Post factum Neo – cinisms vai stulbums?
Andris Upenieks · 29.04.2013. · Komentāri (45)Toreiz - pirms trim gadiem - sabiedrÄ«bu pÄršalca negaidÄ«ta (varbÅ«t visvairÄk gaidÄ«ta?) vÄ“sts, ka CeturtÄs Tautas Atmodas armijas rindÄs karojuši nevis pulki, bet vesels viens cilvÄ“ks ar segvÄrdu Neo, kas izrÄdÄ«jÄs ar savu talantu un drosmi bruņojies karavÄ«rs – Latvijas UniversitÄtes MatemÄtikas un informÄtikas institÅ«ta pÄ“tnieks IlmÄrs PoikÄns.
Viņš varai šÄ·ita tik bÄ«stams, ka bez pÄris diennakšu guldÄ«šanas uz kroņa nÄrÄm represÄ«vie spÄ“ki iztikt nav varÄ“juši. DÄ«vainÄ stilÄ (Ä«si pirms pusnakts un ar manierÄ“m, kas mÄ“rÄ·Ä“tas objekta apjukuma radÄ«šanai) tika veikta kratÄ«šana žurnÄlistes Ilzes Naglas dzÄ«voklÄ«. Uz tÄ smieklÄ«gÄ pamata, ka žurnÄliste ar Neo it kÄ pazÄ«stami. Kaut arÄ« likums sargÄ ne vien vÄrda brÄ«vÄ«bu, bet arÄ« žurnÄlista ziņu avotus un personÄ«go korespondenci, kas varÄ“tu glabÄties datorÄ, to visu var vienkÄrši pievÄkt ar visu datoru un tikai tad meklÄ“t klÄt tiesiskumu...
Bez smalkajÄm juridiskajÄm finesÄ“m uz Äru lauzÄs un joprojÄm laužas daži itin loÄ£iski jautÄjumi. Ar ko noziedzies Neo? Ar to, ka publiskojis (pÄ“c bÅ«tÄ«bas un taisnÄ«bas publiskojamus) datus, kas atsedz valsts budžeta tÄ“rÄ“šanas ainas sevišÄ·as taupÄ«bas apstÄkļos, kad atklÄtuma nodrošinÄšana patiesÄ«bÄ bÅ«tu pašas varas uzdevums - kÄ solidÄras krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas obligÄts nosacÄ«jums?
DarÄ«jis to, uzlaužot vai ieejot pa laipni pavÄ“rtÄm durtiņÄm, pa kurÄm var ieklÄ«st kurš katrs informÄcijas tehnoloÄ£ijas lietpratÄ«gi pÄrzinošs zeņķis? Kaut ko nozadzis, pÄrdevis vai šantažējis? Vai atklÄjis faktus, kurus mums neklÄjas zinÄt? Atsedzot valstiskÄs nejÄ“dzÄ«bas, no tÄ guvis labumu sev? KaitÄ“jis nodokļu maksÄtÄjiem, kuriem zinÄt, kÄ tÄ“rÄ“ viņu naudu, ir tikai pašsaprotami? Vai kaitÄ“jis darboņu labsajÅ«tai, kura tiesiskÄ valstÄ« nedrÄ«kstÄ“tu labi justies un slÄ“pties ne morÄli, ne tiesiski? Vai izslÄ“dzams tas, ka Neo paļÄvies ne vien uz likuma burtu, bet arÄ« uz tÄ garu?
Vai vara toreiz neizskatÄ«jÄs greizsirdÄ«ga uz Neo, ka patiesÄ«bÄ tas vaiga sviedros rÄvies pašas varas vietÄ, lai glÄbtu uzticÄ“šanos sev? Vai sistÄ“ma negrasÄ«jÄs aizbÄzt muti vÄ“l gana dzÄ«vai sirdsapziņai? Un vai nav amizanti, ka vara pati diezgan Ätri sarosÄ«jÄs ar likuma spÄ“ku noteikt to pašu (valsts un pašvaldÄ«bas darbinieku algu obligÄtu publicitÄti), par ko toreiz vajÄja Neo un tagad grasÄs arÄ« izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bu IlmÄram PoikÄnam? Vai viņš patiesÄ«bÄ nepelna lielÄko atzinÄ«bu, ka spÄ“jis ziedoties tik riskantas vispÄrÄ«bas labÄ, kur kÄ Äža kÄja izspÄ«lÄ“jas nevis cieņa pret cilvÄ“ka pilsonisko stÄju, bet gan iebiedÄ“šana?
Diemžēl izskatÄs, ka sabiedrÄ«ba, tostarp žurnÄlisti, tÄ arÄ« nav spÄ“juši vienoties brÄ«vÄ vÄrda, Neo un viņam lÄ«dzÄ«go aizstÄvÄ«bai, par ko liecinÄja arÄ« pagÄjušÄs piektdienas LTV 100.panta preses kluba raidÄ«jums ar uzmÄcÄ«go demagoÄ£iju iz daža laba žurnÄlista mutes, kas aizstÄv represijas pret tiem, kam (sava amata tiešÄ pienÄkuma dēļ!) ir nolemts brÅ«Ä·Ä“t lielu muti... Dažas varas partijas toreiz metÄs un varbÅ«t arÄ« tagad grozÄ«sies Neo advokÄtu pozÄs. Šodien liekulÄ«gi klusÄ“jot par to, kas pašÄm bija jÄdara – vakar.