Iesaki rakstu:

Savā dzÄ«vÄ“ tÅ«kstošiem reižu esam dzirdÄ“juši par “tautas gudrÄ«bu”, “vÄ“sturisko atmiņu” un lÄ«dzÄ«gām it kā neapstrÄ«damām lietām. Tai pat laikā mÅ«su acu priekšÄ ir bez sava gala atgādinājumu, ka sabiedrÄ«bas atmiņa mÄ“dz bÅ«t ļoti Ä«sa. Nu kaut vai visiem redzamā nemitÄ«gā kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem vÄ“lÄ“šanās vai tāds privāts novÄ“rojums, ka šo rindu autors savu labklājÄ«bu nodrošina, ekspluatÄ“jot sabiedriskās atmiņas Ä«stermiņa defektus.

ŠÄ« pretruna ir šÄ·ietama. CilvÄ“ki var tikt apmuļķoti Ä«stermiņā, it Ä«paši, ja viņi paši to vÄ“las. Bet ilgtermiņā tautai piemÄ«t tas, ko mÄ“dz saukt par sirdsgudrÄ«bu. Un to nevar apčakarÄ“t ne influenceri, ne spameri, ne sabiedrisko attiecÄ«bu speciālisti.

Reiz 2013. gadā cilvÄ“ku grupa no gaismas spÄ“ku avangarda nolÄ“ma iedzÄ«voties uz Maksimas traģēdijas rÄ“Ä·ina. Nekauņu galvgalā bija Baiba Rubesa, kura sāka ar to, ka pieprasÄ«ja no valdÄ«bas luknu finansÄ“jumu gan pašu “neatkarÄ«go komisāru” četrciparu algām, gan jaunām kantora iekārtām par astrālām cenām.

Rubesas kdzes klajā alkatÄ«ba aizrāva elpu kolÄ“Ä£iem, lai arÄ« tiem sabiedrisku fondu apgÅ«šana nebÅ«t nebija sveša. Šamie sakautrÄ“jās un notinās, un drÄ«z vien ar kaunu bija spiesta atkāpties arÄ« pati obernekauņa Rubesa.

Att/PAR bÄ«dÄ«tāji un shÄ“motāji uz EP vÄ“lÄ“šanām bija grÅ«tas izvÄ“les priekšÄ: sarakstā jāliek pazÄ«stamas sejas, bet pašu lÄ«deri nedrÄ«kst kustÄ“t ne no vietas. Kā māca tautas sirdsgudrÄ«ba, dzejnieka vārdos ietÄ“rpta, “Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamÄ“r tā zied”.

Tik daudz visa kā sasolÄ«ts Saeimas priekšvÄ“lÄ“šanu karsonÄ«, tāds lÄ“rums sieciņu un cÅ«ciņu savākts, ka no atstrādāšanas izvairÄ«ties nav iespÄ“jams. Tā nu uzplaukst kandidātu saraksts, kura galvgalÄ« ir lÄ«dz tam bezpartijiski, toties atpazÄ«stami personāži. Plus kampaņa, finansÄ“ta kā daiļa lÄ«gava.

Rezultāts raksturÄ«gs: alkatÄ«gā Nila Ušakova fane Rubesa no otrās vietas sarakstā iesvÄ«trota pa taisno miskastÄ“. Izrādās, ka pat tik viegli manipulÄ“jamai publikai kā Att/PAR elektorātam piemÄ«t sava daļa no tautas sirdsgudrÄ«bas, un tā ilgākā termiņā neaizmirst, kuri tieši ir kārojuši iedzÄ«voties uz traģēdijas rÄ“Ä·ina.

PiezÄ«mÄ“šu, ka speciālistu aprindās plaši zināmais fakts, ka Rubesas kdze ir, smalki izsakoties, nekompetenta (latviski: pastulba), nav pārāk akcentÄ“ts plašÄkā saziņā un tādēļ nevar bÅ«t par iemeslu vÄ“lÄ“tāju iespaidÄ«gajam negatÄ«vismam.

Bet atparistu shÄ“motāju atmiņa izskatās vÄ“l Ä«sāka. “NeatkarÄ«gās komisijas” dažsimttÅ«kstošu tāme ir pilnÄ«gas kapeikas pret šobrÄ«d atkal iekustināto 40 miljonu izzagšanas mÄ“Ä£inājumu.

Runa ir par Maksimas traģēdijas laika ekonomikas ministra, OIK afÄ“ras aktÄ«va uzturÄ“tāja Daniela Pavļuta pÄ“kšÅ†o atklāsmi, ka ir ļoti steidzami nepieciešams pabalstÄ«t Rietumu bankas padomes šefu.

Caur biedrÄ«bu, protams, kā jau delnām–šmelnām un citiem valsts kases tÄ«rÄ«tājiem ierasts. Nekādu konsultantu, fui! Ar tādām lietām nodarbojas tikai atsevišÄ·Äs pilsÄ“tās, nu, un pa kādam politikā jaunpienākušam filosofam.

Atrunāšanās ar “vÄ“sturisko taisnÄ«gumu” ir vienkārši nožēlojama. Pavļuta kga apgalvojums, ka “… Latvijas valstij ir morāls pienākums pilnÄ«bā atjaunot vÄ“sturisko taisnÄ«gumu attiecÄ«bā uz Latvijas ebrejiem, kuri bija un ir Latvijas tautas neatņemama daļa. TaisnÄ«gi un pareizi ir, ka Latvijas valsts no labas gribas simboliski atlÄ«dzina Latvijas ebrejiem par to, ko viņiem nodarÄ«juši okupāciju režīmi…” savā juridiskajā absurdā pārspÄ“j visas dumÄ«bas, kas šai sakarā dzirdÄ“tas. Izrādās, ka Latvijas valstij par to, ka tā savulaik cietusi grupveida Ä£eopolitiskā nacistu–komunistu izvarošanā, ir jāatlÄ«dzina izvarotāju sastrādāto šausmu darbu rÄ“Ä·ins!

Pavļuta kgs & Co! IedzÄ«vošanās uz traģēdiju rÄ“Ä·ina var bÅ«t sÄ«ki noderÄ«ga saimniecÄ«bā, bet tā ir drausmÄ«gs morāls noziegums, grÄ“ks, ja jums šis jÄ“dziens ir pazÄ«stams. Un tauta, lai cik apčakarÄ“jama Ä«stermiņā, savā sirdsatmiņā ir gudra. ŠÄdu nelietÄ«bu tā nepiedos. Un pareizi darÄ«s.

Pārpublicēts no aprinkis.lv