Iesaki rakstu:

MÅ«su brÄ«nišÄ·Ä«gajā [bez ironijas] valstÄ« top sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas likums. Tā pamatteksts atrodams šeit [aktuālā redakcija]. Atļāvos uzrakstÄ«t savas pārdomas, kas ir absolÅ«ti emocionālas un iracionālas savā veidā.

2.novembrÄ« notika Latvijas Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas asociācijas rÄ«kotā diskusija „KāpÄ“c investÄ“t sociālajos uzņēmumos?”, kura iztika bez mediju atspoguļojuma un politikas veidotāju lÄ«dzdalÄ«bas. Lai arÄ« pasākuma mÄ“rÄ·is bija runāt par iespÄ“jām, kādas Eiropas valsts Latvijas uzņēmÄ“jiem paveras, ja izvÄ“lÄ“ts sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas ceļš, izkristalizÄ“jās virkne aizspriedumu pašos uzņēmumos un likumdevÄ“ja/valsts pārvaldes pusÄ“.

Pirmā klišeja – sociāls, tātad kusls un mazspÄ“jÄ«gs

Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas definÄ«cija ir šÄ·ietami vienkārša – darboties komerciāli sekmÄ«gi, lÄ«dzās biznesa mÄ“rÄ·iem radot pievienoto vÄ“rtÄ«bu – sociālo kapitālu. Par nožēlu klišeja “sociāls” tāpat kā likuma nosaukums, kas definÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bas lauku, ierÄ“dniecÄ«bas izpratnÄ“ nozÄ«mÄ“ “nu ko jÅ«s tur, jums pie LabklājÄ«bas ministrijas”, un diemžēl tieši tā, spriežot par likumu, veidojusies diskusija Finanšu un pÄ“c bÅ«tÄ«bas likumam piekritÄ«gās Ekonomikas ministrijas vadÄ«tāju un pusvadÄ«tāju galvās. Sociālā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ierÄ“dniecÄ«bas izpratnÄ“ ir sociālā palÄ«dzÄ«ba (vai kaut kas aptuvens starp pabalstu mazturÄ«gajiem un medicÄ«nas busa nodrošināšanu attālos provinces reÄ£ionos).

Jau 2013.gadā Latvijā LabklājÄ«bas ministrija veidojusi darba grupu, kuras uzdevums bija apzināt situāciju un veidot likumdošanas bāzi sociālajai uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. ParalÄ“li tiek izstrādāts projekts, kur valsts attÄ«stÄ«bas bankas funkciju izpildÄ«tājs “Altum” sniegs atbalsta finansÄ“jumu sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas projektiem. Rezultātā nedz likums, ne atbalsta programma nav harmonizÄ“ti, un dokumentos paredzamas savstarpÄ“jas neatbilstÄ«bas.

Otrā klišeja – sociāls, tātad lokāls un mazs.

Ja JÅ«su uzņēmums piesaista apkaimes seniores, daiļamata meistares un nodarbina tās ar mÄ“rÄ·i aust brÄ«nišÄ·Ä«gas sedziņas, tas patiks Latvijas ierÄ“dniecÄ«bai. PrievÄ«tes, sveces un mājvārÄ«tas ziepes – to ierÄ“dniecÄ«ba saprot, un tas lieliski iekļaujas izpratnÄ“ par kuslo un nespÄ“jÄ«go uzņēmumu. Ja JÅ«s vÄ“laties iet uzsācÄ“juzņēmuma ceļu, kas pieprasa strauju un globālu izaugsmi, visticamākais, jÅ«s neuzskatÄ«s par sociālo uzņēmÄ“ju, lai gan tieši sociālo kvalitāšu pienesums gan Latvijā, gan globāli bÅ«s ievÄ“rojams un izmÄ“rāms.

NÄ“, nepārprotiet – es nevÄ“los ne mirkli noniecināt nevienu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iniciatÄ«vu un apzinos, kādu darbu prasa jebkura projekta realizācija un attÄ«stÄ«ba. Es esmu patiesi nikns, ka 2016.gadā Latvijā top likumdošanas norma, kura ir aizkavÄ“jusies tajos gados, kad tapa Civillikums un virkne citu pirmās brÄ«vvalsts likumdošanas iniciatÄ«vu, kuras esam pārmantojuši.

TrešÄm kārtām – peļņa ir negods

Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas likums, tā pašreizÄ“jā darba redakcijā, paredz, ka (ja) uzņēmuma, kurš ieguvis sociālā uzņēmuma statusu, peļņa turpmāk netiek sadalÄ«ta, bet reinvestÄ“ta uzņēmumā. Principā – sava loÄ£ika šajā normā ir, jo Finanšu un Ekonomikas ministriju vadÄ«tāji un pusvadÄ«tāji visticamāk baidās, ka jebkurš uzņēmÄ“js rada savu biznesu šajā valstÄ« ar mÄ“rÄ·i shÄ“mot un tad nu – reizi par visām reizÄ“m tam bÅ«s likts punkts.

Neviens. Neviens investors, kuram es prezentÄ“šu savu uzņēmumu un manu vÄ“lmi ideju laist tirgÅ«, nekad nepiekritÄ«s ieguldÄ«t lÄ«dzekļus “melnajā caurumā” – sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas Latvijas versijas bezdibenÄ«, no kura investÄ«cijas nekad nespÄ“s atgÅ«t. Normālā uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidÄ“ uzsācÄ“juzņēmÄ“js tai vai citā gatavÄ«bas stadijā piesaista XYZ lielu summu, kuras ekvivalents ir procenti no uzņēmuma kapitāldaļām. Investors vÄ“las konkrÄ“tā laikā “atprečot” savu ieguldÄ«jumu, un klasiski tā ir akciju pārdošana pÄ“c šÄ« laika.

Atkārtošos – neviens pie labas veselÄ«bas un veselā saprāta nebÅ«s gatavs investÄ“t uzņēmumā, kurš pÄ“c definÄ«cijas eksistÄ“ ar likumā iestrādātu “apgrÅ«tinājumu”.

Normālā uzņēmumā peļņa un komerciāls veiksmÄ«gums ir sasniegums. Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas kontekstā ierÄ“dniecÄ«ba uzskata, ka peļņa ir daļa no nāves grÄ“kiem. Tas pats attiecas uz uzņēmuma spÄ“ju strādāt un attÄ«stÄ«ties pašam, izmantojot likumā paredzÄ“to nodokļu atvieglojuma bāzi – nedod, Dievs, kāds shÄ“mos un nopelnÄ«s, nedod, Dievs...

LabklājÄ«bas ministrija – vÄ“rtÄ“s uzņēmÄ“jdarbÄ«bu?

Vai man vienÄ«gajam šajā apgalvojumā šÄ·iet, ka ieskanas neloÄ£iski motÄ«vi? LabklājÄ«bas ministrijas ekspertÄ«ze nav uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Ekonomikas ministrijas – ir. Kādēļ likumā iestrādāta norma, ka, ja (kad) uzņēmums bÅ«s aizpildÄ«jis virkni anketu, nodevis gada bilanci un tad sagaidÄ«jis nākamo gadu un ierÄ“dniecÄ«bas labvÄ“lÄ«bu, tā atbilstÄ«bu sociālā uzņēmuma statusam vÄ“rtÄ“s LabklājÄ«bas ministrija. Lai gan ministriju politiskajā vadÄ«bā Latvijā nereti redzam universālus multispeciālistus, atļaušos apšaubÄ«t LabklājÄ«bas ministrijas spÄ“ju sniegt eksperta lÄ«meņa vÄ“rtÄ“jumu par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veiksmÄ«gumu.

Kādēļ to nav gatava darÄ«t Ekonomikas ministrija – skatÄ«t augšminÄ“tos iemeslus. Tie taču ir sociālie…

Grantņēmēji un NVO redzējums, nevis uzņēmējdarbība

IespÄ“jams, viena no lielākajām problÄ“mām ir likumdevÄ“ju konsultācijas ar esošajiem sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pārstāvjiem, kuri lielā mÄ“rā ir bijuši spiesti balstÄ«t savu eksistenci uz dažādu projektu ietvaros piesaistÄ«tu finansÄ“jumu. Saņēmi finansÄ“jumu, izpildÄ«ji formālos kritÄ“rijus un atskaitÄ«jies – vari paturÄ“t naudu un rakstÄ«t nākamo projektu.

Tā nav sociālā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba – tā ir grantņēmÄ«ba (granterpreneurship – angļu valodā lietots termins, kas citur Eiropā raksturo uzņēmumus, kuri veÄ£etÄ“ tikai no projektu un grantu žēlastÄ«bas). Ja jÅ«s esat uzņēmÄ“js, jums jādarbojas ar peļņu. Ja jÅ«s esat nevaldÄ«bas organizācija, biedrÄ«ba vai kopienas fonds, jÅ«su mÄ“rÄ·i ir un var bÅ«t citi. Taču tad nav nepieciešams tÄ“rÄ“t laiku un resursus apsaucot likumdošanas normu par “Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas likumu”.

Pavelkot svītru

Dāmas un kungi, pietiek tÄ“rgāt – jāveicina Latvijas konkurÄ“tspÄ“ja globālā uzsācÄ“juzņēmumu spÄ“les laukumā un jāveido izpratne, ka komerciāla darbÄ«ba nozÄ«mÄ“ sekmÄ«gu darbu, nomaksātus nodokļus un piesaistÄ«tas investÄ«cijas. Jāliek punkti uz “i” un Ekonomikas un ne LabklājÄ«bas ministrijai jābÅ«t jebkuras uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas virspārraugam un palÄ«gam investÄ«ciju piesaistÄ“, un visbeidzot – jāstimulÄ“ spÄ“jÄ«gi Latvijas uzņēmumi, nevis jārada jauna grantu lÅ«dzÄ“ju paaudze.

* – pietiek tÄ“rgāt – let’s cut the small talk