Iesaki rakstu:

Lai gan BÅ«vniecÄ«bas informācijas sistÄ“mas (BIS) jÄ“ga ir padarÄ«t bÅ«vniecÄ«bas saskaņošanas procesu caurskatāmāku un vienkāršÄku, turklāt solÄ«ts, ka BIS neprasÄ«šot nekādus pašvaldÄ«bas administratÄ«vos un finanšu resursus, realitātÄ“ sistÄ“mas ieviešana ne tikai prasÄ«jusi pieņemt darbā katrā bÅ«vvaldÄ“ papildu speciālistu šÄ«s sistÄ“mas darbināšanai, bet arÄ« trÄ«skāršojusi bÅ«vvalžu darbinieku pienākumus, - tā atzÄ«st BÅ«vinženieru savienÄ«bas valdes locekle un Ķekavas novada bÅ«vvaldes vadÄ«tāja, arhitekte Inese Aizstrauta.

Kā atgādina speciāliste, Ministru kabineta noteikumos ir teikts – BIS radÄ«ta, lai samazinātu administratÄ«vos izdevumus un administratÄ«vo slogu, lai bÅ«tu vienkāršÄk un visiem saprotami. “ŠobrÄ«d ir pilnÄ«gi pretÄ“ji. Mums ir jāstrādā papÄ«ra formātā, jo to prasa pasÅ«tÄ«tājs, bet vienlaikus jāaizpilda arÄ« BIS, turklāt vÄ“l ir Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas uzspiestā sistÄ“ma Namejs, kurā arÄ« jāievada tie paši dati,” darbu trÄ«skāršošanos raksturo Ķekavas bÅ«vvaldes vadÄ«tāja.

PÄ“c Aizstrautas domām, sistÄ“mas izveides jÄ“ga ir apsveicama, jo paredz, ka visiem Latvijā ir elektroniskie paraksti, bÅ«vÄ“tgribÄ“tājs BIS iesniedz savu ieceri, tālāk bÅ«vvalde šajā sistÄ“mā veic visas nepieciešamās darbÄ«bas, nosÅ«ta saskaņošanai visām nepieciešamajām institÅ«cijām, izskata projektus, kontrolÄ“ bÅ«vniecÄ«bas procesu un, kad bÅ«ve uzbÅ«vÄ“ta, pieņem ekspluatācijā un par to veic elektronisku ierakstu BIS. Turklāt šÄ« sistÄ“ma novÄ“rš iespÄ“jamÄ«bu viltot parakstus, kas joprojām ir sastopama parādÄ«ba bÅ«vniecÄ«bas procesā.

“Mums neviens projekts nav iesniegts caur BIS elektroniski, un reti kurā iesniegumā tiek norādÄ«ts, ka dokumentus vÄ“lÄ“tos saņemt elektroniskā formātā. Un tad bÅ«vvalde pati interpretÄ“ iespÄ“jas, kā izsniegt šos dokumentus papÄ«ra formā, lai tiem bÅ«tu juridisks spÄ“ks. Izdrukājot no elektroniskās sistÄ“mas, dokuments zaudÄ“ juridisko spÄ“ku. Dokumenta paraksta zonā rakstÄ«tais, ka parakstÄ«ts ar drošu elektronisko parakstu, izdrukātam dokumentam diemžēl nestrādā. Tas ir jāparaksta vÄ“lreiz ar roku vai arÄ« jāizgatavo šÄ« dokumenta noraksts atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem," problÄ“mas ar BIS skaidro Aizstrauta.

Turklāt likums paredz, ka bÅ«vatļauja procesa laikā vairākkārt ir jāpapildina. Ja tā ir izdrukāta no BIS sistÄ“mas papÄ«ra formātā, to vairs papildināt nav iespÄ“jams, tādēļ ikreiz ir jāizsniedz jauns dokuments, norāda Ķekavas bÅ«vvaldes vadÄ«tāja. “BÅ«vatļaujā izdara pirmo atzÄ«mi, otro, jāpagarina termiņi, bieži procesa laikā mainās Ä«pašnieks vai bÅ«vnieks, atkal jāizdara atzÄ«me. LÄ«dz ar to dokuments visu laiku tiek raustÄ«ts. Ja kādam šÄ·iet, ka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā deklarÄ“šanās sistÄ“ma ir sarežģīta, tad šÄ« sistÄ“ma ir vismaz piecas reizes sarežģītāka,” uzsver Aizstrauta.

Viņasprāt, sistÄ“mā ir pārāk daudz liekas informācijas, kas bÅ«vniecÄ«bas procesā nav vajadzÄ«ga. Kā piemÄ“ru bÅ«vvaldes vadÄ«tāja min bÅ«vinspektora atzinumu, kas jāsniedz pirms bÅ«vniecÄ«bas sākšanas par to, ka iecerÄ“tajā vietā vÄ“l nekas nav uzbÅ«vÄ“ts, lai izvairÄ«tos no patvaļīgas bÅ«vniecÄ«bas. Šajā atzinumā jāaizpilda precÄ«za forma par to, kāda bÅ«ve tur iecerÄ“ta – augstums, garums, platums, kvadratÅ«ra, stāvu skaits, kadastra numurs, utt., lai pÄ“c tam nākamajā lappusÄ“ varÄ“tu ievilkt Ä·eksi, ka bÅ«ves dabā nav. “KāpÄ“c mums viss projektÄ“jamais jāieraksta, ja mÄ“s konstatÄ“jam, ka bÅ«ves nav?” neizpratnÄ“ ir BÅ«vinženieru savienÄ«bas valdes locekle.

Turklāt likuma anotācijā teikts, ka BIS neuzliks papildu administratÄ«vu un finansiālu slogu pašvaldÄ«bām. “Tie ir klaji meli,” uzsver Aizstrauta, piebilstot, ka katrai pašvaldÄ«bai jāpieņem darbā papildu cilvÄ“ks, kas sistÄ“mu ievieš, viņam jānodrošina dators, darbavieta, datorprogrammas, alga, atvaļinājums, apdrošināšana. Turklāt lÄ«dz ar BIS paplašināšanu esot skaidrs, ka ar vienu darbinieku sistÄ“mas apkalpošanai vairs nepietiks un bÅ«s jāveido vesela komanda.

Ķekavas bÅ«vvalde arÄ« veikusi eksperimentu ar BIS, izmÄ“Ä£inot, cik vienkārši iedzÄ«votājam ir iesniegt sistÄ“mā sava dzÄ«vokļa pārbÅ«ves projektu. To izmÄ“Ä£inājusi bÅ«vvaldes darbiniece, kas ir atbildÄ«ga par BIS darbÄ«bu. Tā kā viņa vÄ“lÄ“jusies iesniegt projektu kā privātpersona, brÄ«dÄ«, kad sistÄ“ma taujājusi, vai viņa vÄ“las lietot savu darba e-pastu, viņa atzÄ«mÄ“jusi, ka nÄ“, jo uzskata, ka privātas lietas nevar veikt ar darba e-pasta adresi. Taču pÄ“c tam sistÄ“ma vairs nav atļāvusi viņai pieslÄ“gties darba vajadzÄ«bām ar darba e-pastu, un tagad viņa ir spiesta darbā izmantot privāto e-pastu.

ŠÄ« darbiniece teju ik dienu sÅ«tot BIS izstrādātājiem un Ekonomikas ministrijai ieteikumus BIS uzlabošanai, norādes par kļūdām un citām problÄ“mām ar BIS, taču lielākoties saņemot atbildes, ka ņemšot vÄ“rā ieteikumus, pieteikšot problÄ“mas risinājumus, pie tā tiekot strādāts, lai gan reāli lielākās problÄ“mas tā arÄ« netiek atrisinātas.

Turklāt sistÄ“mas lietošana, pÄ“c Aizstrautas teiktā, ir ārkārtÄ«gi sarežģīta un cilvÄ“kam bez speciālām zināšanām gan bÅ«vniecÄ«bas regulÄ“jumā, gan pašas BIS sistÄ“mas lietošanā ir teju neiespÄ“jami to lietot.

PÄ“c Aizstrautas teiktā, Ekonomikas ministrijas statistika, ka BIS ir izsniegti divi tÅ«kstoši bÅ«vatļauju, neliecinot par sistÄ“mas popularitāti un lietojamÄ«bu. “Tie nav bÅ«vniecÄ«bas procesi, kur viss no A lÄ«dz Z izdarÄ«ts BIS. Katra bÅ«vvalde kaut ko ievada BIS, kā mÄ“s sakām, katrā bÅ«vvaldÄ“ ir tāds amats kā BIS apmierinātājs, kurš kaut ko “ieklibina” un kaut ko izdod ārā. Bet mÄ“s turpinām strādāt papÄ«ra formātā, arÄ« Namejā, ko Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija uzlikta visām pašvaldÄ«bām par pienākumu. LÄ«dz ar to mÄ“s vienu un to pašu informāciju rakstām papÄ«ra formātā, Namejā un tad vÄ“l arÄ« BIS,” darbu ar informācijas sistÄ“mām un dokumentiem raksturo Aizstrauta.

PÄ“c viņas domām, ideja par BIS nav slikta, taču sistÄ“mai ir jābÅ«t daudz vienkāršÄkai un saprotamākai visiem, arÄ« iedzÄ«votājiem.