Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) optimistiskajiem paziņojumiem par izdevīgāku ASV gāzes piegāžu iespējamību Latvijai jau pēc diviem gadiem, kas sekoja premjeres vizītei ASV, amerikāņu amatpersonu nesenie izteikumi par gāzes eksporta iespējām uz Eiropu nav tik cerīgi.

ASV enerģētikas sekretārs Ernests Monics (Valsts kancelejas fotogrāfijā redzams kopā ar Straujumu) mÄ“nesi pirms tikšanās ar Latvijas premjeri izteicies, ka notikumi Ukrainā nemainÄ«s ASV lÄ«dzšinÄ“jo politiku gāzes eksportam un tikai negribÄ«gi pieļāvis, ka iespÄ“jams nākotnÄ“ lomu spÄ“lÄ“s arÄ« kādi Ä£eopolitiski apsvÄ“rumi. Tas nozÄ«mÄ“ ilgstošu procesu eksporta licences iegÅ«šanai eksportam uz valstÄ«m, ar kurām ASV nav noslÄ“gts brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gums. Turklāt privātās kompānijas priekšroku dod eksportam uz Ä€zijas valstÄ«m, kas par ASV gāzi gatavas maksāt vairāk un turpmākajiem gadiem jau rezervÄ“jušas ASV gāzes ieguves apjomus.

Straujuma un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija, bet kandidÄ“s no VienotÄ«bas) nesenās ASV vizÄ«tes laikā tikās gan ar ASV enerģētikas sekretāru Monicu, gan divu gāzes eksportā uz ASV ieinteresÄ“tu kompāniju pārstāvjiem. Runa ir par United LNG valdes priekšsÄ“dÄ“tāju StÄ«venu Peinu, kā arÄ« kompānijas DLA-Piper group pārstāvjiem, ar kuriem "pārrunāti enerģētikas jautājumi". Tam sekoja Straujumas optimistiski paziņojumi Latvijas medijos par drÄ«zu iespÄ“ju saņemt gāzes piegādes no ASV par cenām, kas bÅ«tiski zemākas par šobrÄ«d Latvijas Gāzes piegādāto Krievijas Gazprom gāzi.

TomÄ“r vÄ“l mÄ“nesi pirms tikšanās ar Straujumu ASV enerģētikas sekretārs ziņu aÄ£entÅ«ras Bloomberg rÄ«kotā diskusijā 21. martā uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem, vai situācija Ukrainā paātrinās ASV valdÄ«bas plānus sākt gāzes eksportu uz Eiropu, atbildÄ“jis noliedzoši. Bloomberg interneta izdevums Bloomberg Businessweek atreferÄ“jis Monica izteikumus, ka šobrÄ«d valdÄ«ba izskata 24 licences gāzes eksportam uz valstÄ«m, kurām nav brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«guma ar ASV un šie pieteikumi "tiks izskatÄ«ti tāpat kā bÅ«tu skatÄ«ti, kad Krima vÄ“l bija Ukrainas sastāvā". Tikai uzstājÄ«gāk iztaujāts, ASV enerģētikas sekretārs pieļāvis, ka "varbÅ«t turpmāk mÄ“s piešÄ·irsim kādu papildu nozÄ«mi Ä£eopolitiskajam kritÄ“rijam".

Bloomberg atzÄ«mÄ“: pat, ja ASV valdÄ«ba paātrinātu licencÄ“šanu un "jau rÄ«t" apmierinātu visus pieteikumus, katrs gāzes eksporta projekts ir privātu, miljonos mÄ“rāmu investÄ«ciju jautājums un kompānijas, kas izrādÄ«jušas vÄ“lmi eksportÄ“t gāzi uz Eiropu, to varÄ“tu uzsākt ne agrāk kā 2015. gada beigās vai pat 2018.-2019. gadā. Turklāt Ä€zijas valstis par ASV gāzi gatavas maksāt aptuveni 50% augstāku cenu, nekā Eiropa. Tāpat ASV gāzes piegādes Eiropai bÅ«tiski sadārdzināšot transportÄ“šanas izdevumi, tādēļ cenas starpÄ«ba starp ASV un Krievijas gāzi eiropiešiem gala rezultātā var bÅ«t centos, nevis dolāros mÄ“rāma, lÄ“š Bloomberg.

Novērtē šo rakstu:

0
0