Iesaki rakstu:

PretÄ“ji agrākajiem apgalvojumiem, ka noteikti tikšot izvÄ“rtÄ“ta arÄ« Satiksmes ministrijas augstāko amatpersonu rÄ«cÄ«ba, pÄ“dÄ“jā gada laikā "uzraugot" un "pārvaldot" nacionālo aviokompāniju airBaltic, kā rezultātā uzņēmums gandrÄ«z nonāca maksātnespÄ“jas priekšÄ, nekāda izvÄ“rtÄ“šana tomÄ“r nenotiks, - tas izriet no Pietiek saņemta Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiāla skaidrojuma.

Kā zināms, pÄ“rn, kad ziņas par kārtÄ“jo reizi gaidāmo airBaltic finansiālo krahu un lÄ«dzekļu trÅ«kumu noslÄ“dzās ar satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa atlaišanu, no mediju informācijas izrietÄ“ja, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš (attÄ“lā) gatavojas bÅ«t tā amatpersona, kas izvÄ“lÄ“sies (vai piedalÄ«sies izvÄ“lÄ“) un apstiprinās auditorkompāniju, kas izvÄ“rtÄ“s, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arÄ« pats Ozoliņš, ir uzraudzÄ«jušas un pārvaldÄ«jušas AS Air Baltic Corporation, kuras valsts kapitāldaļu turÄ“tāja ir Satiksmes ministrija.

Taču nu izrādās, ka solÄ«jumi par Ozoliņa un citu ministrijas amatpersonu bezdarbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu nav bijuši nopietni domāti, - KNAB ir izanalizÄ“jis valdÄ«bas pieņemtos lÄ“mumus šajā sakarā un oficiāli konstatÄ“jis, ka nekāda ministrijas amatpersonu izvÄ“rtÄ“šana nemaz nav bijusi paredzÄ“ta.

"IzvÄ“rtÄ“jot minÄ“to Ministru kabineta sÄ“des lÄ“mumu, konstatÄ“ts, ka uzdevums ir veikt akciju sabiedrÄ«bas Air Baltic Corporation 2011. - 2015.gada darbÄ«bas padziļināto izpÄ“ti, izvÄ“rtÄ“jot sabiedrÄ«bas padomes un valdes darbÄ«bu, nevis kapitāldaļu turÄ“tāja pārstāvja darbÄ«bu. TādÄ“jādi darba uzdevums neparedz vÄ“rtÄ“t Satiksmes ministrijas amatpersonas, kuras ir uzraudzÄ«jušas un pārvaldÄ«jušas AS Air Baltic Corporation," ir konstatÄ“jis KNAB.

LÄ«dz ar to valsts sekretāram Ozoliņam, kurš kā ministrijas - uzņēmuma akciju turÄ“tājas augstākais ierÄ“dnis bija pirmais atbildÄ«go rindā par airBaltic nepārvaldÄ«šanu un neuzraudzÄ«šanu, no atbildÄ«bas, visticamākais, bÅ«s izdevies izvairÄ«ties.

Turklāt KNAB arÄ« konstatÄ“jis, ka lÄ«dz ar to Ozoliņam ir bijušas arÄ« visas tiesÄ«bas piedalÄ«ties "grÄ“kāžu" izvÄ“rtÄ“šanā. "KNAB nekonstatÄ“ja faktus, kas liecinātu par valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa iespÄ“jamo likumā „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievÄ“rošanu," teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstÄ«tajā dokumentā, ko šodien publicÄ“jam pilnÄ«bā.

Kā Pietiek jau informÄ“jis, Ozoliņš par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru apšaubāmā konkursā kļuva 2013. gadā, - kaut gan konkursa pÄ“dÄ“jai kārtai bija trÄ«s pretendenti, no kuriem divi bija ar ievÄ“rojamu pieredzi valsts pārvaldÄ“ un SM, jau pirms tam bija skaidrs, ka konkursā uzvarÄ“s pretendents ar vismazāko pieredzi.

ŠÄdu "kompensāciju" paredzÄ“ja politiskā vienošanās starp tā dÄ“vÄ“to "Olšteina sešinieku" un VienotÄ«bu, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistÄ«to nepolitisko kandidātu MatÄ«su, kurš vÄ“lāk pievienojās VienotÄ«bai un pagājušoruden amatu zaudÄ“ja.

2013. gadā konkursa laikā vÄ“l nesen Valmieras domes jurista posteni ieņēmušais Ozoliņš nevarÄ“ja lepoties ar pieredzi vai profesionalitāti, taču, pateicoties skolasbiedru no tā dÄ“vÄ“tā "Olšteina sešinieka" politiskajai aizmugurei, jau bija piedzÄ«vojis galvu reibinošu karjeru SM.

Faktiski visa Ozoliņa pieredze satiksmes nozarÄ“ bija kopš 2011. gada 1. decembra, kad, paklausot "olšteiniešu" lÅ«gumam, toreizÄ“jais ministrs Aivis Ronis viņu pieņēma juridiskā padomnieka amatā. Jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanÄ“ja informācija, ka viņš sācis kontaktÄ“ties ar dažu SM kapitālsabiedrÄ«bu vadÄ«bu, radot iespaidu, ka bÅ«s „lietu kārtotājs”.

Nepilnus četrus mÄ“nešus vÄ“lāk Ozoliņš jau tika iecelts SM pārraudzÄ«bā esošÄs Starptautiskās lidostas RÄ«ga valdÄ“, kas papildus 1400 latu algai padomnieka amatā viņam vidÄ“ji mÄ“nesÄ« ļāva nopelnÄ«t vÄ“l vismaz 2000 latus.

Amats lidostas RÄ«ga valdÄ“, kuru Ozoliņš ieņēma nedaudz mazāk kā gadu un kas sākotnÄ“ji izskatÄ«jās pÄ“c papildu ienākumu nodrošināšanas un "savÄ“jā" iekārtošanas saimnieciski ietekmÄ«gā amatā, kontekstā ar SM valsts sekretāra konkursu ieguva pavisam citu jÄ“gu.

Viena no konkursā izvirzÄ«tajām prasÄ«bām bija vismaz trÄ«s gadu pieredze vadÄ«tāja amatā un kolektÄ«va vadÄ«šanā virs 50 darbiniekiem, priekšroku dodot pretendentam ar šÄdu pieredzi valsts vai pašvaldÄ«bu institÅ«cijā vai kapitālsabiedrÄ«bā. Bez pieredzes lidostas RÄ«ga valdÄ“ Ozoliņš varÄ“tu atsaukties uz formāli prasÄ«bām atbilstošo, bet ar satiksmes jomu maz saistÄ«to septiņu gadu ilgo pieredzi pašvaldÄ«bas uzņēmuma Valmieras siltums valdÄ“.

2013. gada sākumā Ozoliņš amatu lidostā pameta, iesēžoties jaunizveidotajā VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta krÄ“slā. Tajā viņa mÄ“nešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4100 lati. Jau ieņemot amatu, Ozoliņš atklāja, ka viņa redzeslokā bÅ«s 377 miljonu latu vÄ“rtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts.

Ozoliņš jau no pirmās dienas Pietiek par "olšteiniešu" ietekmi savā karjeras lÄ“cienā apgalvoja, ka "es neesmu no viņiem atkarÄ«gs un viņu uzdevumus pildošs". To, ka lobÄ“jis Ozoliņu, ar kuru tikai pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām esot iepazinies Reformu partijas sapulcÄ“s Valmierā, noliedza arÄ« Klāvs Olšteins.

Tikai pusgadu vÄ“lāk "olšteiniešu" pārstāve deputāte ElÄ«na Siliņa Pietiek atzina, ka Ozoliņš "ir mÅ«su ieteikts cilvÄ“ks Satiksmes ministrijā, kurš palÄ«dz mums bÅ«t lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bÄ“rnÄ«bas draugs, kuram es uzticos".

Jau pirms konkursa izsludināšanas SM valsts sekretāra amats tika padarÄ«ts mazāk pievilcÄ«gs tiem potenciālajiem pretendentiem, kuriem atalgojums nav mazsvarÄ«gs: valdÄ«ba apstiprināja Ozoliņu Ventspils brÄ«vostas valdes locekļa amatā, kas garantÄ“ vismaz 2000 latu atalgojumu mÄ“nesÄ« papildu atalgojumam citos SM un tās kapitālsabiedrÄ«bu amatos.

Šis valdÄ«bas lÄ“mums, ko saskaņoja arÄ« koalÄ«cijas partijas, bija pirmais taustāmais apstiprinājums iepriekš oficiāli neapstiprinātajai norunai, ka Ozoliņam tiks ļauts uzvarÄ“t konkursā uz SM valsts sekretāra amatu, jo iepriekšÄ“jais satiksmes ministrs Aivis Ronis iedibināja praksi, ka darbam lielo ostu valdÄ“s tiek deleģēts valsts sekretārs vai tā vietnieki.