Iesaki rakstu:

PilnÄ«bā nekādas motivācijas godÄ«gi maksāt nodokļus. VID - tā ir legāla, ar likumu sakārtota valsts reketa institÅ«cija, kas balstÄ«ta uz Latvijas uzņēmÄ“jvides iznÄ«cināšanu. Vai nodokļu maksātāji brauc pa labākiem ceļiem? Vai nodokļu maksātāji redz, ka viņu vecāki saņem pensijas, par kurām iespÄ“jams izdzÄ«vot? Kur mÄ“s redzam, ka mÅ«su nauda aiziet? Tā ir vienvirziena kustÄ«ba - valsts ņem, bet neko nedod.

Tā vietā aizvien jauni skandāli par valsts lÄ«dzekļu piesavināšanos lielos apmÄ“ros, kur tiek rosinātas jaunas tiesas prāvas, kuras ilgs gadiem, kā rezultātā noklusÄ«s un lietas tiks izbeigtas bez sodiem dažādu juridisku manevru rezultātā.

Kāds valsts iedzīvotājiem labums no tā, ka VID uzbūvēja sev jaunu daudzmiljonu centrālo ēku? Tas ir "bullshits" - tās reklāmas par aicinājumu būt godīgam un maksāt godīgi: "Nevis nemaksā, bet samaksā!"

Atklāti sakot, uzņēmumus un to Ä«pašniekus, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, nevajadzÄ“tu saukt par noziedzniekiem. Kā valsts pret uzņēmÄ“jiem, tā uzņēmÄ“ji pret valsti. Jo patiesÄ«bā ir virkne nozaru, kur ar esošo nodokļu slogu nav iespÄ“jams pastāvÄ“t (nebankrotÄ“t), ja visu dara godÄ«gi. Valsts piespiež uzņēmÄ“ju bÅ«t negodÄ«gam, lai vÄ“lāk rÄ«kotu raganu medÄ«bas un kārtu pie kaunināšanas staba.

IzvairÄ«šanos no nodokļu maksāšanas es noformulÄ“tu kā nevÄ“lÄ“šanos dalÄ«ties ar valsti lÄ«dzekļos, kuru nopelnÄ«šana ir grÅ«ti nākusies. Un rezultātā tev pašam ir nepieciešami šie lÄ«dzekļi, lai uzturÄ“tu savus vecākus pensionārus, bÄ“rnus, maksātu par veselÄ«bas aprÅ«pi, pirktu jaunas riepas, ko regulāri pārsist uz ceļiem (izbrauciet pa RÄ«gas galveno - BrÄ«vÄ«bas ielu no viena gala lÄ«dz otram - kauns), ka arÄ« veiktu citu izmaksu segšanu, kurām normālā gadÄ«jumā bÅ«tu jābÅ«t segtām no nodokļu naudas.

Ja uzņēmÄ“ji katrs atsevišÄ·i pārvaldÄ«tu savas finanses tā, kā tiek izsaimniekota nodokļu nauda, - nebÅ«tu neviena uzņēmuma. Kādam ir baigais brÄ«nums par to, ka uzņēmÄ“js neuztic savu naudu diletantam ar lielu apetÄ«ti, kurš neprot ar to apieties?

VID vÄ“las apÄ“st vistu, kas dÄ“j zelta olas, tikai tamdēļ, ka apetÄ«te lielāka nekā vistas dÄ“šanas ātrums. Bet, kad visas vistas bÅ«s apÄ“stas, - ko tālāk? Kas dÄ“s zelta olas? No birokrātisku papÄ«ru kaudzes ražošanas valsts uzpÅ«stajā pārvaldes mehānismā jau nekāda pievienotā vÄ“rtÄ«ba nerodas, kādam jau vajag arÄ« radÄ«t to iekšzemes kopproduktu, ražojot un sniedzot reālus pakalpojumus. Darbs Saeimā, regulāri pārgrupÄ“joties un pārdalot ieņemamos amatus, jau Ä«sti nav darbs.

Uzskatāmākai sapratnei velkot paralÄ“les ar ražošanas procesu: iedomājieties, ka vienas fabrikas 100 darninieki katru dienu nāktu uz darbu un nevis veiktu savu tiešo darbu (piemÄ“ram, skrÅ«vÄ“tu, urbtu, zāģētu, lÄ«mÄ“tu u.t.t.), bet cauras dienas aizvadÄ«tu diskusijās, kurš ko darÄ«s (kurš skrÅ«vÄ“s, kurš urbs, kurš zāģēs un lÄ«mÄ“s u.t.t.). Rezultātā laiks ir pagājis, bet reāli jau nekas nav izdarÄ«ts, vienÄ«gi runāts par to, kurš ko darÄ«s.

Es nežēlojos (konceptuāli to neatbalstu, katrs pats savas laimes kalÄ“js), es vienkārši konstatÄ“ju faktu un padalÄ«jos savās pārdomās. Ar likumÄ«gām represijām pret uzņēmumiem nebÅ«s nekādu rezultātu, kamÄ“r nebÅ«s ticÄ«ba sistÄ“mai kopumā.

Vieglāk dzīvot, ja daudz nedomā un īsti neko nesaprot! Gudri d**** nav malku cirst!

Paldies tiem, kam pietika pacietÄ«bas šo garo tekstu izlasÄ«t lÄ«dz galam, un veiksmÄ«gu nedēļas nogali.

* pārpublicēts no Facebook