Iesaki rakstu:

DrošÄ«bas policijas darbinieki, 12. maijā pieprasot Lato Lapsam pārtraukt filmÄ“šanu pie šÄ«s iestādes Ä“kas, pat nemÄ“Ä£ināja pārbaudÄ«t, vai filmÄ“šana vispār notiek, ko arÄ« ir atklāti atzinuši pašu izsauktajiem Valsts policijas darbiniekiem. Pietiek šodien publicÄ“ gan šo Valsts policijas ziņojumu, gan DrošÄ«bas policijas "ierobežotas pieejamÄ«bas" ziņojumu par šo gadÄ«jumu, gan arÄ« Lato Lapsas paskaidrojumus un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanos otrdien notikušajā Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas sÄ“dÄ“, uz kuru paši DrošÄ«bas policijas pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Valsts policijas ziņojums

"Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa priekšniekam Mārcim Mežavilkam Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas inspektores kapteines Dagmāras Eisakas ziņojums.

Daru Jums zināmu, ka 12.05.2015.g. VP RRP RÄ«gas Centra iecirknÄ« tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 Kr.Barona ielā 99, RÄ«gā, Lato Lapsa iespÄ“jams, nelikumÄ«gi filmÄ“ja DrošÄ«bas policijas Ä“ku, tās darbiniekus un apmeklÄ“tājus.

Ierodoties minÄ“tā adresÄ“ ap plkst. 15:00 tanÄ« tika sastapts DrošÄ«bas policijas dežuranta palÄ«gs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka tā kā L.Lapsa atteicās pildÄ«t policijas darbinieku likumÄ«gās prasÄ«bas, t.i., pārtraukt filmÄ“šanu, tika pieņemts lÄ“mums par viņa aizturÄ“šanu saskaņā ar LAPK 175.panta pirmo daļu un L.Lapsa tika aizturÄ“ts plkst,14:47.

Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, es viņu sagaidÄ«ju, stādÄ«jos priekšÄ, paskaidroju, ka ņemot vÄ“rā DrošÄ«bas policijas darbinieka sniegto informāciju par iespÄ“jamo administratÄ«vā pārkāpuma, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarÄ«šanas faktu, ir nepieciešamas pieņemts no viņa paskaidrojumu, pÄ“c kā uzaicināju viņu uz dienesta automašÄ«nu. L. Lapsa devās lÄ«dzi uz dienesta automašÄ«nu, kur pašrocÄ«gi sniedza paskaidrojumu par notikušo. Dienesta automašÄ«nā L. Lapsa uzrādÄ«ja viņam lÄ«dzi esošo fotokameru un paskaidroja, ka viņš nevarÄ“ja neko filmÄ“t, jo viņam lÄ«dzi esoša fotokamera ir bez barošanas elementa un atmiņas kartes. PÄ“c teiktā viņš uzrādÄ«ja minÄ“to kameru un man bija iespÄ“ja pārliecināties par viņa teikto. UzrādÄ«tā fotokamera tika nofotografÄ“ta.

Å…emot vÄ“rā to, ka administratÄ«vo lietvedÄ«bu bija iespÄ“jams nodrošināt uz vietas, L. Lapsa netika faktiski aizturÄ“ts un netika nogādāts policijas iecirknÄ«. PÄ“c paskaidrojuma pieņemšanas L. Lapsa tika palaists, nekāda rakstura pretenzijas saņemtas netika.

VÄ“lāk runājot ar DrošÄ«bas policijas darbiniekiem, tika noskaidrots, ka neviens L. Lapsām piederošo fotokameru neaiztika un nepārbaudÄ«ja, vai tajā bija barošanas elementi un atmiņas karte vai nÄ“.

Pielikumā: fotoattēli uz divām lapām."

DrošÄ«bas policijas ziņojums

"IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA

InformÄ“ju JÅ«s, ka 2015.gada 12.maijā DrošÄ«bas policijā (turpmāk - DP) veicu dienesta pienākumus. 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 pie DP Ä“kas Kr.Barona ielā 99a, RÄ«gā ieradās persona Lato Lapsa un uzsāka DP Ä“kas Kr.Barona ielā 99a, RÄ«gā; DP dienesta transportlÄ«dzekļu; DP amatpersonu, kā arÄ« apmeklÄ“tāju filmÄ“šanu ar fotoaparātu. PÄ“c tam es piegāju pie L.Lapsas un informÄ“ju, ka viņš filmÄ“ DP Ä“ku Kr.Barona ielā 99a, RÄ«gā un mÄ“Ä£ina iegÅ«t - fiksÄ“t valsts noslÄ“puma saturošu informāciju, tas ir, Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 24.panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošÄ«bas iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru, to amatu sarakstiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu ir valsts noslÄ“pums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslÄ“puma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem, valsts noslÄ“puma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošÄ«bas iestādes, štatus un personālsastāvu, izlÅ«košanas un operatÄ«vo darbÄ«bu, kā arÄ« valsts noslÄ“puma objektu, NATO, Eiropas SavienÄ«bas, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institÅ«ciju klasificÄ“tās informācijas aizsardzÄ«bu. Proti, par valsts noslÄ“pumu atzÄ«stams, DP materiāltehniskais nodrošinājums; DP Ä“ku kompleksa plānojums; informācija par personām, kuras strādā DP; DP sadarbÄ«ba ar speciāliem dienestiem, tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m un organizācijām; informācija par DP apsardzi (arÄ« Par apsardzes tehniskajiem lÄ«dzekļiem), caurlaides un iekšÄ“jas drošÄ«bas režīma organizācija un faktisko nodrošinājumu. IevÄ“rojot DP kā valsts DrošÄ«bas iestādes, pretizlÅ«košanas un operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta Ä«pašo statusu, ŠÄdas informācijas nelikumÄ«ga izpaušana (iegÅ«šana) var nodarÄ«t kaitÄ“jumu valsts drošÄ«bas iestādes interesÄ“m. Lai aizsargātu valsts noslÄ“puma saturošu informāciju no nesankcionÄ“tas izpaušanas (iegÅ«šanas), L.Lapsam tika lÅ«gts nekavÄ“joties pārtraukt filmÄ“šanu, pretÄ“jā gadÄ«jumā bÅ«sim spiesti veikt aizturÄ“šanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasÄ«bām. L.Lapsa atbildÄ“ja, ka atsakās pārtraukt filmÄ“šanu un piekrita, ka tiek aizturÄ“ts un nodots Valsts policijas rÄ«cÄ«bā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildÄ«t manas, kā policijas darbinieka, likumÄ«gās prasÄ«bas, tas ir, pārtraukt video ierakstus, tādejādi arÄ« pārtraucot valsts noslÄ“puma saturošas informācijas fiksÄ“šanu (iegÅ«šanu), L.Lapsa tika aizturÄ“ts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumÄ«gām prasÄ«bām, saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpuma kodeksa 175.pantu (ļaunprātÄ«ga nepakļaušanās policijas darbinieka likumÄ«gajam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai, kad viņi izpilda dienesta pienākumus) un ievests DP telpās. AizturÄ“šana notika plkst. 14:47 un tajā piedalÄ«jās DP dežuranta palÄ«gs G.Saukāns.

E.Neimanis"

Lato Lapsas paskaidrojumi tiesā

"ŠÄ gada 12. maijā es atrados sabiedriskā vietā, Ä’rgļu ielā blakus sporta namam Daugava.

Man lÄ«dzi bija fotostatÄ«vs un fotokamera Canon bez atmiņas kartes un barošanas bloka, kas nozÄ«mÄ“, ka šÄ« fotokamera nebija funkcionÄ“joša, ar to nevarÄ“ja veikt ne fotografÄ“šanu, ne filmÄ“šanu.

Pie manis pienāca personas, kas uzdevās par DrošÄ«bas policijas darbiniekiem. ŠÄ«s personas pieprasÄ«ja, lai es nekavÄ“joties pārtraucot filmÄ“šanu.

Visas šÄ«s personas neuzrādÄ«ja personu apliecinošus dokumentus, kas saskaņā ar likuma Par policiju 5. panta 4. daļu policijas darbiniekiem obligāti jāuzrāda, ja tie ierobežo personas tiesÄ«bas.

ŠÄ«s personas arÄ« neminÄ“ja nekādus normatÄ«vos aktus, kas man aizliegtu veikt filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu sabiedriskā vietā, kāda ir Ä’rgļu iela.

Paskaidroju šÄ«m personām, ka to rÄ«cÄ«ba ir nelikumÄ«ga.

Es biju veicis filmÄ“šanu šajā vietā 20. aprÄ«lÄ«, un toreiz DrošÄ«bas policijas darbinieks Ä’riks Postņikovs man bija apgalvojis, ka man ir tiesÄ«bas šajā sabiedriskajā vietā veikt filmÄ“šanu. Šis videoieraksts ir manā rÄ«cÄ«bā - ierakstÄ«ts datu nesÄ“jā.

Tāpat paskaidroju šÄ«m personām, ka es nekādu filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu nemaz neveicu, norādot, ka tikai uzturos sabiedriskajā vietā.

ŠÄ«s personas neveica nekādas darbÄ«bas, lai pārliecinātos, vai es patiešÄm veicu filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu.

Tā vietā minÄ“tās personas paziņoja, ka es tiekot aizturÄ“ts par nepakļaušanos policijas darbinieku prasÄ«bām.

PÄ“c Valsts policijas darbinieku ierašanās viņi pārliecinājās, ka minÄ“tajai fotokamerai nav ne atmiņas kartes, ne barošanas bloka, kas nozÄ«mÄ“, ka ar to nevarÄ“ja veikt filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu.

Šis fakts tika fiksÄ“ts gan fotogrāfiski, gan arÄ« protokolā. Visi šie materiāli ir lietas materiālos.

Tāpat lietas materiālos ir Valsts policijas darbinieku konstatÄ“tais, ka DrošÄ«bas policijas darbinieki viņiem atzinuši, ka nav mÄ“Ä£inājuši pārliecināties, vai es patiešÄm veicu filmÄ“šanu.

Līdz ar to ir acīmredzami trīs fakti:

1) ja es filmÄ“šanu bÅ«tu veicis, neviens normatÄ«vais akts sabiedriskā vietā to neaizliedz, un nevienu šÄdu normatÄ«vo aktu nav minÄ“juši arÄ« DrošÄ«bas policijas darbinieki. DrošÄ«bas policijas sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos, kas atrodami lietā, nav minÄ“ts neviens normatÄ«vais akts, kas ierobežotu manas tiesÄ«bas veikt filmÄ“šanu sabiedriskā vietā,

2) man bija tiesÄ«bas paļauties uz DrošÄ«bas policijas amatpersonas iepriekš sniegto nepārprotamu norādi, ka filmÄ“t uz ielas pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas ir atļauts, secÄ«gi, DrošÄ«bas policijas nekonsekventa rÄ«cÄ«ba ir pretrunā ar administratÄ«vā procesa pamatprincipiem,

3) taču nekādu filmÄ“šanu es nemaz neveicu un attiecÄ«gi nevarÄ“ju to „pārtraukt”, pat ja DrošÄ«bas policijas darbiniekiem bÅ«tu likumÄ«gs pamats to no manis prasÄ«t. To ir konstatÄ“juši Valsts policijas darbinieki. Savukārt DrošÄ«bas policijas darbinieki ir prettiesiski veikuši manu aizturÄ“šanu un snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu - proti, ka es esot atteicies pārtraukt filmÄ“šanu."

ZvÄ“rinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanās tiesu debatÄ“s

"Atbilstoši APK 243.1 pantam par pierādÄ«šanas lÄ«dzekļiem administratÄ«vo pārkāpumu lietās ir atzÄ«stami pie administratÄ«vās atbildÄ«bas sauktās personas paskaidrojumi, dokumenti, procesuālajās darbÄ«bās fiksÄ“tas ziņas par faktiem un citi pierādÄ«šanas lÄ«dzekļi, kuri konkrÄ“tajā lietā nefigurÄ“. AplÅ«kojot tiesas sÄ“dÄ“ pārbaudÄ«tos pierādÄ«jumus, lietā tika nodibināti sekojoši faktiski apstākļi:

2015.gada 12.maijā Lato Lapsa atradās uz ielas pÄ“c adreses Ä’rgļu ielā. Nedz filmÄ“šanu, nedz fotografÄ“šanu viņš neveica, jo viņam esošÄ fotokamera nefunkcionÄ“ja. MinÄ“tais izriet gan no paša Lapsas kunga paskaidrojuma, gan no Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Centra iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas inspektores, kapteines Dagmāras Eisakas 2015.g.12.maija ziņojuma un tam pielikumā esošÄs foto tabulas.

DrošÄ«bas policijas darbinieki, kas pienāca pie Lato Lapsas un vÄ“lāk veica viņa pretlikumÄ«gu aizturÄ“šanu, pirmkārt, neskatoties uz Lato Lapsas prasÄ«bām, nenorādÄ«ja, kādi normatÄ«vi akti aizliedz veikt foto vai video filmÄ“šanu sabiedriskajā vietā – uz ielas un, otrkārt, nepārliecinājās par to, vai vispār tiek veikta šÄda foto vai video fiksācija – kā izriet no Lato Lapsas paskaidrojumiem tiesas sÄ“dÄ“ un augstāk pieminÄ“tās Valsts policijas darbinieces Eisakas ziņojuma.

Lato Lapsa neatteicās izpildÄ«t prasÄ«bu par filmÄ“šanas pārtraukšanu, pretÄ“ji DrošÄ«bas policijas darbinieku ziņojumos norādÄ«tajam, kā tas izriet no viņa paskaidrojumiem un vispārÄ“jās loÄ£ikas, ievÄ“rojot to, ka filmÄ“šanu viņš ne tikai neveica, bet arÄ« nevarÄ“ja veikt – secÄ«gi, nevarÄ“ja arÄ« pārtraukt.

Papildus ir jānorāda arÄ« fakts, ka pirms izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 20.aprÄ«lÄ«, Lato Lapsa ir veicis filmÄ“šanu tajā pašÄ vietā, un DrošÄ«bas policijas darbinieks Ä’riks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesÄ«bas – veikt filmÄ“šanu konkrÄ“tajā vietā. Šis fakts ir pierādÄ«ts ar Lato Lapsas paskaidrojumu un no iestādes puses nav apstrÄ«dÄ“ts.

Pārbaudot lietas materiālus ir konstatÄ“ts, ka AdministratÄ«vā pārkāpuma protokols nesatur norādes uz to, kādus normatÄ«vus aktus Lato Lapsa bÅ«tu bijis pārkāpis, ja viņš tiešÄm bÅ«tu veicis filmÄ“šanu sabiedriskajā vietā pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas.

IzvÄ“rtÄ“jot visus augstāk aprakstÄ«tus faktus, ir jāvÄ“rš tiesas uzmanÄ«ba uz to, ka 2015.gada 19.maijā ir stājies spÄ“kā RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses I.Milleres spriedums lietā Nr. 130028915, kuras faktiskie apstākļi ir  identiski izskatāmajai lietai. Ar minÄ“to spriedumu ir izbeigta administratÄ«vā pārkāpuma lietas lietvedÄ«ba par Latvijas administratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu. AttiecÄ«gajā lietā persona tika saukta pie administratÄ«vās atbildÄ«bas par atteikšanos pārtraukt filmÄ“šanu policijas iecirknÄ«. VissvarÄ«gākās atziņas, kurām ir nozÄ«me arÄ« šajā izskatāmajā procesā, konkrÄ“tajā spriedumā ir šÄdas:

1.   Lai konstatÄ“tu LAPK 175.pantā paredzÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatÄ“, ka policijas darbinieks ir izteicis likumÄ«gu prasÄ«bu vai rÄ«kojumu.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atbilstoši AdministratÄ«vā pārkāpuma protokolā norādÄ«tajam Lato Lapsam tika izteikta prasÄ«ba pārtraukt filmÄ“šanu uz ielas netālu no DrošÄ«bas policijas Ä“kas. SecÄ«gi ir jāizvÄ“rtÄ“, vai AdministratÄ«vā pārkāpuma protokolā vai citos lietā esošajos materiālos ir norādÄ«ts, kāds konkrÄ“ti normatÄ«vais akts aizliedza veikt filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu sabiedriskajā vietā – pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas. Kā pareizi norādÄ«ts spriedumā lietā Nr. 130028915, tad saskaņā ar Latvijas APK 243.p.2.d., pierādÄ«šanas pienākums administratÄ«vo pārkāpumu lietās ir iestādei, un saskaņā ar Latvijas APK 289.6. panta 6.daļu, tiesa nav tiesÄ«ga pÄ“c savas iniciatÄ«vas iegÅ«t pierādÄ«jumus un tos pārbaudÄ«t tiesas sÄ“dÄ“.

Izskatāmajā lietā ir konstatÄ“jams, ka AdministratÄ«vā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatÄ«vajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmÄ“šana uz ielas pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas bÅ«tu aizliegta. Citos lietas materiālos arÄ« nav atrodamās norādes uz konkrÄ“tajiem normatÄ«vajiem aktiem. DrošÄ«bas policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādÄ«tā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslÄ“puma objektu saraksts” 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrÄ“tajai situācijai neatbilstoša, jo a) no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam bÅ«tu pārmests, ka viņš mÄ“Ä£inātu iegÅ«t jebkādu informāciju, kas ir ietverta minÄ“tajos noteikumos, un b) šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbÄ«bas. Pat ja uzskatÄ«t, ka minÄ“tais normatÄ«vais regulÄ“jums nav pietiekošs valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bai, tas jebkurā gadÄ«jumā nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt. Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-454/2006 norādÄ«ja, ka likumÄ«gs rÄ«kojums vai prasÄ«ba Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnÄ“ ir objektÄ«vi likumÄ«gs rÄ«kojums vai prasÄ«ba, proti, šÄdam rÄ«kojumam vai prasÄ«bai pÄ“c sava satura ir jāatbilst likumam.

Papildus ir jānorāda, ka pÄ“c izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 14.maijā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā Noteikumu projektu "GrozÄ«jums Ministru kabineta 2006.gada 27.jÅ«nija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kas ir publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā, saskaņā ar kuru tika paredzÄ“ts papildināt valsts aizsardzÄ«bas objektu sarakstu, ap kuriem ir izveidojamās aizsargjoslas, arÄ« ar DrošÄ«bas policijas Ä“ku Kr.Barona 99a. Tātad, apzinoties normatÄ«vā regulÄ“juma neesamÄ«bu, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbÄ«bas ap DrošÄ«bas policijas Ä“ku, ir mÄ“Ä£ināts šÄdu regulÄ“jumu radÄ«t – kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spÄ“kā neviens normatÄ«vais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šÄ« vieta atrodas DrošÄ«bas policijas tuvumā.

Un pÄ“dÄ“jais bÅ«tiskais moments, kas apliecina DrošÄ«bas policijas darbinieku prasÄ«bu pretlikumÄ«gumu – 2015.gada 20.aprÄ«lÄ«, kad Lato Lapsa veica filmÄ“šanu pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas, DrošÄ«bas policijas darbinieks viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesÄ«bas – veikt filmÄ“šanu, tātad, uz to brÄ«di DrošÄ«bas policija kā iestāde nesaskatÄ«ja tiesisku pamatu aizliegt žurnālistam Lato Lapsam filmÄ“t uz ielas. 2015.gada 12.maijā uz Lato Lapsas jautājumiem par to, kādi normatÄ«vi akti aizliedz viņam kā fiziskai personai filmÄ“t Ä’rgļu ielā, DrošÄ«bas policijas darbinieki neko paskaidrot nevarÄ“ja.

No minÄ“tā izriet divi apsvÄ“rumi: pirmkārt, DrošÄ«bas policija pati nezin, ko tad Ä«sti ir pārkāpis žurnālists Lato Lapsa veicot filmÄ“šanu sabiedriskajā vietā, un secÄ«gi nevar arÄ« atrast likumÄ«gu pamatojumu savai prettiesiskai rÄ«cÄ«bai, tanÄ« skaitā veicot pretlikumÄ«gu aizturÄ“šanu; un otrkārt, vadoties no tiesiskās paļāvÄ«bas principa un citiem AdministratÄ«vā procesa pamatprincipiem, Lato Lapsam bija pamats paļauties, ka iestāde rÄ«kojās konsekventi – un pat ja viņš bÅ«tu veicis filmÄ“šanu 2015.gada 12.maijā, tad viņa darbÄ«bas bÅ«tu likumÄ«gas, ievÄ“rojot gan esošo normatÄ«vo regulÄ“jumu; gan iepriekš sniegtas DrošÄ«bas policijas norādes par tiesÄ«bām veikt filmÄ“šanu; gan arÄ« DrošÄ«bas policijas darbinieku nespÄ“ju pamatot, kāpÄ“c nav atļauts filmÄ“t sabiedriskajā vietā.

2.  Nākamā bÅ«tiskā atziņa, kas ir sastopama iepriekš minÄ“tajā spÄ“kā esošÄ tiesas spriedumā lietā Nr. 130028915, ir tas, ka lietā ir jābÅ«t pierādÄ«tajam, ka filmÄ“šana vispār tika veikta. Šajā ziņā izskatāmā lieta ir atšÄ·irÄ«ga no iepriekš minÄ“tās ar to, ka mÅ«su gadÄ«jumā ne tikai nav pierādÄ«jumu tam, ka filmÄ“šana tika veikta, bet ir pierādÄ«jumi tam, ka filmÄ“šana netika veikta. Ja lietā Nr. 130028915 tiesa neatzina par pietiekošu pierādÄ«jumu filmÄ“šanas veikšanai degošo sarkano lampiņu uz video kameras, tad konkrÄ“tajā lietā ar Valsts policijas darbinieces ziņojumu ir pierādÄ«ts, ka Lato Lapsas kamera nebija derÄ«ga filmÄ“šanai vispār, bet DrošÄ«bas policijas darbinieki atzina, ka nebija pārbaudÄ«juši minÄ“to kameru un nebija konstatÄ“juši filmÄ“šanas faktu. Tādejādi, ar lietas materiāliem ir pierādÄ«ts, ka Lato Lapsa nemaz nav veicis filmÄ“šanu 2015.gada 12.maijā, lÄ«dz ar ko arÄ« nevarÄ“ja izpildÄ«t DrošÄ«bas policijas darbinieku prasÄ«bas par filmÄ“šanas pārtraukšanu.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minÄ“to, ir jāsecina, ka, pat ja Lato Lapsa bÅ«tu filmÄ“jis pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas, tad viņa rÄ«cÄ«ba bÅ«tu bijusi likumÄ«ga, taču DrošÄ«bas policijas darbinieku prasÄ«ba pārtraukt filmÄ“šanu – pretlikumÄ«ga. Bez tam, Lato Lapsa filmÄ“šanu 2015.gada 12.maijā nemaz nav veicis un secÄ«gi ne likumÄ«gām, ne pretlikumÄ«gām prasÄ«bām pārtraukt šo filmÄ“šanu pakļauties nevarÄ“ja.

Un visbeidzot gribu vÄ“rst tiesas uzmanÄ«bu uz acÄ«mredzamo pretlikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu no DrošÄ«bas policijas puses, pirmkārt, izvirzot pretlikumÄ«gas prasÄ«bas, kas ne tikai nav pamatotas ar likuma normām, bet ierobežo vārda brÄ«vÄ«bu bez likumÄ«ga pamata, kas ir pretrunā ar LR Satversmi un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas Konvenciju; otrkārt, veicot Lato Lapsas aizturÄ“šanu, pārsniedzot savas dienesta pilnvaras; treškārt, sastādot nepatiesus dienesta ziņojumus, kas satur patiesÄ«bai neatbilstošus faktus par to, ka Lato Lapsa atteicās pārtraukt filmÄ“šanu – ko viņš nemaz nav veicis. Visas minÄ“tās DrošÄ«bas policijas amatpersonu darbÄ«bas var liecināt par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma XXIV nodaļā sastāva esamÄ«bu."