Iesaki rakstu:

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloÄ£ijas profesors Latvijas UniversitātÄ“, taču žurnālisti reizÄ“m mani dÄ“vÄ“ arÄ« par “politikas vÄ“rotāju”. Lai nu tā bÅ«tu, tomÄ“r ir pienācis laiks, kad ar vÄ“rošanu vien ir par maz. Ir jānāk darÄ«šanai. Tādēļ esmu pieņēmis lÄ“mumu iesaistÄ«ties politikā un kandidÄ“t Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās no AttÄ«stÄ«bai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpÄ“c.

Mana pirmā izglÄ«tÄ«ba ir mÅ«zika. Deviņdesmito gadu vidÅ« es reizÄ“m braucu uz Vāciju, kopā ar kolÄ“Ä£iem muzicÄ“t. Tolaik tas bija interesanti un pamācoši. Taču kāda lieta no tā laika man ir labi palikusi atmiņā: ilgā gaidÄ«šana autobusā uz robežām, un smagā sajÅ«ta, ka esi ieradies no nekurienes, no kādas “otrās Eiropas”, kura atrodas “kaut kur tur”, bijušajā PSRS, starp Krieviju un Poliju. Tas bija laiks, kad es sāku nojaust: tā turpināties nevar, un Latvijai ar laiku ir jāatrodas Eiropas kodolā.

Otrreiz es devos uz Vāciju 2001. gadā – studÄ“t filozofiju. Tur es pārliecinājos, ka dalÄ«ba Eiropas SavienÄ«bā mums nozÄ«mÄ“ ne tikai naudu, bet, vissvarÄ«gākais, iespÄ“ju spÄ“lÄ“t pasaules valstu augstākajā lÄ«gā. Tā joprojām ir mana pārliecÄ«ba: Latvijai ir jābÅ«t augstākās lÄ«gas valstij gan drošÄ«bā un ekonomikā, gan izglÄ«tÄ«bā un inovācijās.

Tagad, kad man nāk pāri četrdesmit, es arvien biežāk salÄ«dzinu savu šÄ·ietami neseno jaunÄ«bu ar šodienas jauniešu dzÄ«vi. AtšÄ·irÄ«bas ir diezgan uzskatāmas. MÅ«su jaunieši dzÄ«vo atvÄ“rtā Eiropā un pasaulÄ“, ar tās daudzajām iespÄ“jām un izaicinājumiem. Skaidrs, ka lÄ«dz ar šo atvÄ“rtÄ«bu nāk arÄ« jauni izaicinājumi un atbildÄ«ba: bÅ«t adekvātiem 21. gadsimtam, vienlaikus kopjot mums svarÄ«gāko – mÅ«su valodu, kultÅ«ru, vÄ“sturisko atmiņu.

Eiropa šodien atrodas krustcelÄ“s. Tās ir krustceles starp atvÄ“rtÄ«bu un noslÄ“gtÄ«bu. Vai nu mÄ“s ejam uz priekšu Eiropas integrācijā, labojot pieļautās kļūdas, vai arÄ« mÄ“s sākam bÅ«vÄ“t jaunas sienas, vairojam neuzticÄ“šanos un nojaucam visu iepriekš sasniegto.

Protams, ir virkne nepārprotamu kļūdu, kuras Eiropai jālabo – gan efektÄ«vas robežu kontroles, gan sociālās nevienlÄ«dzÄ«bas, gan citās jomās. Taču vÄ“l bÄ“dÄ«gāk, ka šodien sevi daudz kur piesaka politiÄ·i, kuri vÄ“las sagraut to, ko paši nav bÅ«vÄ“juši, kuri tirgojas ar bailÄ“m un sazvÄ“restÄ«bas teorijām, lai tikai ieriebtu Eiropai – beigu beigās, ieriebjot paši sev un saviem vÄ“lÄ“tājiem, par lielu prieku Eiropas nelabvēļiem visur pasaulÄ“.

Pret to, manuprāt, ir jāvÄ“ršas katram Latvijas patriotam. Un arÄ« man tas nav vienalga – vispirms jau tādēļ, ka es jÅ«tu personisku atbildÄ«bu pret saviem bÄ“rniem, pret saviem studentiem, pret visu jaunāko paaudzi, kura ir pelnÄ«jusi dzÄ«vot labāk, nevis sliktāk, nekā mÄ“s. Eiropas SavienÄ«ba spÄ“s efektÄ«vāk kalpot Latvijas nacionālajām interesÄ“m, ja mÄ“s nevairÄ«simies pielikt arÄ« savu roku Eiropas nākotnes veidošanā.

Tādēļ es kopā ar liberāli demokrātisko apvienÄ«bu AttÄ«stÄ«bai / Par lÅ«gšu jÅ«su mandātu darbam Eiropas Parlamentā.

Lai varÄ“tu godam jÅ«s pārstāvÄ“t, es vÄ“los uzklausÄ«t, sarunāties, diskutÄ“t ar ikvienu - ar tiem, kas ir PAR, un arÄ« ar tiem, kas ir PRET. Tādēļ - uz tikšanos!