Politisko attiecÄ«bu lÄ«menis, kurÅ¡ kÄdreiz Å¡Ä·istu neiedomÄjams cinisms, tiek uzdots kÄ paÅ¡saprotama norma
Bens Latkovskis · 20.05.2022. · Komentāri (0)Šonedēļ Latvijas politikÄ notika sava veida fÄzes pÄreja. NokÄpšana vÄ“l vienu lÄ«meni zemÄk. NacionÄlÄ apvienÄ«ba aicinÄja premjeru padzÄ«t amatam nepiemÄ“rotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spÄ«kera vÄrdiem runÄjot, neiebilda, taÄu pie viena padzina arÄ« citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Runa ir par iekšlietu ministres Marijas Golubevas politiskÄs atbildÄ«bas pieprasÄ«šanu par policijas neizdarÄ«bÄm 9. maijÄ un it Ä«paši jau 10. maijÄ. Ne tikai politiskajÄ šÄ·irÄ, bet visÄ aktÄ«vajÄ sabiedrÄ«bÄ (izņemot “AttÄ«stÄ«bai/Par!” fanus) bija izveidojusies vienprÄtÄ«ba, ka Golubevai amats jÄatstÄj.
Pretenzijas pret viņu jau bija ilgi krÄjušÄs, un šis bija tikai pÄ“dÄ“jais piliens. Golubevas demisija bija nobriedusi, un viņas nomaiņa pret citu figÅ«ru neizraisÄ«tu kaut cik redzamu politisko satricinÄjumu. TaÄu nÄ“. Premjerministrs KrišjÄnis Kariņš no šÄ«s pÄ“c bÅ«tÄ«bas nenozÄ«mÄ«gÄs amata rotÄcijas sarÄ«koja mazpievilcÄ«gu politisku balagÄnu.
Ja dažos vÄrdos jÄformulÄ“ šÄ«s politiskÄs jezgas sausais atlikums, tad tas bÅ«tu - ir iezÄ«mÄ“ta jaunÄ normÄlÄ«ba. Ir nokÄpts vienu pakÄpienu zemÄk, un tagad šis politisko attiecÄ«bu lÄ«menis, kurš kÄdreiz šÄ·istu neiedomÄjams cinisms, tiek uzdots kÄ pašsaprotama norma. It kÄ tÄ vienmÄ“r bÅ«tu bijis un tÄ arÄ« jÄbÅ«t.
Kas tad tur nepareizi, tÄ“lotÄ izbrÄ«nÄ acis blisina jaunÄs Ä£enerÄcijas politiÄ·is KrišjÄnis Feldmans un piesauc diplomÄtisko praksi, kad savstarpÄ“ji konfliktÄ“jošas valstis simetriski izraida vÄ“stniecÄ«bu darbiniekus. IzrÄdÄs, politiskÄs partijas Latvijas valdošajÄ koalÄ«cijÄ atrodas konfliktÄ“jošu valstu attiecÄ«bÄs. IevÄ“rojiet, nav runa par opozÄ«cijas/pozÄ«cijas attiecÄ«bÄm. VienÄ valdÄ«bÄ esoši spÄ“ki viens pret otru izturas kÄ konfliktÄ“jošas valstis, kad katrai ir savas stipri atšÄ·irÄ«gas intereses.
Tiesa, jau sen vairs nav nekÄds noslÄ“pums, ka mÅ«su tÄ dÄ“vÄ“tajÄm partijÄm valsts un sabiedrÄ«bas intereses ir tikai fons. Platforma, uz kura risinÄt savas šauri savtÄ«gÄs intereses. ŠajÄ realitÄtÄ“ citi politiskie grupÄ“jumi, lepni saukti par partijÄm, tiek uztverti kÄ konkurenti un traucÄ“kļi. Pat formÄli esot vienÄ valstiskÄ iejÅ«gÄ.
ŠÄ« Kariņa performance un tai sekojošie politiskÄs šÄ·iras centieni izskaidrot šo jauno normÄlÄ«bu atsedza vÄ“l kÄdu lietu. Valsti tÄs klasiskajÄ izpratnÄ“ neviens nevada. Īpaši skaudri tas parÄdÄ«jÄs 10. maija pievakarÄ“, kad neatradÄs neviens politiÄ·is (arÄ« tobrÄ«d par galveno atstÄtais Artis Pabriks), kurš spÄ“tu uzņemties kaut ko, ko kaut attÄli varÄ“tu saukt par lÄ«derÄ«bu.
Politiskie lÄ«deri, tajÄ skaitÄ ministru prezidents, vada politiskos procesus to šaurÄkajÄ izpratnÄ“. Kurš kur sÄ“dÄ“s un kÄdus resursus apgÅ«s. KopÄ“jÄ lietu virzÄ«ba rit pašplÅ«smÄ. Tas ir, ierÄ“dniecÄ«ba nodrošina sistÄ“mas elementÄru funkcionalitÄti, taÄu kaut kÄda jÄ“gpilna stratÄ“Ä£iskÄ mÄ“rÄ·a, kursa nav.
Politisko šÄ·iru šÄda situÄcija apmierina. Pat ļoti, jo ļauj nodarboties ar to, kÄ dēļ tÄ vispÄr izveidojusies un ko tÄ redz par savu galveno mÄ“rÄ·i. Proti, resursu apgÅ«šanu. Gan materiÄlo (finanses), gan politisko (amati). Katrs savÄ lauciÅ†Ä rušinÄs (lasi: šeptÄ“), un nevienam (tajÄ skaitÄ valsts finansÄ“tajiem medijiem) nav brÄ«v tur bÄzt savu garo degunu. Ja nu kÄds tomÄ“r neiztur un sadomÄ politiskÄ teÄtra trupas mÄkslinieciskajam vadÄ«tÄjam norÄdÄ«t, ka, lÅ«k, tÄ Golubeva galÄ«gi “nevelk”, tad seko atbilde Delaveras pavalsts dialektÄ: okei, bet tad arÄ« vienam no jÅ«sÄ“jiem sava loma jÄzaudÄ“.
Ar ko gan šis Kariņa gÄjiens nav ticis salÄ«dzinÄts, - gan ar tikumiem mafijas Ä£imeņu attiecÄ«bÄs, gan bÄ“rnudÄrzu, gan bordeli, taÄu vieglums, ar kÄdu ne tikai politiskÄ šÄ·ira, bet arÄ« liela sabiedrÄ«bas daļa pieņēma šo jauno kÄrtÄ«bu, liecina par dziļi iesakņojušos Latvijas politiskÄs vides feodÄlismu - mÄ“s savÄ ministrijÄ darÄm, ko gribam.
Tas, ka iekšlietu ministres amatam tiek izskatÄ«ta tÄda odioza figÅ«ra ka Inese Voika, liecina tieši par šÄdu attieksmi. Ne tikai darÄm, ko gribam, bet arÄ« par ministri kronÄ“jam, ko gribam. Tas, ka šÄ« ministra darbÄ«ba attiecas uz visu valsti, visu sabiedrÄ«bu un visÄm dzÄ«ves sfÄ“rÄm, mÅ«s neuztrauc. Å…emiet mÅ«s par labu, kÄdi esam.
Parasti šajÄ brÄ«dÄ« šÄ«s sistÄ“mas aizstÄvji atsaucas uz demokrÄtiskÄm vÄ“lÄ“šanÄm, kurÄs sabiedrÄ«ba izvÄ“rtÄ“ šÄ«s feodÄlÄs sistÄ“mas “sasniegumus” un dod tai savu vÄ“rtÄ“jumu caur balsojuma rezultÄtiem. TÄ tas viss izskatÄs teorijÄ. PraksÄ“ viss ir daudz primitÄ«vÄk. LatvijÄ 30% vÄ“lÄ“tÄju balso par partijÄm, kuras ir izslÄ“gtas no nopietna politiskÄ procesa. Tas ir, tÄs nekÄdos apstÄkļos netiks uzņemtas valdošajÄ koalÄ«cijÄ. Runa ir par politiskajiem spÄ“kiem, uz kuriem krÄ«t aizdomu Ä“na par vairÄk vai mazÄk izteiktu atbalstu Putina režīmam (kaut vai tÄ nekritizÄ“šanu). Tas nozÄ«mÄ“, ka reÄla cīņa notiek sašaurinÄtÄ laukumÄ.
Å…emot vÄ“rÄ, ka valsts finansÄ“tie mediji visai neslÄ“pti atbalsta valdošo koalÄ«ciju (pareizÄk sakot, tÄs kreisi liberÄlo spÄrnu), šis laukums vÄ“l vairÄk sašaurinÄs, un korelÄcija starp reÄlo darbu un mandÄtu skaitu parlamentÄ kļūst vÄ“l mazÄka. Bet, ja tÄ, tad nav ko skatÄ«ties pÄr plecu un domÄt, “ko par to teiks tauta”. JÄdragÄ un jÄbÄ«da savas lietas, daudz nedomÄjot, kÄ tas izskatÄs. TÄpat sabiedrÄ«ba to visu apÄ“dÄ«s un 1. oktobrÄ« nobalsos “kÄ vajag”. Tas tad arÄ« ir šÄ«s nedēļas politisko notikumu sausais atlikums – politiskÄ degradÄcija ar joni turpinÄs.
PÄrpublicÄ“ts no neatkariga.nra.lv