Iesaki rakstu:

Šai brÄ«dÄ«, 20. janvārÄ« 19.00 pÄ“c Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajÅ«smas saucienus var vÄ“rot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilāt prātu. Bet labi, prieki — prieciņi, taču kāds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasÄ«t, ko apkopojuši darbu uzskaitÄ«tāji, bet es te rakstÄ«šu no latvieša skata.

SaimniecÄ«bā Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmÄ«bu, nebÅ«t ne radikāli, tomÄ“r likvidÄ“jot uzņēmÄ«bas šÄ·Ä“ršÄ¼us, kas pastāvÄ“ja Obamas laikā, un radot uzņēmÄ«bai labvÄ“lÄ«gu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemākais šai gadsimtā, IKP aug par 3,…% gadā, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tÅ«kstošiem lÄ«dz 26 tÅ«kstošiem. Apsmieklā palikuši skauÄ£i, kas pareÄ£oja saimniecÄ«bas sanÄ«kumu, piemÄ“ram, Nobela oikonomikas balvas laureāts Pols Krugmens un dižžurnālists Kurts Eichenvalds.

Tas gan, protams, nenozÄ«mÄ“, ka gaidāma nemitÄ«ga augšupeja. Domāju, prezidenta Trampa laikā kaut kad bÅ«s jÅ«tams kritiens vai korekcija uz leju. ArÄ« Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogāzās par 23%, kaut kopumā Reigana laikā pieauga 2,5 reizes.

Gada nogalÄ“ pienāca laiks Trampa ZiemassvÄ“tkiem — nodokļu reformai, pÄ“c kuÅ—as pieņemšanas sākās uzņēmumu dāvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps māk ieviest tādu nodokļu reformu, pÄ“c kuÅ—as uzņēmumi dāsnāk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet Kučinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecÄ«bā skaÅ— ne tikai amerikāņus, bet arÄ« pārÄ“jo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecÄ«bas augšupejas vÄ“ju, ka arÄ« tÄ«tari sāk lidot un Latvijas saimniecÄ«bas sanÄ«kuma varbÅ«tÄ«ba top visai zema.

TomÄ“r, kā teic amerikāņu parunas, kultÅ«ra pārspÄ“j saimniecÄ«bu (culture trumps economy), un dÄ“mografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvÄ“ka uzvedÄ«bu kultÅ«retniskā piederÄ«ba noteic vairāk nekā saimnieciski apsvÄ“rumi, un tautas likteni izšÄ·iÅ— iedzÄ«votāju sastāvs, nevis lietas, ko rÅ«sa un kodes maitā. TāpÄ“c Trampa saukļa izpildi darÄ«t Ameriku atkal dižu vislielākā mÄ“rā varÄ“s vÄ“rtÄ“t nevis pÄ“c bezdarba, IKP un biržas, bet pÄ“c sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrācijas. Un te pirmā gadā bijuši soļi un solÄ«ši pareizā virzienā, bet ne izšÄ·irÄ«gas pārmaiņas: AAV izstājušÄs no ANO globālā migrācijas pakta; samazinājusies nelegāla imigrācija un augusi nelegālu imigrantu izraidÄ«šana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstÄ«m utt.

Ja reiz piesaukta kultÅ«ra, tad arÄ« kultÅ«ras kaÅ—os prezidentam Trampam panākumi: Augstākā tiesa papildināta ar konservātÄ«vu tiesnesi, globālo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašÄk atzÄ«ta un cienÄ«ta cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba kopš ieņemšanas, valsts atzÄ«st un ciena pilsoņu brÄ«vÄ«bu — vārda, ieroču nÄ“sāšanas, ticÄ«bas u.c.

Vai bijis arÄ« kas nelāgs? Jā, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brÄ«vu tirgu ārÄ“jā tirdzniecÄ«bā. Tiesa, uzņēmÄ«bas veicināšanas ieguvumi ir lielāki nekā šÄ«s Ä“nas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikāņu gļēvums un sociālistiska nevÄ“lÄ“šanās atcelt Obamas laikā ieviesto veselÄ«bas aprÅ«pes kārtÄ«bu. Apziņa, ka it kā savÄ“jie deputāti patiesÄ«bā ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikāņu vÄ“lÄ“tāju aktÄ«vitāti šÄ«gada novembÅ—a vÄ“lÄ“šanās, un ir visai augsta varbÅ«tÄ«ba, ka Republikāņu partija zaudÄ“s nepavisam ne biežo izdevÄ«bu Ä«stenot savu polÄ«tiku, ko šobrÄ«d dod savs prezidents un vairākums abās Kongresa palātās.

Ä€rlietās no visiem virzieniem svarÄ«gākais latviešiem bijis attiecÄ«bas ar Krieviju. PriekšvÄ“lÄ“šanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažām, ka viņa Krievijas polÄ«tika varÄ“tu bÅ«t gana mÄ«kstčaulÄ«ga un tāpÄ“c apdraudÄ“t Latviju, un Tramps bija gana nekonkrÄ“ts, lai bÅ«tu pagrÅ«ti noteikt viņa vietu. Priekš vÄ“lÄ“šanām tomÄ“r pirmā tuvinājumā šÄ·ita, ka diez vai bÅ«s putiniskāks par Obamu. Un tā arÄ« notika: visai drÄ«z kadru lÄ“mumi un praktiskā polÄ«tika rādÄ«ja, ka nav vis tik putinisks kā Obama. Un vasarā par Centrāleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicās plašÄk lieliskā runā Varšavā, bet viceprezidents Maikls Penss tāpat lieliski Tallinā.

Ir bijis labi. Pat labāk, nekā gaidīts. Dod, dieviņi, vēl septiņi gadi tā.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com