Menu
Pilnā versija

Precedents

Leonards Inkins · 06.02.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau rakstÄ«ju par negaidÄ«tajiem pavÄ“rsieniem ArmÄ“nijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par ArmÄ“nijas «Samta» revolÅ«ciju, kā arÄ« par vÄ“lÄ“šanām, kurās ArmÄ“nijā par Nikolo Pašinjana partiju nobalsoja vairāk nekā septiņdesmit procentu vÄ“lÄ“tāju. Tā mÄ“dz notikt.

Latvijā pirmajās padomju vÄ“lÄ“šanās par komunistiem nobalsoja vÄ“l vairāk, arÄ« Ziemeļkorejā cilvÄ“ki balso, bet mÄ“s taču zinām, cik šÄdās vÄ“lÄ“šanās ir patiesas. ArmÄ“nijā izvÄ“le bija, un cilvÄ“ki izvÄ“lÄ“jās.

Cilvēktiesību tiesa

Tikko Eiropas Padomes CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa sakarā ar ArmÄ“nijas pilsoņa sÅ«dzÄ«bu uzdeva jautājumus ArmÄ“nijas valdÄ«bai. Kad sakarā ar šo sÅ«dzÄ«bu Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa saņems atbildes no ArmÄ“nijas valdÄ«bas, tā lems un pieņems nolÄ“mumu par šo sÅ«dzÄ«bu.

Īpašais stāvoklis

2008. gada februārÄ« pašreizÄ“jais ArmÄ“nijas premjers Nikolo Pašinjans aktÄ«vi darbojās opozÄ«cijā un vadÄ«ja politisko apvienÄ«bu «Impīčments».

Tikko bija notikušas ArmÄ“nijas prezidenta vÄ“lÄ“šanas, un to rezultātus vara viltoja. OpozÄ«cijas aicināta tauta izgāja ielās. Tauta protestÄ“ja pret negodÄ«gām vÄ“lÄ“šanām.

Deviņi kritušie

Protesti beidzās traÄ£iski. 2008. gada 1. martā ArmÄ“nijā vara pasludināja ārkārtÄ“ju situāciju un ieviesa izņēmuma stāvokli (lÄ«dzÄ«gs kara stāvoklim), policija un armija tiešÄ tÄ“mÄ“jumā šÄva uz demonstrantiem, bija daudz ievainoto, un deviņus cilvÄ“kus nogalināja.

Cietums

Protestu vadÄ«tāju Nikolo Pašinjanu izsludināja meklÄ“šanā. Viņš pieteicās brÄ«vprātÄ«gi, un viņu notiesāja uz septiņiem gadiem ieslodzÄ«jumā. KamÄ“r viņš atradās ieslodzÄ«jumā viņa sÅ«dzÄ«ba par šiem notikumiem nonāca Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.

Nebijis gadījums

GadÄ«jums ir nebijis un unikāls, jo valdÄ«bu, kura sniegs atbildes Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesai, vada tas pats cilvÄ“ks, kurš iesniedza sÅ«dzÄ«bu ECT! ArmÄ“nijas premjers Nikolo Pašinjans atbildÄ“s uz ECT uzdotajiem jautājumiem, kas izriet no opozicionāra Niloko Pašinjana sÅ«dzÄ«bas.

DzÄ«ve ir pilna pārsteigumu un nejaušÄ«bu. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksÄ“ tas ir nebijis gadÄ«jums.

Sūdzības būtība

SÅ«dzÄ«bā pret ArmÄ“nijas valsti Nikolo Pašinjans CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesu lÅ«dz atzÄ«t notikušÄs vÄ“lÄ“šanas par negodÄ«gām un atklāt patiesÄ«bu par šÄ«m vÄ“lÄ“šanām ArmÄ“nijā, kā arÄ« morālo un materiālo kompensāciju par radÄ«tiem zaudÄ“jumiem. Par to, ka valsts viņu nepamatoti represÄ“ja un ierobežoja viņa, kā pilsoņa tiesÄ«bas.

2018. gadā, kļūstot par ArmÄ“nijas valdÄ«bas vadÄ«tāju, viņš atsauca savu prasÄ«bu par materiālo kompensāciju. Nu spÄ“kā ir tikai prasÄ«bas par viltotām vÄ“lÄ“šanām un morālo zaudÄ“jumu. Viņš vÄ“l aizvien pieprasa, lai ar tiesas nolÄ“mumu tiktu atklāta patiesÄ«ba par notikušo un nosaukti vainÄ«gie.

Ko tiesai atbildēs Armēnijas valdība?

PÄ“c opozicionāra Nikolo Pašinjana prasÄ«bas uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas jautājumiem atbildÄ“s ArmÄ“nijas valdÄ«bas vadÄ«tājs Nikolo Pašinjans un pildÄ«s Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas lemto par morālo kompensāciju bijušajam ieslodzÄ«tajam Nikolo Pašinjanam...

Novērtē šo rakstu:

0
0