Iesaki rakstu:

Kā domā, cik ir to, kuriem bez liekām pÅ«lÄ“m var iestāstÄ«t, ka zeme, uz kuras dzÄ«vojam, ir plakana? Šoreiz bez vaļiem un ziloņiem. Lai cik tas nebÅ«tu dÄ«vaini un neticami, bet viņu ir daudz, pūļiem un bariem.

Šo varÄ“tu saprast vai attaisnot, ja tas notiktu tā saucamajos tumšajos viduslaikos, bet diemžēl tas notiek divdesmit pirmajā gadsimtā, un daudziem no viņiem ir dokumenti par augstāko izglÄ«tÄ«bu, par vidÄ“jo nerunājot. Nav ziņu, ka izglÄ«tÄ«bas dokumentus viņi bÅ«tu pirkuši koruptÄ«vā darÄ«jumā. Atliek secināt, ka izglÄ«tÄ«bas «standarti» pieļauj arÄ« šÄdus masveida pavÄ“rsienus.

Tā saucamā «KovidafÄ“ra» to lieliski pierāda. Kaut arÄ« nekādas kovidafÄ“ras nebija un nav, tas tomÄ“r daudziem neliedz skaļi domāt, ka, pat ja zeme nav plakana un nebalstās uz bruņurupučiem, tad kovidavÄ“ra tomÄ“r noteikti bija un ir!

Cik ir to, kuriem var stāstÄ«t jebkuru aplamÄ«bu un viņi to nekritiski uztvers kā patiesÄ«bu pÄ“dÄ“jā instancÄ“? Cik ir to, kuriem nav vajadzÄ«gi nedz pierādÄ«jumi, nedz loÄ£iski skaidrojumi, nedz pamatojumi? Viņiem pietiek ar «viena tante teica», «es tā nedomāju» vai tieši otrādi «es tā domāju», un viņi paļaujas uz savām izziņas un analÄ«tiskajām spÄ“jām. Un kā lai nepaļaujas, ja «zeme ir plakana»?!

Ko tu esi darÄ«jis, lai noskaidrotu, lai pārliecinātos, lai zinātu? Man tam nav laika... tā teica tur tas tajā rullÄ«tÄ«. Viņš labi izskatās, šÄ·iet man simpātisks, un tāpÄ“c es viņam ticu. Pat kristietÄ«ba uzstāj, ka nedrÄ«kst akli ticÄ“t. Viss esot jāuzlÅ«ko kritiski, un tikai tad, kad pārliecināsies, ka sludinātais ir patiesÄ«ba, tam drÄ«kst ticÄ“t. CilvÄ“ks, kurš ir pārliecinājies, spÄ“j patiesi ticÄ“t. Tiem, kuri tic tikai tāpÄ“c, ka baznÄ«ca tā apgalvo, ir māņticÄ«gi.

Ir pamats apgalvot, ka viduslaikiem tumsonÄ«ba ir piedÄ“vÄ“ta, bet patiesa tumsonÄ«ba ir iestājusies divdesmit pirmajā gadsimtā.  Plakanās zemes piekritÄ“ji un mākoņstÅ«mÄ“ji nav dzirdÄ“juši, ka universitātes radās klosteros, ka SvÄ“tā inkvizÄ«cija bija labs stimuls un palÄ«gs, lai attÄ«stÄ«tos zinātne un māksla, nevis to apkaroja un miljoniem cilvÄ“ku dedzināja sārtos. ArÄ« šÄ«s tā saucamās «zināšanas» vairumā gadÄ«jumu piemÄ«t plakanās zemes piekritÄ“jiem.

Koka zobentiņi

Ir liels skaits arÄ« to, kuriem ir ieilgusi bÄ“rnÄ«ba. To dÄ“vÄ“ arÄ« par infantilismu. Viņam jau Ä£imene, viņam jau bÄ“rni lieli, bet viņš vÄ“l aizvien bÄ“rna prātā un nevar pārstāt rotaļāties.

Viņi ar dažāda izskata un konfigurācijas nosacītiem koka zobentiņiem un plintēm skraida pa pagalmu, ielām, laukumiem, mežiem un pat upmalām.

Viņi nespÄ“j atšÄ·irt baltu no melna, labu no slikta, derÄ«gu no ļaunā, bet rÄ«kli tev pārplÄ“sÄ«s, lai pierādÄ«tu, ka ir par visu labo un pret visu slikto.

Ir kāda sena patiesÄ«bas noliegšanas, maldināšanas un krāpšanas metode. Šodien šÄ« metode mÄ“dz bÅ«t gana izsmalcināta, bet tās bÅ«tÄ«ba ir aizvien tā pati.

Ja, piemÄ“ram, ir skaidrs, kas bÅ«s, ja kāds rotaļāsies ar sÄ“rkociņiem siena šÄ·Å«nÄ«, tad, lai nebÅ«tu skaidra un saprotama vienkārša cÄ“loņu un seku sakarÄ«ba, tiek radÄ«tas padsmit versijas, par to, kāpÄ“c šÄ·Å«nis nodega. Šo padsmit versiju apspriešanā prasmÄ«gi tiek iesaistÄ«ts liels skaits cilvÄ“ku. Liela daļa no tiem ir minÄ“tie tumsoņas, kuri ir pārliecināti, ka nes gaismu. Ar sÄ“rkociņiem uz šÄ·Å«nÄ«ti...

 Gaisma sevi neredz, arÄ« labestÄ«ba sevi neredz. Par noteicošo kļūst nevis tas, ko kāds apgalvo, bet tas, kā viņš to dara! Kādi priekšmeti ir runātājam fonā, vai ir kaklasaite, balss skanÄ«gums, pasniegšanas maniere, bet ne apgalvotā bÅ«tÄ«ba un saturs.

Tumsoņas ieslÄ«gst neauglÄ«gā diskusijā, salÄ«dzinot un strÄ«doties par dažādām melÄ«gām, bieži speciāli sacerÄ“tām versijām. Tiek analizÄ“ts vÄ“ja virziens, tā ietekme uz ugunsgrÄ“ku, sÄ“rkociņu turÄ“tāja vai Ä«pašnieka (arÄ« tas ir jānoskaidro, jāizdiskutÄ“) psiholoÄ£iskais portrets, no tā tiek izdarÄ«ti un radÄ«ti tālejoši secinājumi, kaut patiesÄ«ba ir acÄ«mredzama un pamanāma ar neapbruņotu aci.

Šim pieslÄ“dzas runātāji, filmÄ“tāji un izdevÄ“ji, un citi, kuri pamanās no tā gÅ«t taustāmu labumu. Tas jucekli cilvÄ“ku galvās vÄ“l vairāk palielina. Uzrodas arÄ« mākoņstÅ«mÄ“ji. – Eu, redzi, mākoņi kustas? Zini, kāpÄ“c, tāpÄ“c, ka es tos stumju, kaut patiesÄ«bā tur pÅ«š vÄ“jš.

No skatuves nenoiet arī kafijas un monētu speciālisti. Reiz kādā restorānā institūta darbinieki, gaidot pusdienas, diskutēja.

Kāds teica – Ziniet, man viens uzdeva jautājumu, kā tas tā var bÅ«t, ka pilnā kafijas krÅ«zÄ“ var mest monÄ“tas un kafija neizlÄ«st! Un sākās diskusija, kāpÄ“c tā ir, kas to izraisa un kur tas radies. Oficiants, to dzirdot, iejaucas sarunā: – Vai jÅ«s pamÄ“Ä£inājāt? Zinātnieki atbild: – NÄ“...

Horoskopi

Minētajam cēlonis tas pats, kaut runa ir par zinātnei pietuvinātajiem. Tā ir tumsonība, kas izpaužas arī plakanās zemes apgalvojumos.

Netālu no plakanās zemes atrodas arÄ« fuflomedicÄ«na, fitoterapija, lielā mÄ“rā arÄ« homeopātija, adatu terapija un aromterapija, horoskopi un citas peļņu nodrošinošas terapijas ar minimālu ietekmi uz «investora» veselÄ«bas stāvokli.

Pret tekošu degunu labi palÄ«dz arÄ« ausu tamponi, ja ar tiem aizbāž degunu. Vairs netek. Kā elpot, - nu tam atkal ir citas «terapijas», kuras ārsti noliedz, jo viņi jau neko nejÄ“dz un tikai pelna naudu...

Šo es kā «nopelniem bagāts» slimnieks uzdrošinos apgalvot.

Reiz pirms daudziem gadiem kāda jauna sieviete brÄ«nÄ«jās par to, ka zobu birste maina krāsu. Bija agrāk tādas. NolÄ“mu pajokot un pateikt kaut ko tik aplamu, ka viņa sapratÄ«s, ka jokoju. Teicu, tas tā ir tāpÄ“c, ka šÄdas zobu birstes ražo no hameleoniem!

Kāds bija mans izbrÄ«ns, kad atskārtu, ka viņa to uztvÄ“ra nopietni un noticÄ“ja!  Es sev jautāju: kā tas ir iespÄ“jams?! Šodien viņa ir plakanās zemes un kovida noliedzÄ“ju piekritÄ“ju karojošajā nometnÄ“.

Līdzīgi nelaimei arī aplamība nemīl vienatni un nāk pie mums bariņā.

Es nezinu, kā izskatās plakanā zeme, bet varu iztēloties, esmu redzējis pat dažu ilustrāciju, bet vai zini, kā izskatās velns? Dusmu brīdī ielūkojies spogulī, un tu viņu ieraudzīsi.

Vai tu zini, kādi ir Dieva vaibsti? BrÄ«dÄ«, kad esi mÄ«lestÄ«bas apgarots, nevis iekāres, bet patiesas mÄ«las – ielÅ«kojies tai pašÄ spogulÄ«. Kad tu lÅ«kosies spogulÄ«, tad pārliecināsies par manu vārdu patiesumu. Velns nav lÄ«dzÄ«gs Dievam nedz izskatā, nedz rÄ«cÄ«bā, un viss, kas nav no Dieva, ir no velna.

Es esmu redzējis abus.

Zini, kas ir kopÄ“js plakanās zemes uzskatu paudÄ“jiem? Viņi ir pārliecināti un pat agresÄ«vi nosoda kovidafÄ“ru, un nu skandina, ka Latvija ir okupÄ“ta, mums ir atņemta neatkarÄ«ba. Tu jautāsi, kas mÅ«s okupÄ“ja, kurš ar mums tā izrÄ«kojās?! Izrādās, ka tie ir Ukrainas bÄ“gļi, kuri norāvuši mÅ«su karogus un izkāruši savÄ“jos.

Ja nopietni, tad, manuprāt, pÄ“c šÄ« kara Ukraina bÅ«s liela «IzraÄ“la», kurai aiz žoga bÅ«s nemiermÄ«lÄ«gs, agresÄ«vs un ik pa laikam raÄ·etes šaujošs un iebrÅ«košs kaimiņš.

Ukrainai bÅ«s spÄ“cÄ«ga armija, kas uzbrukumus atraidÄ«s, bet nebÅ«s IzraÄ“las prakses nojaukt šÄvÄ“ju namus.

Cita versija: https://www.youtube.com/watch?v=mXEqMciykPM