Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„KonkrÄ“to amatpersonu darba lÄ«gumu un amata aprakstu izsniegšana” varot „apgrÅ«tināt kancelejas darbu un nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m” – ar šÄdu pamatojumu Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kancelejā noslepenoti tās vadÄ«tāja, kādreizÄ“jā Latvijas pasta priekšnieka Arņa Salnāja un kancelejas vadÄ«tāja vietnieces, ar VÄ“joni jau ilgus gadus saistÄ«tās Egitas Kazekas darba lÄ«gumi un pat amata apraksti. Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms jau oktobra beigās.

ŠÄ gada marta beigās VÄ“joņa kancelejai oficiālā informācijas pieprasÄ«jumā tika pieprasÄ«ta informācija par kancelejas vadÄ«tāju amata aprakstu, darba lÄ«gumu nosacÄ«jumiem un arÄ« noteikto darba laiku.

Taču no pieprasītās informācijas kanceleja sniedza ziņas tikai par Salnāja un Kazekas darba laiku, kā arī norādīja uz Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, kur esot aprakstīti abu darba pienākumi.

Savukārt pieprasÄ«to informāciju par amata aprakstiem un darba lÄ«gumiem VÄ“joņa kanceleja nesniedza, vispārÄ«gi paziņojot, ka „informācijai, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumÄ«gajām interesÄ“m, ievÄ“rojot Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamÄ«ba”.

Jau pÄ“c tam, kad šis informācijas sniegšanas atteikums bija apstrÄ«dÄ“ts administratÄ«vajā tiesā, Salnājs paskaidrojumos tiesai „atcerÄ“jās”, ka ar viņa paša parakstÄ«tu rÄ«kojumu „Kancelejas darbinieku darba lÄ«gumi un to reÄ£istrācijas žurnāls” esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, savukārt kancelejas darbinieku amatu apraksti esot „darba lÄ«gumu neatņemama sastāvdaļa”.

Saskaņā ar Salnāja paskaidrojumiem tiesai informācijas pieprasÄ«jumā minÄ“tais, ka tā nepieciešama lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, viņu nepārliecinot, jo tiesiskuma veicināšana valsts pārvaldÄ“ un atsauce uz labas pārvaldÄ«bas principiem esot „vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts” formulÄ“jums.

„Nav skaidrs, kā Kancelejas vadÄ«tāja un Kancelejas vadÄ«tāja vietnieces darba lÄ«gumu un amatu aprakstu izsniegšana pieteicÄ“jam palÄ«dzÄ“s veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. Nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā pieteicÄ“js prasÄ«to informāciju iecerÄ“jis izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus,” tiesai skaidrojis VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tājs.

Salnājs tiesai arÄ« apgalvojis, ka valsts iestādes darbinieku – „konkrÄ“to amatpersonu darba lÄ«gumu un amata aprakstu izsniegšana pieteicÄ“jam var apgrÅ«tināt kancelejas darbu un nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m”.

Jau šajā paskaidrojumā VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tājs pieminÄ“jis arÄ« vÄ“lāk attÄ«stÄ«to domu, ka vismaz attiecÄ«bā prezidenta kancelejas darbiniekiem tas, kādu atalgojumu viņi saņem no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem, un tas, kādi ir viņiem noteiktie pienākumi un tiesÄ«bas darbavietā, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi”.

Kā zināms, šis ir arÄ« Valsts prezidenta VÄ“joņa viedoklis, - valsts vadÄ«tājs nesen TV paziņoja, ka sabiedrÄ«bai pilnÄ«gi pietikšot, ja tā saņemšot informāciju par valsts iestāžu darbinieku vidÄ“jām algām pa amatu grupām.

Pašlaik saistÄ«bā ar dažādas informācijas slÄ“pšanu – lielākoties saistÄ«bā ar VÄ“joņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratÄ«vās lietvedÄ«bas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0