Iesaki rakstu:

Jau kādu laiku presÄ“ var lasÄ«t ziņas par un ap DEPO tirdzniecÄ«bas centra bÅ«vniecÄ«bu Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzÄ«voju netālu un plānoju bÅ«t šÄ« veikala apmeklÄ“tājs, lÄ«dz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstÄ«tāju rindās.

Nule medijos parādÄ«jās ziņas, ka piesaistÄ«ta DrošÄ«bas policija, lai pārbaudÄ«tu kāda Viktora GušÄina (attÄ“lā) aktÄ«vo iesaistÄ«šanos projekta noliedzÄ“ju un pretinieku kampaņā. Tas lika aizdomāties par mÅ«su demokrātijas iespÄ“jām un labumu, kur šÄda persona var nesodÄ«ti izmantot gan valsts resursus un laiku, rakstot vÄ“stules prezidentam, gan visa veida medijus savās politiskajās un Latvijai nedraudzÄ«gajās interesÄ“s.

Neatkārtošu visus šÄ« Viktora GušÄina “nopelnus”, tos ikviens var izlasÄ«t, ierakstot viņa vārdu Google meklÄ“tājā, tāpat kā informāciju par naudas saņemšanu no “konsulāta” un pārÄ“jās izpausmes. Interesanti, ka šai personai, kas Kremļa propagandas ruporā Sputnik sevi krāšÅ†i apzÄ«mÄ“ par “latviešu vÄ“sturnieku”, bijusi aizliegta iebraukšana mÅ«su kaimiņvalstÄ« Igaunijā.

Tāpat patiešÄm vÄ“rtÄ«gi uzmest skatu vietÄ“jā portāla Zemgales Ziņas komentāru sadaļai par DEPO tÄ“mu, kur šis pats GušÄins tiek piesaukts kopā ar pārÄ“jiem projekta noliedzÄ“jiem un aktÄ«vi plusoti aicinājumi viņam kandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās.

Te jāteic, ka sarunās esmu dzirdÄ“jis izskanam arÄ« frāzes par kāda cita aktÄ«vi rakstoša šÄ«s pretkampaņas dalÄ«bnieka kādreizÄ“jo un, protams, protams, tikai varbÅ«tÄ“jo saistÄ«bu ar kādas šobrÄ«d vairs neeksistÄ“jošas valsts represÄ«vajiem dienestiem.

Runājot par pašu DEPO projektu, uzskatu, ka uzņēmÄ“ji dara pareizi, pārāk neiesaistoties tiešÄs diskusijās ar šÄda veida protestÄ“tājiem. PatiesÄ«bā es to uztvertu kā klasisku naudas izspiešanas shÄ“mu.

PaskatÄ«jos, kas tad ir šie protestÄ“tāji – kāds nesavtÄ«gs jurists ar atklātu skatienu un viņa paša “kabatas” organizācija – biedrÄ«ba, kas vienlaikus ir arÄ« šÄ·Ä«rÄ“jtiesa, tāpat arÄ« kāda cita pāris cilvÄ“ku nupat speciāli šim mÄ“rÄ·im noreÄ£istrÄ“ta biedrÄ«ba.

Nešaubos - kā jau mums parasts, tā visticamāk pārtaps par kārtÄ“jo taisnÄ«bas cÄ«nÄ«tāju partiju jau uz šÄ«m pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām. PiesaistÄ«ti šÄdām tÄ“mām vienmÄ“r atsaucÄ«gie masu saziņas lÄ«dzekļi, runāts visu pilsÄ“tnieku vārdā, turÄ“tas runas par pilsÄ“tvidi un slikto uzņēmÄ“ju nerÄ“Ä·ināšanos ar vienkāršo cilvÄ“ku interesÄ“m.

Latvijā tā ir veca tradÄ«cija, ka šÄdu apjomÄ«gu projektu sakarā gandrÄ«z neizbÄ“gami uzrodas veidojumi, kas uzdodas par visas sabiedrÄ«bas interešu pārstāvjiem. ArÄ« GušÄins un viņa sabiedrotie te Ä«steno masÄ«vu dezinformācijas kampaņu un, iesaistot mūžam sensāciju kāro presi, šo projektu pasniedz kā vÄ“sturiskās Jelgavas pils apdraudÄ“jumu, kas aizsegšot skatu uz unikālo ainavu.

Tika sākta parakstu vākšana nu jau par nacionālo hobiju kļuvušajā manabalss.lv portālā, kas pÄ“c situācijas patiesās izskaidrošanas un, apzinoties sekas par klajiem meliem, apstājās.

ŠÄ« ir sena un ļoti izplatÄ«ta sava veida “biznesa” forma. To sauc par šantāžu. Un vairumā gadÄ«jumu tā ir krimināli sodāma darbÄ«ba. Uzskatāms piemÄ“rs ir bÄ“dÄ«gi slavenās biedrÄ«bas Par brÄ«vu Lielā Baltezera krastu aktivitātes saistÄ«bā ar projektu Mazā Baltezera krastā, kas beidzās ar galvenā „sabiedrÄ«bas” interešu aizstāvja notiesāšanu ar reālu brÄ«vÄ«bas atņemšanu.

Man personÄ«gi ļoti interesants šÄ·ita fakts, ka pÄ“kšÅ†i kāds acÄ«mredzot sirdsšÄ·Ä«sts godavÄ«rs arhitekts Ingurds Lazdiņš no labas sirds un, tÄ“rÄ“jot savu laiku, iesniedz pats savu projektu, ko protestÄ“tāju koris atzÄ«st par izcilu arhitektÅ«ras pÄ“rli.

Var, protams, domāt, ka arhitektu vadÄ«jusi nesavtÄ«ga vÄ“lme strādāt un ziedoties sabiedrÄ«bas labā, bet, aplÅ«kojot SIA Ingurds Lazdiņš gada pārskatus, nākas konstatÄ“t, ka 2015, gadu uzņēmums pabeidzis ar teju 30 tÅ«kstošu EUR zaudÄ“jumiem ar 40 tÅ«kstošu EUR apgrozÄ«jumu. Katrā ziņā interesanti.

Lai nu kā, dažādu un visai pretrunÄ«gu indivÄ«du tendence “piesmÄ“rÄ“ties” pozitÄ«vām sabiedriskām aktivitātÄ“m ir uzkrÄ«toša. Nepolitiski projekti - kāds ir šis DEPO gadÄ«jums tiek pakāpeniski pārvÄ“rsti par tÄ«ru politiku.

Tā kontekstā vÄ“l bÅ«tiskāks man šÄ·iet fakts, ka Latvijas drošÄ«bas iestādes ilgstoši nemana vai izliekas nemanām šÄdu personu kā Viktors GušÄins un viņa sabiedroto kaitniecisko darbÄ«bu sekas.

Faktiski izmantojot pašas valsts radÄ«tus mehānismus un demokrātiskās brÄ«vÄ«bas, pakāpeniski tiek audzÄ“ts politiskais kapitāls, un te arÄ« pamazām tāds reāls Latvijas valsts ienaidnieks kā GušÄins kļūst par „latviešu vÄ“sturnieku” un kopā ar saviem sabiedrotajiem - gaišu un pozitÄ«vu cÄ«nÄ«tāju par jelgavnieku interesÄ“m.

Foto no kasjauns.lv