Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no tiesÄ«bsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bu , kas ir Ä«paši bÅ«tiski attiecÄ«bā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātÄ“m savā darbÄ«bā tiesÄ«bsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu. Starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu mÄ“rogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzÄ«stama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām, kura Latvijā stājās spÄ“kā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām” 2. pantā noteikto šÄ«s konvencijas ieviešanu Latvijā koordinÄ“ LabklājÄ«bas ministrija, bet tās Ä«stenošanu pārrauga TiesÄ«bsarga birojs.

[1] TiesÄ«bsarga birojā ikdienā saņemtās sÅ«dzÄ«bas un arÄ« TiesÄ«bsarga biroja pārstāvju novÄ“rojumi, veicot regulārās vizÄ«tes uz ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«cijām, pierāda, ka lÄ«dzšinÄ“jā atbildÄ«go valsts pārvaldes iestāžu politika nav vÄ“rsta uz pilnvÄ“rtÄ«gu interešu nodrošināšanu un cieņpilnu attieksmi pret ilgstošas sociālas aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«cijās dzÄ«vojošÄm personām. Savukārt vairākos starptautiskajos cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentos ir izcelts tieši valsts pienākums rÅ«pÄ“ties par personu ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām iekļaušanu sabiedrÄ«bā.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām 19. pants nosaka, ka šÄ«s konvencijas dalÄ«bvalstis atzÄ«st, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā ar tādu pašu izvÄ“les brÄ«vÄ«bu kā citiem cilvÄ“kiem, un veic efektÄ«vus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesÄ«bu izmantošanu un pilnÄ«gu iekļaušanos un lÄ«dzdalÄ«bu sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“, tostarp nodrošinot, ka:

a)   personām ar invaliditāti vienlÄ«dzÄ«gi ar citiem ir iespÄ“jas izvÄ“lÄ“ties dzÄ«vesvietu un to, kur un ar ko tās dzÄ«vo, un ka tām neliek dzÄ«vot kādos noteiktos apstākļos;

b)   personām ar invaliditāti ir pieejami dažādi mājās un dzÄ«vesvietā sniegtie pakalpojumi un citi sociālā atbalsta pasākumi, tostarp personÄ«gā palÄ«dzÄ«ba, kas nepieciešama, lai dzÄ«votu un iekļautos sabiedrÄ«bā un lai nepieļautu izolÄ“šanu vai nošÄ·iršanu no sabiedrÄ«bas;

c)   plašai sabiedrÄ«bai paredzÄ“tie sociālie pakalpojumi un objekti ir vienlÄ«dz pieejami arÄ« personām ar invaliditāti un atbilst to vajadzÄ«bām.

Norādāms, ka jau ilgstoši tieši šÄ«s tiesÄ«bas netiek attiecinātas uz cilvÄ“kiem, kuri bez sev nepieciešamajiem pakalpojumiem nespÄ“j dzÄ«vot sabiedrÄ«bā, jo Latvijas sociālās aprÅ«pes sistÄ“ma piedāvā galvenokārt aprÅ«pi ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«cijās, nevis cilvÄ“ku dzÄ«vesvietās. Rezultātā Latvijā ir izveidojies samÄ“rā liels cilvÄ“ku loks, kas savu mūžu pavada dzÄ«vojot izolÄ“ti no sabiedrÄ«bas, institucionālās aprÅ«pes rezultātā pilnÄ«bā vai daļēji zaudÄ“jot savas iepriekšÄ“jās dzÄ«ves iemaņas un, pats bÄ“dÄ«gākais, arÄ« savas dzÄ«ves jÄ“gu.

Lai veicinātu Latvijas virzÄ«bu uz sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu pieejamÄ«bu, LabklājÄ«bas ministrija kopš 2015. gada, sadarbÄ«bā ar Latvijas plānošanas reÄ£ioniem un pašvaldÄ«bām, Ä«steno ES struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“tu projektu ar mÄ“rÄ·i ieviest deinstitucionalizāciju (turpmāk - DI) jeb attÄ«stÄ«t sabiedrÄ«bā balstÄ«tus sociālos pakalpojumus pašvaldÄ«bās, lai ikviena persona varÄ“tu dzÄ«vot mājās, Ä£imeniskā vidÄ“, saņemot visu nepieciešamo atbalstu savā pašvaldÄ«bā (piem., dienas centru, grupu dzÄ«vokļu, specializÄ“to darbnÄ«cu, u.tml.).

AkcentÄ“jams, ka 2020. gada ir apritÄ“juši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spÄ“kā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām”, un 5 gadi, kopš LabklājÄ«bas ministrija Ä«steno Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“tu projektu DI jomā.

MinÄ“tā projekta ietvaros ar Eiropas SavienÄ«bas fondu finansÄ“juma atbalstu pašvaldÄ«bās ir paredzÄ“ts radÄ«t plašu pakalpojumu klāstu, lai valsts sociālās aprÅ«pes centros dzÄ«vojošie bÄ“rni varÄ“tu augt Ä£imeniskā vidÄ“ un bÄ“rni ar funkcionāliem traucÄ“jumiem varÄ“tu saņemt sociālo aprÅ«pi un rehabilitāciju savās pašvaldÄ«bās. Savukārt pieaugušÄs personas ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem, kuras ilgstoši dzÄ«vo valsts sociālas aprÅ«pes centros, ar speciālistu atbalstu varÄ“tu dzÄ«vot sabiedrÄ«bā patstāvÄ«gi un atbilstoši savām spÄ“jām strādāt sev piemÄ“rotu darbu.

[2] BÅ«tiski, ka arÄ« valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna “Deklarācijas Artura Krišjaņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanai” sadaļas “Latvijas cilvÄ“ki. LabklājÄ«ba” 115.1. punktā tika noteikta apņemšanās: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu Ä£imeniskai videi pietuvinātu un sabiedrÄ«bā balstÄ«tu sociālo pakalpojumu pieejamÄ«bu dzÄ«vesvietā personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem un bÄ“rniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bÄ“rnu aprÅ«pes institÅ«cijām, nosakot darbÄ«bas pakalpojuma tuvināšanu Ä£imeniskai videi.”

Å…emot vÄ“rā, ka lÄ«dz DI projektu beigām ir atlikuši tikai trÄ«s gadi (2023. gada 31. decembris), tiesÄ«bsargs 2020. gada 4. martā nosÅ«tÄ«ja LabklājÄ«bas ministrijai vÄ“stuli ar lÅ«gumu informÄ“t par 2019. gadā veiktajām darbÄ«bām, kas attiecināmas uz ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanai” sadaļas “Latvijas cilvÄ“ki. LabklājÄ«ba” 115.1. punktā noteiktās apņemšanās izpildi attiecÄ«bā uz DI un sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu pieejamÄ«bu pašvaldÄ«bās visā valsts teritorijā.

LabklājÄ«bas ministrijas 2020. gada 1. aprīļa atbildes vÄ“stulÄ“ tiesÄ«bsargam tika akcentÄ“ts, ka DI projektu uzdevums ir novÄ“rst situāciju, kad personai bÅ«tu jāpārceļas vai jāturpina dzÄ«vot ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālas rehabilitācijas institÅ«cijā, jo valstÄ« nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzÄ«vesvietā. LabklājÄ«bas ministrija norādÄ«ja, ka jau sākotnÄ“ji kā DI projektu apjomÄ«gākā mÄ“rÄ·a grupa bija plānotas tieši pašvaldÄ«bās dzÄ«vojošas personas ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem, kurām bÅ«tu jānodrošina atbalsts dzÄ«vesvietā, tādÄ“jādi mazinot nonākšanu institÅ«cijās. Vienlaikus tika paredzÄ“ts atbalsts arÄ« pārejai uz patstāvÄ«gu dzÄ«vi sabiedrÄ«bā institÅ«cijās dzÄ«vojošÄm personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem.

LabklājÄ«bas ministrijas ieskatā šÄda pieeja DI projektu Ä«stenošanā ir atspoguļojusies arÄ« rezultātos, kas tika sasniegti lÄ«dz 2019. gada beigām: sabiedrÄ«bā balstÄ«ti sociālie pakalpojumi tika nodrošināti 468 personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem, no kurām 19 ir pārcÄ“lušÄs no ilgstošas aprÅ«pes institÅ«cijās uz patstāvÄ«gu dzÄ«vi sabiedrÄ«bā.

IzvÄ“rtÄ“jot LabklājÄ«bas ministrijas sniegto informāciju, secināms, ka 2019. gadā tikai 24 personas ir izstājušÄs no valsts sociālās aprÅ«pes centriem, bet no tām sabiedrÄ«bā balstÄ«tus sociālos pakalpojumus saņēma 19 personas. Turpretim iestājušÄs valsts sociālās aprÅ«pes centros ir 206 personas ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem un rindā uz institucionālajiem pakalpojumiem gaida vÄ“l 391 persona. Kas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« 2020. gadā joprojām dominÄ“ institucionālā aprÅ«pe un šÄ«m personām nav tikuši nodrošināti atbilstoši sabiedrÄ«bā balstÄ«tie pakalpojumi, lai tām nevajadzÄ“tu nonākt institÅ«cijās.

Lai precizÄ“tu iepriekš minÄ“to LabklājÄ«bas ministrijas informāciju, tiesÄ«bsargs 2020. gada 7. maijā nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli arÄ« visu plānošanas reÄ£ionu DI projektu vadÄ«tājiem  ar lÅ«gumu informÄ“t par veiktajām darbÄ«bām, kas attiecināmas uz ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānā “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanai” noteiktās apņemšanās izpildi attiecÄ«bā uz DI un sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu pieejamÄ«bu pašvaldÄ«bās visā valsts teritorijā.

Apkopojot sniegto informāciju, secināms, ka visu plānošanas reÄ£ionu atbildÄ“s tika atspoguļota aina, ka DI projektu realizācija ir ne tikai bÅ«tiski iekavÄ“jusies, bet pagaidām ir nesusi minimālus rezultātus gan attiecÄ«bā uz personām, kuras izstājās no valsts sociālās aprÅ«pes centriem, gan arÄ« personām, kurām viņu pašvaldÄ«bās ir nepieciešams saņemt savlaicÄ«gus un viņu vajadzÄ«bām atbilstošus sabiedrÄ«bā balstÄ«tus pakalpojumus. Tāpat secināms, ka visu šo gadu laikā valsts sociālās aprÅ«pes centru darbiniekiem tā arÄ« nav tikušas organizÄ“tas profesionālās apmācÄ«bas par klientu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem sagatavošanu sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu saņemšanai.

Regulāri apmeklÄ“jot valsts sociālās aprÅ«pes centrus, TiesÄ«bsarga biroja pārstāvji ir pārliecinājušies, kas institÅ«ciju darbiniekiem trÅ«kst ne tikai zināšanu par darbu ar minÄ“to klientu grupu, bet arÄ« atbilstošas materiāli-tehniskās bāzes (nodarbÄ«bu telpu, mācÄ«bu lÄ«dzekļu, jÄ“gpilnu individuālu mācÄ«bu plānu), kas ļautu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sagatavot klientus patstāvÄ«gai dzÄ«vei sabiedrÄ«bā.

TādÄ“jādi var secināt, ka visas personas, kuras lÄ«dz šim DI projektu ietvaros ir izstājušÄs no valsts sociālās aprÅ«pes centriem, nav tikušas pienācÄ«gi apmācÄ«tas un sagatavotas patstāvÄ«gai dzÄ«vei sabiedrÄ«ba.

[3] Kopš TiesÄ«bsarga biroja pastāvÄ“šanas brīža, TiesÄ«bsarga biroja pārstāvji regulāri apmeklÄ“ ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«cijas, vizÄ«šu laikā Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“ršot cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošināšanas aspektiem un klientu tiesÄ«bu ievÄ“rošanai.

Plašu sabiedrÄ«bas rezonansi bija guvis tiesÄ«bsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojums “Par Valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem”, kuru papildināja pielikumi:

-     Ziņojums par   cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošināšanu    Valsts  sociālās aprÅ«pes centra “Zemgale” filiālÄ“ “Jelgava”;

-     Ziņojums par   cilvÄ“ktiesÄ«bu    nodrošināšanu Valsts   sociālās aprÅ«pes centra “Kurzeme” filiālÄ“ “Iļģi”;

-     Ziņojums par cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošināšanu Valsts sociālās aprÅ«pes centra „Vidzeme” filiālÄ“ “Ropaži”.

MinÄ“tajā Ziņojumā tiesÄ«bsargs ne tikai vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz valsts sociālās aprÅ«pes centros esošajiem vispārÄ“jiem sadzÄ«ves apstākļiem, kas bija atzÄ«stami par klientu individuālajām vajadzÄ«bām neatbilstošajiem, pilnvÄ“rtÄ«gas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas trÅ«kumiem un privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumiem, bet arÄ« uz ikviena klienta tiesÄ«bām dzÄ«vot sabiedrÄ«bā. Vairāki tiesÄ«bsarga secinājumi un rekomendācijas vistiešÄkajā veidā norādÄ«ja uz ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas sistÄ“mas nepilnÄ«bām.

Ziņojumā tiesÄ«bsargs aicināja gan valdÄ«bu, gan arÄ« par sociālo nozari atbildÄ«go LabklājÄ«bas ministriju ne tikai normatÄ«vajā regulÄ“jumā, bet arÄ« praksÄ“ ieviest principu, ka personu ievietošana valsts sociālas aprÅ«pes centros bÅ«tu pÄ“dÄ“jais lÄ«dzeklis, kuru varÄ“tu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmÄ“Ä£ināti visi iespÄ“jamie sabiedrÄ«bā balstÄ«tie pakalpojumi. Tika norādÄ«ts arÄ« uz nepieciešamÄ«bu attÄ«stÄ«t alternatÄ«vos sociālās aprÅ«pes pakalpojumus (pusceļa mājas, grupu dzÄ«vokļus, aprÅ«pi mājās u. tml.), tādÄ“jādi mazinot arÄ« pašvaldÄ«bu skepsi par DI ieviešanu un attÄ«stÄ«šanu.

TiesÄ«bsargs norādÄ«ja, ka pārskatāmā periodā bÅ«tu pilnÄ«bā izslÄ“dzama jaunu klientu ievietošana valsts sociālas aprÅ«pes centros, aicinot atbildÄ«gās iestādes risināt Ziņojumā norādÄ«tās problÄ“mas, novÄ“rst konstatÄ“tos pārkāpumus un Ä«paši veicināt pasākumus, kas vÄ“rsti uz personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem integrāciju sabiedrÄ«bā un tiesÄ«bu uz patstāvÄ«gu dzÄ«vi nodrošināšanu. Turklāt tiesÄ«bsargs arÄ« bija izteicis gatavÄ«bu lÄ«dzdarboties minÄ“to jautājumu risināšanā savas kompetences ietvaros.

Norādāms, ka 2013. gada 5. aprÄ«lÄ« tiesÄ«bsargs saņēma LabklājÄ«bas ministrijas atbildes vÄ“stuli Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesÄ«bsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem ” un “Par cilvÄ“ktiesÄ«bu un labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanas nodrošināšanu ” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbÄ«bām ”.

Savā atbildes vÄ“stulÄ“ attiecÄ«bā uz tiesÄ«bsarga rekomendāciju, ka personu ievietošana valsts sociālas aprÅ«pes centros bÅ«tu pÄ“dÄ“jais lÄ«dzeklis, kuru varÄ“tu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmÄ“Ä£ināti visi iespÄ“jamie sabiedrÄ«bā balstÄ«tie pakalpojumi, LabklājÄ«bas ministrija akcentÄ“ja, ka sākotnÄ“ji bÅ«tu jārealizÄ“ jau iepriekš noteiktais politikas virziens - alternatÄ«vo sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attÄ«stÄ«ba.

Savukārt attiecÄ«bā uz tiesÄ«bsarga aicinājumu attÄ«stÄ«t alternatÄ«vos sociālās aprÅ«pes pakalpojumus LabklājÄ«bas ministrija paskaidroja, ka virziens uz alternatÄ«vās aprÅ«pes pakalpojumu attÄ«stÄ«bu un pakalpojumu piešÄ·iršanu, primāri izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jas tā nodrošināšanai dzÄ«vesvietā, tika noteikts jau 1996. gadā, kad tika uzsākta sociālās palÄ«dzÄ«bas un pakalpojumu sistÄ“mas reforma. LÄ«dz ar to arÄ« Sociālo pakalpojumu un sociālās palÄ«dzÄ«bas likumā, kurš stājās spÄ“kā 2003. gada 1. janvārÄ«, parādÄ«jās Ä«pašs uzsvars uz institÅ«cijām alternatÄ«vajiem sociālās aprÅ«pes pakalpojumiem personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem. Vienlaikus, LabklājÄ«bas ministrijas vÄ“stulÄ“ tika norādÄ«ts, ka kopumā valstÄ« institucionālo pakalpojumu attiecÄ«ba pret sabiedrÄ«bā balstÄ«tajiem pakalpojumiem ir vidÄ“ji 81% pret 19% (dati uz 2013. gadu). LabklājÄ«bas ministrija akcentÄ“ja, ka šÄds institucionālās aprÅ«pes pārsvars ir nepieļaujams, ņemot vÄ“rā, ka jau kopš 1997. gada sociālo pakalpojumu attÄ«stÄ«bā ir izvirzÄ«ts mÄ“rÄ·is veicināt individuālām vajadzÄ«bām atbilstošu pakalpojumu pieejamÄ«bu pÄ“c iespÄ“jas tuvāk klienta dzÄ«vesvietai, lai mainÄ«tu esošo pakalpojumu sniegšanas modeli.

ŠÄda modeļa ieviešanai LabklājÄ«bas ministrija paredzÄ“ja attÄ«stÄ«bu trÄ«s rÄ«cÄ«bas virzienos:

•     DI, klientiem nodrošinot sabiedrÄ«bā balstÄ«tus pakalpojumus;

•     sabiedrÄ«bā balstÄ«ti, pÄ“ctecÄ«gi un klienta individuālajām vajadzÄ«bām atbilstoši sociālie pakalpojumi;

•     efektÄ«va sociālo pakalpojumu pārvaldÄ«ba.

[4] Å…emot vÄ“rā LabklājÄ«bas ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vÄ“stulÄ“ Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesÄ«bsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem ” un “Par cilvÄ“ktiesÄ«bu un labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbÄ«bām” sniegtos solÄ«jumus tuvākajā laikā ne tikai ieviest tiesÄ«bsarga sniegtās rekomendācijas un ievÄ“rojami uzlabot valsts sociālās aprÅ«pes centros dzÄ«vojošo personu sadzÄ«ves apstākļus un cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu, TiesÄ«bsarga biroja pārstāvji turpināja regulāri apmeklÄ“t minÄ“tās institÅ«cijas. VizÄ«šu laikā Ä«paša uzmanÄ«ba tika veltÄ«ta šÄdiem jautājumiem:

•     spÄ«dzināšanas un citādas cietsirdÄ«gas vai cieņu pazemojošas izturÄ“šanās aizliegumam;

•     klientu tiesÄ«bu uz brÄ«vÄ«bu iespÄ“jamiem ierobežojumiem institÅ«cijā;

•     klientu tiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu;

•     vispārÄ“jiem sadzÄ«ves apstākļiem institÅ«cijā;

•     institÅ«cijās sniegto sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstÄ«bai klientu vajadzÄ«bām.

BÅ«tiski, ka par katru vizÄ«ti tika sagatavots tiesÄ«bsarga ziņojums, sniedzot ne tikai secinājumus par konstatÄ“tajiem apstākļiem, bet arÄ« konkrÄ“tas rekomendācijas cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu novÄ“ršanai ilgtermiņā, kurš tika nosÅ«tÄ«ts ne tikai konkrÄ“tās institÅ«cijas vadÄ«bai, bet arÄ« par sociālo nozari atbildÄ«gai LabklājÄ«bas ministrijai. TādÄ“jādi tiesÄ«bsargs paļāvās, ka LabklājÄ«bas ministrija operatÄ«vi veiks visas nepieciešamās darbÄ«bas, lai valsts sociālās aprÅ«pes centros nepieļautu cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus ilgtermiņā.

ApmeklÄ“jot vairākas institÅ«cijas, TiesÄ«bsarga biroja pārstāvji bija konstatÄ“juši virkni identisku vispārÄ“jiem cilvÄ“ktiesÄ«bu standartiem neatbilstošu apstākļu, lielākā daļa no kuriem tika minÄ“ti arÄ« tiesÄ«bsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojumā “Par Valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem”. Norādāms, ka arÄ« 2018. gadā veikto vizÄ«šu laikā tika secināts, ka sniedzot klientiem pakalpojumus, valsts sociālās aprÅ«pes centri nespÄ“j pilnā apmÄ“rā nodrošināt klientu cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu vairākos aspektos:

•     nepieciešamā atbalsta un cieņpilnas aprÅ«pes sniegšanu klientiem;

•     elementāru higiÄ“nas un mazgāšanās lÄ«dzekļu pieejamÄ«bu;

•     atbilstošu nodarbÄ«bu un brÄ«vā laika organizÄ“šanu (Ä«paši - klientiem ar funkcionālajiem traucÄ“jumiem un gulošiem klientiem);

•     nodrošināšanu ar atbilstošajiem tehniskajiem palÄ«glÄ«dzekļiem un ortopÄ“diskajiem apaviem;

•     klientu dokumentu pienācÄ«gu aizpildÄ«šanu (Ä«paši - individuālo sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas plānu);

•     klientu emocionālās labsajÅ«tas nodrošināšanu institÅ«cijā.

Rezultātā atbildÄ«gai LabklājÄ«bas ministrijai un visiem valsts sociālās aprÅ«pes centriem 2018. gada 29. novembrÄ« tika nosÅ«tÄ«ta vÄ“stule, lÄ«dzÄ«gi kā 2013. gada 15. februāra Ziņojumā arÄ« šoreiz sniedzot vairākas tiesÄ«bsarga rekomendācijas cilvÄ“ktiesÄ«bu standartu nodrošināšanai institÅ«cijās.

Neskatoties uz visām tiesÄ«bsarga iepriekš sniegtajām rekomendācijām, apmeklÄ“jot valsts sociālās aprÅ«pes centrus, 2019. un 2020. gadā atkārtoti tika konstatÄ“ta ne tikai nevÄ“lÄ“šanās ievÄ“rot cilvÄ“ktiesÄ«bu standartus, bet arÄ« nespÄ“ja nodrošināt cieņpilnu izturÄ“šanos pret institÅ«cijās dzÄ«vojošÄm personām.

[5] LabklājÄ«bas ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vÄ“stulÄ“ Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesÄ«bsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem ” un “Par cilvÄ“ktiesÄ«bu un labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbÄ«bām” tiesÄ«bsargs tika informÄ“ts, ka viena no plānotajām darbÄ«bām DI realizācijas gaitā bÅ«s ne tikai atbalsta palielināšanā pašvaldÄ«bām alternatÄ«vo pakalpojumu ieviešanai, bet arÄ« valsts finansÄ“to vietu skaita samazināšana valsts sociālās aprÅ«pes centros par apmÄ“ram 1000 vietām (lÄ«dz 2020. gadam). TādÄ“jādi LabklājÄ«bas ministrija paredzÄ“ja DI plānotā finansÄ“juma ietvaros izbeigt 2 lÄ«dz 4 valsts sociālās aprÅ«pes centru filiāļu darbÄ«bu.

Norādāms, ka, realizÄ“jot minÄ“to plānu par atsevišÄ·u valsts sociālās aprÅ«pes centru filiāļu darbÄ«bas izbeigšanu, LabklājÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«ba bija guvusi skaļu rezonansi sabiedrÄ«bā.

Laika posmā no 2015. lÄ«dz 2020. gadam LabklājÄ«bas ministrija pieņēma lÄ“mumus par četru valsts sociālās aprÅ«pes centru filiāļu darbÄ«bas izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu uz citām filiālÄ“m.

Turklāt jautājums par Valsts sociālas aprÅ«pes centra “Vidzeme” filiāles “Rauna” un Valsts sociālas aprÅ«pes centra “Zemgale” filiāles “Kauguri” darbÄ«bas izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu tika apspriests ne tikai informatÄ«vajā telpā, bet arÄ« izvÄ“rtÄ“ts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sÄ“dÄ“s (2015. gada 10. februārÄ« un 2015. gada un 2015. gada 4. martā ) un arÄ« Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas sÄ“dÄ“ (2015. gada 18. martā).

Komisijas dalÄ«bnieki LabklājÄ«bas ministrijai norādÄ«ja uz cilvÄ“ktiesÄ«bu aspektu, jo vecāka gadu gājuma klientu pārvietošana uz citu vietu ir emocionāli traumÄ“joša un klientiem valsts sociālās aprÅ«pes centros ir svarÄ«gi atrasties pÄ“c iespÄ“jas tuvāk dzÄ«vesvietai un radiniekiem. TādÄ“jādi LabklājÄ«bas ministrijai tika pārmesta tuvredzÄ«ba un neizdarÄ«ba jautājumu sakārtošanā”.

Norādāms, ka neskatoties uz minÄ“to Saeimas aizrādÄ«jumu, LabklājÄ«bas ministrija nebija atzinusi pieļautos cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus un arÄ« lÄ“mumi par Valsts sociālās aprÅ«pes centra “RÄ«ga” filiāles “Baldone” un Valsts sociālās aprÅ«pes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbÄ«bas izbeigšanu tika pieņemti sasteigti un organizatoriski nepārdomāti .

Kā satraucošs fakts ir jāmin Madonas un Lubānas novada pašvaldÄ«bas minÄ“tais, ka par LabklājÄ«bas ministrijas un VSAC “Latgale” plānoto filiāles “Lubāna” darbÄ«bas pārtraukšanu un klientu steidzamu pārvietošanu pašvaldÄ«bas uzzināja pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ«. Turklāt Madonas novada pašvaldÄ«ba informāciju par filiāles “Lubāna” likvidāciju saņēma no plašsaziņas lÄ«dzekļiem. Tātad, pieņemot lÄ“mumu par Valsts sociālās aprÅ«pes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbÄ«bas izbeigšanu, LabklājÄ«bas ministrija nebija uzskatÄ«jusi par nepieciešamu to saskaņot ar vietÄ“jām pašvaldÄ«bām, kuru pienākums ir nodrošināt klientiem sabiedrÄ«bā balstÄ«tus sociālos pakalpojumus dzÄ«vesvietā.

Å…emot vÄ“rā, ka tiesÄ«bsargs jau iepriekš bija norādÄ«jis LabklājÄ«bas ministrijai uz nepārdomātu un sasteigtu lÄ“mumu pieņemšanu attiecÄ«bā uz valsts sociālās aprÅ«pes centru filiāļu darbÄ«bas izbeigšanu un klientu pārvietošanu uz citām institÅ«cijām, kas bijusi organizÄ“ta, ignorÄ“jot klientu tiesÄ«bas un vislabākās intereses, šÄda LabklājÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«ba nekādā veidā nevar tikt vÄ“rtÄ“ta kā veiksmÄ«ga starpinstitucionāla sadarbÄ«ba  klientu interešu labā.

Lai arÄ« DI process paredz institÅ«ciju slÄ“gšanu, šis process netika saskaņots ar vietÄ“jām pašvaldÄ«bām un notika laikā, kad vÄ“l nebija pieejams faktiski neviens sabiedrÄ«bā balstÄ«ts sociālais pakalpojums, kas bÅ«tu piemÄ“rots valsts sociālās aprÅ«pes centru klientiem. Å…emot vÄ“rā straujo LabklājÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«bu, slÄ“dzot četras valsts sociālās aprÅ«pes centru filiāles, nebija iespÄ“jams nodrošināt cilvÄ“ku sagatavošanu dzÄ«vei sabiedrÄ«bā un lielākā daļa no viņiem tika pārvietoti no valsts sociālās aprÅ«pes centriem ar salÄ«dzinoši mazu klientu skaitu, uz valsts sociālās aprÅ«pes centriem, kuros ir 200 un vairāk klientu. TādÄ“jādi LabklājÄ«bas ministrijas nepārdomātas rÄ«cÄ«bas rezultātā, valsts sociālās aprÅ«pes centru klientu dzÄ«ves kvalitāte bija pazeminājusies un arÄ« veicināja esošÄ veselÄ«bas stāvokļa paasinājumus.

LÄ«dz ar to pastāv pamatotas bažas, ka institÅ«cijās dzÄ«vojošÄs personas ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem tiek pārvietotas uz citu institÅ«ciju, nevis uzsāk patstāvÄ«gu dzÄ«vi un saņem sabiedrÄ«bā balstÄ«tus pakalpojumus, kas ir pretrunā ne tikai DI pamatmÄ“rÄ·im, bet arÄ« starptautisko organizāciju sniegtajām rekomendācijām.

Vienlaikus ir vÄ“rojama tendence, ka personas ar smagu un ļoti smagu fizisko vai garÄ«go spÄ“ju ierobežojumu joprojām tiek ievietotas institÅ«cijās, ko pierāda arÄ« LabklājÄ«bas ministrijas sniegtie dati par esošo rindu uz institucionālajam pakalpojumiem.

Pretstatā DI pamatmÄ“rÄ·im, Latvijas pašvaldÄ«bās piedāvāto pakalpojumu klāsts personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nav pietiekošs (vÄ“rojams dienas centru, grupu dzÄ«vokļu, specializÄ“to darbnÄ«cu trÅ«kums) un bieži arÄ« personu individuālajām vajadzÄ«bām neatbilstošs. Personām ar ļoti smagiem attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumiem vienÄ«gais valsts piedāvātais pakalpojums ir institucionālā aprÅ«pe, savukārt pašvaldÄ«bās vairumā gadÄ«jumu sabiedrÄ«bā balstÄ«ti pakalpojumi nav pieejami vispār un arÄ« netiek plānoti tuvākajā nākotnÄ“. Tāpat konstatÄ“jams, ka joprojām valsts lÄ«menÄ« netiek nodrošināts tāds pakalpojums kā atbalsta persona, kas tomÄ“r daudzām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem bÅ«tu bÅ«tisks priekšnoteikums pilnvÄ“rtÄ«gai dzÄ«vei sabiedrÄ«bā.

PašvaldÄ«bas ir norādÄ«jušas tiesÄ«bsargam arÄ« uz to, ka reÄ£ionos sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu saņemšanu apgrÅ«tina speciālistu trÅ«kums, turklāt DI projekta ietvaros piešÄ·irtie finanšu lÄ«dzekļi bÅ«s nepietiekami, lai attÄ«stÄ«tu iecerÄ“tos pakalpojumus, jo projekta virzÄ«ba ir iekavÄ“jusies un sākotnÄ“ji plānotās izmaksas ir pieaugušas.

Šeit arÄ« jāpiemin Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojumā “Deinstitucionalizācija - iespÄ“ju tilts cilvÄ“kiem ar invaliditāti dzÄ«vei sabiedrÄ«bā” (publiskots - 2018. gada 11. aprÄ«lÄ«)  minÄ“tā informācija, ka iepriekšÄ“jā ES struktÅ«rfondu plānošanas periodā no 2007. lÄ«dz 2013. gadam sabiedrÄ«bā balstÄ«to sociālo pakalpojumu attÄ«stÄ«bai kopā bija izlietoti 12,68 milj. euro. Savukārt salÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo periodu, ilgstošai institucionālai aprÅ«pei alternatÄ«vu sociālo pakalpojumu attÄ«stÄ«bai tika paredzÄ“ts gandrÄ«z astoņas reizes lielāks finansÄ“jums, t.i., 98,127 milj. euro.

PašvaldÄ«bas arÄ« pauž satraukumu, ka viņu rÄ«cÄ«bā nav skaidras informācijas, kāds valsts atbalsts tiks paredzÄ“ts pÄ“c DI projekta beigām 2023. gadā. Turklāt sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un izglÄ«tošanas pasākumi bija uzsākti novÄ“loti, kad projekts daļēji jau tika realizÄ“ts, kā arÄ« sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un izglÄ«tošanas kampaņas neesamÄ«ba projekta sākumposmā bÅ«tiski apgrÅ«tinājusi DI uzsākšanu un arÄ« apgrÅ«tinājusi uzrunāt mÄ“rÄ·auditoriju iesaistei projektā. Rezultātā, pašvaldÄ«bās speciālistu un arÄ« institÅ«cijās strādājošo personu vidÅ« joprojām dominÄ“ viedoklis, ka personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem atrašanās institÅ«cijā ir vÄ“lamāka, nekā dzÄ«ve sabiedrÄ«bā.

[6] Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to, secināms, ka neskatoties uz LabklājÄ«bas ministrijas ieceri kopš 2014. gada, sadarbÄ«bā ar Latvijas plānošanas reÄ£ioniem un pašvaldÄ«bām Ä«stenot ES struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“tu projektu ar mÄ“rÄ·i ieviest DI, jeb attÄ«stÄ«t sabiedrÄ«bā balstÄ«tus sociālos pakalpojumus pašvaldÄ«bās, valstÄ« trÅ«kst ne tikai kopÄ“jās vÄ«zijas un stratÄ“Ä£ijas par to, kas notiks ar personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem pÄ“c 2023. gada 31. decembra (pÄ“c DI projektu noslÄ“guma), bet arÄ« par to, ka tieši šo personu interesÄ“m jābÅ«t prioritārām.

AkcentÄ“jams, ka kopš tiesÄ«bsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojuma “Par Valsts sociālās aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gām personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem” publiskošanas, tiesÄ«bsargs tā arÄ« nav saskatÄ«jis atbildÄ«go valsts pārvaldes iestāžu konceptuālu rÄ«cÄ«bu, lai savlaicÄ«gi un kvalitatÄ«vi nodrošinātu DI projektu realizācijas posmus.

Norādāms, ka arÄ« 2020. gadā TiesÄ«bsarga biroja pārstāvju vizÄ«šu laikā valsts sociālās aprÅ«pes centros joprojām tiek konstatÄ“ti tie paši cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumi, uz kuriem tiesÄ«bsargs ir norādÄ«jis LabklājÄ«bas ministrijai vairāku gadu garumā. TādÄ“jādi veiktā institÅ«ciju infrastruktÅ«ras sakārtošana nav uzlabojusi institÅ«ciju klientiem sniegto sociālo aprÅ«pi un sociālo rehabilitāciju, kā arÄ« nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret tām personām, kurām pirms 10 gadiem, ratificÄ“jot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām, Latvijas Republika solÄ«ja vienlÄ«dzÄ«gu tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu nodrošināšanu, Ä«pašu atbalstu un iespÄ“ju dzÄ«vot sabiedrÄ«bā.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, sniedzu šÄdus priekšlikumus:

1.   Nodrošināt visā valsts teritorijā plašu sabiedrÄ«bā balstÄ«to pakalpojumu klāstu, tai skaitā atbalsta personas pakalpojumu, paredzot tam arÄ« valsts budžeta finansÄ“jumu;

2.   LÄ«dz 2024. gada 1. janvārim pilnÄ«bā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprÅ«pes centros, ikvienai personai ar invaliditāti nodrošinot atbilstošu sociālo pakalpojumu piešÄ·iršanu sabiedrÄ«bā.

Novērtē šo rakstu:

0
0