Iesaki rakstu:

Toreiz - pirms trim gadiem - sabiedrÄ«bu pāršalca negaidÄ«ta (varbÅ«t visvairāk gaidÄ«ta?) vÄ“sts, ka Ceturtās Tautas Atmodas armijas rindās karojuši nevis pulki, bet vesels viens cilvÄ“ks ar segvārdu Neo, kas izrādÄ«jās ar savu talantu un drosmi bruņojies karavÄ«rs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institÅ«ta pÄ“tnieks Ilmārs Poikāns.

Viņš varai šÄ·ita tik bÄ«stams, ka bez pāris diennakšu guldÄ«šanas uz kroņa nārām represÄ«vie spÄ“ki iztikt nav varÄ“juši. DÄ«vainā stilā (Ä«si pirms pusnakts un ar manierÄ“m, kas mÄ“rÄ·Ä“tas objekta apjukuma radÄ«šanai) tika veikta kratÄ«šana žurnālistes Ilzes Naglas dzÄ«voklÄ«. Uz tā smieklÄ«gā pamata, ka žurnāliste ar Neo it kā pazÄ«stami. Kaut arÄ« likums sargā ne vien vārda brÄ«vÄ«bu, bet arÄ« žurnālista ziņu avotus un personÄ«go korespondenci, kas varÄ“tu glabāties datorā, to visu var vienkārši pievākt ar visu datoru un tikai tad meklÄ“t klāt tiesiskumu...

Bez smalkajām juridiskajām finesÄ“m uz āru lauzās un joprojām laužas daži itin loÄ£iski jautājumi. Ar ko noziedzies Neo? Ar to, ka publiskojis (pÄ“c bÅ«tÄ«bas un taisnÄ«bas publiskojamus) datus, kas atsedz valsts budžeta tÄ“rÄ“šanas ainas sevišÄ·as taupÄ«bas apstākļos, kad atklātuma nodrošināšana patiesÄ«bā bÅ«tu pašas varas uzdevums - kā solidāras krÄ«zes pārvarÄ“šanas obligāts nosacÄ«jums?

DarÄ«jis to, uzlaužot vai ieejot pa laipni pavÄ“rtām durtiņām, pa kurām var ieklÄ«st kurš katrs informācijas tehnoloÄ£ijas lietpratÄ«gi pārzinošs zeņķis? Kaut ko nozadzis, pārdevis vai šantažējis? Vai atklājis faktus, kurus mums neklājas zināt? Atsedzot valstiskās nejÄ“dzÄ«bas, no tā guvis labumu sev? KaitÄ“jis nodokļu maksātājiem, kuriem zināt, kā tÄ“rÄ“ viņu naudu, ir tikai pašsaprotami? Vai kaitÄ“jis darboņu labsajÅ«tai, kura tiesiskā valstÄ« nedrÄ«kstÄ“tu labi justies un slÄ“pties ne morāli, ne tiesiski? Vai izslÄ“dzams tas, ka Neo paļāvies ne vien uz likuma burtu, bet arÄ« uz tā garu?

Vai vara toreiz neizskatÄ«jās greizsirdÄ«ga uz Neo, ka patiesÄ«bā tas vaiga sviedros rāvies pašas varas vietā, lai glābtu uzticÄ“šanos sev? Vai sistÄ“ma negrasÄ«jās aizbāzt muti vÄ“l gana dzÄ«vai sirdsapziņai? Un vai nav amizanti, ka vara pati diezgan ātri sarosÄ«jās ar likuma spÄ“ku noteikt to pašu (valsts un pašvaldÄ«bas darbinieku algu obligātu publicitāti), par ko toreiz vajāja Neo un tagad grasās arÄ« izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bu Ilmāram Poikānam? Vai viņš patiesÄ«bā nepelna lielāko atzinÄ«bu, ka spÄ“jis ziedoties tik riskantas vispārÄ«bas labā, kur kā āža kāja izspÄ«lÄ“jas nevis cieņa pret cilvÄ“ka pilsonisko stāju, bet gan iebiedÄ“šana?

Diemžēl izskatās, ka sabiedrÄ«ba, tostarp žurnālisti, tā arÄ« nav spÄ“juši vienoties brÄ«vā vārda, Neo un viņam lÄ«dzÄ«go aizstāvÄ«bai, par ko liecināja arÄ« pagājušÄs piektdienas LTV 100.panta preses kluba raidÄ«jums ar uzmācÄ«go demagoÄ£iju iz daža laba žurnālista mutes, kas aizstāv represijas pret tiem, kam (sava amata tiešÄ pienākuma dēļ!) ir nolemts brÅ«Ä·Ä“t lielu muti... Dažas varas partijas toreiz metās un varbÅ«t arÄ« tagad grozÄ«sies Neo advokātu pozās. Šodien liekulÄ«gi klusÄ“jot par to, kas pašÄm bija jādara – vakar.