Pirms Äetriem gadiem pirmoreiz publicÄ“ts raksts: vai aicinÄjums turpinÄt „dzÄ«vot melosâ€?
RudÄ«te Kalpiņa, LiÄna Langa · 15.11.2017. · Komentāri (3)Tieši tÄ var uztvert Saeimas NacionÄlÄs drošÄ«bas komisijas vadÄ«tÄja (raksts pirmoreiz publicÄ“ts 2013. gada decembrÄ«) Valda Zatlera teikto, kad viņš aizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä medijiem un sabiedrÄ«bai skaidroja, kÄpÄ“c SAB pÄrziÅ†Ä esošÄ Latvijas PSR VDK kartotÄ“ka jeb tautas valodÄ „Äekas maisi” ar likumu „jÄnorok” vÄ“l uz 30 gadiem.
ĪsumÄ - nevarot bÅ«t pilnÄ«gas pÄrliecÄ«bas, ka Äekas maisos ir visas kartÄ«tes. AÄ£entu skaits bijis tuvu 25 tÅ«kstošiem, bet maisos ir kartÄ«tes tikai par Äetrarpus tÅ«kstošiem personu. TurklÄt tajÄs atrodamÄ informÄcija neļaujot nepÄrprotami konstatÄ“t faktu par sadarbÄ«bu ar VDK.
Zatlers pauda šaubas, vai sabiedrÄ«ba 20 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas ir gatava sÄkt izskaidrošanos, un izteica bažas, ka maisu atvÄ“ršana radÄ«tu jaunu šÄ·elšanos sabiedrÄ«bÄ - pirmkÄrt jau pašu latviešu vidÅ«. PiedevÄm runa esot arÄ« par valsts drošÄ«bu (no pÄ“dÄ“jÄ tad izriet, ka kÄdreizÄ“jie aÄ£enti ieņēmuši un joprojÄm ieņem nozÄ«mÄ«gas pozÄ«cijas valsts vadÄ«bÄ).
JÄatzÄ«mÄ“ bÅ«tisks aspekts: neviena no amatpersonÄm savos skaidrojumos lÄ«dz šim nav uzskatÄ«jusi par vajadzÄ«gu kaut vai pieminÄ“t to Latvijas sabiedrÄ«bas daļu, kas padomju režīma laikÄ cietusi no VDK aÄ£entu un darbinieku rÄ«cÄ«bas un joprojÄm nav saņēmusi morÄlu kompensÄciju par pÄrdzÄ«voto, aplÅ«kot likumprojekta ideju ar tÄs acÄ«m.
VÄ“sturnieka Ritvara Jansona rÄ«cÄ«bÄ ir korektÄka informÄcija: lÄ«dzÄs 4300 VDK aÄ£entu kartÄ«tÄ“m pastÄvot arÄ« elektroniskÄ datu bÄze, kurÄ ir informÄcija par 35 656 VDK ziņotÄjiem un 8000 šo ziņotÄju ziņojumu atreferÄ“jumi, saglabÄjušÄs arÄ« nedaudzas operatÄ«vÄs lietas. ViņaprÄt, šis materiÄls, kurš satur VDK dokumentus arÄ« par 80.gadu otrÄs puses Atmodas organizÄcijÄm, kompleksi jÄpÄ“ta vÄ“sturniekiem, bet valstij tam jÄatvÄ“l vajadzÄ«gie finanšu resursi. Daļa informÄcijas, lai arÄ« nepilnÄ«ga, noteikti ir jÄpublisko, pievienojot zinÄtniskus komentÄrus. Jansons Latvijas Radio aicinÄja nelikt vienos svaru kausos informatorus ar pavēļu devÄ“jiem, kuru augšgalÄ vietÄ“jÄ lÄ«menÄ« atradÄs Latvijas PSR KP CentrÄlkomitejas locekļi.
ŠÄ·iet, likumdevÄ“ji, nÄkot klajÄ ar šÄdu iniciatÄ«vu, nav uzskatÄ«juši par vajadzÄ«gu iepriekš konsultÄ“ties ar šajÄ jomÄ kompetentiem vÄ“sturniekiem. TÄpat vÄ“rÄ nav ņemta sabiedrÄ«bas vÄ“lme un tiesÄ«bas uz nosacÄ«tu vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma piepildÄ«šanos. Noraidot Valda Zatlera šaubas varam apgalvot, ka sabiedrÄ«ba jau ilgi gaidÄ«jusi uz iespÄ“ju civilizÄ“ti izvÄ“rtÄ“t savu pagÄtni. Šo vajadzÄ«bu pÄ“c skaidrÄ«bas nedrÄ«kst infantili „norakt", nÄcijas kolektÄ«vajÄ zemapziÅ†Ä uzturot spÄ“kÄ savulaik „Äekas" iedibinÄtÄs bailes un noteikumus. Tikai sociÄlistiskajÄ reÄlismÄ sakņotÄs bezkonflikta teorijas pÄrņemtiem cilvÄ“kiem var šÄ·ist, ka, noslÄ“gusi nekrietnu darÄ«jumu par patiesÄ«bas noklusÄ“šanu, sabiedrÄ«ba kļūs vienotÄka.
PolitiÄ·i pašlaik piedÄvÄ sabiedrÄ«bai turpinÄt dzÄ«vot dubultu dzÄ«vi, vienai cilvÄ“ku daļai nedodot norÄ“Ä·inu iespÄ“ju ar pagÄtni - iespÄ“ju atzÄ«t savas kļūdas un atvieglot sirdsapziņu lustrÄcijas procesÄ, otrai daļai - piedot. Tas ir arÄ« jautÄjums par uzticamÄ«bu valsts varai, par savstarpÄ“jÄs uzticamÄ«bas lÄ«meni starp sabiedrÄ«bas locekļiem. TÄ ir arÄ« nepÄrprotama mÄcÄ«ba jaunajai paaudzei, ka nodevÄ«ba principÄ nav nekas slikts un ka tÄ ir noslÄ“pjama.
Liedzot iespÄ“ju pilsoņiem lustrÄ“ties humÄnÄ un diskrÄ“tÄ procedÅ«rÄ, viņiem tiek atņemta iespÄ“ja atbrÄ«voties no padomju kauna krusta. To personu vÄrdi, kuri brÄ«vprÄtÄ«gi lustrÄ“jas valsts nodrošinÄtÄ procedÅ«rÄ, netiek publicÄ“ti, tÄdēļ versijas par sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu ir, mazÄkais, nekorektas. Persona savu lustrÄciju var un drÄ«kst, ja vÄ“las, paturÄ“t slepenÄ«bÄ, neinformÄ“t ne savu Ä£imeni, ne draugus. TÄ ir individuÄla rÄ“Ä·inu noslÄ“gšana ar pagÄtni, savu valsti un sirdsapziņu, nevis publisks process.
No tiem, kuri iestÄjas par „Äekas maisu iesaldÄ“šanu", nereti atskan sabiedrÄ«bu biedÄ“joša retorika - notikšot „raganu medÄ«bas", bijušo aÄ£entu un Äekistu „atspÄrdÄ«šana", maisu atvÄ“ršana esot novÄ“lota utt., un tÄ joprojÄm. TomÄ“r nav dzirdÄ“ts par vardarbÄ«giem gadÄ«jumiem citÄs postpadomju bloka valstÄ«s, kurÄs tikuši vÄ“tÄ«ti komunistu politiskÄs policijas arhÄ«vi vai notikusi lustrÄcija.
BulgÄrijas parlamentÄ darbojusies „DosjÄ“ komisija", kas strÄdÄjusi ar arhÄ«vu materiÄlu, vÄ“lÄk individuÄlÄ kÄrtÄ darot šos materiÄlus pieejamus savas valsts pilsoņiem. VDK arhÄ«vu apzinÄšanas procesi notikuši LietuvÄ, IgaunijÄ, PolijÄ, VÄcijÄ, UkrainÄ un citur. TÄdēļ nav izprotama Latvijas tautas priekšstÄvju vÄ“lÄ“šanÄs šo sabiedrÄ«bai tik nepieciešamo pagÄtnes izvÄ“rtÄ“šanas darbu turpinÄt novilcinÄt vai nerosinÄt vispÄr. ŠÄdÄ veidÄ valstÄ« tiek sekmÄ“ta un uzturÄ“ta baiļu terora un aizdomÄ«guma atmosfÄ“ra, demokrÄtisko iekÄrtu padarot vien par ÄrišÄ·Ä«gu formu, kurÄ ieliets ar pagÄtnes rÄ“giem un vÄ“sturisko netaisnÄ«bu piesÄtinÄts saturs. ŠÄ jautÄjuma skatÄ«šana Ärpus kÄdreizÄ“jÄ Varšavas pakta valstu pieredzes konteksta rada priekšstatu, ka Latvija ir kļuvusi par Krievijas maigÄs varas ietekmes galveno platformu rietumos.
OkupÄcijas fakts Latvijas vÄ“sturÄ“ šodien daudziem ir vairs tikai abstrakcija. PienÄcis laiks atzÄ«t, ka režīms, kurÄ spiestÄ kÄrtÄ piecas desmitgades dzÄ«voja vairÄkas latviešu paaudzes, bija noziedzÄ«gs. Tas, ka tÄ pastÄvÄ“šanas periods ievÄ“rojami pÄrsniedza 12 nacionÄlsociÄlisma gadus VÄcijÄ, nevar kalpot par attaisnojumu nodarÄ«jumiem pret laikabiedriem. Tiesa, cilvÄ“ki par informatoriem un aÄ£entiem kļuva dažÄdu iemeslu dēļ un dažÄdÄs situÄcijÄs, arÄ« piespiedu kÄrtÄ. TÄpÄ“c nevar izpalikt jautÄjums par katra individuÄlo atbildÄ«bu un nodarÄ«juma vieglumu vai smagumu. Kalpošana VDK nebija tikai „darbs drošÄ«bas iestÄdÄ“s", kÄ to apgalvo SC deputÄts Agešins, demagoÄ£iski klÄstot, ka „Äekas maisu" atvÄ“ršanas gadÄ«jumÄ Ä¼audis vairs nevÄ“lÄ“sies strÄdÄt neatkarÄ«gÄs Latvijas drošÄ«bas iestÄdÄ“s. VDK nav uzskatÄma par civilizÄ“tas un demokrÄtiskas valsts standarta drošÄ«bas struktÅ«ru, tÄpÄ“c šÄdi salÄ«dzinÄjumi ir absurdi.
SabiedrÄ«bÄ ir nobriedusi nepieciešamÄ«ba morÄles kategorijas un vÄ“rtÄ«bas uzskatÄ«t par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gÄm tehniskiem un juridiskiem risinÄjumiem, tÄ gaida, ka likumus un rÄ«kojumus beidzot tulkos nevis burtiski, bet atbilstoši likuma bÅ«tÄ«bai un garam. Un sabiedrÄ«ba ir gatava nozÄ«mÄ«gam pavÄ“rsienam - attÄ«rÄ«šanÄs procesam. TÄpÄ“c varas pÄrstÄvjiem bez aizbildinÄjumiem jÄpilda šis sabiedrÄ«bas pasÅ«tinÄjums - jÄorganizÄ“ un jÄ“dzÄ«gi jÄvada lustrÄcijas process LatvijÄ, balstoties uz šajÄ ziÅ†Ä veiksmÄ«gÄko Austrumeiropas valstu pieredzi.
Eseju „NedzÄ«vot melos", uz kuru atsaucamies virsrakstÄ, krievu rakstnieks Aleksejs Solžeņicins uzrakstÄ«ja 1974.gadÄ, vÄ“ršoties pie PSRS inteliÄ£ences pÄ“c „Gulaga arhipelÄga" nomelnošanas kampaņas. TajÄ viņš aicina pretestÄ«bu varai izrÄdÄ«t individuÄlÄ lÄ«menÄ«, pat netiešÄ veidÄ, sÄkt ar mazumiņu, tomÄ“r cietÄ pÄrliecÄ«bÄ - neiesaistÄ«ties melos. „Lai meli ir visu pÄrklÄjuši, lai meli valda pÄr visu, bet ne ar manu palÄ«dzÄ«bu un starpniecÄ«bu. Kad ļaudis atsakÄs no meliem, tie vienkÄrši pÄrstÄj eksistÄ“t" (Eseja krievu valodÄ izlasÄma internetÄ.)
Ironiskas sakritÄ«bas dēļ tieši šajÄs dienÄs atklÄta Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va speciÄlistu sagatavotÄ virtuÄlÄ izstÄde „1983.gada politiskÄs prÄvas LatvijÄ" (www.archiv.org.lv/1983/). TajÄ var iepazÄ«ties gan ar apsÅ«dzÄ“to lietÄm, gan ar laikmeta konteksta izklÄstu, tÄlaika preses publikÄcijÄm, tiesas sastÄvu, utt. Var izlasÄ«t arÄ« vairÄku pilsoņu - „ziņotÄju" iesniegumus VDK. GunÄrs Astra bija viens no šajÄs prÄvÄs apsÅ«dzÄ“tajiem, un kopš viņa teiktÄ nu jau slavenÄ PÄ“dÄ“jÄ vÄrda pagÄjuši 30 gadi. (InternetÄ joprojÄm aplÅ«kojama arhÄ«vistu sagatavotÄ izstÄde par GunÄru Astru www.archiv.org.lv/astra/)
GrÅ«ti samÄ“rot to atbildÄ«bas un likteņa smagumu, kÄdu uzņēmÄs GunÄrs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, JÄnis Rožkalns, JÄnis VÄ“veris, Boriss Grezins, JÄnis BarkÄns, Ints CÄlÄ«tis, GunÄrs Freimanis un Ä¢ederts Melngailis ar iespÄ“jamiem patÄ“rniecÄ«bas lÄ«meņa un statusa apdraudÄ“jumiem bijušajiem VDK sadarbÄ«bas aÄ£entiem mÅ«sdienu LatvijÄ.
AugstÄkminÄ“tÄs izstÄdes dokumenti neapšaubÄmi parÄda, ka daudzi latvieši padomju laikÄ kļuva par noziedzÄ«gas varas gribas izpildÄ«tÄjiem. „Viens no traÄ£iskÄkajiem aspektiem, kuru parÄda 1983. gada politisko prÄvu dokumenti, ir fakts, ka vairums no VDK izmeklÄ“tÄjiem, kas 1983. gadÄ veica šo lietu izmeklÄ“šanu, bija latvieši." raksta izstÄdes veidotÄji. „Visi tiesneši, kas 1983. gadÄ iztiesÄja šÄ«s lietas bija latvieši un arÄ« vairums no tiesas piesÄ“dÄ“tÄjiem (kuru loma un ietekme lietÄs gan bija tikai formÄla) bija latvieši. Visbeidzot prokurors V. Batarags, kurš uzturÄ“ja apsÅ«dzÄ«bas gandrÄ«z visÄs 1983. gada politiskajÄs prÄvÄs (izņemot B. Grezina tiesÄšanÄ) un dažkÄrt izcÄ“lÄs ar visai odioziem izteicieniem pat no padomju jurisprudences viedokļa, arÄ« bija latvietis. TÄ laika Latvijas KomunistiskÄs partijas pirmais sekretÄrs A. Voss, kurš regulÄri tika informÄ“ts par šo prÄvu norisi, un tÄ laika Latvijas PSR VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs B. Pugo, kurš piedalÄ«jÄs šo prÄvu organizÄ“šanÄ vai izpildÄ«ja PSRS centrÄlo varas institÅ«ciju norÄdÄ«jumus par šÄdu prÄvu Ä«stenošanu, arÄ« bija latvieši, lai gan pat latviešu valodu viņi zinÄja vÄji. Šie fakti parÄda, cik ļoti tuvu garÄ«gai iznÄ«cÄ«bai PSRS okupÄcijas laikÄ bija novesta liela daļa no latviešu tautas, ja tÄs pÄrstÄvji piedalÄ«jÄs (ļoti ticams, ka vismaz daļa no tiesnešiem bija spiesti uzņemties šo procesu iztiesÄšanu pret savu gribu) represijÄs pret citiem latviešiem tikai tÄdēļ, ka tie pauduši KomunistiskÄs partijas un VDK vadÄ«tÄjiem nevÄ“lamus uzskatus. Viņu piedalÄ«šanÄs šajÄs prÄvÄs ļÄva padomju propagandai atspÄ“kot argumentus par okupÄcijas varas represijÄm, norÄdot, ka dažÄdus ″pretpadomju elementus″ nosoda paši latvieši. PlašÄkÄ kontekstÄ tas ilustrÄ“ mazo traģēdiju Padomju SavienÄ«bÄ, kad skaitliski nelielas tautas tika pakÄpeniski iznÄ«cinÄtas un/vai asimilÄ“tas ar pašu šo tautu pÄrstÄvju palÄ«dzÄ«bu" Vai arÄ« šie tiesneši, ja vÄ“l dzÄ«vi, nebÅ«tu pelnÄ«juši lustrÄciju?
ŠÄgada vasarÄ Tatjanas Ždanokas rÄ«kotajÄ konferencÄ“, veltÄ«tÄ Latvijas okupÄcijas fakta noliegumam, Jakovs Pliners mÅ«su valstÄ« nenotikušo lustrÄcijas procesu minÄ“ja kÄ apstiprinÄjumu padomju okupÄcijas fakta neesamÄ«bai. Postpadomju valstÄ«s, mainoties sociÄlpolitiskai iekÄrtai, tas ticis uzskatÄ«ts par obligÄti nepieciešamu. MÄ“s sÄ“rojam par deportÄcijÄs nomocÄ«tajiem un komunistu veikto zvÄ“rÄ«bu upuriem, godinÄm Latvijas padomjlaiku brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjus - disidentus, bet kavÄ“jamies publiski atzÄ«t pat savu konformismu, piemÄ“ram, piederÄ«bu kompartijai.
Tiek uzsvÄ“rts, ka latviešu inteliÄ£ence savu vadošo lomu sabiedrÄ«bÄ ir zaudÄ“jusi. VarbÅ«t tas ir likumsakarÄ«gi. Vai kÄds no radošÄs elites ir publiski paudis savu nožēlu par kolaborÄciju ar padomju režīmu? KamÄ“r vieni šÄdi „nopirka" iespÄ“ju ceļot uz ÄrvalstÄ«m, veidot karjeru un iepirkties specveikalos, citi - no politzonÄm vai SibÄ«rijas pÄrbraukušie, viņu pÄ“cteÄi - dzÄ«voja tiem ierÄdÄ«tos mitekļos bez labierÄ«cÄ«bÄm vai komunÄlo dzÄ«vokļu istabÄs, pÄrsvarÄ atsakoties no tiešas komunistu diktatÅ«ras balstÄ«šanas. Vai šiem ļaudÄ«m Latvija ir atdevusi pienÄcÄ«gu godu vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma paradigmÄ?
SabiedrÄ«ba augstu novÄ“rtÄ“tu gan savulaik ar kompartiju saistÄ«to latviešu secinÄjumus, gan iespÄ“ju bijušajiem VDK informatoriem lustrÄ“ties valsts noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ. Georga Andrejeva solim 90.gados sekotÄju diemžēl nebija. TaÄu bÅ«tiski atgÄdinÄt, ka izpalika arÄ« viņa kÄdreizÄ“jÄs rÄ«cÄ«bas sabiedrisks nosodÄ«jums, jo vairums cilvÄ“ku izprata un novÄ“rtÄ“ja viņa spÄ“ju uzņemties atbildÄ«bu. Mums ir nepieciešami atklÄti, publiski pieejami atmiņu stÄsti par kontaktiem ar VDK, lai pÄrrautu postpadomju sindroma raisÄ«to baiļu sastingumu, klusÄ“jot par jaunÄko laiku vÄ“stures faktiem. No sabiedrÄ«bas, kas morÄli attÄ«rÄ«jusies, vislielÄkÄ ieguvÄ“ja bÅ«s pati valsts, tÄs pilsoņi un nÄkamÄs paaudzes. Cita starpÄ - arÄ« ziņotÄju bÄ“rni un mazbÄ“rni.