galā Eināra Repšes leÄ£endām apvÄ«tā staigāšana pa jumtiem, par kuru ņirdzām, vÄ“derus turÄ“dami, tagad šÄ·iet personiskas varonÄ«bas apdvesta, salÄ«dzinot ar publisku, metodisku un izjustu puņķu gremošanu tālraides Ä“terā.

Man šÄ·ita nepārspÄ“jami stulba grÅ«tdieņu aizstāvju Štokenberga un Pabrika āvÄ«šanās Saeimā, vicinot plakātiņus, stāvot deputātu vietu pÄ“dÄ“jā rindā. Šodien tādu ieskaitÄ«tu akadÄ“miski atturÄ«go kategorijā, jo grupa agresÄ«vu ākstu performancei iesÄ“dina parlamenta krÄ“slā krimināla elementa kartona svÄ“tbildi pilnā augumā!

Esmu vainÄ«gs, atzÄ«stos brÄ«vprātÄ«gi, lai arÄ« saprotu, ka tas nebÅ«s attaisnojums. Esmu vainÄ«gs par sava naivuma un ideālisma daudzināšanu, radot maldÄ«gu pārliecÄ«bu, ka nekas divkosÄ«gāks, stulbāks un smieklÄ«gāks par jaunlaicÄ“nu honorāra vākšanu un vazāšanos pa baznÄ«cām izritinātiem karogiem viltus zvÄ“restu došanai vairs nav iespÄ“jams. Esmu alojies, esmu maldÄ«jies un esmu maldinājis savus RÄ«ta Rosmes klausÄ«tājus.

Godātā redakcija, caur JÅ«su laikraksta slejām lÅ«dzu nodot manu atvainošanos gadsimta sākuma politskatuves figurantiem, kurus savā iztÄ“les trÅ«kumā esmu kādreiz aplamājis par nepārspÄ“jamiem ākstiem. Man nebija taisnÄ«ba. Atvainojos.

Pārpublicēts no db.lv