Iesaki rakstu:

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecÄ«bas „uz likuma pamata” tiek nodibinātas uz speciālā likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” pamata, pusÄ“m uzliekot pienākumus, ar kādiem lÄ«dzekļiem tās ir jānodibina, tas ir, ar nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu un vienojoties par lÄ«guma sastāvdaļām, vai, ja nevar vienoties, strÄ«da gadÄ«jumā likumdevÄ“js šÄ«s tiesÄ«bas deleģē izskatÄ«t tiesā. Nav ne mazāko šaubu – ja nav noslÄ“gts nomas lÄ«gums vai to nav noteikusi tiesa, nav tiesiska pamata spriest tiesu par nomas maksas piedziņu.

No kurienes aug saknes neauglīgiem un netaisnīgiem strīdiem un represijām

Protams, saknes sākās vÄ“l tālajos 90. gadu likumiskajās blÄ“dÄ«bās un mahinācijās, kuras jau esmu apskatÄ«jis ne reizi vien. Šoreiz apskatÄ«šu tikai atsevišÄ·u tiesas spriedumu pozÄ«cijas, izteikumus, jo visa sprieduma apskats un vÄ“rtÄ“šana nav šÄ« raksta tÄ“ma.

Visām šÄda veida zemes Ä«pašnieku represÄ«vām attieksmÄ“m pret daudzdzÄ«vokļu māju dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, mÅ«suprāt, ir atrasts spārnots pamats, ka piespiedu tiesiskās attiecÄ«bas nodibinātas „uz likuma pamata”. Kas tas par likumu, ar kādu nolÅ«ku ieprogrammÄ“ts šÄds izdomājums?

Zemes piespiedu nomas attiecÄ«bas nosaka speciālie likumi – par privatizāciju un zemes reformu, un Civillikums

Tā, piemÄ“ram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 25.februāra spriedums lietā Nr. SKC – 71, motivācijas daļā atsaucas uz likumu „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu” un izdara spārnotu „pamatojumu”, un saka, ka šÄ« 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos Ä“kas (bÅ«ves) Ä«pašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu, pamatojoties uz likumu.

Senāts turpina, ka zemes lietošanas tiesÄ«bas starp Ä“kas (bÅ«ves) Ä«pašnieku un zemesgabala Ä«pašnieku likumā regulÄ“tas kā (piespiedu) nomas attiecÄ«bas, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacÄ«ta lÄ«dzÄ«ba ar lÄ«gumiskām attiecÄ«bām, jo bÅ«tÄ«bā šÄ«s attiecÄ«bas ir likumiskas. Diemžēl ne uz kādu lÄ«dzÄ«bu likums nav norādÄ«jis, tātad klajš izdomājums.

PaanalizÄ“sim, ko nozÄ«mÄ“ vārdi – Ä«pašuma iegÅ«šana uz likuma pamata, kad attiecÄ«bas ir likumiskas

Jā, visus Ä«pašumus iegÅ«st uz likuma pamata, bet kurā reizÄ“ uz kura likuma? Noskaidrojam. ŠÄ« likuma 14.pants saka, lasām: Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemÄ“rojami un Ä“kas (bÅ«ves) vai augļu dārzi (koki) lÄ«dz to apvienošanai vienā Ä«pašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvÄ«gu Ä«pašuma objektu.

 ŠÄ« norma nosaka vienÄ«gi šÄdu dalÄ«tu Ä«pašumu juridisko statusu un šÄdas iespÄ“jas, ka bÅ«ve un zeme var pastāvÄ“t kā atsevišÄ·s Ä«pašums un ne par mata tiesu nerisina mājas un zemes Ä«pašnieka tiesiskās attiecÄ«bas.

Uz šÄ« likuma 14.panta pamata zemi nevar ierakstÄ«t zemesgrāmatā, jo tas nenosaka konkrÄ“tu zemes subjektu un tā tiesisko attiecÄ«bu rašanos, proti, šÄ« likuma norma nav materializÄ“ta.

Klasiskā izpratnÄ“ "uz likuma pamata" var attiekties gadÄ«jumi, kad uz likuma pamata atsavina Ä«pašumu par labu kādam konkrÄ“tam Ä«pašniekam un to nodod lietošanai Ä«pašumā - pašvaldÄ«bai, valstij, dzelzceļa bÅ«vei, ebrejiem, sabiedriskai organizācijai utt.

 MÅ«su, piespiedu nomas gadÄ«jumos zemes Ä«pašumu iegÅ«st arÄ« uz likuma pamata, bet tikai tad, kad valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija šÄdas tiesÄ«bas piešÄ·ir - uz zemes reformas likuma, denacionalizācijas vai privatizācijas likuma pamata vai to reÄ£istrÄ“ uz pirkuma, dāvinājuma lÄ«guma pamata.

Lasām likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 4.panta 5.daļu, kurā teikts, ka, ja zemes un apbÅ«ves Ä«pašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas regulÄ“jamas saskaņā ar šÄ likuma 12. pantu. AttiecÄ«bās, kuras minÄ“tais pants neregulÄ“, piemÄ“rojami Civillikuma noteikumi. LÅ«k, te pretÄ“ja atbilde AT Senāta apgalvojumiem, kas tikko bija citÄ“ti.

Jautājums AT Senātam: vai ir tiesiski apiet šÄ«s speciālā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tas” minÄ“tā 4.panta 5.daļu? Tajā skaitā 12.panta 2¹ punkta normu, kas nosaka, ka, ja uz šÄ panta otrajā daļā minÄ“tās zemes atrodas daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.

Tāpat likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 50.panta 1.daļas 3.punkts nosaka, ka privatizÄ“tā objekta Ä«pašnieka (turpmāk arÄ« — dzÄ«vokļa Ä«pašnieks) pienākums ir slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu vai pilnvarot dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«tāju un apsaimniekotāju slÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar tā zemes gabala Ä«pašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizÄ“tais objekts. Bet šo normu mājas dzÄ«vokļu kopÄ«ba var realizÄ“t tikai tad, kad pie viņiem vai pie mājas pārvaldnieka ierodas zemes Ä«pašnieks ar Ä«pašuma tiesÄ«bu pierādošu dokumentu – zemesgrāmatas apliecÄ«bu. PretÄ“jā gadÄ«jumā, tas ir, kad zemes Ä«pašnieks nevÄ“las slÄ“gt nomas lÄ«gumu, slÄ“pjas, kur dzÄ«vokļu Ä«pašnieki lai viņu meklÄ“? Viņa pirkuma lÄ«gums ir komercnoslÄ“pums!

Turklāt tiesas nav tiesiskas spriest tiesu, apiet likuma 54.panta 1.daļu, kas nosaka, citÄ“ju: zemes gabala Ä«pašniekam ir pienākums noslÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar privatizÄ“tā objekta Ä«pašnieku. Zemes nomas lÄ«gumu slÄ“dz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldÄ«bas dome vai tās pilnvarota institÅ«cija, vai valsts akciju sabiedrÄ«ba "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra" noteikusi kā dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Lasot šos tiesu spriedumu citÄ“jumus, nonākam pie atzinuma, ka tiesu spriedumos un prasÄ«jumos minÄ“to likumu normas, lietojot tautas terminoloÄ£iju, tiek piesmietas – mÄ“s, tiesas, izdomājām, ka nekāda rakstveida vienošanās nav vajadzÄ«ga, lai valda anarhija, kad izdomās zemes „baltais barons” prasÄ«t maksu, un no kā grib – vai no pārvaldnieka (apsaimniekotāja), vai no bankrotÄ“juša apsaimniekotāja, vai no viena un otra, vai dubultā apmÄ“rā, izdomās augstāko procentu, kādu zemes Ä«pašniekam labpatÄ«kas noteikt, lai nāk pie mums uz tiesu un prasa, mÄ“s apstiprināsim, piedzÄ«sim maksu!

Tātad, arÄ« likumā minÄ“tie 6 % gadā nevar tikt tulkoti savādāk, ka tos var noteikt tikai no brīža, kad tiek noslÄ“gta vienošanās vai iesniegta prasÄ«ba tiesā par nomas lÄ«guma apstiprināšanu un noteikusi tiesa. Norma neparedz arÄ« maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu, jo ne tiesai, ne prasÄ«tājam nav pamata izdomāt to, kas nav likumā.

MÅ«suprāt, vairākas tiesas šÄdu procesu gadÄ«jumos pārkāpj taisnÄ«gas tiesas principu, dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem liedz tiesÄ«bas uz attiecÄ«bu noregulÄ“jumu, liedz izmantot zemes nomas tiesÄ«bas Civillikuma noteiktajā kārtÄ«bā

PaskatÄ«simies, kā lemj šajos gadÄ«jumos RÄ«gas apgabaltiesa. RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija.2016.gadā sprieduma lietā Nr. C30524515 raksta, ka „starp zemes Ä«pašniekiem un Ä“kas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, tostarp, atbildÄ“tāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecÄ«bas, kuras regulÄ“ likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 12.panta 2. 1 daļa un likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas lÄ«guma bÅ«tiskās sastāvdaļas ir noteiktas – nomas maksa ar likumu un nomājamā platÄ«ba ar administratÄ«vo aktu, bet rakstveida lÄ«guma noslÄ“gšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstÄ«tiem lÄ«gumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K. Torgāns, SaistÄ«bu tiesÄ«bas, TNA, R., 2014, 347. lpp.”).

Nu, tālāk nav, kur iet, pilna anarhija, ko noteicis AT Senāts un tā turpina citas tiesas.

Atrodam, ka RÄ«gas apgabaltiesa, atsaucoties uz šeit piesauktiem AT Senāta spriedumiem, speciālā likumu par dzÄ«vojamo māju privatizāciju normas pasludina: vÄ“rtÄ“jiet kā gribiet – tās tiesām nav saistošas, uzskatāmas par nevajadzÄ«gām, aplamām, tās nekas, ja likums nosaka pienākumu rakstveidā slÄ“gt nomas lÄ«gumu.

Vai AT Senāts un Apgabaltiesa var nostāties virs likuma minÄ“tajām zemes reformas un privatizācijas likuma 50. un 54. panta prasÄ«bām par rakstveida lÄ«guma slÄ“gšanu un ļaut zemes Ä«pašniekam slÄ“pt pirmpirkuma tiesÄ«bas no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem vai citu apšaubāmu iemeslu dēļ? ŠÄdi spriedumi ir jāpārsÅ«dz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā!

Tātad AT Senāts zemes Ä«pašniekiem piešÄ·ir tiesÄ«bas, ja vajadzÄ«gs, gadiem ilgi blÄ“dÄ«ties vai slÄ“pt pirmpirkuma tiesÄ«bas pārkāpumus. Tiesas ļauj turÄ“t neziņā simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku par nomas maksu un zemes lielumu, ļauj terorizÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus ar maksājumu aprÄ“Ä·iniem par iepriekšÄ“jiem gadiem un zemes gabala kadastrālo vÄ“rtÄ«bu viltÄ«gi izrÄ“Ä·inot no kopÄ“jās platÄ«bas, pat gadÄ«jumos, kad „funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu” nav noteikusi pašvaldÄ«ba, zemes, kas vienlaicÄ«gi atrodas citu māju un ražošanas objektu lietojumā, var organizÄ“t pārvaldnieku maksātnespÄ“ju un vÄ“rsties par nomas maksas pieprasÄ«jumu no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem dubultā apmÄ“rā, ja apsaimniekotājs iemaksāto naudu nav pārskaitÄ«jis, organizÄ“t pÄ“c vajadzÄ«bas citas shÄ“mas.

Turpinājums sekos.

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis