Iesaki rakstu:

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL 1024.panta kārtÄ«bā, ar ieilgumu. ŠÄ«s attiecÄ«bas mÅ«su likumu anomālijas apstākļos var mainÄ«ties, bet tikai tad, ja zemei tiek piešÄ·irtas Ä«pašuma tiesÄ«bas, kas ierakstÄ«tas zemesgrāmatā un rakstiskā formā noslÄ“gts piespiedu nomas lÄ«gums ar mājas Ä«pašnieku.

Turklāt CL 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tās tiesÄ«bas. BÅ«vÄ“jot mājas, tās pÄ“c projekta piesaista zemei. ŠÄda bÅ«vju piesaistes norma pastāv visos laikos un tagad un pÄ“c šeit minÄ“tās 3. panta normās, ir spÄ“kā. LoÄ£iski, ka atsavināt mājām zemi nav ne loÄ£iski, nedz tiesiski, bet Latvijā tas iespÄ“jams.

Tālāk: minÄ“tā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 nonāk pretrunā ar iepriekš teikto, ka zemes Ä«pašniekam esot tiesÄ«bas prasÄ«t arÄ« strÄ«du izšÄ·iršanu par nomas lÄ«guma bÅ«tiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievÄ“ršoties nomas lÄ«guma bÅ«tiskajām sastāvdaļām, nav iespÄ“jams izšÄ·irt strÄ«du pÄ“c bÅ«tÄ«bas par nomas tiesisko attiecÄ«bu nodibināšanu vai šÄdu faktisko attiecÄ«bu, kas pastāv uz likuma pamata, konstatÄ“šanu. Kā patÄ«k, tā rÄ«kojieties, prasiet un mÄ“s atbalstÄ«sim?!

Jau šajā momentā, manipulÄ“jot ar viedokļiem, tiesa atzÄ«st likumā noteiktā obligātā lÄ«guma rakstisko formu un vienošanos par visām satāvdaļām, jo neesot lÄ«gumam, neesot iespÄ“jams konstatÄ“t faktiskā tiesiskās attiecÄ«bas, kas pastāv uz likuma pamata. Turp un šurp, te atzÄ«st, ka bez liguma nevar konstÄ“t faktiskās attiecÄ«bas, te atkal raksta kā atzinumu, ka tās pastāv uz likuma pamata. Nu ir jāsaka, ka notiek vienas manipulācijas, ar ko ignorÄ“, apiet, noklusÄ“ speciālās likuma normas un netieši atzÄ«st, ka likumā noteiktais pienākums slÄ“gt nomas lÄ«gumu tāds joks vien ir. LÅ«k atbilde jautātājam, kā minÄ“tās tiesas ciena likumu un procesa dalÄ«bniekus.

TiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu ir ievÄ“rotas, ja pati tiesa tiesu ir spriedusi kā neatkarÄ«ga un objektÄ«va tiesa, un tiesa ir nodrošinājusi taisnÄ«gu un objektÄ«vu lietas izspriešanu. Tātad jebkurai tiesai nav tiesÄ«bu atsaukties uz citu tiesu spriedumiem, kaut tas ir arÄ« Senāts, ja likums paredz citādu iespÄ“ju un nosacÄ«jumus, kā noteic Senāts.

SvarÄ«gi tiesu procesos un strÄ«dos nepieciešams noskaidrot „sÄ«kumus”, kam ir nozÄ«me prasÄ«bas noraidÄ«šanai, pretprasÄ«bas iesniegšanai un taisnÄ«gas tiesas spriešanai

 Likums ne tikai formāli nosaka nomas tiesÄ«bu rašanos, bet tās arÄ« noregulÄ“. Šajā sakarā jānoskaidro vai jālÅ«dz tiesa noskaidrot:

- vai ir noticis tiesisks darÄ«jums, kurā atļautā kārtā izdarÄ«ta darbÄ«ba tiesisku attiecÄ«bu nodibināšanai, pārgrozÄ«šanai vai izbeigšanai (CL.1403.p.), jo

- vai šajā darÄ«jumā – piespiedu attiecÄ«bu nodibināšanā ņemti vÄ“rā dalÄ«bnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404.p.);

 - vai prasÄ«tājs ir likumÄ«gs zemes Ä«pašnieks, kas ierakstÄ«ts zemesgrāmatā uz brÄ«di, par kuru prasa piedziņu vai citu tiesÄ«bu prasÄ«tāja tiesÄ«bas noteikšanu, tas ir vai viņam ir prasÄ«tāja tiesÄ«bas;

-     vai zemes Ä«pašnieks likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 54.panta 2.daļas kārtÄ«bā ir izpildÄ«jis zemes gabala Ä«pašnieka pienākumus noslÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar privatizÄ“tā objekta Ä«pašnieku un ir nodibinājušÄs zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecÄ«bas pÄ“c likuma, tas ir, vai ir izpildÄ«jis minÄ“tā privatizācijas likuma 54.panta un zemes reformas likuma 4.panta 5.daļu un 12.p. 2 ¹ nosacÄ«jumus.

- vai, ja šÄds nomas lÄ«gums nav noslÄ“gts vai zemes gabala Ä«pašnieks ir vÄ“rsies tiesā šÄ likuma 54.panta 4.p. kārtÄ«bā pret personu, kurai ir nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas par nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu, bet, ja nav vÄ“rsies tiesā, tas atbildÄ“tājam dod pamatu prasÄ«t tiesai prasÄ«bu atstāt bez virzÄ«bas;

-     vai ir dzÄ«vokļu kopÄ«bas lÄ“mums par mājas pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bu nodošanu pārvaldÄ«tājam (apsaimniekotājam) un vai tas ir spÄ“kā, ir, nav atsaukts par periodiem, par kuriem vÄ“rsta prasÄ«ba vai spriesta tiesa vai māju pārvalda pārvaldÄ«tājs likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas kārtÄ«ba un ir atbildÄ«gs par mājas visām saistÄ«bām ar trešÄm personām;

- vai tiesa ir pārbaudÄ«jusi iemeslus, kādēļ piespiedu nomas lÄ«gums nav noslÄ“gts, tas ir, vai tas nav noslÄ“gts krāpšanas nolÅ«kā, lai slÄ“ptu pirmpirkuma tiesÄ«bas, kas noteiktas šÄ likuma 54.panta 3.daļā, ka, ja zemes gabala Ä«pašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesÄ«bas uz to ir privatizÄ“tā objekta Ä«pašniekam (Ä«pašniekiem). Šeit varbÅ«t vieta arÄ« pretprasÄ«bai vai tiesiski ir iegÅ«ts zemes Ä«pašums u.c.

- vai ar likumu ir noteiktas tiesÄ«bas maksas piedziņai ar atpakaļejošu spÄ“ku, turklāt, ja nav nodibinātas ar likumu noteiktas tiesiskās attiecÄ«bas un nav arÄ« šÄdas atrunas.

Nu jau Ventspils tiesa vismaz vienā pozÄ«cijā nostājusies likuma pusÄ“, proti, spriedumā 2016.gada 1.decembrÄ« lietā Nr. C30636016, arhÄ«va Nr.C-1182-16 tā noteica, ka “saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarÄ«juma izrietošie prasÄ«jumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darÄ«jums ir komercdarÄ«jums tikai vienam no darÄ«juma dalÄ«bniekiem, šÄ likuma noteikumi par komercdarÄ«jumiem ir vienlÄ«dz piemÄ“rojami arÄ« pārÄ“jiem darÄ«juma dalÄ«bniekiem, ciktāl normatÄ«vajos aktos patÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas jomā vai citos likumos nav noteikts citādi”.

Tātad, atrodam, ka šie un, iespÄ“jams, citi apstākļi šÄdos tiesu procesos ir taisnÄ«gas tiesas spriešanai nepieciešamie elementi, par ko ir jāpārliecinās vai tiesas tos ir pārbaudÄ«jušas taisot spriedumu un ir ņēmušas vÄ“rā. SIA „Vienotā norÄ“Ä·inu centra” prasÄ«bas par nomas maksu ar 2008.gadu un turpmākiem gadiem, ir prettiesiskas.

MÅ«suprāt, prasÄ«jumi tiesām par maksas piedziņu bez nomas lÄ«guma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumiski

Tiesai, ja zemes Ä«pašnieks vÄ“rsies ar prasÄ«bu tiesā par nomas maksas piedziņu, ir jāvÄ“rtÄ“, vai saistÄ«bu tiesÄ«bas radušÄs no tiesiska darÄ«juma speciālā likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 50.p.1.d 3.punkta un 54. panta un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” 4.panta 5.daļa un 12.p.2.¹ daļas un CL 1484.panta kārtÄ«bā.

Zemes Ä«pašniekiem likums ir piešÄ·Ä«ris pilnas iespÄ“jas nodrošināt savas tiesÄ«bas saņemt nomas maksu, noslÄ“dzot nomas lÄ«gumu. To nedara, kā jau teikts un kā rāda dažādas publikācijas un prakse, kriminālu shÄ“mu organizÄ“šanas nolÅ«kā, nevis nezināšanas (likuma nezināšana neatbrÄ«vo no atbildÄ«bas) vai nolaidÄ«bas dēļ.

 Kā var noprast no SIA „Vienotās norÄ“Ä·inu centra” vÄ“stulÄ“ uzskaitÄ«tiem 98 spriedumiem, tiesas nepārbauda šos svarÄ«gos iemeslus attiecÄ«bās, ar kādu nolÅ«ku zemes Ä«pašnieki vairākus gadus ir „piesmÄ“juši” likuma prasÄ«bas neslÄ“gt nomas lÄ«gumu un kādēļ uz tā pamata vairākus gadus nav izprasÄ«juši maksu, ja bija tādas tiesÄ«bas.

 Ja ņem vÄ“rā masveida faktus, ka zemi pÄ“rk un pārdod ar pirmpirkuma slÄ“pšanas shÄ“mām, ar apsaimniekotāja maksātnespÄ“jas organizÄ“šanu, lai piedzÄ«tu maksu dubultā apmÄ“rā, ko Jānis Kučinskis apskatÄ«jis vairākās publikācijas portālā Pietiek, vai lai izspiestu paaugstinātu procentu likmi, kas iepriekš tika atšÄ·irÄ«gi regulÄ“ta vai, kad mājas pārvaldÄ«tājs (apsaimniekotājs) nav pārskaitÄ«jis zemes Ä«pašniekam dzÄ«vokļu kopÄ«bas samaksāto nomas maksu un citus krimināla rakstura iemeslus, prasÄ«jumi par maksas piedziņu bez nomas lÄ«guma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumÄ«gi.

Tātad secināms, ka, ja pušu tiesiskās attiecÄ«bās nav nodibinātas un nav ievÄ“rotas minÄ“to likumu normas, tiesai jāprasa spriest taisnÄ«gu tiesu, iesniedzot pretprasÄ«bu par piespiedu nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu vai lÄ«guma attiecÄ«bas nosakot ar tiesas spriedumu, tajā skaitā norādot, ka prasÄ«ba par nomas maksas piedziņu ir nelikumÄ«ga, atstājama bez virzÄ«bas, kamÄ“r atļautā kārtā tiks izdarÄ«tas darbÄ«bas tiesisku attiecÄ«bu nodibināšanai.

Ja tiesas spriedumu tiek taisÄ«ti un tiesa spriež tiesu, apejot minÄ“to likumu normas, šÄdi tiesas spriedumi, varÄ“tu bÅ«t, ir prettiesiski, netaisnÄ«gi, jāizvÄ“rtÄ“ vai tiesas spiedums atbilst taisnÄ«gas tiesas principam un, ja to jau lÄ“musi Augstākā tiesa, jāvÄ“ršas Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā StrasbÅ«rā pret valsti, ievÄ“rojot 6 mÄ“nešu noilgumu sÅ«dzÄ«bas iesniegšanai.

Turklāt jāatzÄ«mÄ“, ka katram juristam ir zināms, ka likumiem nav atpakaļejoša spÄ“ka, izņemot gadÄ«jumus, ja tas noteikts ar likumu, ko noteicis likumdevÄ“js.

MÅ«su gadÄ«jumā nav likuma normas, kas piešÄ·irtu tiesÄ«bas prasÄ«t piespiedu nomas maksu ar atpakaļejošu datumu un laiku bez šÄdu tiesisku attiecÄ«bu nodibināšanas, bez nomas lÄ«guma. Visi šÄdi iespÄ“jami prasÄ«jumi bez nomas lÄ«guma vÄ“rtÄ“jami kā prettiesiski.

Saņemot zemes Ä«pašnieku brÄ«dinājumu vai no tiesas prasÄ«bas pieteikuma norakstu par nomas maksas pieprasÄ«jumu vai piedziņu ar atpakaļejošu laiku un/vai bez nomas lÄ«guma, bez minÄ“tā speciālā likuma pamata, vai ja nepamatoti vÄ“ršas ar prasÄ«bu pret apsaimniekotāju vai citā gadÄ«jumā nepamatoti pret dzÄ«vokļu kopÄ«bu vai pret dzÄ«vokli, mÅ«suprāt, ar atsevišÄ·u sÅ«dzÄ«bu jāvÄ“ršas Ä£enerālprokuratÅ«rā vai citā institÅ«cijā ar lÅ«gumu:

Ierosināt kriminālprocesu par krāpšanu un/vai naudas lÄ«dzekļu piesavināšanos;

lÅ«gt izvÄ“rtÄ“t šÄdu prasÄ«bas vai tiesas spriedumu likumÄ«gu;

lūgt prokuratūru izteikt protestu par spriedumu, ja tas stājies spēkā;

vÄ“rsties pie Augstākās tiesa priekšsÄ“dÄ“tāja un/vai Tieslietu ministra ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietu, ja saskata likuma tÄ«šu pārkāpumu un ka spriedums ir netaisnÄ«gs un nelikumÄ«gs, bet jau stājies spÄ“kā;

ja iesniegts prasÄ«bas pieteikums par nepamatotu piedziņu, katrā gadÄ«jumā jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“jas un pamats vÄ“rsties tiesā ar pretprasÄ«bu pret zemes Ä«pašnieku vai pārvaldnieku;

ja izriet, ka prasÄ«bā ir lÄ«dzvainÄ«gs mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs) nepieciešams lÅ«gt tiesu pieaicināt kā trešo personu arÄ« mājas pārvaldnieku vai pretprasÄ«bā kā atbildÄ“tāju norādÄ«t kā zemes Ä«pašnieku tā pārvaldnieku.

Šis apskats, kaut pamatots uz likumiem un citÄ“tas no tiesu spriedumiem likumam neatbilstošas frāzes, ir tikai teorÄ“tisks raksts. Katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā motivācija, minÄ“tie pārmetumi tiesām un pamatojums var bÅ«t atšÄ·irÄ«gs.

Tiesu spriedumi ir pieejami katram lasÄ«tājam AT JudikatÅ«ras nolÄ“mumu arhÄ«vā, tos var vÄ“rtÄ“t, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā izmantot vai, ja ir pamats, izteikt savu attieksmi.

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis