Iesaki rakstu:

4. jÅ«nijā ir sācies četru mÄ“nešu priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas laiks, kurā politiskajām partijām jāsāk uzmanÄ«ties ar saviem reklamÄ“šanās un aÄ£itācijas tÄ“riņiem un jāsāk ievÄ“rot dažādus ierobežojumus. To regulÄ“ Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likums, un šÄ likuma izpildi uzrauga Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likums ir ļoti, ļoti nelāgs likumdošanas brāķis, kurā iedÄ“ts viss sliktākais, ko vien var iedomāties, lai cilvÄ“kiem nerastos doma kādreiz nodarboties ar politiku, lai atbaidÄ«tu un atturÄ“tu viņus no iesaistÄ«šanās partijās. Likums derdzÄ«gi traucÄ“ strādāt arÄ« sabiedriskajiem un privātajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem, jo arÄ« žurnālistiem tagad visu laiku lÄ«dz 1. oktobrim bÅ«s jādomā, vai tas cilvÄ“ks, kuru gribam intervÄ“t, gadÄ«jumā nebÅ«s kāds kandidāts kādā vÄ“lÄ“šanu listÄ“.

Īpaši glupi ir tas, ka priekšvÄ“lÄ“šanu 120 dienu nosacÄ«jumi jau ir stājušies spÄ“kā, bet partijas vÄ“l nav iesniegušas savus kandidātu sarakstus Centrālajā vÄ“lÄ“šanu komisijā. LÄ«dz ar to plašsaziņas lÄ«dzekļi nevar zināt, vai, piemÄ“ram, elektriÄ·is Stepans, kurš bÅ«tu jāintervÄ“ par to, kā viņš saslÄ“dz vadus un ko viņš domā par okupācijas pieminekli, kandidÄ“s no Latvijas Krievu savienÄ«bas vai varbÅ«t no Nacionālās apvienÄ«bas. Tas ir absurds!

Turklāt ne tikai teorÄ“tiski, bet pavisam reāli, Latvijā pašlaik ir daudz cilvÄ“ku, kuri nav izlÄ“muši, vai iestāties kādā partijā, kandidÄ“t vai nekandidÄ“t vÄ“lÄ“šanās. Pašlaik ir tāds kā puspelÄ“ks starplaiks, kad politiskie spÄ“ki vilina savās rindās populāras personÄ«bas. ŠÄ«s personÄ«bas gudro, kam sÄ“sties kamanās.

Gara acÄ«m var iztÄ“loties, ka kāds žurnāls intervÄ“ šÄdu personu, bet, ja tā ir kandidÄ“jusi pÄ“c tam vÄ“lÄ“šanās, KNAB ieskaita šo interviju partijas priekšvÄ“lÄ“šanu izdevumos. Ja pÄ“c tam izrādās, ka šo izdevumu summa pārsniegusi limitu, nepatikšanas bÅ«s gan partijai, gan žurnālam. Ja ne citādas nepatikšanas, tad bÅ«s kaut kādu paskaidrojumu rakstÄ«šana, pat iespÄ“jamÄ«ba, ka bÅ«s jāliecina tiesā. Žurnālistiem ir citi uzdevumi, un laika tÄ“rÄ“šana, ejot uz KNAB vai tiesu, arÄ« ir izdevumi.

Žurnālisti pašlaik no likuma burta puses ir absolÅ«ti neaizsargāti, un atliek tikai cerÄ“t uz KNAB darbinieku godaprātu, ka viņi neies uzbāzties ar jautājumiem, vai gadÄ«jumā persona X nav maksājusi kādu naudu par pašreklamÄ“šanos un tādā veidā pārsniegusi partiju finansÄ“šanas likumā noteiktos naudas limitus.

Necik jÄ“dzÄ«gāk nebÅ«s arÄ« pÄ“c tam, kad kandidātu saraksti bÅ«s iesniegti Centrālajā vÄ“lÄ“šanu komisijā. Tas sāksies 13. jÅ«lijā un noslÄ“gsies 2. augustā. ArÄ« šajā laikā plašsaziņas lÄ«dzekļiem nāksies izjust stindzinošo efektu, nezinot, vai kandidāts uz 14. Saeimu intervijā stāstÄ«s par kādu valstiski svarÄ«gu lietu vai arÄ« aÄ£itÄ“s par sevi un savu partiju. Ar to tad vÄ“l kaut kā var tikt galā - ja aÄ£itÄ“, tad jāprasa, lai par to tiek samaksāts, un jānoslÄ“dz attiecÄ«gs lÄ«gums.

Tajā pašÄ laikā visi opozÄ«cijas spÄ“ki bÅ«s tādā kā blokādÄ“, jo viņu iespÄ“jas sasniegt vÄ“lÄ“tāju auditoriju sašaurināsies. Visur, kur viņi ies, priekšÄ bÅ«s jautājums, vai viņu runāšana nav apmaksāta. Un tad šo runāšanu KNAB pieskaitÄ«s partiju izdevumiem.

Bet valdošÄs partijas, ministri, premjers tajā pašÄ laikā varÄ“s mierÄ«gi izmantot administratÄ«vos resursus un ceļot no radio uz televÄ«ziju, no žurnāla uz portālu, no avÄ«zes uz bukletu, no tvitera uz feisbuku. Viņiem KNAB neko nepiestādÄ«s, jo viņu amata stāvoklis ļauj izpausties un par to nemaksāt (vai varbÅ«t pa kluso maksāt).

RedzÄ“siet, ka Kariņš, Pavļuts, Pabriks iekārtos sev televÄ«zijā stÅ«rÄ«ti, kurā teju vai nakšÅ†ot uz saliekamās gultas - viņi bÅ«s Ä“terā no rÄ«ta, pusdienlaikā, vakarā un naktÄ«, stāstot par to, cik daudz naudas atvÄ“lÄ“ts aizsardzÄ«bai, Ukrainai, slimnÄ«cām, mÄ“rÄ·Ä“tam atbalstam konkrÄ“tām sociālām grupām. Un cik ļoti viņi rÅ«pÄ“jas par tautu, neatkarÄ«gi no tā, vai naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, vai tās vairs nav nemaz. Un viņi solÄ«s un solÄ«s, jo nesolÄ«t nevar. PriecÄ«gais elektorāts tad aizgrābtÄ«bā ies pie urnām un vÄ“lÄ“s par viņiem.

VÄ“l bÅ«s reitingi. Ir divas sociologu firmas, kuras reitingus taisa godÄ«gi. Bet ir vÄ“l citas firmas, kuras partiju reitingus pievilks tā, kā vajag favorÄ«tpartijai, kura apmaksājusi. Diezin vai šo reitingu izdevumus spÄ“s atkost KNAB. Bet reitingi ļoti sit pa smadzenÄ“m.

LÄ«dz apmÄ“ram gadsimtu mijai priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijā valdÄ«ja absolÅ«ts libertārisms un nekārtÄ«ba - partiju reklāmu finansÄ“ja pat valsts uzņēmumi. Partijas svaidÄ«jās ar milzÄ«gu naudu, taisÄ«ja reklāmas rullÄ«šus un lika savu lÄ«deru attÄ“lus āra reklāmās pa visu mājas sienu. Tas nebija labi. Tas bija uzmācÄ«gi.

Tad nāca cita politisko spÄ“ku grupa, kas it kā centās sakārtot šo lietu un novÄ“rst politikas pirkšanu par naudu skaistā, nekoruptÄ«vā un demokrātiskā veidā. Taču tika iebraukts pretÄ“jā grāvÄ« - ar labiem nodomiem bruģētais ceļš ir ievedis liekulÄ«bā, administratÄ«vo resursu izmantošanā un cenzÅ«rā. Ir “labās” partijas un “sliktās” partijas. “Labās” ir tās, kas jau sēž pie varas ruļļiem. “Sliktās” ir opozÄ«cija, kurām par visu jāmaksā. “Sliktās”, kas vÄ“l nav iekļuvušas Saeimā, nekādu valsts budžeta finansÄ“jumu nesaņem, bet par saviem izdevumiem tām jāatskaitās tāpat kā “labajām”.

Protams, ka valdošie spÄ“ki ir centušies sarakstÄ«t tādu likumu, lai tas atbilstu pašu ģīmim un lÄ«dzÄ«bai - lai legālas un nesodāmas ir tādas metodes, ar kurām paši virzās uz parlamentu un pašvaldÄ«bām, bet nelegālas un sodāmas ir tās metodes, kuras izmanto konkurenti.

Andra ŠÄ·Ä“les Tautas partijai šÄdā veidā KNAB sarÄ“Ä·ināja miljonu latu sodu, kuru gan šÄ« partija tā arÄ« nekad nesamaksāja, jo pašlikvidÄ“jās. Bija arÄ« gadÄ«jums, kad šÄdas likumdošanas galvenais dzinÄ“jspÄ“ks - partija “Jaunais laiks” - neiedomājās, ka vÄ“lāk var saņemt karmisku sodu. “Jaunais laiks” visādi transformÄ“jās, daloties un apvienojoties, veidojot “meitas” un “mazmeitas”. Bet vienā no šÄ«s mimikrijas posmiem šÄ politiskā spÄ“ka radÄ«tājs Einars Repše veica dārgu individuālo priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu, pārtÄ“rÄ“jot pamatpartijai likumā atvÄ“lÄ“tās finanses. Šo lietu KNAB pacÄ“la, bet pÄ“c tam noglabāja atvilktnÄ“. Taču, lai vai kā, morāliski tas neizskatÄ«jās glÄ«ti.

Vai šÄdi muļķīgi likumi ir arÄ« ārzemÄ“s, citās demokrātijās? Ir arÄ« citās valstÄ«s visādas dumjÄ«bas, taču tās nav tieši tādas kā Latvijā. Mums, latviešiem, ir savs, diezgan greizs ceļš uz laimi, nejÄ“dzÄ«gi likumi, ar kuriem diemžēl jārÄ“Ä·inās un ar kuriem jāsadzÄ«vo. KamÄ“r nav uzrakstÄ«ti kādi labāki likumi.