Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau vairākus mÄ“nešus Latvijā ir spÄ“kā ierobežojums televÄ«zijas un radio raidÄ«jumu vadÄ«tājiem un dalÄ«bniekiem - lietot sejas maskas, ja raidÄ«jums ilgāks par 15 minÅ«tÄ“m. Ä€rkārtÄ“jās situācijas laikā tas bija noteikts MK rÄ«kojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas pasākumiem.

Šis ierobežojums skar daudzus manus kolÄ“Ä£us un visu sabiedrÄ«bu. Tā kā vistuvākajā laikā plānoju atsākt regulāru raidÄ«jumu vadÄ«šanu, tas tieši skar arÄ« manus profesionālos pienākumus un potenciālo audiovizuālo darbu dalibniekus. Turpmāk izklāstÄ«tie fakti un argumenti ir pamats apšaubÄ«t, vai šÄdam ierobežojumam ir pienācÄ«gs pamatojums, un secinājumam, ka šÄds ierobežojums ir nesamÄ“rÄ«gs no sabiedrÄ«bas interešu aspekta, tāpÄ“c nekavÄ“joties atceļams.

l) Daudzu Eiropas valstu piemēri liecina - tāda ierobežojuma kā Latvijā nav

VirknÄ“ valstu, kurās ir gana ilgas demokrātijas un vārda brÄ«vÄ«bas tradÄ«cijas, bet epidemioloÄ£iskā situācija pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos arÄ« ir bijusi smaga, nereti lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga Latvijai, dažviet pat sliktāka, ir publiski pieejami paraugi, kā medijos pārraidÄ«tās diskusijas šajos mÄ“nešos turpina notikt klātienÄ“ un bez maskām bÅ«tiski ilgāk par 15 minÅ«tÄ“m. PiemÄ“ram: Francija; Vācija; Itālija; Dānija; Somija; Šveice.

Tikai atsevišÄ·os gadijumos, kuros starp raidÄ«jumu dalÄ«bniekiem nav pienācÄ«ga distance, starp viņiem novietoti stikla aizslietņi. Nav informācijas, vai konkrÄ“tajos gadÄ«jumos ir papildu nosacÄ«jumi atticcibā uz dalÄ«bnieku testÄ“šanu par saslimstÄ«bu, taču, jebkurā gadÄ«jumā, rezultāts ir acÄ«mredzams ekrānā.

NeizslÄ“dzot, ka atsevišÄ·Äs valstis ir atšÄ·irÄ«gi piemÄ“ri, tomÄ“r šie daudzie piemÄ“ri rada pamatu jautājumiem: uz kādu argumentu pamata Latvijas Republikas valdÄ«ba ir pieņēmusi ierobežojumus, kas ir stingrāki nekā augšminÄ“tajās valstÄ«s? Vai Latvijas lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem ir argumenti, ka šo ārvalstu epidemioloÄ£isko ierobežojumu noteicÄ“ji ir kļūdÄ«jušies? Vai arÄ« kļūda ir notikusi Latvijā?

2) Ierobežojums raidījumiem nav samērīgs pret vārda brīvību un demokrātiju

ArÄ« pandÄ“mijas laikā valstÄ« un sabiedrÄ«bā ikdienā turpinās trÄ«s saistÄ«ti procesi - darbs medijos, dažādās nozarÄ“s privātajā sektorā un valsts pārvaldÄ“ vai publiskajā sektorā. Demokrātija ietver nepieciešamÄ«bu medijos veidot intervijas un diskusijas par aktualitātÄ“m starp dažādu nozaru privātā sektora un publiskā sektora/valsts pārvaldes pārstāvjiem, lietpratÄ“jiem un dažādu sabiedrÄ«bas grupu pārstāvjiem.

ArÄ« paralÄ“li mediju veidotiem raidÄ«jumiem nozaru un pilsoniskas sabiedrÄ«bas pilnvÄ“rtÄ«gai funkcionÄ“šanai ir nepieciešamas diskusijas, tostarp publiskas, lai sasniegtu atbilstošu auditoriju un dotu iespÄ“ju tās atspoguļot medijiem, translÄ“jot tās pilnibā vai izmantojot fragmentus. To visu ietver vārda un informācijas brÄ«vÄ«ba, un demokrātija.

PilnvÄ“rtÄ«gas intervijas un diskusijas var bÅ«t tikai klātienÄ“ un bez sejas da|as aizklāšanas. Tikai tādā gadijumā sarunas dalÄ«bnieki var nekavÄ“joties reaģēt viens uz otra teikto, apmainoties ar jautājumiem vai replikām, bet auditorija var pilnā apjomā vÄ“rot un vÄ“rtÄ“t dalÄ«bnieku verbālas un neverbālas reakcijas - Ä·ermeņa valodu un vaibstus, grimases, mÄ«miku, ko neaizsedz sejas maskas.

Tikai šÄdi raidÄ«jumi var pilnvÄ“rtÄ«gi sniegt, citÄ“jot nesenu mÅ«su valsts oficiālu dokumentu*, "nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātÄ“, risinot valstiski un sabiedriski nozÄ«mÄ«gus tematus un pārstāvot kvalitatÄ«vu, profesionālu un Ä“tisku žurnālistiku".

SatversmÄ“ ir noteikts, ka personu tiesÄ«bas var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu. AugšminÄ“tajos valdÄ«bas dokumentos bija un ir noteikts, ka starp izņēmumiem attiecÄ«bā uz sejas masku lietošanu iekštelpās ir gadÄ«jumi, kad intervijas nav ilgākas par 15 minÅ«tÄ“m. Vienlaikus cits izņēmums paredz, ka maskas nav lietojamas, ja notiek kultÅ«ras vai reliÄ£iskas norises tiešraides translācija vai ieraksts vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvÄ“rtÄ«gai darba pienākumu veikšanai.

ValdÄ«bas regulÄ“jums paredz pretrunas un nevienlÄ«dzÄ«gumu. Nav pamatojuma, kāpÄ“c izņēmums attiecināts uz kultÅ«ras vai reliÄ£isku norišu translāciju, nevis, piemÄ“ram, biznesa, tieslietu vai sporta nozarÄ“m. Nav saprotams, kāpÄ“c uz audiovizuālu darbu, piemÄ“ram, kinofilmu veidošanu, ir visaptverošs izņēmums, taču raidÄ«jumi medijos ierobežoti papildus. Kaut gan medijos veidoti vai pārraidÄ«ti raidijumi arÄ« ir audiovizuāli darbi.

Ierobežojumus attiecÄ«bā uz raidÄ«jumu dalÄ«bniekiem trÅ«kst pamata interpretÄ“t kā citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu uz veselÄ«bu vai sabiedrÄ«bas drošÄ«bas uz veselÄ«bu aizsardzÄ«bu, vai kā tamlÄ«dzÄ«gi.

RaidÄ«jumi nav preču veikals vai sabiedriskais transports, kur vienuviet pÄ“c nejaušÄ«bas principa nonāk dažādi cilvÄ“ki un tur pastāvÄ«gi pārvietojas. Intervijās vai diskusijās dalÄ«bnieku loks ir iepriekš noteikts, un dalÄ«bnieki piedalās atbilstoši savām tiesÄ«bām un pienākumiem, atrodoties fiksÄ“tās vietās pienācÄ«ga izmÄ“ra telpās ar atbilstošu ventilāciju, neaizskarot vienas un tās pašas virsmas, un tamlÄ«dzÄ«gi.

Jāpiebilst, ka daudzi Latvijas politiÄ·i un valsts pārvaldes pārstāvji, paralÄ“li ierobežojumiem par sejas masku lietošanu raidÄ«jumos, ir sākuši arÄ« pastāvÄ«gi un masveidÄ«gi izmantot epidemioloÄ£iskos faktorus kā ieganstu praksei nepiedalÄ«ties raidÄ«jumos klātienÄ“. PretÄ“jus precedentus parāda arÄ« augšminÄ“tie ārvalstu piemÄ“ri. Turpinot tos:

•     Marta beigās, kad Vācijā arÄ« bija ļoti smaga epidemioloÄ£iskā situācija, Vācijas kanclere piedalÄ«jusies stundu ilgā televÄ«zijas intervijā - klātienÄ“ bez maskas,

•     Marta otrajā nedÄ“jā, kad Igaunijā bija rekordaugsta saslimstÄ«ba, veselÄ«bas ministrs piedalÄ«jies televÄ«zijas intervijā, ilgāk par 15 minÅ«tÄ“m - klātienÄ“ bez maskas.

ArÄ« šie piemÄ“ri rada pamatu jautājumiem, vai šo ārvalstu politiÄ·u un amatpersonu rÄ«cÄ«ba iepretim viņu Latvijas kolÄ“Ä£u atšÄ·irÄ«gajai nostājai, nepiedaloties raidÄ«jumos klātienÄ“, ir aplama, vai arÄ« - laba prakse un pienācÄ«ga atbildÄ«ba sabiedrÄ«bas priekšÄ. Jo pašsaprotami, ka jebkura intervija vai diskusija, kas notiek nevis klātienÄ“, bet attālināti, nevar bÅ«t pilnvÄ“rtÄ«ga ne sarunas dinamikas un spriedzes aspektā, ne vizuāli un tehniski.

Papildus jāatzÄ«mÄ“, ka pašreizÄ“jā vakcinācijas stadijā liela daļa visdažādāko raidÄ«jumu vadÄ«tāju un dalÄ«bnieku jau ir vai vistuvākajā laikā bÅ«s pilnÄ«bā vakcinÄ“ti.

Å…emot vÄ“rā visu iepriekš minÄ“to, kā arÄ« personisku ilggadÄ“ju pieredzi interviju un diskusiju veidošanā, aicinu:

a)   publiski sabiedrÄ«bai sniegt atbildes uz augšminÄ“tajiem jautājumiem,

b)   atcelt valdÄ«bas noteikumos ietvertos ierobežojumus attiecÄ«bā uz sejas maskām raidÄ«jumos, piemÄ“rojot vispārÄ“jo izņēmumu kā visiem audiovizuālajiem darbiem,

c)   nekavÄ“joši atjaunot labo praksi - politiÄ·u un amatpersonu dalÄ«bu raidÄ«jumos medijos klātienÄ“.

* pamatojums J. Dombura un 11 citu žurnālistu apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Novērtē šo rakstu:

0
0