Iesaki rakstu:

Ja turpinātu iznākt starptautiskajā komunistiskajā kustÄ«bā slavenais latviešu laikraksts „Cīņa”, tad maijā kāda numura ievadraksta pirmais teikums skanÄ“tu šÄdi: „Visa progresÄ«vā cilvÄ“ce 21.maijā atzÄ«mÄ“ Vispasaules dienu „KultÅ«ru daudzveidÄ«ba dialogam un attÄ«stÄ«bai”.”*

Komunistiskā kustÄ«ba ir nomainÄ«ta ar dzÄ«ves baudÄ«šanas un naudas pelnÄ«šanas kustÄ«bu. „Cīņa” vairs neiznāk. Taču progresÄ«vā cilvÄ“ce ir saglabājusies. Kāda daļa no tās ir sastopama arÄ« Latvijā. Pie mums par godu minÄ“tajai Vispasaules dienai (to atzÄ«mÄ“ no 2006.g.) organizÄ“ nopietnus pasākumus ne tikai RÄ«gā, bet arÄ« pārÄ“jās Latvijā pagaidām apdzÄ«votajās vietās.

RÄ«gā 2006.gadā iznāca grāmata „KultÅ«ru dialogs: interkulturālās komunikācijas vÄ“sture un teorija”. Rietumu civilizācijā tolaik neizdevās iegÅ«t informāciju vÄ“l par kādu citu speciāli kultÅ«ru dialogam veltÄ«tu zinātnisko grāmatu. MÅ«su grāmata bija pirmā izvÄ“rstā saruna par moderno tÄ“mu – kultÅ«ru dialogs.

Nākas vienÄ«gi jautāt, vai nopietnie pasākumi, kā arÄ« kultÅ«ru dialogam veltÄ«tās zinātniskās publikācijas reāli kliedÄ“ Latvijas divkopienu sabiedrÄ«bu un ierobežo jauno karstgalvju ebreju, krievu, musulmaņu lamāšanu internetā? Vai kultÅ«ru daudzveidÄ«ba tiek uztverta kā bagātÄ«ba un cienÄ«jama parādÄ«ba jeb tā ir tikai skaists iegansts sadalÄ«t naudiņu? Vai uz svešÄm kultÅ«rām un svešÄm tautām sabiedrÄ«ba masveidā sāk lÅ«koties ar inteliÄ£entu iecietÄ«bu?

Centienos humāni deklaratÄ«vā formā normalizÄ“t starpkulturālās attiecÄ«bas diemžēl nav izdevies izvairÄ«ties no bÅ«tiskas pretrunas. Tai ir veltÄ«ta šÄ« eseja.

CilvÄ“ces ļaundaru (Ä«paši nacistu) XX gadsimtā pastrādātie briesmu darbi labas gribas cilvÄ“kiem lika attiecÄ«gi reaģēt planetārā mÄ“rogā. II Pasaules karš lika izdomāt un pielietot jaunu jÄ“dzienu – noziegums pret cilvÄ“ci. Šo jÄ“dzienu pirmo reizi formulÄ“ja Nirnbergas procesā. II Pasaules karš stimulÄ“ja pieņemt VispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarāciju (VCTD). To ANO pieņēma 1948.gadā.

II Pasaules karš un Ä«paši holokausts pamudināja izstrādāt un plaši propagandÄ“t kultÅ«ru relatÄ«visma koncepciju. Par to Rietumos bija sakāpināta ideoloÄ£iskā un zinātniskā interese 50.gados. Savukārt XX gadsimta nogalÄ“ sākās multikulturālisma un kultÅ«ru dialoga Ä“ra.

  Labu vÄ“loties, neapzināti ieviesās nepārvarama pretruna starp kultÅ«ru relatÄ«visma koncepciju un VCTD. ŠÄ« pretruna joprojām saglabājas. Par to liecina, piemÄ“ram, VispārÄ“jā deklarācija par kultÅ«ru daudzveidÄ«bu (2001), Konvencija par kultÅ«ru daudzveidÄ«bu (2005), kā arÄ« Rietumu speciālistu mÄ“Ä£inājumi pārvarÄ“t pretrunu. Tādi mÄ“Ä£inājumi ir regulāri sastopami.

KultÅ«ru relatÄ«visma koncepcija nosaka, ka katra kultÅ«ra ir unikāla izpausme, un katru kultÅ«ru ir jāvÄ“rtÄ“ saskaņā ar tās atbilstÄ«bu attiecÄ«gās tautas vajadzÄ«bām. KultÅ«ru drÄ«kst kritiski vÄ“rtÄ“t tikai tās autori. Tikai latvieši drÄ«kst kritiski vÄ“rtÄ“t latviešu kultÅ«ru. Nevienam nav morālās tiesÄ«bas apšaubÄ«t latviešu kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu. KultÅ«ru relatÄ«visma koncepcijas pamatā ir kultÅ«ru plurālisma ideja. RespektÄ«vi, uz Zemes ir unikālu kultÅ«ru daudzveidÄ«ba.

Ja kultÅ«ru relatÄ«visma koncepcija dievina plurālismu (daudzveidÄ«bu), tad VCTD dievina universālismu (vienādÄ«bu). Starp daudzveidÄ«bu un vienādÄ«bu ir radusies nepārvarama pretruna. Pretrunu izraisa no vienas puses VCTD sludinātais cilvÄ“ciskais universālisms, bet no otras puses kultÅ«ru relatÄ«visma koncepcijas sludinātais kultÅ«ru plurālisms. Reāli kultÅ«ru atšÄ·irÄ«bas nosaka cilvÄ“ciskās atšÄ·irÄ«bas. Unikālu kultÅ«ru spÄ“j radÄ«t tikai savā ziņā unikāli cilvÄ“ki, kuru identitāte atšÄ·iras no citu cilvÄ“ku identitātes. VCTD neņem vÄ“rā cilvÄ“ku identisko atšÄ·irÄ«bu un spÄ“ju radÄ«t unikālu kultÅ«ru.

VCTD 1.pants nosaka: „Visi cilvÄ“ki piedzimst brÄ«vi un vienlÄ«dzÄ«gi cieņā un tiesÄ«bās. Viņiem ir dots saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālÄ«bas garā.”

Ä»oti viegli apstrÄ«dÄ“t pirmajā teikumā teikto. Katram saprotams, ka viena situācija ir tad, ja cilvÄ“ks, pieņemsim, piedzimst Anglijas karalienes mazdÄ“la Ä£imenÄ“. Pavisam cita situācija ir tad, ja cilvÄ“ks piedzimst, atkal pieņemsim, Latvijas bezdarbnieka un potenciālā „bomža” Ä£imenÄ“. AtšÄ·irÄ«bas nosaka genotips un kultÅ«ra. Nav ne mazāko šaubu par „vienlÄ«dzÄ«gi cieņā” nerealitāti. Latvijas bezdarbnieka un potenciālā „bomža” jaundzimušais nesastaps tādu „cieņu” kādu 2018.gada aprÄ«lÄ« sastapa Anglijas karalienes mazdÄ“la jaundzimušais: „JāatzÄ«mÄ“, ka jau aptuveni divas nedēļas pirms dzemdÄ«bām pie slimnÄ«cas sāka pulcÄ“ties karaliskās Ä£imenes fani, kuri, nodrošinājušies ar plakātiem, suvenÄ«riem un atribÅ«tiem Lielbritānijas karoga krāsās, nakšÅ†oja teltÄ«s un nepacietÄ«gi gaidÄ«ja lielo brÄ«di.”

VCTD tekstā neko bÅ«tisku neizsaka „sirdsapziņa” (Hitleram arÄ« bija sirdsapziņa; Arājam arÄ« bija sirdsapziņa). VCTD teksta uzmetumā bija runa tikai par „saprātu”. VCTD redkolÄ“Ä£ijas Ķīnas pārstāvis ieteica papildināt cilvÄ“ka raksturojumu, jo nepietiek tikai ar „saprātu”. Viņš ieteica Ä·Ä«niešu valodā jÄ“dzienu, kas tika pārtulkots kā „sirdsapziņa”. JÄ“dzienu nepareizi pārtulkoja. Ķīniešu valodā jÄ“dziens apzÄ«mÄ“ morālo apziņu konfuciānisma garā. Tā ir apziņa, kura atzÄ«st atšÄ·irÄ«gā svarÄ«gumu. Tātad Ä·Ä«nietis ieteica norādÄ«t, ka cilvÄ“kam ir dots saprāts un dota spÄ“ja cienÄ«t atšÄ·irÄ«go; proti, cilvÄ“ks jau no dzimšanas atzÄ«st citādo, svešo, atšÄ·irÄ«go.

Universālisms un plurālisms ir nesavienojamas nostādnes. Viskritiskākā attieksme ir pret VCTD. VispārÄ“jās cilvÄ“ku tiesÄ«bu deklarācijas universālisms pārvÄ“ršas imperiālismā, noliedzot kultÅ«ru savdabÄ«bu. 

VCTD neņem vÄ“rā, ka katrā kultÅ«rā ir sava izpratne par cilvÄ“ku. Izpratne sintezÄ“jas no attiecÄ«gās kultÅ«ras faktoriem – reliÄ£iskā, politiskā, ideoloÄ£iskā, vÄ“sturiskā, morāli tikumiskā, etnosa tradÄ«ciju un paražu faktora. Tā rezultātā katrā kultÅ«rā ir specifiska attieksme pret cilvÄ“ktiesÄ«bām, kas balstās uz noteiktu izpratni par cilvÄ“ka pienākumiem, viņa atbildÄ«bu par savu rÄ«cÄ«bu un, protams, balstās uz viņa tiesÄ«bām Ä£imenes, cilts, klana, tautas, nācijas, valsts, reliÄ£iskās, politiskās, profesionālās dzÄ«ves kontekstā. Diskurss par vienādu cilvÄ“ktiesÄ«bu ieviešanu visai cilvÄ“cei ir pašapmāns. Tas, kas vieniem bÅ«s cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums, citiem nebÅ«s cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums, bet bÅ«s normāla attieksme pret cilvÄ“ka neadekvāto rÄ«cÄ«bu. VCTD to neņem vÄ“rā.

Saprotams, vajadzÄ«gas ir abas ideoloÄ£ijas. VajadzÄ«ga gan cilvÄ“ktiesÄ«bu ideoloÄ£ija, gan kultÅ«ru relatÄ«visma ideoloÄ£ija. Par to liecina mÅ«sdienu pasaules drÅ«mākie trendi – migrācija, kari, terorisms, civilizāciju konflikti, etniskie un reliÄ£iskie konflikti. VienÄ«gi nav saprotams, kā pārvarÄ“t pretrunu starp abām ideoloÄ£ijām. ŠÄ« pretruna traucÄ“, piemÄ“ram, multikulturālisma perspektÄ«vām. Ne reti šo pretrunu demagoÄ£iski izmanto politiskajā retorikā. CilvÄ“ktiesÄ«bu realizācijā izpaužas dubultie standarti.

Speciālajā literatÅ«rā sastopami dažādi ieteikumi „plurālisma universalizācijā”. Galvenokārt iesaka realizÄ“t apgaismÄ«bas projektus, izglÄ«tojot ļaužu masas gan par kultÅ«ru plurālismu, gan par cilvÄ“ka dabu un tiesÄ«bām.

Slikta attieksme pret svešÄm kultÅ«rām ir plaši izplatÄ«ta parādÄ«ba. Tā tas ir bijis agrāk. Tā tas ir tagad un bÅ«s arÄ« turpmāk.

Sliktās attieksmes cÄ“lonis ir sliktā attieksme pret savu kultÅ«ru. Tas izklausās neticami. Bet tā     ir patiesÄ«ba. Sliktās attieksmes pārvarÄ“šanas galvenais veids ir savas kultÅ«ras izpratne un novÄ“rtÄ“šana. Savā kultÅ«rā ir jāspÄ“j saskatÄ«t tās vienreizÄ“jÄ«bu. Jāsāk cienÄ«t savas kultÅ«ras vienreizÄ“jÄ«ba. Ja bÅ«s savas kultÅ«ras vienreizÄ“jÄ«bas cieņa, tad bÅ«s arÄ« citu kultÅ«ru vienreizÄ“jÄ«bas cieņa. Savas kultÅ«ras vienreizÄ“jÄ«bas cieņa ir visefektÄ«vākais veids, tā teikt, kultÅ«ru plurālisma sakārtošanā. Cienot savu kultÅ«ru, sākam cienÄ«t citas kultÅ«ras; sākas kultÅ«ru tuvināšanās process - kultÅ«ru atšÄ·irÄ«bu harmonizācija.

Latviešiem savas kultÅ«ras vienreizÄ“jÄ«bas saskatÄ«šanu noteikti traucÄ“ masveidÄ«gais kulturoloÄ£isko zināšanu trÅ«kums. Ja tas tā nebÅ«tu, tad Vispasaules dienas nosaukums bÅ«tu pareizi sastopams. JÄ“dzienu „kultÅ«ra” ļoti daudzi lieto nepareizi. Par kroplajām (naidu stimulÄ“jošajām) „sabiedrÄ«bas integrācijas” programmām vispār negribas atcerÄ“ties. Savukārt latviskās identitātes (vienreizÄ“jÄ«bas) konstatÄ“šanu pamatÄ«gi apgrÅ«tina pašu latviešu haotiskā attieksme pret valodu, zemi, valsti, brÄ«vÄ«bu, nacionālo neatkarÄ«bu, morāli tikumiskajām normām. Haotiskā attieksme grandiozi mazina latviešu kultÅ«ras cieņu ne tikai cittautiešos, bet arÄ« saprātÄ«gajos tautiešos. TāpÄ“c Vispasaules dienas pasākumos vajadzÄ“tu pievÄ“rsties savai kultÅ«rai.

* Latviešu valodā interneta tekstos ir aplami rakstÄ«ts Vispasaules diena „KultÅ«ras (!?) daudzveidÄ«ba dialogam un attÄ«stÄ«bai”. PatiesÄ«bā ir jāraksta „kultÅ«ru daudzveidÄ«ba”, jo runa ir par pasaules kultÅ«ru daudzveidÄ«bu un dialogu starp dažādām pasaules kultÅ«rām un to Ä«pašniekiem – dažādām tautām. Runa nav par vienas kultÅ«ras daudzveidÄ«bu. Pati par sevi ir zināma katras kultÅ«ras strukturālā daudzveidÄ«ba, un ne visai perspektÄ«vi (saprātÄ«gi) bÅ«tu strukturālo daudzveidÄ«bu (proti, kultÅ«ras elementāru Ä«pašÄ«bu) pasludināt par dialoga un attÄ«stÄ«bas motÄ«vu.