Iesaki rakstu:

Kas kopÄ«gs Andrim Rāviņam, Mārim DzenÄ«tim, Mārim Martinsonam, Aināram Šleseram, Mārtiņam Tenbergam un Aigaram LÅ«sim? Viņi visi ir bijuši saistÄ«ti ar politisko darbÄ«bu, taču nav valdošÄs partijas VienotÄ«ba biedri, visi ir iesaistÄ«ti uzņēmÄ“jdarbÄ«bā vai saimniecisku lÄ“mumu pieņemšanā, gandrÄ«z visi, izņemot tikai A. Rāviņu, no tās ir bijuši spiesti atteikties vai bÅ«tiski samazināt savas politiskās aktivitātes. Visiem viņiem šÄ«s atteikšanās pamatā ir bijušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes sāktas lietas, kas sākušÄs ar nopludinātu informāciju un skaļiem šÄ«s struktÅ«ras vadÄ«bas paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pÄ“c tam klusi izčākstÄ“jušas, liekot runāt par tās paspārnÄ“ izveidotu "politisko pasÅ«tÄ«jumu galdu".

"Pasūtījumu galda" darbības shēma

Sākt kriminālprocesu uz kāda iesnieguma pamata, nopludināt par to informāciju kādam no pietuvinātiem medijiem, pÄ“c tam nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par valstij nodarÄ«tiem miljonu zaudÄ“jumiem un "iespÄ“jamiem" noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, sarÄ«kot kratÄ«šanas, izņemt iespÄ“jami daudz dokumentu, tos iespÄ“jami ilgi neatdot un ilgstoši pat nemÄ“Ä£ināt izpÄ“tÄ«t, piemÄ“rot aizdomās turÄ“tā statusu, kas cilvÄ“kam rada virkni neÄ“rtÄ«bu.

Tad vÄ“l noteikt dažādus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, Ä«paši neÄ“rtÄ«bas radošo liegumu izbraukt no valsts, bet, pats galvenais, kriminālprocesu vilkt maksimāli ilgi un, kad izmeklÄ“šanas termiņi iet uz beigām, censties to izbeigt uz nereabilitÄ“joša pamata - parasti noilguma dēļ, kas tāpat atstāj Ä“nu uz konkrÄ“tās personas reputāciju.

ŠÄ« ir "politisko pasÅ«tÄ«jumu galda" darbÄ«bas shÄ“ma, kuras izpildÄ«jums dažādās variācijās pÄ“dÄ“jos gados saskatāms saistÄ«bā ar virkni sabiedrÄ«bā pazÄ«stamu cilvÄ“ku, kuri iesaistÄ«jušies politiskajā darbÄ«bā vai tās atbalstÄ«šanā, taču atļāvušies nepiederÄ“t pie valdošÄs partijas, kuras redzamiem biedriem pret šÄdām aktivitātÄ“m ir "imunitāte".

Uz tādiem kliedzošiem gadÄ«jumiem kā Arta Kampara "nauda no tumbočkas", Dzintara ZaÄ·a un Aigara Štokenberga "nodokļu optimizācijas pasākumi" un Solvitas Ä€boltiņas vÄ«ra uzņēmuma veiksme valsts pasÅ«tÄ«jumu iegÅ«šanā Finanšu policija ir pievÄ“rusi acis. TikmÄ“r citos gadÄ«jumos pietiek ar kādas personas iesniegumu, lai nekavÄ“joties tiktu sākts kriminālprocess.

Skaļi sāk, klusi izbeidz

Pirmais mÅ«slaiku Latvijā par šÄdu iespÄ“jamÄ«bu pārliecinājās Jelgavas domes priekšsÄ“dÄ“tājs Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba). PÄ“c tam, kad bija saņemts viņa politiskā konkurenta, kandidāta uz Jelgavas mÄ“ra amatu Arņa Razminoviča iesniegums par uzņēmuma Jelgavas siltumtÄ«klu uzņēmums aktÄ«vu iznomāšanu, Finanšu policija ne tikai ierosināja kriminālprocesu, bet arÄ« noteica A. Rāviņam aizdomās turÄ“tā statusu un drošÄ«bas lÄ«dzekli.

Tiesa, šajā gadÄ«jumā ātri iejaucās prokuratÅ«ra: uzraugošÄ prokurore Vida Kravcova atzina, ka Finanšu policija A. Rāviņam aizdomās turamās personas statusu ir piemÄ“rojusi nepamatoti, un to atcÄ“la, neraugoties uz Finanšu policijas iebildumiem. Savukārt pats kriminālprocess 2006. gadā tika izbeigts, Finanšu policijai atzÄ«stot, ka notikušajā vispār nav nozieguma sastāva.

Tolaik šis vÄ“l bija tikai atsevišÄ·s gadÄ«jums - tāpat kā Finanšu policijas 2008. gadā sāktais un tai pašÄ gadā izbeigtais kriminālprocess pret Ventspils mÄ“ru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par ikgadÄ“jās valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu: septiņu mÄ“nešu laikā Finanšu policija spÄ“ja secināt, ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespÄ“ju šo deklarāciju iesniegt.

Taču pÄ“c 2010. gada šÄ« pati shÄ“ma jau uzlabotā variantā ir tikusi izmantota aizvien biežāk. 2010. gada 16. augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret JÅ«rmalas domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieku Māri DzenÄ«ti (JÅ«rmala - mÅ«su mājas), turklāt interesanti, ka kriminālprocess tika sākts nevis pÄ“c kāda konkrÄ“ta Krimināllikuma panta, bet pÄ“c nodaļas "NoziedzÄ«gi nodarÄ«jumi tautsaimniecÄ«bā".

Nav izslÄ“gts, ka, nespÄ“jot panākt savu ar tiesiskām metodÄ“m, cilvÄ“ki savā izmisumā Ä·eras pie Finanšu policijas kā pÄ“dÄ“jā glābiņa, izteicās M. DzenÄ«tis, kura uzņēmumi tolaik bija iesaistÄ«ti tiesvedÄ«bā ar multimiljonāru, pašlaik kā kultÅ«ras mecenātu pazÄ«stamo Borisu Teterevu.

Kriminālprocess tika sākts pÄ“c tam, kad M. DzenÄ«tis bija svinÄ“jis uzvaru pār B. Teterevu tiesā, un mediju rÄ«cÄ«bā faktiski nekavÄ“joties tika nopludināta apjomÄ«ga informācija, kas varÄ“ja bÅ«t tikai Finanšu policijas rÄ«cÄ«bā.

"DzenÄ«tis varÄ“tu arÄ« turpināt dzÄ«vot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau Ä«sti nerubÄ« šÄ brīža politisko konjunktÅ«ru. BÅ«tu DzenÄ«tis laikus noorientÄ“jies, kā, piemÄ“ram, pilsÄ“tas mÄ“rs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā VienotÄ«ba, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varÄ“tu mierÄ«gi rÄ«koties ar saviem kredÄ«tiem un nodokļiem, kā sirdij iepatÄ«k," tolaik rakstÄ«ja politiskais komentÄ“tājs Māris Krautmanis.

Kā izrādās tagad, Finanšu policija jau 2012. gada janvārÄ« - pÄ“c tam, kad M. DzenÄ«tis un B. Teterevs bija noslÄ“guši mierizlÄ«gumu - kriminālprocesu paklusām izbeigusi. Tā izbeigšanas pamatojumu Finanšu policija nevÄ“las atklāt vÄ“l tagad.

Tenberga un Martinsona "attālināšana"

Jau ilgāk nekā pusotru gadu bez redzamiem rezultātiem turpinās arÄ« kriminālprocess, kas sākts saistÄ«bā ar apsardzes kompāniju TM Security, kuras faktiskais saimnieks ir par Valda Zatlera Reformu partijas "pelÄ“ko kardinālu" sauktais uzņēmÄ“js Mārtiņš Tenbergs.

Kad 2013. gada 13. augustā atklātÄ«bā noplÅ«da informācija, ka Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veikuši kratÄ«šanas TM Security, toreizÄ“jais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars ÄŒerņeckis, neraugoties uz VID bieži pieminÄ“to likuma normu, kas VID aizliedz sniegt ziņas par konkrÄ“tiem nodokļu maksātājiem, publiski paziņoja, ka kratÄ«šanas veiktas saistÄ«bā ar kriminālprocesu, kas ir ierosināts par nodokļu krāpšanu un izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas lielos apmÄ“ros.

Ar šo "brÄ«dinājumu" pietika, lai M. Tenbergs attālinātos no Reformu partijas, kas lÄ«dz ar to zaudÄ“ja nozÄ«mÄ«gus finansiālos un administratÄ«vos resursus. TikmÄ“r pats kriminālprocess ir iestrÄ“dzis. Kaut gan VID apgalvo, ka kriminālprocess tiks virzÄ«ts kriminālvajāšanas uzsākšanai šÄ gada otrajā pusgadā, tas bÅ«šot iespÄ“jams tikai pÄ“c virknes tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumu izpildes.

2014. gada augustā - divus mÄ“nešus pÄ“c tam, kad Finanšu policijas pārvaldÄ“ tika uzsākts kriminālprocess par vairāku uzņēmumu iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu - "noplÅ«da" ziņas par šÄ« kriminālprocesa ietvaros uzliktu ierobežojumu Māra Martinsona (redzama partijas Latvijas AttÄ«stÄ«bai atbalstÄ«tāja) bÅ«vkompānijas Moduls-RÄ«ga kontiem.

NekavÄ“joties ar publiskiem paziņojumiem nāca klajā arÄ« K. ÄŒerņeckis, aprakstot, kā valstij tiek nodarÄ«ti zaudÄ“jumi, apakšuzņēmÄ“jam nesamaksājot nodokļus. Taču tagad, astoņus mÄ“nešus pÄ“c kriminālprocesa sākuma VID joprojām nevar pat prognozÄ“t tā turpmāko gaitu.

"Pašlaik šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklÄ“šana, tiek apzinātas visas kriminālprocesā iesaistÄ«tās personas, to loma izdarÄ«tajā noziedzÄ«gajā nodarÄ«jumā, ar mÄ“rÄ·i saukt pie atbildÄ«bas vainÄ«gas personas un iespÄ“ju robežās atlÄ«dzināt valstij radÄ«to kaitÄ“jumu. PÄ“c visu kriminālprocesuālo darbÄ«bu veikšanas kriminālprocess tiks virzÄ«ts prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas uzsākšanai," - tik abstrakts ir VID skaidrojums.

Jaunā metode - "tiek lemts jautājums"

Tāpat pagājušÄ gada augustā no Finanšu policijas "noplÅ«da" ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespÄ“jamu pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmÄ“ja un politiÄ·a Aināra Šlesera māju JÅ«rmalā. A. Šlesers šajā laikā gatavojās startÄ“t 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanās no partijas Vienoti Latvijai.

ArÄ« šajā gadÄ«jumā Finanšu policijas vadÄ«ba nekavÄ“joties bija gatava sniegt par to komentārus, un Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš paziņoja - viņš esot pārliecināts, ka kriminālprocess tikšot nodots arÄ« kriminālvajāšanas sākšanai.

Tagad, septiņus mÄ“nešus vÄ“lāk, kriminālvajāšana tā arÄ« nav sākta, - VID informÄ“, ka notiekot pirmstiesas izmeklÄ“šana, tikuši "pratināti kompetenti eksperti bÅ«vniecÄ«bas un citu tehnisko zinātņu jomā, kā arÄ« VID kompetentie speciālisti nodokļu jautājumos bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“", izmeklÄ“šanas darbÄ«bas un virzÄ«ba tiekot saskaņotas ar kriminālprocesu uzraugošo prokuroru.

Savukārt pagājušÄ gada rudenÄ« pÄ“c kārtÄ“jās "noplÅ«dušÄs" informācijas Finanšu policija paziņoja, ka tā oktobrÄ« ir sākusi kriminālprocesu par bijušÄ Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara LÅ«ša, iespÄ“jams, nepatiesu ziņu norādÄ«šanu viņa 2012. gada valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmÄ“rā.

VÄ“l decembrÄ« VID informÄ“ja, ka kriminālprocess atrodoties izmeklÄ“šanas sākuma stadijā, tāpÄ“c plašÄku informāciju izmeklÄ“šanas interesÄ“s VID nesniedzot. Taču pÄ“c tam, kad A. LÅ«sis bija spiests atstāt nacionālās apvienÄ«bas Visu Latvijai - TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNK Ä£enerālsekretāra amatu, izmeklÄ“šanas sākuma stadija ir strauji pārgājusi beigu stadijā, un Finanšu policijas pārvaldÄ“ pieņemts lÄ“mums kriminālprocesu izbeigt. (Advokāts Indulis Balmaks gan ceturtdien paziņoja, ka viņam esot zināms - lÄ“mums atkal esot atcelts.)

Taču vienlaikus Finanšu policija ieviesusi jauninājumu - attiecÄ«bā uz A. LÅ«si pirmoreiz ir izmantota jauna metode, publiski paziņojot, ka attiecÄ«bā uz viņu "tiek lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas un citiem iespÄ“jamajiem pārkāpumiem". NormatÄ«vie akti nenoteic to, cik ilgā termiņā šÄds lÄ“mums ir jāpieņem, un visu šo laiku A. LÅ«sis joprojām tiks distancÄ“ts no jebkādas aktÄ«vas politiskās darbÄ«bas.

"Pat atvainoties neatvainojas..."

"VID Finanšu policijas pārvalde nekomentÄ“ pieņēmumus," - atšÄ·irÄ«bā no citām reizÄ“m, kad K. ÄŒerņeckis un K. Podiņš ir snieguši izvÄ“rstus komentārus medijiem, šÄ« ir vienÄ«gā VID atbilde, lÅ«dzot tam komentāru par versiju par Finanšu policijas "pasÅ«tÄ«jumu galdu", kad pret "neÄ“rtiem" politiÄ·iem un ar politiku saistÄ«tiem uzņēmÄ“jiem tiek sākti kriminālprocesi, tiek pieņemti nepamatoti lÄ“mumi un informācija tiek nopludināta medijiem ar skaidri saskatāmu mÄ“rÄ·i viņus izsist no politiskās darbÄ«bas.

Savukārt A. Rāviņš, kurš šo "pasÅ«tÄ«jumu galdu" ir izbaudÄ«jis viens no pirmajiem, Dienai saka: "Ir kādas personas, kuras ir ieinteresÄ“tas taisÄ«t lielus skandālus un sabojāt cilvÄ“kiem biogrāfiju un dzÄ«ves, bet pÄ“c tam izrādās, ka nekas nav. NegribÄ“tu vÄ“rtÄ“t, vai tas tiek darÄ«ts apzināti, bet gan jau kāda interese ir. Domāju, ka ir vairākas tādas iestādes, kuras ar lielu troksni iesāk lietu, kur pÄ“c tam izrādās - nekā nav. Un pat atvainoties neatvainojas."

Māris DzenÄ«tis: "Galvenais ir uztaisÄ«t šovu."

"Tādu gadÄ«jumu ir daudz. Tiesas nav bijis, bet galvenais ir uztaisÄ«t šovu. Jau sākumā ir skaidrs, ka pÄ“c daudziem gadiem izrādÄ«sies, ka tur nekas nav. Tas izskatās pÄ“c apzinātas rÄ«cÄ«bas.

Es domāju, ka Latvijā ir jāpameklÄ“ persona, kurai ir bijuši trÄ«s auditi. Ir viens, kurā nekādus pārkāpumus neatrod, tad uzliek otru. Tagad man jau ir trešais audits beidzies. Neskatoties uz to, ka visas deklarācijas esmu iesniedzis, pārkāpumi nekādi nav bijuši, bet tikai nāk un nāk un pārbauda.

Tas nenotiek bez kaut kāda uzstādÄ«juma. Nosauc kaut kādu mistisku skaitli padsmit miljonos un tad mÄ“Ä£ina tos arÄ« kaut kādā veidā uzrÄ“Ä·ināt. Kad auditus pārsÅ«dz, tad tas iestrÄ“gst pie Ä£enerāldirektores, kura nepieņem gala lÄ“mumu. It kā skaitās parādā, it kā ne. TiklÄ«dz Ä£enerāldirektore pieņems lÄ“mumu, tā bÅ«s pienākums maksāt, varÄ“s tiesāties, bet pa to laiku jau firmas bÅ«s likvidÄ“tas šÄ« darbÄ«bas apgrÅ«tinājuma dēļ.

Man ir bijušas sarunas ar pašiem auditoriem, kuri atzinušies, ka viņiem ir norādÄ«tas konkrÄ“tas summas, kas jāuzrÄ“Ä·ina, vismaz tik lielas, lai segtu audita izmaksas. Ir pat tā – par identiskiem darÄ«jumiem, kur atzÄ«ts, ka viss ir kārtÄ«bā, pÄ“kšÅ†i atnāk audits un saka, ka viss ir slikti, visi ir noziedznieki. Tas tiek darÄ«ts mÄ“rÄ·tiecÄ«gi.

Es saku, ka saprotu, ka esmu atbildÄ«gs par visiem darÄ«jumiem, pat ja ne pats esmu to veicis, bet esmu atbildÄ«gs kā valdes loceklis. Bet jums kā auditoram, kas uzrakstÄ«jis uzrÄ“Ä·inu telefona numura izskatā un kurš lieliski zina, ka pÄ“c diviem, trim gadiem mÄ“s pierādÄ«sim tiesā, ka jums nebija taisnÄ«ba, - vai jums vismaz prÄ“miju noņems? Viņiem nav nekādas atbildÄ«bas.

Finanšu policija ik uz soļa pārkāpj Kriminālprocesa likumu, piemÄ“ram ar Omegas palÄ«dzÄ«bu veicot demolÄ“šanu biroja telpās, laužot durvis (lai gan tās visas ir atslÄ“dzamas), nepamatoti aizturot (virs trim stundām) gan uzņēmumu darbiniekus, gan citus cilvÄ“kus, kas bija ieradušies firmā, draudot, liedzot sazināties ar advokātiem,.

Uzņēmuma kratÄ«šanas laikā tika izņemti dokumentu oriÄ£ināli, kas rada zaudÄ“jumus firmai (piemÄ“ram, nevar izstādÄ«t rÄ“Ä·inus par pārvadājumiem, jo nevar pievienot oriÄ£inālos CMR). VID cita nodaļa, veicot auditu. pieprasa šos dokumentus no uzņēmuma. Kad sakām, ka šie dokumenti jau ir iestādes (VID Finanšu policijas) rÄ«cÄ«bā, atbilde ir, ka tādu nav. Tad auditam uzrādām protokolu, kur tas fiksÄ“ts, bet vienalga to neņem vÄ“rā un veic uzrÄ“Ä·inus.

Jau pagājuši astoņi mÄ“neši no VID Finanšu policijas ielaušanās uzņēmumā un mājās, izņemti bÅ«tiski dokumenti, datori ar specifiskām ražošanas programmām, bet lÄ«dz šim vÄ“l nekas nav atdots. Nav saprotams, kas Finanšu policijai ir vajadzÄ«gs, ja informācija, tad to sen varÄ“ja nokopÄ“t un oriÄ£inālus atdot, bet izskatās pÄ“c kaitniecÄ«bas, jo, aprunājoties ar auditoriem, kas veic pārbaudi mÅ«su uzņēmumos un kuriem bija iespÄ“ja Finanšu policijā piekļūt pie mÅ«su dokumentiem, viņi teica, ka dokumenti ir sakrauti kaudzÄ“ un neizskatās, ka tos kāds bÅ«tu kustinājis."

Andrejs Judins: "Ir cilvēki, kas mēdz nopludināt..."

"Es domāju, ka institÅ«cijas pilda savu darbu. Tas, ka ne visi procesi beidzas ar tiesu, nenozÄ«mÄ“, ka ir jāpārtrauc šÄ«s institÅ«cijas darbÄ«ba. Protams, ka mediji vÄ“las ziņot, tiklÄ«dz uzzina par kādu kratÄ«šanu. Tas, ka parādās informācija par kādu kratÄ«šanu, nenozÄ«mÄ“, ka tiks pierādÄ«ta vaina. Protams, varÄ“tu jau teikt, ka žurnālisti varÄ“tu rakstÄ«t tikai tad, kad ir pierādÄ«ta vaina, bet es neiestājos par vārda brÄ«vÄ«bas ierobežošanu. CilvÄ“ki ir labi informÄ“ti par procesiem, kas notiek tiesÄ«bsargājošÄs iestādÄ“s. Informācija noplÅ«st no iesaistÄ«tajām pusÄ“m. Nedomāju, ka šeit ir problÄ“ma prokuratÅ«rā, Finanšu policijā vai KNAB, jo mediji jau ziņo, ka ir kāda apsÅ«dzÄ«ba. Ja notiek kāda kratÄ«šana, par to ir liela interese. Kriminālprocess prasa laiku. Tas, ka šodien notika kratÄ«šana, nenozÄ«mÄ“, ka pÄ“c mÄ“neša kāds bÅ«s notiesāts un bÅ«s savākti pierādÄ«jumi. Ir cilvÄ“ki, kas mÄ“dz nopludināt informāciju. Es nezinu, kas ir šis personas. Man nav tādas informācijas. Protams, varÄ“tu vÄ“lÄ“ties, lai kriminālprocess attÄ«stās ātrāk."

Skaļākās "pasūtījumu galda" lietas

Andra Rāviņa (ZZS) lieta: 2005. gadā Finanšu policija sāk kriminālprocesu, A. Rāviņam nosaka aizdomās turÄ“tā statusu, prokuratÅ«ra to atceļ, kriminālprocess paklusām tiek izbeigts 2006. gadā.

Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) lieta: 2008. gada sākumā Finanšu policija sāk kriminālprocesu pret A. Lembergu par amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu, bet pÄ“c septiņiem mÄ“nešiem izbeidz, jo "pamana", ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespÄ“ju šo deklarāciju iesniegt.

Māra DzenÄ«ša (JÅ«rmala - mÅ«su mājas) lieta: 2010. gada augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret M. DzenÄ«ti pÄ“c Krimināllikuma nodaļas "NoziedzÄ«gi nodarÄ«jumi tautsaimniecÄ«bā". 2012. gadā kriminālprocess tiek paklusām izbeigts.

Mārtiņa Tenberga (Reformu partijas atbalstÄ«tājs) lieta: 2013. gada augustā "noplÅ«st" informācija par kratÄ«šanām uzņēmumā TM Security, un Finanšu policija paziņo, ka sākts kriminālprocess par nodokļu krāpšanu. PÄ“c pusotra gada kriminālprocess vÄ“l tiekot izmeklÄ“ts.

Māra Martinsona (Latvijas AttÄ«stÄ«bai atbalstÄ«tājs) lieta: 2014. gada augustā "noplÅ«st" ziņas par uzliktu ierobežojumu bÅ«vkompānijas Moduls-RÄ«ga kontiem, un Finanšu policija paziņo, ka pirms diviem mÄ“nešiem sākts kriminālprocess par lielu zaudÄ“jumu nodarÄ«šanu valstij. Astoņus mÄ“nešus vÄ“lāk VID nevar pat prognozÄ“t kriminālprocesa turpmāko gaitu.

Aināra Šlesera (Vienoti Latvijai) lieta: 2014. gada augustā no Finanšu policijas "noplÅ«st" ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespÄ“jamu pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa izkrāpšanu, ceļot A. Šlesera māju JÅ«rmalā. Finanšu policijas vadÄ«ba nekavÄ“joties ir gatava sniegt par to komentārus. Tagad, septiņus mÄ“nešus vÄ“lāk, kriminālvajāšana tā arÄ« nav sākta.

Aigara LÅ«ša (Nacionālā apvienÄ«ba) lieta: 2014. gada rudenÄ« pÄ“c kārtÄ“jās "noplÅ«dušÄs" informācijas Finanšu policija paziņo, ka tā oktobrÄ« ir sākusi kriminālprocesu par A. LÅ«ša, iespÄ“jams, nepatiesu ziņu norādÄ«šanu viņa 2012. amatpersonas deklarācijā lielā apmÄ“rā. Jau janvārÄ« kriminālprocess paklusām tiek izbeigts, bet VID paziņo, ka tiek lemts par jauna kriminālprocesa uzsākšanu.