Iesaki rakstu:

NosÅ«tu denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku biedrÄ«bas "Ausma" protesta vÄ“stuli ekonomikas ministram un Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bu komisijai, kuri gadu gadiem, jau sākot no 2013.gada, nespÄ“j un nerisina denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku problÄ“mu. MÅ«su, sabiedrisko organizāciju, vÄ“lme un viedoklis, ka Valsts prezidentam bÅ«tu pamats iejaukties šajā procesā un nākt Saeimā ar likumdošanas iniciatÄ«vu, iesniedzot likumprojektu, ar kuru tiek paredzÄ“ts novÄ“rst šo "gadsimta" varas un Saeimas bezatbildÄ«bu.

Šajā sakarā Valsts prezidenta kancelejai tika iesniegti priekšlikumi, bet diemžēl, tika izteikts, ka likumprojekts "DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums" atrodas Saeimā un tā risina šo jautājumu utt. Prezidenta kungs, – Saeimas komisija drÄ«zāk risina pÄ“c principa “jo sliktāk, jo labāk”. Neko nerisina vai gatavojas virzÄ«t represÄ«vu likumprojektu uz pieņemšanu.

Prezidenta kungs, Saeimā, cik var manÄ«t, nav attiecÄ«ga potenciāla, lai spÄ“tu pacelt "tik smagu problÄ“mu", vai nav ne politiskās gribas, ne vÄ“lmes. Iemeslus gan var tikai minÄ“t. Atliek vÄ“rsties pie sazvÄ“restÄ«bas teorijas par bezatbildÄ«bas iemesliem Ekonomikas ministrijā un Saeimā, ka šÄdu likumprojektu virza attiecÄ«gi grupÄ“jumi, atsevišÄ·as ietekmÄ«gas personas sadarbÄ«bā ar attiecÄ«gām valsts amatpersonām un ir nostādne "par katru cenu" rÄ«kot represijas, lai no denacionalizÄ“to māju dzÄ«vokļiem padzÄ«tu atlikušÄs aptuveni 20 00 denacionalizÄ“to māju piespiedu Ä«rnieku Ä£imenes vai ap 60 000 cilvÄ“ku, kuri nav spÄ“jÄ«gi apmaksāt māju Ä«pašnieku Ä«res maksas prasÄ«bas vai iegādāties savu dzÄ«vokli.

MÅ«su rÄ«cÄ«bā ir apmÄ“ram 600 dokumentu, kuri tika gatavoti šÄ« protesta sakarā un nosÅ«tÄ«ti visām Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, visiem Saeimas deputātiem, vairākām starptautiskām organizācijām, to starp Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesai (vairāki simti sÅ«dzÄ«bu), kura, atsaucoties uz Latvijas valsts atrunu, jautājumus izskatÄ«t atteica, kaut mÅ«su jautājums nebija apstrÄ«dÄ“t Ä«pašuma atjaunošanas likumÄ«bu, bet gan procesa nelikumÄ«bas (1997.gada 4.jÅ«nijā Latvija ratificÄ“ja Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvenciju un tās 1., 2., 4., 7., un 11. protokolu. Ratifikācijas likumā tika izdarÄ«ta atruna attiecÄ«bā uz Ä«pašuma tiesÄ«bām (vienÄ«gā Latvijas atruna, ratificÄ“jot konvenciju): "Konvencijas 1.protokola 1.panta prasÄ«bas neattieksies uz Ä«pašuma reformu, kas regulÄ“ PSRS veiktās aneksijas laikā nacionalizÄ“to, konfiscÄ“to, kolektivizÄ“to vai citādā veidā nelikumÄ«gi ekspropriÄ“to Ä«pašumu atdošanu vai kompensācijas izmaksu bijušajiem Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arÄ« lauksaimniecÄ«bas uzņēmumu, zvejnieku kolhozu un valsts un pašvaldÄ«bu Ä«pašumu privatizāciju.”

Jau pagājuši 30 gadi, un simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku no Latvijas izbraukuši šo un citu represiju rezultātā. Un Saeima jau kuro sasaukumu netiek galā ar šo problÄ“mu.

Tā vietā, lai risinātu, pārtrauktu iedzÄ«votāju represijas, Ekonomikas ministrija cenšas "izvilkt" cauri un virza jau kārtÄ“jo brāķi - likumprojektu uz Saeimu, denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem paredzot jaunas represijas. 2014. gadā šÄdu likumprojektu ar sabiedrisko organizāciju pÅ«lÄ“m un Latvijas AvÄ«zes organizÄ“to apaļo galdu izdevās atgriezt ministrijai kā brāķi. 

NÄ“, nÄ“, kārtÄ“jai likumdošanas brāķis neizskan kā represijas, bet ar izteikumu, lai "sabalansÄ“tu Ä«rnieku un izÄ«rÄ“tāju tiesiskās attiecÄ«bas", nosakot, ka Ä«rniekiem izÄ«rÄ“tāji varÄ“s vienpusÄ“ji noteikt Ä«res maksu tik, cik aprÄ“Ä·inās, lai viņi māju Ä«pašniekiem apmaksātu mājas tirgus vÄ“rtÄ«bas atjaunošanu, kapitālo remontu un visus izdevumus, atjaunotu iekārtas un aprÄ«kojumu, nerÄ“Ä·inoties ar denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku maksātspÄ“ju. 

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieki ir nostādÄ«ti vergu statusā, ar likumu paredzot atņemt pÄ“dÄ“jās tiesÄ«bas uz mājokli, kas vÄ“l palikušas likumā "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" - likuma 8., 13. un 40.pants. Tiek paredzÄ“ts atņemtas arÄ« pÄ“dÄ“jās tiesÄ«bas, kuras vÄ“l sargā Civillikums.

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieki tiek nostādÄ«ti atbildÄ«go statusā par to, ka namu Ä«pašniekiem tika nacionalizÄ“ts Ä«pašums un tml. Pat bijusÄ« Valsts prezidente "RÄ«gas BalsÄ«" 2006. gadā atbildÄ“ja žurnālistei apmÄ“ram tā: ko var gribÄ“t denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki, kuri 50 okupācijas gadus dzÄ«voja Ä«pašnieku mājās, dzÄ«vokļos ar privilÄ“Ä£ijām un namu Ä«pašniekiem nemaksāja Ä«res maksu. 

Vai tiešÄm valstÄ« nav demokrātijas, nav taisnÄ«bas un tiesiskuma?

Protesta vÄ“stule par likumprojektu “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba “AUSMA”’, kura ir tiesiska pārstāvÄ“t visus denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus, to vārdā pauž attieksmi par likumprojektu “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”, kas atrodas Saeimā, un izsaka protestu par tendencÄ“m, kuras tiek viltÄ«gi plānotas šajā likumprojektā – visus denacionalizÄ“tos māju Ä«rniekus izlikt bez tiesas sprieduma, represÄ«vā veidā, šo izlikšanas procesa motivāciju maskÄ“jot:

- Ar likumā noteikto nesamērojamo maksātspējai īres maksu.

- Ar jauna Ä«res lÄ«gumu slÄ“gšanu mājas Ä«pašnieka maiņas gadÄ«jumā un/vai citiem prettiesiskiem paņēmieniem.

- Apejot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas noteica, ka speciālā likuma “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” 8.pants atbilst Satversmei, ar citiem paņēmieniem, kas izteikti rakstā, skat e- pasta vÄ“stules pielikumā.

BiedrÄ«ba “AUSMA” uzskata, ka nav tiesiski izdot šo un/vai citu likumu vai grozÄ«jumus spÄ“kā esošajos likumos, kas skar denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus, ja nav veikti priekšdarbi - nav noskaidrots, cik denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku ir katras pašvaldÄ«bas teritorijā un kopā valstÄ«, kuri juridiski un faktiski pretendÄ“ uz dzÄ«vokļa Ä«res tiesÄ«bu kompensāciju natÅ«rā vai naudā;

Nepieļaujami un pazemojoši denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus dalÄ«t -“nodrošinātie” un - “maznodrošinātie”, ja viņu ienākumi uz katru Ä£imenes locekli ir mazāki par 1000 (vienu tÅ«kstoti) EUR mÄ“nesÄ«.

Nav noskaidrots, cik denacionalizēto māju īrnieku:

1.Dzīvo uz pirmsreformas īres līguma pamata;

2. DzÄ«vo nepārtraukti tajā pašÄ dzÄ«vokli, bet pārslÄ“guši jaunu Ä«res lÄ«gumu ar iepriekšÄ“jo vai jauno izÄ«rÄ“tāju;

3. Izlikti no denacionalizÄ“tās mājas dzÄ«vokļa kā maksātnespÄ“jÄ«gie – par parādiem;

4. Izlikti no “avārijas mājas” dzÄ«vokļa, bez citas dzÄ«vojamās telpas ierādÄ«šanas;

5. Izlikti no dzÄ«vokļa izÄ«rÄ“tāja vardarbÄ«gas rÄ«cÄ«bas rezultātā, bez citas dzÄ«vojamās telpas ierādÄ«šanas;

6. Īres tiesÄ«bas pazaudÄ“jušie uz citiem motivÄ“tiem, reabilitÄ“jošiem pamatiem.

DenacionalizÄ“to māju Ä«rniekus ir prettiesiski un nelikumÄ«gi iekļaut kā likuma “DzÄ«vojamās telpas Ä«res likums” subjektus uz “noklusÄ“juma pamata” vai arÄ«, likumā norādot viņu denacionalizÄ“tās mājas Ä«rnieka statusu.

Prettiesiski “noklusÄ“jot” vai ar norādi, ka pieņemot likumu “DzÄ«vojamo māju Ä«res likums”, paliek spÄ“kā divi Ä«res likumi - arÄ« likums “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri”, kas radÄ«s haosu un manipulācijas, jo pie vienādas vai attiecÄ«gas pozÄ«cijas tiks piemÄ“rots jaunākais likums. Ir jāizstrādā jauns denacionalizÄ“to māju Ä«res tiesisko attiecÄ«bu likums!

* Denacionalizēto māju tiesību biedrības AUSMA valdes loceklis